ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Spriedums

ECT: Bērna tiesības uz savas identitātes noskaidrošanu

Informācija, kas saistīta ar bērna adopciju, parasti ir sensitīva un neizpaužama informāciju. Taču kā šī informācija tiek vērtēta, ja no tās atkarīga personas uztvere par sevi vai veselības stāvoklis? Viens no jaunākajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem, kas skar adopcijas tiesiskā regulējuma nepilnības, ir 2024. gada 14. maija spriedums lietā Mitrevska pret Ziemeļmaķedoniju.

Hannah Xu / Unsplash

Lietas fakti

Lietas Mitrevksa pret Ziemeļmaķedoniju pieteicēja ir 1977. gadā dzimusi Skopjes iedzīvotāja, kura tikusi adoptēta. 2014. gadā Pieteicējai diagnosticēta depresija, trauksme un runas problēmas, kā saistībā ārstējošie ārsti pieprasīja ziņas par pieteicējas bioloģisko ģimeni, lai noskaidrotu, vai diagnozes ir iedzimtas. Pieteicēja Skopjes sociālās aprūpes centram pieprasīja sava adopcijas akta kopiju, kas satur pieteicējas vārdu pirms adopcijas, dzimšanas vietu, medicīnisko vēsturi, informāciju, vai sieviete piedzimusi laulībā, bioloģisko vecāku vārdus un adreses, informāciju par vecāku fizisko un psihisko veselību, adopcijas iemeslu un datumu, ka arī adopcijas akta numuru un citas svarīgas piezīmes, ja tādas ir. Pieprasījuma pielikumā pieteicēja pievienoja savu medicīnisko izrakstu kopijas, kas kalpo kā pieprasījuma mērķis. Pieteicēja vērsās arī citās nacionālā līmeņa iestādēs, taču no visām saņēma atteikumu, to pamatojot ar liegumu izpast jebkāda veida informāciju, kas skar adopciju.

2018. gada 16. maijā Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā tiesā pret Darba un sociālās politikas ministriju. Pieteikumā norādīts, ka atteikums izsniegt ar adopciju saistīto informāciju pamatots ar Ģimenes likumu (angļu valodā “Family act”), kas adopcijas brīdī vēl nebija stājies spēkā. Administratīvā tiesa pieteikumu noraidīja, skaidrojot, ka iestādes rīkojušās korekti, neizsniedzot informāciju, kas Ģimenes likumā atzīta par neizpaužamu noslēpumu.

ECT secinājumi

Vēršoties ECT, pieteicēja lūdza tiesu izvērtēt Konvencijas 8. panta pārkāpumu, kā arī aicināja izvērtēt arī faktu, ka likums, uz kuru iestādes atsaucās, pamatojot akta neizsniegšanu, stājies spēkā 2004. gadā, kad pieteicēja jau bija adoptēta.

ECT konstatēja Konvencijas 8. panta pārkāpumu, kas izpaudās kā nacionālo iestāžu nespēja panākt taisnīgu līdzsvaru starp konkurējošām interesēm. Vērtējot konkrēto situāciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka informācija, ko pieteicēja vēlējās saņemt, ir tieši attiecināma uz viņas privāto dzīvi, līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants ir piemērojams. ECT atzina, ka bērna vēlme noskaidrot savu izcelsmi un būtiskus, dzīvi ietekmējošus aspektus vērtējama augstāk nekā vispārēja vecāku iecere palikt pilnībā anonīmiem, kā arī būtiski piebilst, ka iestādes, kurās pieteicēja bija vērsusies, pat nebija mēģinājušas noskaidrot, vai pieteicējas māte vispār ir izteikusi vēlmi palikt anonīma. Tiesa atzina, ka dzimšana un ar to saistīti aspekti ir cieši saistīti gan ar bērna, gan pieaugušā privāto dzīvi, līdz ar to šī informācija ir aizsargājama ar Konvencijas 8. pantu.Tādējādi ECT konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta pārkāpumu. Būtiski uzsvērt, ka ikviens pieteikums jāvērtē individuāli un ļoti būtiska daļa lēmuma pieņemšanā ir lietā iesaistīto subjektu intereses un attieksme, kas novērots arī līdzīgos tiesas spriedumos.

ECT jau iepriekš ir pieņēmusi vairākus ar adopciju saistītus spriedumus, piemēram, lietā Šeriers pret Franciju, kuras iznākums bija krasi atšķirīgs – ECT nekonstatēja Konvencijas 8. panta pārkāpumu. Šajā lietā atšķirīgais faktors bija pieteicēja mātes paziņotā vēlme palikt anonīmai.

Kā vēl viens piemērs minams ECT spriedums lietā Godelli pret Itāliju, kurā pieteicēja uzsvēra, cik ļoti viņa vienmēr mēģinājusi noskaidrot savu izcelsmi, kā arī pieteicēja pierādīja, ka ziņas par viņas izcelsmi viņai būtu ļoti svarīgas. Godelli izjūtas tika pielīdzinātas ciešanām un līdz ar to konstatēts Konvencijas 8. panta pārkāpums.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.