24. oktobrī Eiropas Parlaments paziņoja Saharova balvas saņēmējus – Venecuēlas demokrātiskās kustības pārstāvjus Mariju Korinu Mačado un Edmundo Gonzalesu Urrutiju. Finālistu vidū bija arī pretkorupcijas aktīvists Azerbaidžānā un sieviešu tiesību kustības no Izraēlas un Palestīnas.

Kas ir Saharova balva?
Saharova balva “Par domas brīvību” ir augstākais cieņas apliecinājums centieniem cilvēktiesību jomā, ko Eiropas Savienība piešķir jau kopš 1988. gada. Balva nosaukta fiziķa Andreja Saharova vārdā, kas 1975. gadā ieguva Nobela Miera prēmiju. Viņš bija viens no drosmīgākajiem padomju režīma kritiķiem, kas iedvesmoja arī līdzcilvēkus cīnīties pret pamattiesību noliegšanu. Šo balvu viņš uzskatīja par iedrošinājumu visiem, kas ir apņēmušies savu dzīvi veltīt cīņai par cilvēktiesībām.
Kandidātus balvai izvirza Eiropas Parlamentā pārstāvēta politiskā grupa vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti. Papildus balvai uzvarētājam tiek piešķirta arī naudas prēmija 50 tūkstošu eiro apmērā.
Pērn to saņēma Džīna Mahsa Amini (Jina Mahsa Amini) un Irānas sieviešu protesta kustība “Sieviete, dzīvība un brīvība”. Savukārt 2022. gadā balvu saņēma drosmīgā Ukrainas tauta, kuru pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība.
Par brīvību un demokrātiju Venecuēlā
Venecuēlas prezidents kopš 2013. gada ir bijis autoritārā režīma īstenotājs Nikolass Maduro (Nicolás Maduro). Valdība tiek pilnībā kontrolēta, opozīcijas pārstāvji ieslodzīti, sabiedrības protesti apslāpēti, tostarp ar vardarbību un nogalinot protestētājus, vēlēšanu rezultāti tiek viltoti – tā ir tikai daļa no Nikolasa Maduro īstenotā nedemokrātiskā režīma. Šā gada jūlijā Venecuēlā notika prezidenta vēlēšanas, kurās atkal par uzvarētāju tika atzīts Nikolass Maduro, nepublicējot vēlēšanu rezultātus.
Marija Korina Mačado (María Corina Machado) un Edmundo Gonzaless Urrutija (Edmundo González Urrutia) ir demokrātiskās kustības pārstāvji Venecuēlā. Marija Korina Mačado politiskās savienības “Vienotības demokrātiskā platforma” vārdā tika izvēlēta par Venecuēlas opozīcijas prezidenta amata kandidāti, taču antidemokrātiskā režīma kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome viņas kandidatūru noraidīja. Diplomāts un politiķis Edmundo Gonzaless Urrutija, kurš viņas vietā kļuva par “Vienotības demokrātiskās platformas” kandidātu, nosodīja Venecuēlas valdības nespēju publicēt prezidenta vēlēšanu oficiālos rezultātus un apstrīdēja Nikolasa Maduro pasludināto uzvaru.
Balva Marijai Korinai Mačado un Edmundo Gonzalesam Urrutijam piešķirta par drosmīgo cīņu, lai atjaunotu brīvību un demokrātiju Venecuēlā. Cenšoties panākt taisnīgu, brīvu un miermīlīgu varas nodošanu, viņi ir bezbailīgi aizstāvējuši vērtības, kas miljoniem venecuēliešu un Eiropas Parlamentam ir tik dārgas: taisnīgumu, demokrātiju un tiesiskumu.
Eiropas Parlamenta 19. septembra rezolūcijā par stāvokli Venecuēlā norādīts, ka Venecuēlas prezidenta vēlēšanas nav atbildušas starptautiskajiem vēlēšanu integritātes standartiem un ka Edmundo Gonzaless Urrutija ir leģitīmi un demokrātiski ievēlēts par valsts prezidentu un Marija Korina Mačado – demokrātisko spēku līderi. Rezolūcijā nosodīti vēlēšanu norises un cilvēktiesību pārkāpumi, kas vērsti pret demokrātisko opozīciju, Venecuēlas tautu un pilsonisko sabiedrību. Nikolasa Maduro režīms īsteno klajus un sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus, kā rezultātā venecuēlieši masveidā emigrējuši no valsts, taču palikušajiem iedzīvotājiem pieeja tādām pamatvajadzībām kā pārtika un medicīniskā aprūpe ir ierobežota. Parlaments aicina ES paplašināt sankcijas pret Venecuēlas režīmu un Nikolasu Maduro un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Saskaņā ar Venecuēlas valdības sniegto informāciju pēc vēlēšanām notikušajās demonstrācijās tika arestēti 2400 cilvēki, un nevalstiskās organizācijas ir ziņojušas par 24 cilvēku nāvi. Marija Korina Mačado joprojām slēpjas, bet Edmundo Gonzaless Urrutija aizbēga uz Spāniju, kas 7. septembrī viņam piešķīra politisko patvērumu.
Cīņa par demokrātiskām vērtībām un mieru arī citviet
Svarīgi pievērst uzmanību ne tikai Saharova balvas ieguvējam, bet arī pārējiem kandidātiem, kuri katrs simbolizē kādas sabiedrības grupas cīņu par demokrātiju un mieru.
Saharova balvas finālisti bija arī Dr. Gubads Ibadoglu, akadēmiķis un pretkorupcijas aktīvists Azerbaidžānā, un sieviešu tiesību kustības “Women Wage Peace” ("Sievietes par mieru") un “Women of the Sun” ("Saules sievietes") no Izraēlas un Palestīnas.
Dr. Gubads Ibadoglu (Dr Gubad Ibadoghlu) ir akadēmiķis un pretkorupcijas aktīvists no Azerbaidžānas. Viņš tika arestēts 2023. gadā pēc tam, kad kritizēja valsts naftas un gāzes nozari un izveidoja labdarības organizāciju, lai atgrieztu nozagtos valsts resursus. Dr. Ibadoglu šobrīd atrodas mājas arestā, un viņam draud cietumsods līdz pat 17 gadiem par it kā viltotu naudu un reliģiskā ekstrēmisma materiāliem.
Dr. Gubada Ibadoglu aizturēšana ir tikai daļa no Azerbaidžānas īstenotās sistemātiskās valdības kritiķu ieslodzīšanas, daļai no kuriem ir slikts veselības stāvoklis un netiek nodrošināta atbilstoša medicīniskā aprūpe.
Eiropas Parlaments 2024. gada 25. aprīlī ir pieņēmis rezolūciju par Azerbaidžāna notiekošo pilsoniskās sabiedrības apspiešanu, tai skaitā Dr. Gubada Ibadoglu gadījumu. Rezolūcijā Parlaments aicina atbrīvot visus politieslodzītos, atgādina par pienākumu respektēt pamattiesības un norāda, ka šie cilvēktiesību pārkāpumi nav savienojami ar Azerbaidžānas gatavošanos uzņemt COP29 sanāksmes dalībniekus.
"Women of the Sun" ir neatkarīga palestīniešu sieviešu kustība, kas dibināta 2021. gadā un apvieno sievietes, jauniešus un bērnus no Rietumkrasta, Gazas joslas un plašākas palestīniešu diasporas. Kustība cenšas izplatīt kultūras un nacionālo izpratni par mieru kopienu starpā.
Taču “Women Wage Peace” ir arābu un ebreju kustība, kas izveidota 2014. gadā. Tās mērķis ir veicināt nevardarbīgu, cieņpilnu un abpusēji pieņemamu Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājumu, aktīvi iesaistot sievietes visos sarunu posmos.
2022. gada martā abas organizācijas paziņoja par partnerību, lai izbeigtu asinsizliešanas ciklu. Lai arī katra organizācija koncentrējas uz savu kopienu, vienlaikus abas organizācijas tiecas savest kopā Izraēlas un Palestīnas sievietes un vairot mieru un tādējādi aicināt viņu valstu līderus darīt to pašu. To līderes ir saņēmušas vairākus apbalvojumus un ir nominētas Nobela Miera prēmijai.
Saharova balvas kandidātu vidū atkal bija arī Īlons Masks (Elon Musk). Arī iepriekšējā gadā viņš bija balvas kandidāts. Kā kandidāts viņš izvirzīts par viedokļu daudzveidības aizsargāšanu, iepriekš bloķēto kontu vietnē X atjaunošanu un apņemšanos paplašināt interneta pieejamību attālos reģionos, veicinot digitālo iekļaušanu un informācijas pieejamību. Tomēr viņa cīņa par vārda brīvību tiek vērtēta pretrunīgi – daļa uzskata, ka pretēji Īlona Maska apgalvojumiem par to, ka vietnē X tiek nodrošināta plaša vārda brīvība, patiesībā viņš to ierobežojo, piemēram, apklusinot savus kritiķus.
Balvai nominēti bija arī žurnālisti Palestīnā (Hamza & Wael Al-Dahdouh, Plestia Alaqad, Shireen Abu Akleh un "Ain Media" par godu Yasser Murtaja un Roshdi Sarraj). Kopš 2023. gada 7. oktobra Gazas joslā nogalināti vismaz 116 žurnālisti, tostarp 111 palestīnieši. Daudz vairāk žurnālistu ir cietuši no uzbrukumiem, aizturēšanas vai apdraudējuma, pazuduši bez vēsts vai saskārušies ar cenzūru un kiberuzbrukumiem. Tādējādi tiek ierobežotas arī sabiedrības tiesības saņemt informāciju. Neraugoties uz briesmām, žurnālisti turpina darbu, lai atklātu patiesību par situāciju Gazā, bieži vien bez aizsardzības un starptautiskās uzraudzības.
Visi Saharova balvas kandidāti iestājas par patiesu un iekļaujošu demokrātiju un mieru, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtības.
Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 18. decembrī Strasbūrā Parlamenta plenārsesijas laikā.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.