Šā gada 18.jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komiteja (Komiteja) publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas kārtējo ziņojumu par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (Pakts) ieviešanu Latvijā (Ziņojums). Ziņojumu Komiteja izskatīja šā gada 1.-2.jūlijā Ženēvā.

Ziņojuma izskatīšanā Latvijas delegācija, kuru vadīja veselības ministrs H. Abu Meri, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Jaunsardzes centra, Ģenerālprokuratūras, atbildēja uz Komitejas uzdotajiem jautājumiem, veidojot konstruktīvu dialogu par Paktā garantēto tiesību īstenošanu Latvijā.

Noslēguma secinājumos Komiteja atzinīgi novērtējusi vairākas Latvijā īstenotās likumdošanas iniciatīvas un politikas plānošanas dokumentus, piemēram, grozījumus Tiesībsarga likumā, nosakot tiesībsarga lomu nacionālā preventīvā mehānisma uzdevumu izpildē, kā arī Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Komiteja uzteica arī vairākus politikas plānošanas dokumentus: sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai; vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai; korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu; cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu u.c. Komiteja arī atzinīgi izteikusies par Tiesībsarga biroja augsto starptautisko novērtējumu, kā arī 2019.gada likumu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, piešķirot visiem pēc 2020.gada nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem Latvijas pilsonību. Tāpat Komiteja uzteica Latvijas īstenotos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret naida noziegumiem, un izcēla arī Latvijas pievienošanos Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvajam protokolam 2022.gadā.

Vienlaikus Komiteja, cita starpā, pauda raizes par romu kopienas stigmatizāciju sabiedrībā, aicinot Latviju turpināt atbalstīt romu kopienu, tai skaitā piešķirot nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai nodrošinātu šo personu tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, mājokli. Uzsverot nepieciešamību veikt naida noziegumu efektīvu izmeklēšanu, Latvija aicināta uzlabot tās iespējas apkopot statistiku par šiem noziegumiem, veicināt sabiedrības informētību par iespējām ziņot par šiem noziegumiem, kā arī atbildīgo institūciju spēju efektīvi reaģēt uz pārkāpumiem. Dzimumu vienlīdzības stiprināšanai Komiteja rosina turpināt īstenot pasākumus, lai mazinātu atalgojuma atšķirības starp dzimumiem. Savukārt, lai arī Komiteja pozitīvi vērtēja Latvijas līdz šim paveikto vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanai, tā aicina Latviju pastiprināt centienus panākt, ka uz dzimumu balstīta vardarbība tiek efektīvi izmeklēta, tai skaitā ieviešot pasākumus, kas atvieglotu ziņošanu par šādiem noziegumiem, statistikas datu apkopošanu par nāves gadījumiem, kas iestājušies vardarbības rezultātā, ļaujot labāk izprast tās motivāciju. Tāpat rosināts nodrošināt piekļuvi informācijai par sieviešu un meiteņu tiesībām uz aizsardzību, kā arī sniegt praktisku palīdzību visā valsts teritorijā, tostarp nodrošinot patversmes un palīdzības centrus. Komiteja pauda bažas par augsto nāves gadījumu skaitu un neformālo hierarhiju ieslodzījumu vietās, aicinot Latviju nodrošināt nāves gadījumu efektīvu izmeklēšanu, kā arī izskaust neformālo hierarhiju, piemēram, izstrādājot ieslodzīto klasificēšanas sistēmu, kas balstītos uz individuālu riska izvērtējumu. Tāpat Komiteja aicina vispārīgi uzlabot apstākļus ieslodzījumu vietās, nodrošinot pienācīgu ventilāciju, piekļuvi tīram ūdenim un medicīnisko aprūpi. Lai cīnītos pret iespējamu vardarbīgu izturēšanos psihiatriskās ārstniecības iestādēs, Komiteja rosina spēcināt uzraudzības un ziņošanas sistēmu vardarbības gadījumu atklāšanai, uzlabot pacientu uzturēšanās apstākļus un nodrošināt, ka nepilngadīgas personas netiek ievietotas pieaugušo slimnīcās vai nodaļās.

Komiteja novērtēja, ka Latvijā tiek respektēta tiesu neatkarība, vienlaikus aicinot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai turpinātu spēcināt tiesu varas neatkarību un objektivitāti, kā arī to, ka tiesneši var pildīt savus pienākumus bez politiska vai cita spiediena. Pievēršoties situācijai uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kas saistīta ar Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu, Komiteja atgādināja, ka visām personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, jābūt pieejai valsts teritorijai un efektīvām procedūrām, lai lūgtu patvērumu. Latvija aicināta nodrošināt, ka ikviena sūdzība par iespējamu vardarbību tiek efektīvi un neatkarīgi izmeklēta, amatpersonas tiek izglītotas par starptautiskajiem standartiem patvēruma jomā, kā arī apcietinājums tiek piemērots tikai tad, ja nav citu personas tiesību mazāk ierobežojošu līdzekļu. Attiecībā uz valsts aizsardzības dienestu Komiteja uzteica Latvijas līdzšinējos pasākumus, lai aizsargātu personu, kuras domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, uzsverot, ka alternatīvajam dienestam jābūt efektīvi pieejamam ikvienai personai, nodrošinot arī neatkarīgu procesu pieteikumu izskatīšanā. Komiteja uzsvēra izteiksmes brīvības lomu demokrātiskā sabiedrībā, aicinot izvērtēt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Nacionālo drošības koncepciju. Latvija aicināta nodrošināt informācijas pieejamību Latvijā ne vien latviešu, bet arī citās valodās. Tāpat Latvija rosināta veicināt visu sabiedrības grupu, tostarp personu ar invaliditāti, līdzdalību politiskajos procesos, kā arī pastiprināt informatīvos pasākumus, lai veicinātu nepilsoņu naturalizācijas tempu.

Tāpat Komiteja aicina Latviju cilvēku tirdzniecības novēršanai īstenot informatīvus pasākumus, paātrināt nacionālā preventīvā mehānisma izveidi, kā arī grozīt tiesību aktus, lai cietušie netiktu sodīti par nodarījumiem, kas izdarīti, tiem esot cilvēktirdzniecības upuriem. Noslēgumā Komiteja aicina Latviju nodrošināt, lai valsts valodas politika veicinātu saliedētu sabiedrību, veicinot mazākumtautību pārstāvju iesaisti politiskajos procesos, sabiedrības informētību par mazākumtautību skolēniem pieejamajām interešu izglītības programmām, kā arī monitorēt pārejas uz izglītību latviešu valodā ietekmi uz mazākumtautību skolēniem.

Ar noslēguma secinājumiem angļu valodā var iepazīties Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē: ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma secinājumi par Latvijas Republikas ceturto kārtējo ziņojumu par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā (angļu val.).

Komitejas noslēguma secinājumi nav juridiski saistoši, bet tie uzskatāmi par autoritatīvu Latvijas Paktā noteikto pienākumu interpretāciju. Šobrīd kompetentās institūcijas vērtē Komitejas noslēguma secinājumus un tajā ietvertos ierosinājumus Paktā garantēto tiesību stiprināšanai.