20. septembrī spēkā stājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā Boronjaks pret Ungāriju (Boronyák v. Hungary). Šajā lietā ECT vērtēja, vai līgumā ietvertās informācijas neizpaušanas pienākuma pārkāpums ir attaisnojams, pamatojoties uz šīs informācijas nozīmīgumu sabiedrībai. Lai arī izpaustā informācija bija sabiedrībai nozīmīga, ECT secināja, ka tās raksturs nevarēja būt par pamatu privāttiesiska līguma noteikumu pārkāpšanai.
Lietas faktiskie apstākļi
Lietā Boronjaks pret Ungāriju[1] Pieteicējs ir Ungārijas pilsonis Gergelijs Boronjaks (Gergely Boronyak) (turpmāk – Pieteicējs). Pieteicējs ir aktieris un 2011. gada 28. novembrī ar producentu kompāniju "M." uz nenoteiktu laiku noslēdza sadarbības līgumu par tēla atveidošanu televīzijas seriālā.
Līgumā bija noteikts, ka šī seriāla filmēšana notiek pēc Mediju Pakalpojumu un Ieguldījumu Atbalsta Fonda "MTVA", kas ir Ungārijas valsts finansēts un tai piederošs fonds, pasūtījuma. Līgumā bija iekļauta arī informācijas neizpaušanas klauzula (angļu valodā “non-disclosure clause”), saskaņā ar kuru Pieteicējs piekrita neizpaust līgumā ietverto konfidenciālo uzņēmējdarbības informāciju, tostarp datus un informāciju, kas saistīta ar pasūtītāju un tā partneriem. Par šīs klauzulas pārkāpšanu un konfidenciālās informācijas izpaušanu bez producentu kompānijas piekrišanas līgums paredzēja zaudējumu atlīdzības pienākumu, kā arī līgumsodu 10 000 000 Ungārijas forintu (aptuveni 26 000 eiro) apmērā. Zemās intereses dēļ seriāla veidošana tika pārtraukta un līdz ar to 2012.gada 1.augustā arī līgums ar Pieteicēju tika izbeigts.
2013.gadā pētnieciskais interneta portāls “atlatszo.hu”, kas specializējas sabiedrībai svarīgas informācijas, jo īpaši par valsts izdevumiem, publicēšanā, pamatojoties uz tiesas atļauju, ieguva informāciju par seriāla veidošanas izmaksām un tā filmēšanas pārtraukšanu. Papildus jau šādi iegūtajai informācijai portāls intervēja Pieteicēju par honorāriem, ko viņš bija saņēmis no producentu kompānijas, un pēcāk, balstoties uz intervijā iegūto informāciju, publicēja rakstu par Pieteicējam neizmaksāto atlaišanas maksu. Producentu kompānija pret portālu iesniedza prasību, prasot atsaukt rakstā paustos apgalvojumus. Šajā tiesvedībā Pieteicējs piedalījās kā liecinieks un liecināja par savu līgumu un tā noteikumiem.
Par intervijā un tiesas sēdē ietvertās konfidenciālās informācijas izpaušanu, producentu kompānija vērsās pret Pieteicēju, pieprasot samaksāt līgumā noteikto sodu par konfidencialitātes saistību pārkāpumu. Tā kā Pieteicējs šo prasību neizpildīja, producentu kompānija pret viņu uzsāka tiesvedību.
Pieteicējs nacionālajā tiesvedībā lūdza tiesu noraidīt prasību, pamatojoties uz to, ka, izbeidzot līgumu, viņa līgumsaistības, tostarp attiecībā uz konfidencialitāti, ir izpildītas un ka jebkurā gadījumā izpaustā informācija bija sabiedrībai svarīga informācija. Nacionālā tiesa apmierināja producentu kompānijas prasību un piesprieda Pieteicējam samaksāt līgumsodu, pamatojoties uz to, ka informācijas neizpaušanas klauzula prasītājam bija saistoša arī pēc līguma izbeigšanas. Turklāt nacionālā tiesa atzina, ka, lai arī saskaņā ar tiesas rīkojumu bija uzdots publiskot budžeta informāciju par seriāla veidošanu kā informāciju, kas skar sabiedrības intereses, tas neietekmēja Pieteicēja izpaustās informācijas konfidenciālo raksturu. Pieteicējs šo spriedumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances spriedumu, apstiprinot tā pamatojumu. Pēcāk Pieteicējs vērsās gan Ungārijas Augstākajā tiesā, gan Konstitucionālajā tiesā, kuras noraidīja lūgumu pārskatīt spriedumu.
Pieteicēja un valdības argumenti
Pieteicējs vērsās ECT par Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas (ECK) 10. pantā ietvertās izteiksmes brīvības pārkāpumu.
Pieteicējs pamatojās uz argumentu, ka uzliktais naudas sods par informācijas izpaušanu bija nesamērīgs, jo informācija bija sabiedriski nozīmīga un bija saistīta ar valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Pieteicēja domām, nacionālās tiesas nebija ņēmušas vērā informācijas izpaušanas sabiedriskas nozīmes raksturu un nav pierādījušas, ka viņa rīcība ir kaitējusi producentu kompānijai. Tāpat arī tika norādīts, ka tiesas nepamatoti neapsvēra, vai piemērotā soda apmērs atbilst nodarītajam kaitējumam.
Tikmēr šajā lietā Ungārijas valdības pārstāvji uzsvēra, ka Pieteicējs brīvprātīgi piekritis konfidencialitātes klauzulai, kas palika saistoša arī pēc līguma termiņa beigām. Lai gan publisko līdzekļu pārvaldībai jābūt pārredzamai, privāto līgumu konfidencialitātes klauzula joprojām bija piemērojama un piemērotais naudas sods nebija pārmērīgs, jo ar to tika izpildītas būtiskas līgumsaistības.
ECT secinājumi
Neskatoties uz to, ka šajā situācijā starp Pieteicēju un producentu kompāniju nebija nodibinātas darba tiesiskas attiecības, attiecībā uz kurām tiesa jau ir izveidojusi savus vērtēšanas principus, ECK uzskatīja par svarīgu izskatīt šo lietu, ņemot vērā Konvencijas 10. pantā noteiktos valsts pozitīvos pienākumus. Proti, ECT vērtēja, vai nacionālās tiesas, apmierinot producentu kompānijas prasību, pienācīgi nodrošināja Pieteicēja tiesības uz izteiksmes brīvību tādu līgumattiecību, kas nav darba tiesiska rakstura, kontekstā un līdzsvaroja tās ar uzņēmumu tiesībām uz savu komerciālo interešu aizsardzību.
ECT atzīmēja, ka būtiskākais jautājums, kuru nacionālajām tiesām nācās izskatīt, ir tas, vai līgumā ietvertās informācijas neizpaušanas pienākuma pārkāpums ir attaisnojams, pamatojoties uz šīs informācijas nozīmi sabiedrībai. Nacionālās tiesas uzsvēra, ka Pieteicējs brīvprātīgi un apzināti piekrita konfidencialitātes klauzulai, atsakoties no tiesībām izpaust informāciju par līguma noteikumiem. Taču šis nebija vienīgais fakts, uz kuru nacionālās tiesas balstījās, apmierinot producentu kompānijas prasību. Tas ir, nacionālās tiesas analizēja arī klauzulas ietekmi uz izteiksmes brīvību un sabiedrības piekļuvi sabiedrībai svarīgai informācijai.
Gan nacionālās tiesas, gan ECT atzina, ka Pieteicēja izpaustā informācija, kas ir saistīta ar valsts līdzekļu izlietojumu seriāla veidošanā, bija sabiedrības interesēs. Tomēr jāuzsver, ka sabiedrības interese par konfidenciālas informācijas izpaušanu ir atkarīga no tā, kāds ir informācijas raksturs, piemēram, vai izpaustā informācija attiecas uz nelikumīgām un sodāmām darbībām vai uz jautājumu, kas tikai izraisa debates par to, vai sabiedrībai ir nodarīts kaitējums. Šajā situācijā ECT atzīmēja, ka sabiedrības interese nav tik būtiska, ņemot vērā to, ka tā attiecās tikai uz individuāla līguma ietvaros esošu informāciju. Tāpat ECT pievienojās nacionālās tiesas viedoklim, ka šādai informācijai bija iespējams piekļūt arī citā veidā, nepārkāpjot līguma noteikumus, piemēram, pieprasot tiesas atļauju šādas informācijas izpaušanai, kā to iepriekš bija darījis interneta portāls. Līdz ar to nacionālie tiesību akti ir paredzējuši atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi attiecīgajai informācijai. Konfidenciālas informācijas izpaušana, ko veica Pieteicējs, nebija vienīgais iespējamais veids, kā nodrošinātu sabiedrībai svarīgas informācijas pieejamību. Tātad Pieteicējs nevarēja attaisnot līgumattiecību pārkāpšanu ar sabiedrībai nozīmīgas informācijas atklāšanu.
Vērtējot to, vai šī konfidencialitātes klauzula bija nepieciešama producentu kompānijas uzņēmējdarbības veikšanai, ECT atzina, ka, ņemot vērā iesaistīto personu lielo skaitu, lielās izmaksas un ievērojamo laiku un darbu, kas ieguldīts seriāla veidošanā, kompānija bija būtiski ieinteresēta saglabāt uzņēmējdarbības informācijas konfidencialitāti.
Attiecībā uz līgumsoda samērīgumu, ECT secināja, ka nacionālas tiesas bija vērtējušas iespēju samazināt ievērojamo līgumsodu, taču, izvērtējot attiecīgās informācijas izpaušanas apstākļus līgumsaistību pārkāpuma īpaši smago raksturu, nolēma piemērot līgumā noteikto līgumsoda apmēru. ECT šim viedoklim pievienojās.
Apkopojot iepriekš minēto, Pieteicējam bija pienākums ievērot līgumā ietverto informācijas neizpaušanas klauzulu, un līgumsoda piespriešana šādā apmērā bija samērīga, jo šo sabiedrībai nozīmīgo informāciju bija iespējams iegūt citā tiesiskā veidā, kā arī šīs konfidenciālās informācijas neizpaušana bija nozīmīga producentu kompānijas uzņēmējdarbības veikšanai. Tā kā, ECT ieskatā, nacionālās tiesas panāca taisnīgu līdzsvaru starp Pieteicēja interesēm uz izteiksmes brīvību, no vienas puses, un uzņēmuma interesēm aizsargāt savu komercnoslēpumu, no otras puses, ECT atzina, ka nav noticis ECK 10 .panta tiesību pārkāpums.
Izteiksmes brīvības ierobežošanas privāttiesiskās līgumattiecībās
Lietā Boronjaks pret Ungāriju ECT paplašina to, kā tiek vērtēti izteiksmes brīvības ierobežojumi privātās līgumattiecībās, ņemot vērā, ka šīs nebija darba tiesiskas attiecības, attiecībā uz kurām tiesa jau ir izveidojusi savus vērtēšanas principus.[2]
Lai gan šajā situācijā nebija noslēgts darba līgums, tika konstatēta Pieteicēja ekonomiskā paļaušanās uz producentu kompāniju, un tiesisko attiecību raksturs to padarīja līdzīgu darba attiecībām. Tāpēc ECT piemēroja tādus pašus kritērijus izteiksmes brīvības ierobežojums pārbaudei, kādus tā piemērotu darba līguma situācijā, proti, vērtēja valsts pozitīvā pienākuma izpildi.[3] ECT uzsvēra, ka ECK 10. pants attiecas arī uz privāttiesiskām attiecībām, kas līdzīgas darba attiecībām, līdz ar to valstīm ir pozitīvs pienākums aizsargāt personu izteiksmes brīvību arī šādu privāttiesību kontekstā.
Turklāt šajā lietā ECT apstiprināja, ka izteiksmes brīvības ierobežojumus nodarbinātības kontekstā var attaisnot, lai aizsargātu uzņēmējdarbības intereses, ja vien tie ir nepieciešami un samērīgi.[4] Kamēr informācijas izpaušanas ierobežojuma nepieciešamība šaubas neraisa, tās rodas pie samērīguma aspekta, kur tiesas gan nacionālā, gan ECT līmenī apstiprina, ka 26 000 eiro sods Pieteicējam ir samērīgs, padziļināti neanalizējot informācijas izpaušanas rezultātā radīto kaitējumu attiecībā pret ievērojamo līgumsodu. Tā kā sods ir nozīmīga apmēra, autoresprāt, tiesas varēja padziļinātāk pievērsties šī aspekta izvērtēšanai.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ ECT spriedums lietā Boronjaks pret Ungāriju. Pieejams šeit: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-234265%22]}
- ^ Piemēram, ECT spriedums lietā Halet pret Luksemburgu. Pieejams šeit: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22appno%22:[%2221884/18%22],%22itemid%22:[%22001-223259%22]}
- ^ Legal criteria for the primacy of business confidentiality over the right to freedom of expression in Boronyák v. Hungary. Pieejams šeit: https://strasbourgobservers.com/2024/07/12/legal-criteria-for-the-primacy-of-business-confidentiality-over-the-right-to-freedom-of-expression-in-boronyak-v-hungary/
- ^ Piemēram, ECT spriedums lietā Palomo Sánchez un citi pret Spāniju. Pieejams šeit: https://hudoc.echr.coe.int/#{%22itemid%22:[%22001-106178%22]}
