Iestatījumi

ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Audiovizuālie mediji un mākslīgais intelekts: Eiropas Audiovizuālās observatorijas ziņojums par nozares ieguvumiem un riskiem

Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, tie aizvien vairāk tiek izmantoti dažādu nozaru funkciju efektivizēšanā. Audiovizuālie mediji kā kino, televīzija un radio nav izņēmums. MI ienākšana audiovizuālajos medijos rada ne tikai iespējas, bet arī virkni dažādu jautājumu un risku, kas saistīti ar autoru un izpildītāju aizsardzību, personas datu asptrādi un privātumu. Savukārt audiovizuālo mediju auditorija var tikt pakļauta riskiem, kas saistīti ar dezinformāciju un satura pieejamību. 2024. gada oktobrī Eiropas Audiovizuālā observatorija (EAO) publicēja apjomīgu un visaptverošu ziņojumu “MI un audiovizuālais sektors: virzoties pa pašreizējo juridisko ainu”, kurā autoru kolektīvs analizējis galvenos industrijas izaicinājumus.

Andrea De Santis / Unsplash

Mākslīgā intelekta radītās iespējas audiovizuālajos medijos

MI[1] radītās iespējas audiovizuālo mediju[2] nozarē ir plašas - sākot ar ikdienas uzdevumu efektivizēšanu, beidzot ar iespējām radīt audiovizuālu saturu un pat kopēt slavenu aktieru balsis un ārējo tēlu. EAO[3] ziņojumā “MI un audiovizuālais sektors: virzoties pa pašreizējo juridisko ainu” (angļu val. „AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape“)[4] (Ziņojums) apkopojusi iespējamos virzienus, kā MI varētu labvēlīgi ietekmēt audiovizuālo mediju industriju. Proti, ģeneratīvā MI[5] sistēmas var veicināt radošumu, palīdzot satura veidošanā un ražošanā. MI var arī automatizēt laikietilpīgus uzdevumus ar nelielu radošo pievienoto vērtību, piemēram, analizēt auditorijas datus. Turklāt MI var ietaupīt laiku, veicot administratīvos uzdevumus, kā izveidojot un pārvaldot filmēšanas grafiku un koordinējot komandas loģistikas jautājumus. MI rīki var veicināt satura atlasi, automātiski filtrējot, kategorizējot un ranžējot to atbilstoši auditorijas interesēm. MI var būtiski veicināt tulkošanu un nodrošināt valodu daudzveidība, tai skaitā zīmju valodu, padarot saturu pieejamu daudzām auditorijām. MI rīki arī izmantojami satura aizsardzībā. Tie var izsekot ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu, nodrošinot autoriem pienācīgu atlīdzību, un atklāt prettiesisku darbu izmantošanu. Papildus tam, MI rīki var atvieglot senu filmu atjaunošanu un uzlabot to attēla kvalitāti, palielinot pikseļu skaitu vai uzlabojot krāsas.[6] 

No otras puses, neskatoties uz praktiskajiem ieguvumiem, ģeneratīvais MI līdzi nes arī riskus. Ziņojumā visaptveroši analizēta MI ietekme uz autortiesībām, privātumu un datu apstrādi, aktieru tiesībām uz savu ārējo izskatu, balsi un citām personiskajām tiesībām, atbildību un pārredzamību, dezinformāciju, mediju plurālismu un kultūras daudzveidību. Kā secina Ziņojuma autori, Eiropas normatīvie akti, kas regulē MI, veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ietvaru, kas ataino MI starpdisciplināro dabu.[7] Pētot inovācijas, radošuma un efektivitātes iespējas, ko MI piedāvā audiovizuālajām nozarēm, ziņojumā secināts, ka pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz MI ietver dažādus tiesību aktus, no kuriem daļa joprojām ir attīstības stadijā. Savukārt tiesiskā regulējuma efektivitāte, nodrošinot MI labvēlīgu un ilgtspējīgu integrāciju audiovizuālajā nozarē, šobrīd nav novērtējama.[8]

Autortiesību regulējuma izaicinājumi

Ņemot vērā, ka autora darba radīšanā liela loma ir autora personībai, tad tikai cilvēks var tikt atzīts par autoru, un tikai cilvēka radīts darbs tiek aizsargāts ar autortiesībām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēka izvēlēm darba radīšanā. Estētisks efekts, kas nav personiskas, radošas izvēles rezultāts, nav pietiekams, lai rezultātu atzītu par autordarbu.[9] Saskaņā ar ES tiesību aktiem uz MI ģenerētu darbu neattiecas tāda aizsardzība kā uz cilvēka radītu darbu. Līdz ar to, MI ģenerāts rezultāts var tikt aizsargāts tikai tad, ja tā pēcapstrādē ir bijusi klātesoša cilvēka ietekme.[10] Līdz ar to MI ir tikai līdzeklis autordarbu radīšanā.

Šajā saistībā ģeneratīvais MI ir aktualizējis jautājumus autortiesību jomā  par autordarbu izmantošanu MI apmācīšanā, kā arī par pašu uzvedņu (angļu val. – „prompts“) un MI radīto darbu rezultātu statusu.

Visupirms, lai ar ģeneratīvo MI varētu radīt audiovizuālu darbu, nepieciešams to apmācīt. Modeļu apmācībā tiek izmantoti jau esošu autoru radīti darbi, no kuriem ģeneratīvais MI cenšas mācīties un līdzināties. Uz to bāzes tiek radīti rezultāti: jauni darbi, kas ir izveidoti uz statistikas modeļu apmācības datu kopām, kas ir apvienotas jaunos veidos, kas atkarīgi no lietotāja uzvednēm, kas apraksta nepieciešamo rezultātu. Viens no autortiesību riskiem ir saistīts ar autoru iespējām kontrolēt savu darbu izmantošanu MI modeļu apmācībā un to, vai MI rīku lietotājs var būt drošs, ka MI izmantotie dati nepārkāpj autortiesības.[11] 

Izpildītāji, personiskās tiesības, privātums un datu apstrāde

MI būtiski maina to, kā audiovizuālais saturs tiek radīts, izplatīts un personalizēts. Ģeneratīvais MI audiovizuālā satura radīšanai izmanto esošos attēlus, video un audio materiālus, kas bieži vien ir iegūti no interneta. Tas apdraud personas datu aizsardzību, kuras mērķis ir aizsargāt personas privātumu.[12] Audiovizuālie dati, piemēram, attēli, video un balss ieraksti, saskaņā ar Vispārējo datu apstrādes regulu[13] tiek uzskatīti par personas datiem, ja tie attiecas uz identificējamu fizisku personu. Balss ieraksti pat var veidot sensitīvus datus, jo no tiem var izsecināt tādas īpašības kā vecums vai dzimums.[14] Nesen pieņemtais ES Mākslīgā intelekta akts[15] uzliek vairākus būtiskus pienākumus gan MI pakalpojuma sniedzējiem, gan lietotājiem. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāīsteno stingri riska pārvaldības, datu pārvaldības un pārredzamības pasākumi, savukārt uz MI lietotājiem attiecas uzraudzības, dokumentēšanas un ietekmes novērtēšanas pienākumi. Secināts, ka joprojām pastāv praktiskas problēmas saistībā ar izpildi un sadarbību starp dažādām uzraugošajām iestādēm.[16]

Izmantojot MI, ir iespējams ne tikai ģenerēt audiovizuālu saturu, kas ietver cilvēku tēlus, bet arī radīt digitālus klonus konkrētām sabiedrībā zināmām personām. Personiskās tiesības dod indivīdam iespēju noteiktos apstākļos un dažādās pakāpēs aizsargāt un kontrolēt, kā tiek izmantota viņa līdzība vai citas personiskās īpašības (viņa "persona" vai "personība"). MI kontekstā personības tiesības ir kļuvušas par svarīgu diskusiju objektu.[17] Galvenās bažas rada gadījumi, kad dziļviltojumi ir radīti bez saskaņošanas ar konkrēto personu. Ziņojumā arī akcentēts, ka šāds personības un personiskā tēla apdraudējums izsauc emocionālu izpildītāju reakciju un negatīvu MI tehnoloģiju vērtējumu.[18] Ideja, ka cilvēkiem ir iespējas kontrolēt, kā tiek izmantots viņa vārds, izskats un publiskais tēls, ir personisko tiesību pamats.[18] Ziņojumā norādīts, ka, tā kā spēkā esošais regulējums lielā mērā līdz šim nav risinājis ģeneratīvā MI straujo attīstību un sarežģītību, tad pienākumi attiecībā uz pārredzamību, piekrišanu un pārskatatbildību ir neatbilstoši vai citkārt pat nepastāv.[18]

MI akts, kas ir samērā jauns normatīvais kats, pārredzamības pienākumus noteic atkarībā no sistēmas konkrētā riska profila, kas nozīmē, ka noteikumi ir pielāgoti konkrētu MI sistēmu radīto risku intensitātei un tvērumam, proti, uz riskiem balstītu pieeju. Šāda pieeja atspoguļo Eiropas Savienības proporcionalitātes principu, paredzot katra atsevišķa gadījuma analīzi, lai noteiktu, kuri pienākumi ir piemērojami, ņemot vērā konkrētā kaitējuma iespējamību un smagumu. Īpašas prasības attiecas uz dziļviltojumiem, kas MI aktā definēti kā "MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess".[19] MI akts noteic, ka par dziļviltojumiem, kas publicēti nolūkā informēr sabiedrību, jābūt norādītam tekstam par to, ka tas ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. Vienlaikus šim pārredzamības pienākumam ir izņēmumi. Ja saturs ir daļa no acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska, fikcionāla vai analoga darba vai programmas, tad pārredzamības pienākumi ietver vienīgi šāda ģenerēta vai manipulēta satura esamības izpaušanu piemērotā veidā, kas netraucē izrādīt vai baudīt darbu.[20]

Kā interesants piemērs Ziņojumā minēts ASV Tenesijas štata likumi. Tā kā štats ir mājvieta dažādām pasaules mēroga slavenībām kā Dollija Partone, Elviss Preslijs, Džastins Timberlaiks un Maiija Sairusa, tad tas ir pirmais ASV štats, kas pieņēmis īpašus tiesību aktus, lai aizsargātu mūziķu balsi un ierakstu industrijas intereses pret nevēlamu MI balsu kopēšanu. Tenesijas štata likums paredz, ka personai vispirms ir jāsniedz atļauja, pirms šīs personas balss tiek pārraidīta, izpildīta vai citādi padarīta publiski pieejama. Likums arī ievieš atbildību par tādu parkāpumu kā "algoritma, programmatūras vai citas tehnoloģijas nodrošināšanu, kas paredzēta, lai bez piekrišanas uztvertu vai klonētu kāda cita līdzību vai balsi".[21]

Joprojām neatbildēts ir jautājums par to, kā attīstīsies tiesību akti, pašas nozares virzītas iniciatīvas, līgumu prakse un judikatūra, lai risinātu ģeneratīvā MI izaicinājumus. Subjekta piekrišana ir būtiska kontrolei, savukārt likumīgai piekrišanai ir nepieciešama godīga un pieejama informācija par ģeneratīvā MI riskiem un ieguvumiem. Vienlaikus, ja pakalpojumu sniedzēji nodrošina pārredzamību tam, kā tiek izstrādāts un izmantots MI un kurš ir atbildīgs par konkrēto MI sistēmu, tas būtiski atvieglo un padara praktiski iespējamu izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus tām personām, kuru tiesības MI izmantošanas rezultātā ir aizskartas. Pārredzamība var aizsargāt izpildītājus, radītājus un auditoriju, kā arī veicināt pārliecību, ka MI sistēmas, kas rada digitālos dubultniekus, tiek pareizi izmantotas. Kā Ziņojumā secināts, ja cilvēki ir pilnībā informēti par to, kā tiek digitalizēta viņu līdzība, balss vai citas personiskās īpašības, tas zināmā mērā apliecina viņu tiesības uz pašnoteikšanos, cieņu un autonomiju.[22] Līdz ar to atklātība un pārredzamības ir stūrakmens personisko tiesību nodrošināšanai. Pašlaik gan ES nav saistošu tiesību aktu, kas būtu speciāli vērsti uz MI izmantošanu audiovizuālo mediju nozarē.[23]

Mediju telpa: dziļvitojumi un plurālisms

MI radīts saturs ir salīdzinoši jauna parādība. Kā norādīts Ziņojumā, šāda satura radīšana maina un, iespējams, pat kaitē sabiedriskajām interesēm plašsaziņas līdzekļu jomā. Ņemot vērā MI sistēmu plašo pieejamību, pārmaiņas attiecībā uz satura veidošanu ir daudz izplatītākas. Kā pozitīvs ieguvums minēts satura veidošanas efektivitātes palielināšanās (piemēram, attiecībā uz ikdienišķākām darbībām, kā transkripcija, rediģēšana un maketēšana). Tāpat norādīts, ka MI var izmantot arī, lai novērstu dažas no iespējamām negatīvām sekām, piemēram, faktu pārbaudei un slēptu dziļviltojumu atklāšanai. Tomēr MI ietekmei uz mediju telpu  ir arī ēnas puses.[24]

Kā būtiskākais drauds tiek saskatīta satura personalizācija un tās ietekme uz lietotāju individuālo autonomiju un izvēles brīvību. Lai gan uz MI balstītas satura pārvaldības sistēmas samazina meklēšanas un informēšanas izmaksas, tās var veicināt arī vienpusēju informācijas pieejamību. Kā skaidrots, plašsaziņas līdzekļu satura personalizācija apvieno divas homofilijas dimensijas - vienaudžu un satura līdzību. Tā ir balstīta uz lietotāju sociālo mediju profiliem un iepriekšējo pieredzi, ko veido lietotāja pārlūkošanas vēsture, draugu saraksts, reakcijas un komentāri. Šāda satura personalizācija patērētājus notur noteiktās informācijas robežās, barojot viņu zinātkāri ar vienveidīgu saturu. Galvenā pazīme pašreizējā telpā ir tā, ka lietotāji redz tikai šo saturu, un viņu aktīvā izvēle ir samazināta un ietekmēta.[25] Kā secināts Ziņojumā, mēs atrodamies tādā mediju attīstības posmā, kurai izaicinājumi plurālismam un daudzveidībai ir raksturīgi.[26]

Otra būtiska mediju telpas problēma ir dezinformācija, kuras apjoms MI rezultātā var strauji pieaugt. Kopš 2022. gada ģeneratīvā MI modeļi ir kļuvuši brīvi pieejami ikvienam. Tiek prognozēts, ka ģeneratīvā MI tehnoloģijas vieglā pieejamība  palielinās visa MI ģenerētā satura, tostarp dezinformācijas, apjomu.[27] 

Būtiskākie normatīvie akti ES šajā jomā ir jau minētais MI akts un Digitālo pakalpojumu akts (DSA).[28] MI akts noteic, ka dziļviltojumu un ģeneratīva MI izmantošana ir jāpadara pārredzama. Proti, ģeneratīvā MI sistēmās ir jānodrošina, ka to rezultāti ir marķēti ar ūdenszīmēm un atpazīstami.[29] Savukārt DSA regulē nelikumīgu digitālo saturu un noteic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus to noņemt. Pamatojoties uz DSA, Vācijas parlaments izstrādā likumprojektu, lai paredzētu kriminālatbildību par dziļviltojumiem, kuros personas attēlojums, pārkāpj šīs personas tiesības. Proti, dziļviltojumi, kas radīti bez personas piekrišanas. Šāds nacionālais regulējums Vācijā padarītu minētos dziļviltojumus nelikumīgus, un tāpēc uz tiem attiektos no DSA izrietošais noņemšanas pienākums. Tā kā DSA nelikumīga satura jēdziena definēšana ir ES dalībvalstu kompetence, arī citas dalībvalstis var sekot Vācijas piemēram.[30]

Maldinoša informācija ietekmē arī ģeneratīvā MI apmācību. Ja MI apmācībā tiek izmantoti nepārbaudīti dati, tostarp dezinformācija, tas noved pie maldinošas informācijas tālākas izmantošanas, ģenerējot jaunu MI saturu. MI modeļi paši nespēj pārbaudīt faktus. MI apmācības mērķis nav atklāt patiesību, nedz arī pakļaut apspriesto saturu kritiskam novērtējumam. MI sistēmas tikai pārkompilē un reproducē saturu, kas jau ir uzrakstīts. Maldinoša informācija pēc tam var tikt kļūdaini izmantota un izplatīta kā daļa no žurnālistikas produkta, tādējādi vēl vairāk piesārņojot informācijas telpu.[31] Līdz šim gan tomēr MI radītas dezinformācijas plūdi nav piedzīvoti. Kā piemērs Ziņojumā minētas 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas norisinājās relatīvi mierīgi bez lielām MI radītām dezinformācijas kampaņām.[32]

Noslēgums

MI ir ne tikai pavēris jaunas iespējas audiovizuālo mediju nozarē, bet arī radījis būtiskus izaicinājumus un riskus, kas prasa rūpīgu pieeju gan no likumdevēju, gan industrijas dalībnieku puses. EAO Ziņojumā skaidri iezīmētas šīs tehnoloģijas priekšrocības un tās ietekme uz autortiesībām, privātumu un mediju telpu. Lai nodrošinātu MI ilgtspējīgu un atbildīgu integrāciju audiovizuālajos medijos, ir būtiski stiprināt tiesisko ietvaru, kā arī veicināt pārredzamību un atklātību. Galvenais mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, nodrošināt mediju plurālismu, veicināt radošumu un inovācijas, kā arī saglabāt cilvēktiesību ievērošanu. Izpētot inovāciju, radošuma un efektivitātes iespējas, ko MI piedāvā audiovizuālajai nozarei, Ziņojumā secināts, ka pašreizējais tiesiskā regulējuma ietvars attiecībā uz MI aptver dažādus tiesību aktus, kas joprojām ir attīstības sākuma stadijā.

Atsauces

  1. ^ Kā skaidrots Ziņojumā, MI jēdziens ir samērā sarežģīts un nepastāv plaši izplatītas vienprātības par tā definīciju. Starptautiskajās (OECD, Eiropas Padomes), Eiropas Savienības un nacionālo valstu (ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes) tiesībās definīcijas ir dažādas. (Skat. Ziņojuma 7. lpp.)Savukārt ES tiesībās MI sistēma ir “mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi” (skat. ES Regulas 2024/1689 jeb MI akta 3. pantu).
  2. ^ Kā skaidrots Ziņojumā, “audiovizuāls” būtībā attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, izņemot drukāto presi: kino, televīzija, radio, video un dažādi pakalpojumi pēc pieprasījuma (piemēram, video pēc pieprasījuma vai catch-up TV) ir visas audiovizuālās nozares sektori. Turklāt, aplūkojot vērtību ķēdi, EAO ar to arī saprot dažādas audiovizuālās nozares sektorus, piemēram, filmu ražošanu, izplatītājus, izstādes un sabiedriskās un privātās raidorganizācijas. Skat. Ziņojuma 6. lpp.
  3. ^ Eiropas Audiovizuālā observatorija (EAO) ir Eiropas Padomes sabiedrisko pakalpojumu organizācija . EAO apkopo un analizē datus par audiovizuālo nozari Eiropā, piemēram, kino, televīziju, radio, video, video pēc pieprasījuma un catch-up TV. Vairāk pieejams: https://www.obs.coe.int/en/web/observatoire   
  4. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape” angļu valodā ir pieejams: https://www.coe.int/en/web/portal/-/the-rollout-of-artificial-intelligence-in-europe-s-audiovisual-industries-is-causing-concern-in-the-sector
  5. ^ Kā skaidrots Ziņojumā, ģeneratīvais MI ir dziļās mācīšanās modeļa veids, kas ģenerē saturu (tekstu, audio, video utt.) no dotas instrukcijas (uzvednes). Skat. Ziojuma 81. lpp.
  6. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape”, 6. - 7. lpp.
  7. ^ Turpat, 11. lpp.
  8. ^ Council of Europe. The rollout of artificial intelligence in Europe’s audiovisual industries is causing concern in the sector. 23.10.2024. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/portal/-/the-rollout-of-artificial-intelligence-in-europe-s-audiovisual-industries-is-causing-concern-in-the-sector
  9. ^ Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 12. septembra spriedums lietā C-683/17 Cofemel.
  10. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape”, 42. lpp.
  11. ^ Turpat, 28. - 29. lpp.
  12. ^ Turpat, 16. lpp.
  13. ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK.
  14. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape”, 17. - 18. lpp.
  15. ^ Eiropas Parlameta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828.
  16. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape”, 24. - 25. lpp.
  17. ^ Turpat, 54. lpp.
  18. a, b, c Turpat, 56. lpp.
  19. ^ Eiropas Parlameta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828, 134. apsvērums.
  20. ^ Turpat, 50. panta 4. daļa.
  21. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape”, 61. lpp. 
  22. ^ Turpat, 64. lpp.
  23. ^ Turpat, 73. lpp.
  24. ^ Turpat, 94. lpp.
  25. ^ Turpat, 91. lpp.
  26. ^ Turpat, 99. lpp.
  27. ^ Turpat, 78. lpp.
  28. ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.
  29. ^ Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2024. gada oktobra ziņojums “AI in the Audiovisual Sector: Navigating the Current Legal Landscape”, 82. lpp.
  30. ^ Turpat, 84. lpp.
  31. ^ Turpat, 81. lpp.
  32. ^ Turpat, 78. lpp.