Šodien, 16. decembrī, notiek Saharova balvas pasniegšanas ceremonija Strasbūrā. Šā gada Saharova balvas laureāti ir Baltkrievijā un Gruzijā ieslodzītie žurnālisti Andžejs Počobuts (Andrzej Poczobut) un Mzia Amaglobeli. Finālistu vidū bija arī žurnālisti un humānās palīdzības sniedzēji Palestīnā un visās konflikta zonās, kurus pārstāv Palestīnas Preses asociācija, Palestīnas Sarkanā Pusmēness biedrība un ANO Palīdzības un darba aģentūra, kā arī Serbijas studenti.
Kas ir Saharova balva?
Saharova balva “Par domas brīvību” ir augstākais cieņas apliecinājums centieniem cilvēktiesību jomā, ko Eiropas Savienība piešķir jau kopš 1988. gada. Balva nosaukta fiziķa Andreja Saharova vārdā, kas 1975. gadā ieguva Nobela Miera prēmiju. Viņš bija viens no drosmīgākajiem padomju režīma kritiķiem, kas iedvesmoja arī līdzcilvēkus cīnīties pret pamattiesību noliegšanu. Šo balvu viņš uzskatīja par iedrošinājumu visiem, kas ir apņēmušies savu dzīvi veltīt cīņai par cilvēktiesībām.
Kandidātus balvai izvirza Eiropas Parlamentā pārstāvēta politiskā grupa vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti. Papildus balvai uzvarētājam tiek piešķirta arī naudas prēmija 50 tūkstošu eiro apmērā.
Pērn to saņēma Venecuēlas demokrātiskās kustības pārstāvji Marija Korina Mačado un Edmundo Gonzaless Urrutija. Savukārt 2023. gadā balvu saņēma Džīna Mahsa Amini (Jina Mahsa Amini) un Irānas sieviešu protesta kustība “Sieviete, dzīvība un brīvība”.
Laureāti – ieslodzīti žurnālisti, kas turpina cīnīties par vārda brīvību
Andžejs Počobuts un Mzia Amaglobeli par patiesības publisku paušanu ir samaksājuši ar savu brīvību un kļuvuši par simbolu cīņai par brīvību un demokrātiju. Piešķirot viņiem balvu, Eiropas Parlaments pauž atbalstu arī citiem žurnālistiem, kas cieš no cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskām represijām.
Andžejs Počobuts ir polis, kas Baltkrievijā darbojas kā žurnālists, blogeris un aktīvists un kas pazīstams kā Aleksandra Lukašenko režīma kritizētājs. Viņš ir kļuvis par simbolu cīņā par brīvību un demokrātiju Baltkrievijā. Andžejs ir notiesāts uz astoņiem gadiem un atrodas ieslodzījumā kopš 2021. gada. Viņš nesaņem pienācīgu medicīnisko palīdzību un ģimenei ir liegts viņu apmeklēt. Neskatoties uz veselības problēmām, viņš turpina aizstāvēt brīvību un demokrātiju.
Eiropas Parlaments 2023. gada 25. marta rezolūcijā prasīja žurnālistu nekavējoties atbrīvot, norādot, ka viņam izvirzītās apsūdzības ir politiski motivētas ar mērķi apklusināt un apspiest vārda un biedrošanās brīvību.
Šī nav vienīgā reize, kad demokrātiskie spēki Baltkrievijā saņem Saharova balvu. 2020. gadā to saņēma Baltkrievijas opozīcija.
Mzia Amaglobeli ir gruzīnu žurnāliste un neatkarīgo mediju "Batumelebi" un "Netgazeti" direktore. Viņa ir pirmā politieslodzītā sieviete Gruzijā kopš valsts neatkarības atgūšanas un vārda brīvības aizstāve. Mzia 2025. gadā tika aizturēta par piedalīšanos pret valdību vērstā protestā, un viņai uz politiski motivētu apsūdzību pamata piesprieda divu gadu cietumsodu. Mzia ir kļuvusi par demokrātiju atbalstošās protesta kustības simbolu. Šī kustība uzsāka pretošanos "Gruzijas sapņa" režīmam pēc apstrīdētajām 2024. gada oktobra vēlēšanām.
Eiropas Parlaments 2025. gada 19. jūnijā pieprasīja viņas tūlītēju atbrīvošanu, kā arī nosodīja "Gruzijas sapņa" režīmu par tā pastāvīgajiem uzbrukumiem demokrātijai.
Šī nav vienīgā Eiropas Parlamenta reakcija uz notikumiem Gruzijā. Tā, piemēram, 2024. gada novembrī Eiropas Parlaments aicināja Gruziju noturēt jaunas vēlēšanas.
Žurnālisti un cīņa par demokrātiskām vērtībām arī citviet
Svarīgi pievērst uzmanību ne tikai Saharova balvas ieguvējiem, bet arī pārējiem kandidātiem, kuri katrs simbolizē kādas sabiedrības grupas cīņu par demokrātiju un mieru.
Finālistu vidū bija arī žurnālisti un humānās palīdzības sniedzēji Palestīnā un visās konflikta zonās, kurus pārstāv Palestīnas Preses asociācija, Palestīnas Sarkanā Pusmēness biedrība (PRCS) un ANO Palīdzības un darba aģentūra (UNRWA). Finālists nominēts, jo Gaza ir atzīta par pasaulē bīstamāko reģionu žurnālistiem. Tajā nogalināti daudzi palestīniešu žurnālisti. Humanitārie darbinieki arī ir cietuši ievērojamus zaudējumus konflikta laikā. Šie cilvēki ar savu darbu un upuriem nodrošina starptautisko sabiedrību informētību par kritisko cilvēktiesību situāciju Gazā.
Tāpat finālistu vidū bija Serbijas studenti, kuri 2024. gada 1. novembrī pēc dzelzceļa stacijas nojumes sabrukuma Novi Sadā, Serbijā, uzsāka valsts mēroga protestus. Šī traģēdija, kurā gāja bojā 16 cilvēki, bija saistīta ar iespējamu sistēmisku korupciju un infrastruktūras nekopšanu. Tā izraisīja valsts mēroga klusējošos protestus, pieprasot atbildību. Kustībai pievienojās arī mācībspēki, lauksaimnieki, mākslinieki, žurnālisti, taksometru vadītāji, inženieri un citi. Tās kulminācija bija 2025. gada 15. martā, kad Belgradā pulcējās vairāk nekā 350 000 cilvēku, veidojot lielāko demonstrāciju Serbijas vēsturē kopš Dienvidslāvijas pastāvēšanas beigām. Desmitiem tūkstošu cilvēku pulcējās 2025. gada 1. novembrī, gadu pēc traģiskā notikuma. Protestu kustība vēlas, lai tiktu rīkotas ārkārtas vēlēšanas un tiktu nomainīti pie varas esošie cilvēki, taču šobrīd vēlēšanu datums nav noteikts.
Saharova balvas kandidātu vidū bija arī Bualems Sansals (Boualem Sansal), Budapeštas praids un Čārlijs Kērks (Charlie Kirk).
Franču-alzīriešu rakstnieks Bualems Sansals ir saņēmis vairākas literatūras balvas un ir pazīstams ar savu kritiku pret islāmu un Alžīrijas valdību. 2024. gada novembrī Bualems tika arestēts Alžīrijā par “nacionālās vienotības graušanu” pēc intervijas Francijas medijiem. 2025. gada martā viņš tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā, neskatoties uz veselības problēmām un bez sava Francijas advokāta klātbūtnes. Eiropas Parlaments un Francijas Nacionālā asambleja ir aicinājuši nekavējoties atbrīvot viņu. 2025. gada novembrī viņam tika piešķirta apžēlošana un atļauts pamest valsti.
Budapeštas praids nominēts, jo Ungārijas valdība to bija aizliegusi, bet praids pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu pasākuma vēsturē un kļuva par septīto lielāko praida gājienu Eiropā. Gājiens simbolizēja ne vien LGBTQ+ tiesību aizsardzību, bet arī iestāšanos par demokrātiju, tiesiskumu, vārda brīvību. Gājiens ir veicinājis demokrātisko vērtību un pilsonisko brīvību aizstāvību Ungārijā.
Čārlijs Kērks bija amerikāņu pilsoniskais aktīvists un publiskais runātājs, organizācijas “Turning Point USA” (TPUSA) līdzdibinātājs un izpilddirektors. Organizācija tika dibināta 2012. gadā, lai iesaistītu studentus un jaunos vēlētājus. Čārlija vadībā TPUSA spēlēja nozīmīgu lomu jauniešu politiskajā līdzdalībā un debatēs par vārda brīvību universitātēs. Organizācija vairāk fokusējās uz konservatīvām idejām, un Čārlijs bija ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais un padomnieks. 2025. gada 10. septembrī Čārlijs tika nošauts ārā notiekoša pasākuma laikā Jūtas ielejas universitātē. Šis slepkavības gadījums ir izpelnījies plašu nosodījumu un izceļ bažas par politiski motivētu vardarbību un vārda brīvības apdraudējumu.
Visi Saharova balvas kandidāti iestājas par patiesu un iekļaujošu demokrātiju un mieru, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtības.
