Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Prakse Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Tiesvedība Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses Fiskālā politika GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Pulcēšanās brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Viedoklis

Apmaksātas brīvdienas menstruāciju laikā – diskriminācija pret vīriešiem?

Annija RuškoAutore

Sabiedrības uzmanību piesaistījusi platformā Manabalss.lv iesniegtā iniciatīva, kas paredz Darba likuma grozīšanu, ieviešot normu, kas ļautu sievietēm smagu menstruāciju gadījumā izmantot līdz divām apmaksātām brīvdienām mēnesī. Lai arī iniciatīva saņēma plašu sabiedrības atbalstu, izskanējuši arī pretēji viedokļi, tostarp apgalvojums, ka šāda norma varētu radīt diskriminējošu attieksmi pret vīriešiem. Raksta mērķis ir izvērtēt, vai minētās iniciatīvas īstenošana būtu uzskatāma par diskrimināciju uz dzimuma pamata, kā arī aplūkot tās saderību ar Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību aktos nostiprināto diskriminācijas aizlieguma principu. Tāpat rakstā tiek sniegts autores viedoklis par šādas iniciatīvas ieviešanas lietderību Latvijas tiesiskajā regulējumā.

Unsplash / Lenin Estrada

Sabiedrībā plašu diskusiju radīja platformas Manabalss.lv savāktā iniciatīva, kas rosina grozīt Darba likumu (turpmāk – DL), tādējādi papildinot to ar tiesību normām, kas piešķirtu sievietēm iespēju menstruāciju laikā saņemt līdz divām apmaksātām brīvdienām.[1]  Attiecīgā iniciatīva savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu, līdz ar to tā tika nodota atbilstošajai Saeimas komisijai, kura savukārt nāca klajā ar paziņojumu, ka iniciatīvu nodod Ministru kabinetam (turpmāk – MK).[2]  Lai arī iniciatīva spēja savākt lielu piekritēju pulku, tomēr sabiedrībā izskanēja dažādi viedokļi par iespējamām divām brīvdienām gadījumā, ja sieviete saskaras ar smagām menstruācijām. Visbiežāk sastopamais uzskats, kādēļ DL šāda veida grozījumus nevajadzētu veikt, ir apstāklis, ka tā ir sava veida diskriminācija pret vīriešiem. 

Diskriminācijas aizlieguma princips 

Diskriminācija atklājas gadījumā, kad, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, personai tiktu ierobežotas tās pamattiesības.[3] Diskriminācijas aizlieguma princips paredz to, ka nedrīkst pieļaut atšķirīgu attieksmi pret cilvēku, kurai nav objektīva un pamatota attaisnojuma, kā arī šāda attieksme ir balstīta uz kādu aizliegtu kritēriju.[4] Par tādiem uzskatāmi rase un ādas krāsa, tautība, etniskā izcelsme, valoda, dzimšana un izcelsme, dzimums, vecums, invaliditāte u.c.[5] Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91.panta otrajā teikumā ir noteikts: “Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”[6] Šāds normas traktējums paredz to, ka demokrātiski tiesiskā valstī pamattiesību ierobežošana ir iespējama, ja tai ir attaisnoti iemesli.[7] Diskriminācijas aizlieguma princips ir vienlīdzības principa aspekts, kas savukārt ir noteikts Satversmes 91.panta pirmajā teikumā.[8] Tādējādi atšķirīga attieksme, ja tai ir attaisnojams iemesls, ir pieļaujama, jo būtiski ir saprast, ka mērķis ir nodrošināt personu vienlīdzību, nevis panākt vienādību.[9]

Arī starptautiskie cilvēktiesību akti garantē diskriminācijas aizlieguma esību. Piemēram, Apvienotās Nācijas Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 7.pantā[10], Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) 14.pantā[11], Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21.pantā.[12] Apskatot minētos cilvēktiesību aktus, secināms, ka normu traktējums atšķiras, bet diskriminācijas aizlieguma būtība saglabājas, proti, nav pieļaujama situācija, kurā pret cilvēkiem, kas atrodas vienādā situācijā, attieksme ir dažāda, un tai nav nekāda objektīva un saprātīga pamata. Jāpiebilst, ka attiecībā uz ECK 14.pantu Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra noteic, ka tas neaizliedz diskrimināciju kā tādu, bet tikai diskrimināciju ECK noteikto tiesību un brīvību izmantošanā.[13] Līdz ar to diskriminācijas aizlieguma princips nozīmē to, ka vienādos salīdzināmos apstākļos pret personu nav pieļaujama citādāka attieksme, ja nepastāv noteikti šādas rīcības attaisnojamie iemesli.

Diskriminācija uz dzimuma pamata 

Gan medijos, gan arī sociālo tīklu vietnēs tika pausts viedoklis, ka iniciatīvas realizēšana, proti, iespēja sievietēm ar smagām menstruācijām izmantot līdz divām brīvdienām katru mēnesi ar saglabātu vidējo izpeļņu par periodu, ir diskriminējoša pret darbiniekiem vīriešiem. Turklāt arī Satversmes tiesa (turpmāk – ST) ir atzinusi, ka dzimums ir viens no Satversmes 91.panta saturā ietilpstošajiem kritērijiem.[14] Aplūkojot šos viedokļus, raksta autorei radās pārdomas par to, vai minēto viedokļu pārstāvji izprot diskriminācijas uz dzimuma pamata nozīmi, tādēļ šajā sadaļā tiek aplūkota jēdziena “diskriminācija uz dzimuma pamata” saturs. 

Lai runātu par diskrimināciju, vispirms  būtiski ir saprast, kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.[15] Nepieciešams konstatēt gan salīdzināmo personu vai situāciju kopīgo pazīmju esību, gan arī to, vai attiecīgie apstākļi ir pietiekami vienādi un savstarpēji salīdzināmi.[16] Līdz ar to, lai spētu konstatēt, ka minētā iniciatīva pret darbiniekiem vīriešiem izraisītu atšķirīgu attieksmi uz dzimuma pamata, ir nepieciešams salīdzināt darbiniekus vīriešus un darbinieces sievietes. 

Ar dzimumu ir domāts bioloģiskais dzimums, un atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai, ja konkrētā situācija ir attaisnojama ar dzimuma bioloģiskajām īpatnībām.[17] Lai arī kopumā sieviešu menstruācijas nav atsevišķi izceltas gadījumos, kad tiek analizēta diskriminācija uz dzimuma pamata, kā, piemēram, tas ir ar grūtniecību un maternitāti, tomēr raksta autore vēlas izcelt to, ka menstruācijas ir dzimuma bioloģiskā īpatnība, kas piemīt tikai sieviešu dzimuma pārstāvēm.[18] Līdz ar to, autoresprāt, arguments, ka divu apmaksātu brīvdienu piešķiršana smagos menstruāciju gadījumos ir diskriminējoša attieksme pret vīriešiem, ir aplams, jo abas personu grupas neatrodas identiskos salīdzināmos apstākļos tā dzimuma bioloģisko īpatnību dēļ. 

Medijos tika pausts viedoklis, ka šāda iniciatīva atbilst pozitīvajai diskriminācijai. Tomēr ko ietver jēdziens “pozitīvā diskriminācija”, un kā tas pārklājas ar diskrimināciju uz dzimuma pamata? Pozitīvā rīcība atklājas gadījumos, kad tiek veikti noteikti pasākumi, lai palīdzētu atsevišķām cilvēku grupām, kuras ekonomisku, vēsturisku vai citu iemeslu dēļ atrodas sliktākā situācijā nekā citas.[19] Lielākoties šādas īpaši labvēlīgas attieksmes mērķis ir mazināt nevienlīdzību, kas ir sastopama praksē.  Gadījumā, kad tiek nonākts pie atziņas – īstenot tādas darbības, kas noteiktai personu grupai sniedz labumu, bet pārējām nē –, šādas rīcības izvēle un nepieciešamība ir jāizskaidro sabiedrībai.  Turklāt šai pozitīvai rīcībai ir jābūt samērīgai.  Līdz ar to pozitīvā diskriminācija savā ziņā pārklājas ar diskriminācijas uz dzimuma pamata aizliegumu, jo to abu mērķis ir nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi pret noteiktu personu grupu. Šajā gadījumā tas būtu novērst atšķirīgu attieksmi pret sievietēm, jo vēsturiski sievietes ir piedzīvojušas savu tiesību noliegšanu un apspiešanu.[20]

Attiecībā uz medijos pausto viedokli par to, ka brīvdienu piešķiršana menstruāciju laikā ir pozitīvā diskriminācija jeb pozitīvā rīcība, jāatzīst, ka tas apstiprinātos. Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) spriedumā lietā C‑463/19 atzina, ka ir iespējamas situācijas, kurās darbiniece – sieviete, pamatojoties uz savām bioloģiskajām īpatnībām, var gūt noteiktus labumus, kādus nesaņemtu darbinieks – vīrietis.[21] Lai arī konkrētā sprieduma faktiskie apstākļi atšķiras no raksta tēmas, jo tiesvedība lietā bija par sievietes iespēju izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, tomēr būtiski ir akcentēt EST atzīto. EST uzsvēra, ka ir iespējams noteikt tādus pasākumus, kas ir labvēlīgāki sievietēm, ja tie kalpo sieviešu aizsardzības mērķim, kas ir saistīts ar tās bioloģiskajām īpatnībām.[22] Šāda pozitīvā rīcība nav vērsta uz mērķi kaitēt vīriešu dzimumam, piešķirot priekšrocības sievietēm, bet gan tā ir vērsta uz mērķi – novērst vēsturiski radušās stigmas un veicināt abu dzimumu līdztiesību.

Iniciatīvas ieviešana realitātē 

Raksta autore uzsver, ka, lai tiktu grozītas DL tiesību normas, tādējādi īstenojot iniciatīvas būtību, ir jāveic vairāki nozīmīgi zinātniski pētījumi, kas pierādītu un apstiprinātu, ka sievietēm menstruācijas tik tiešām būtiski traucē pilnvērtīgi īstenot darba pienākumus, turklāt šāda brīvdienu nepiešķiršana nonāk pretrunā ar sieviešu aizsardzības mērķi, kas pamatojas uz to bioloģiskajām īpatnībām. Jāpiebilst, ka ginekologi lielākoties nepiekrīt, ka brīvdienu ieviešana spētu uzlabotu sieviešu veselības stāvokli. Tiek aicināts vērsties pie ārsta, kas risinātu šāda veida problēmas, kā arī uzsvērts, ka menstruācijas nav iemesls darba vai mācību regulārai kavēšanai.[23] Līdz ar to gan politiķu izteikumi, gan arī ārstu viedokļi liek secināt, ka turpmākā laikā DL netiks grozīts par labu iniciatīvas mērķim. 

Autores viedoklis 

Raksta autore uzskata, ka iniciatīva kā tāda ir vērtīga, jo tā veicina plašas un nozīmīgas diskusijas sabiedrībā, kas veicinās sieviešu veselības uzlabošanu. Šobrīd iniciatīva ir savākusi vairāk nekā 10 000 personu parakstus, kas jau liecina par šīs problēmas aktualitāti. Turklāt MK līdz 2025.gada 1.decembrim ir jāsniedz rīcības plāns par problēmas iespējamu risinājumu, kā arī šāds nosacījums ir sākums kam tādam, kas iespējams pat spēs novest pie pozitīva rezultāta. Kopumā šāda iniciatīva ir pozitīvi vērtējama, jo tā ir vērsta uz sieviešu veselības stāvokļa uzlabošanu, kā arī var piekrist iniciatīvas autores minētajam, tā savā veidā virza valsti un sabiedrību uz attīstību, jo sieviešu menstruāciju tēma vēljoprojām ir aizspriedumu pilna. 

Eiropā jau ir ieviesta līdzīga veida iniciatīva. Spānija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas ieviesa apmaksātu trīs dienu sieviešu menstruāciju atvaļinājumu, ko var pagarināt līdz pat piecām dienām, ja ir ārsta zīme, kas apliecina simptomu nopietnību.[24] Ja tiek salīdzināts ar Latviju, tad secināms, ka Latvijas iniciatīva ir krietni labvēlīgāka darba devējiem, jo tā paredz to, ka sievietēm būtu iespēja gūt tikai līdz divām brīvdienām mēnesī. Spānijas gadījumā sieviete gadā ir tiesīga izmantot pat 60 apmaksātas brīvdienas, bet Latvijas – 24 brīvdienas. Jāpiebilst, ka arī citur pasaulē sievietes ir tiesīgas uz menstruāciju brīvdienām. Piemēram, Indonēzija, Vjetnama, kā arī citas Āzijas valstis ir ieviesušas līdzīgas menstruācijas brīvdienas.[25] Protams, ne visās valstīs tās ir apmaksātas brīvdienas, bet kopumā tās tāpat seko mērķim – sieviešu veselības labklājība. Turklāt jāpiebilst, ka Āzijas valstīs menstruācijas vēsturiski ir ieņēmušas būtisku lomu sabiedrības dzīvē. Piemēram, Japānā tika ieviestas šāda veida brīvdienas, jo tika uzskatīts, ka garas darba stundas un slikti sanitārie apstākļi var kaitēt sieviešu reproduktīvajai veselībai.[26]

Attiecībā uz medijos un sociālo tīklu vietnēs sastopamo viedokli, ka brīvdienu ieviešana izraisīs diskrimināciju pret vīriešiem darbiniekiem, šāds arguments neiztur kritiku, jo darbinieces sievietes, kurām piemīt bioloģiskā īpatnība – menstruācijas –, nav salīdzināmas ar darbiniekiem vīriešiem, kuriem nav šādu bioloģisko īpatnību. Jāpiemin arī Tiesībsarga 2025.gada izstrādātais pētījums par diskriminācijas situāciju Latvijā, kurā tika atzīts, ka bieži vien diskriminācijas jēdziens medijos un publiskajā vidē tiek lietots nepareizi, turklāt vairums gadījumu tas pieminēts, lai pievērstu uzmanību individuālām problēmām, kas nav diskriminācija.[27] Līdz ar to iniciatīvas ieviešana Latvijas tiesiskajā regulējumā neradītu diskrimināciju pret vīriešiem. 

Noslēgumā raksta autore vēlas piebilst to, ka iniciatīvas ieviešana ir aizskārusi vairākas nopietnas un svarīgas problēmas, kas ir būtiskas gan likumdevējam, gan arī sabiedrībai. Tās ir nozīmīgi pētīt un nonākt pie kopēja risinājuma, kas primāri spētu uzlabot sieviešu veselību un labsajūtu, kā arī veicinātu noteiktu zinātnes jomu attīstību. 

Atsauces

  1. ^ Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā. Pieejams: https://manabalss.lv/ieviesisim-2-apmaksatas-brivdienas-sievietem-menstruaciju-laika/show 
  2. ^ Par 10 149 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Ieviesīsim 2 apmaksātas brīvdienas sievietēm menstruāciju laikā!" turpmāko virzību. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/360698-par-10-149-latvijas-pilsonu-kolektiva-iesnieguma-ieviesisim-2-apmaksatas-brivdienas-sievietem-menstruaciju-laika-turpmako-virzibu
  3. ^ Satversmes tiesas 2020.gada 10.jūlija spriedums lietā Nr.2019-36-01, 9.punkts.
  4. ^ Mits M. Diskriminācijas aizliegums. Grām.: Cilvēktiesības Latvijā un pasaulē. Inetas Ziemeles zinātniskā redakcijā. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 101.lpp.
  5. ^ Levits E. Komentārs Satversmes 91.pantam. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 104.lpp.
  6. ^ Latvijas Republikas Satversme. LV likums. Pieņemts 15.02.1922.
  7. ^ Latvijas Republikas Satversmes 91.pants: tiesiskās vienlīdzības princips. Satversmes tiesas judikatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 68.lpp.
  8. ^ Satversmes tiesas 2019.gada 19.jūnija spriedums lietā Nr.2019-20-03, 19.punkts.
  9. ^ Latvijas Republikas Satversmes 91.pants: tiesiskās vienlīdzības princips. Satversmes tiesas judikatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 68.lpp.
  10. ^ ANO 1948. gada 9. decembra Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/
  11. ^ Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/convention_lav
  12. ^ Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2016/C 202/02). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT
  13. ^ Guide on article 14. Pieejams: https://ks.echr.coe.int/documents/d/echr-ks/guide_art_14_art_1_protocol_12_eng
  14. ^ Latvijas Republikas Satversmes 91.pants: tiesiskās vienlīdzības princips. Satversmes tiesas judikatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 75.lpp.
  15. ^ Satversmes tiesas 2011.gada 3.novembra spriedums lietā Nr. 2011-05-01, 17.punkts; Latvijas Republikas Satversmes 91.pants: tiesiskās vienlīdzības princips. Satversmes tiesas judikatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 30.lpp.
  16. ^ Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija spriedums lietā Nr. 2017-25-01, 25.2 punkts.
  17. ^ Levits E. Komentārs Satversmes 91.pantam. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 111.lpp.
  18. ^ Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca Tēzaurs. Pieejams: https://tezaurs.lv/menstru%C4%81cija:1
  19. ^ Pozitīvā rīcība. Pieejams: https://www.cilvektiesibugids.lv/temas/diskriminacija/diskriminacijas-izpausmes-jomas/iznemumi/pozitiva-riciba
  20. ^ The origins of women’s rights. Pieejams: https://cepr.org/voxeu/columns/origins-womens-rights
  21. ^ EST 2020.gada 18.novembra spriedums lietā C‑463/19, 54.punkts.
  22. ^ EST 2020.gada 18.novembra spriedums lietā C‑463/19, 54.-63.punkts.
  23. ^ Iniciatīva: sievietēm būtu jāievieš 2 apmaksātas brīvdienas mēnešreižu laikā; eksperti skeptiski. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.04.2025-iniciativa-sievietem-butu-jaievies-2-apmaksatas-brivdienas-menesreizu-laika-eksperti-skeptiski.a595255/
  24. ^ Painful periods? Spain just passed Europe’s first paid 'menstrual leave' law. Pieejams: https://www.euronews.com/next/2023/02/16/spain-set-to-become-the-first-european-country-to-introduce-a-3-day-menstrual-leave-for-wo
  25. ^ Women can take paid leave for period pain in these countries. Pieejams: https://www.moneycontrol.com/news/trends/current-affairs/paid-menstrual-leave-5-countries-10126421.html
  26. ^ Employers Are Starting to Adopt ‘Menstrual Leave’ Policies. Could It Backfire? Pieejams: https://time.com/6105254/menstrual-leave-policies/
  27. ^ Tiesībsargs. Pētījums par diskriminācijas situāciju Latvijā. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2025/06/diskriminacijas_situacija_latvija_petijums.pdf