2025. gada 7. februārī tika publicēts pārskats par Satversmes tiesas darbu 2024. gadā. Aicinām atskatīties uz statistiku un dažiem tiesas atzinumiem.
2024. gada statistika
Pārskata posmā tiesa izskatīja 18 lietas. Spriedumi pieņemti 17 lietās, savukārt lēmums par tiesvedības izbeigšanu – vienā lietā.
Spriedumos izvērtēta 30 tiesību normu (aktu) atbilstība Satversmei. Par Satversmei atbilstošām tika atzītas 22 tiesību normas (akti), bet par Satversmei neatbilstošām – 8 tiesību normas. Satversmes tiesas tiesneši spriedumiem pievienojuši 14 atsevišķās domas.
Lietā Nr. 2024-01-01 par ziņu publiskošanu par akciju sabiedrības akcionāriem Satversmes tiesa nolēma vērsties EST prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai.
Šajā pārskata posmā lietas visbiežāk tikušas ierosinātas par tiesību normu atbilstību Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu – 18 lietas, Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un diskriminācijas aizlieguma principam – 9 lietas, Satversmes 1. pantam – 7 lietas, kā arī Satversmes 92. pantā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu – 5 lietas.
Ieskats tiesas judikatūrā
Valsts valodas jautājumi
2024. gadā latviešu valodas kā Latvijas valstij neatņemamas konstitucionālās identitātes sastāvdaļas aizsardzību Satversmes tiesa īstenoja lietās par pāreju uz izglītību valsts valodā gan privātajās (lieta Nr. 2022-45-01), gan arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (lieta Nr. 2023-15-01). Tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē, lai latviešu valoda efektīvi pildītu valsts valodas funkcijas. Vienlaikus privātajām izglītības iestādēm ir gana plaša rīcības brīvība nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu, citstarp interešu izglītības ietvaros. Savukārt valsts izveidotā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programma pienācīgi nodrošina mazākumtautību valodas, kultūras un etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu.
Valsts drošība
Lietā par Krievijas pilsoņiem izvirzīto prasību pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām (lieta Nr. 2023-04-0106) Satversmes tiesa uzsvēra, ka Krievijas Federācijas pilsonība pašlaik ir faktors, kas saistīts ar Latvijas valsts drošības apdraudējumu, un tādēļ pēc iespējas ātrāk ir veicama Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu individuāla izvērtēšana. Noteiktu prasību attiecināšana tieši uz lielāko Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu grupu ir loģiska un vērsta uz sabiedrības drošības aizsardzību.
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē
Lietā par jaunāku koku ciršanu (lieta Nr. 2023-01-03) Satversmes tiesa atzina, ka norma, ar kuru bija samazināts galvenās cirtes caurmērs, nav atbilstoša ikviena tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Tiesiskajam regulējumam, kas var būtiski ietekmēt vidi, jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Ilgtermiņā Latvijas mežiem ir daudzfunkcionāla loma un svarīga nozīme gan iedzīvotāju veselības un labbūtības, gan sabiedrības interešu un ekonomikas, gan bioloģiskās daudzveidības un spējas piemēroties klimata pārmaiņām nodrošināšanā.
Tiesības izvēlēties un saglabāt nodarbošanos
2024. gadā tiesa izskatīja vairākas lietas par liegumu ieņemt kādu amatu, ja pret personu izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata, vai liegumu ieņemt kādu amatu pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas (lietas Nr. 2023-34-01, 2023-44-01, 2023-47-01).
Tiesa turpināja piepildīt ar saturu demokrātiskas tiesiskas valsts prasību veidot tādu iekļaujošu sabiedrību, kurā izturēšanās pret katru tās locekli ir cieņpilna. Cilvēka pagātnei nevajadzētu mūžīgi ietekmēt viņa nākotni. Taču uz mūžu noteiktu ierobežojumu gadījumos, kad individuāls izvērtējums nav paredzēts, personai ne tikai ir liegts īstenot savas tiesības, bet tā sabiedrības acīs tiek nesaraujami sasaistīta ar pašas agrāko rīcību, neņemot vērā personas tālākās dzīves gaitas. Tādējādi likumsakarīgi var tikt ietekmēta personas vēlme turpināt sevi attīstīt un realizēt savas spējas tādā veidā, kas varētu dot pienesumu sabiedrībai. Šādi ierobežojumi ir attaisnojami tikai īpašos gadījumos, kad iepriekš nodarītais pēc būtības nav savienojams ar konkrēto tiesību īstenošanu.
Dzīvnieku labturība un aizsardzība
Satversmes tiesa lietā par aizliegumu audzēt kažokzvērus (lieta Nr. 2023-09-0106) atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Jau pats fakts, ka dzīvnieki tiek nogalināti kažokādu ieguves dēļ, kā arī metodes, ar kādām dzīvnieki tiek nogalināti, nozīmē nevajadzīgu ciešanu sagādāšanu dzīvniekiem un cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Šāda rīcība ir morāli un ētiski nepareiza. Mūsdienu sabiedrībā dzīvnieki tiek uztverti ne tikai kā īpašuma objekti vai lauksaimniecības produkts, bet gan kā jutīgas būtnes. Tādēļ dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguves dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs komercdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.
Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2024. gadā pieejams šeit.
