Eiropas Bērnu garantija ir vērienīga ideja ar skaidru mērķi: palīdzēt bērniem, kas dzīvo nabadzībā vai uz sociālās atstumtības robežas. Tā ir iespēja mainīt dzīves stāstus, kamēr tie vēl tikai top. Nevalstiskās organizācijas par to runā, bet valsts institūciju balss šajā jautājumā ir bijusi klusa. Taču, lai garantija kļūtu par īstu spēku, kas maina bērnu ikdienu, ir jābūt ne tikai rakstiskiem solījumiem, bet arī rīcībai, resursiem un sabiedrības līdzdalībai.
ES iniciatīva bērnu vienlīdzībai
Eiropas Bērnu garantija jeb EBG ir Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas tika ieviesta 2021. gadā ar vienu skaidru mērķi - nodrošināt, lai neviens bērns Eiropā netiktu atstāts bez piekļuves būtiskākajiem pakalpojumiem.[1] Īpaši svarīga šī iniciatīva ir bērniem, kas aug nabadzībā vai ir sociālās atstumtības riskā. EBG tiek uzsvērts, ka katram bērnam Eiropā, neatkarīgi no viņa ģimenes sociālā vai ekonomiskā stāvokļa, jābūt pieejamai bezmaksas veselības aprūpei, kvalitatīvai izglītībai un agrīnajai pirmsskolas un izglītības aprūpei, veselīgam uzturam un pienācīgiem dzīves apstākļiem.[2] Šie pieci pamatprincipi balstās uz Eiropas Sociālo tiesību pīlāru un palīdzētu ES sasniegt izvirzīto mērķi - līdz 2030. gadam samazināt bērnu skaitu, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, par vismaz 5 miljoniem.[3]
Lai šis mērķis būtu sasniedzams, katrai ES dalībvalstij bija jāizstrādā Nacionālais rīcības plāns (NRP), kurā būtu skaidri definēti pasākumi un darbības, kā nodrošināt šos pakalpojumus bērniem. Tomēr Latvijā šī iecere līdz šim ir saskārusies ar būtiskiem izaicinājumiem. Lai gan EBG piedāvā nozīmīgu platformu bērnu labklājības uzlabošanai, Latvijas pieeja šīs iniciatīvas ieviešanai ir fragmentēta, formāla un bez pietiekama finansiālā un institucionālā pamata.
Latvijas rīcības plāns: novēlota reakcija ar nepilnīgu saturu
Latvija savu NRP iesniedza tikai 2023. gada novembrī - vairāk nekā gadu pēc oficiālā termiņa.[4] Tas formāli aptver visas piecas EBG prioritātes un identificē vairākas riska grupas, tostarp bērnus ar invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus un bērnus no maznodrošinātām ģimenēm.[4] Tomēr būtiska sabiedrības daļa - vientuļo vecāku ģimenes, kuras ir vienas no visneaizsargātākajām grupām Latvijā[5] - vispār nav iekļautas kā atsevišķa mērķa grupa. Tā kā šīs ģimenes saskaras ar īpaši smagām sociālām un ekonomiskām problēmām, to neiekļaušana ir nopietns trūkums plāna efektivitātē.
Eksperti no Eurochild un Latvijas Bērnu labklājības tīkla (LBLT) uzsver, ka Latvijas NRP vairāk līdzinās vispārējam redzējumam, nevis praktiski īstenojamai stratēģijai ar skaidri definētām darbībām un sasniedzamajiem mērķiem. Plānā nav iekļauts konkrēts budžets, termiņi un izmērāmi mērķi, un tas nav balstīts nedz uz konkrēti analizētiem datiem par mērķauditorijām, nedz sasaistīts ar ES politikas dokumentiem.[6] Šāda pieeja būtiski apgrūtina procesa uzraudzību, kā arī samazina atbildīgo iestāžu atbildību par rezultātiem.
Koordinācijas un informācijas plaisa
Nacionālais koordinators, kurš atbild par EBG ieviešanu Latvijā, ir Labklājības ministrijas vecākais eksperts Bērnu un ģimenes politikas departamentā.[4] Viņš strādā ar ierobežotiem resursiem, bez skaidri noteiktām pilnvarām un bez nepieciešamā personāla, lai nodrošinātu efektīvu plāna īstenošanu.[6] Lai gan ir izveidota sadarbības padomes apakšgrupa plāna koordinācijas īstenošanai, tās aktivitāte bijusi lielā mērā formāla.[6] Šāda situācija nozīmē, ka starpnozaru sadarbība ir vājināta, un plāna ieviešana saskaras ar nopietnām administratīvām grūtībām.
Arī sabiedrības iesaiste gan plāna izstrādē, gan īstenošanā ir bijusi ļoti minimāla. Latvijā nav rīkotas valsts mēroga informatīvās kampaņas, kas skaidri un saprotami paskaidrotu ģimenēm Eiropas Bērnu garantijas būtību un sniegtās iespējas.[6] Vecākiem trūkst pieejamas informācijas, kā saņemt atbalstu un kādas ir viņu tiesības. Vienīgā publiskā diskusija par šo tēmu notika 2024. gada aprīlī, ko organizēja LBLT, pārstāvot nevalstisko sektoru, taču valsts iestāžu aktivitāte šajā ziņā joprojām ir pieticīga.[6] Tas nozīmē, ka sabiedrības informētība un izpratne par šo ES iniciatīvu Latvijā ir zemā līmenī, un tādējādi potenciālais atbalsts bērniem un ģimenēm paliek neizmantots.
Pozitīvi signāli un starptautiskā pieredze ar EBG ieviešanu
Neraugoties uz strukturālajiem trūkumiem, dažās jomās vērojami pozitīvi signāli. 2024. gada aptaujā “Ģimeņu barometrs”, ko veidoja LBLT, norādīts, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ģimenes mazāk ziņo par problēmām mājokļa un uztura jomā, un apmierinātības indeksi kopumā ir norādījuši nelielu pozitīvu dinamiku, īpaši pilsētās.[7] Tomēr situācija veselības aprūpes un agrīnās izglītības pieejamībā, īpaši reģionos un bērniem ar īpašām vajadzībām, joprojām ir problemātiska.[7]
Aptaujas dati arī parāda, ka visneaizsargātākās grupas — ģimenes, kas audzina bērnus ar invaliditāti, vientuļie vecāki un maznodrošinātie iedzīvotāji — turpina saskarties ar būtiskiem pakalpojumu trūkumiem katrā no piecām Eiropas Bērnu garantijas jomām.[7] Šīs grupas norāda, ka saņemtā palīdzība ir nepietiekama, un tas uzsver nepieciešamību pēc mērķtiecīgākiem un specifiski pielāgotiem risinājumiem. 2024. gada rudenī notikušās domnīcas, ko rīkoja LBLT, balstoties uz barometra datiem, vērsa uzmanību uz tādām tēmām kā droša vide skolās un kvalitatīva skolēnu ēdināšana. Šie jautājumi tika apspriesti kopā ar ģimenēm, politikas veidotājiem un ekspertiem — apliecinot, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste var būt nozīmīgs dzinējspēks izmaiņām.[8]
Starptautiskā pieredze rāda, ka citas ES valstis ir veiksmīgi attīstījušas savus EBG plānus, ieviešot skaidrus mērījumus, pietiekamus budžetus un iesaistot pilsonisko sabiedrību. Piemēram, Somijā EBG ir iekļauts nacionālajā bērnu attīstības sistēmā un tiek koordinēts starp pašvaldībām, skolām un sociālajiem dienestiem ar vienotu finansējumu.[9] Francijā plāni ietver skaidrus indikatorus un regulārus rezultātu novērtējumus.[10] Savukārt Igaunijā Nacionālā plāna sagatavošanā aktīvi tiek iesaistīti bērni un civilā sabiedrība kā līdzautori, kas tiek vērtēts kā ļoti pozitīvs aspekts.[11] Latvijai būtu lietderīgi mācīties no šiem piemēriem un pielāgot savas pieejas, lai EBG Latvijā nestu maksimālu labumu.
Secinājumi
Lai EBG Latvijā kļūtu par reālu, efektīvu atbalstu bērniem, nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta rīcība. Vispirms ir jāstiprina nacionālā koordinatora loma, nodrošinot tam pietiekamus resursus, kvalificētu personālu un skaidras pilnvaras, lai varētu efektīvi pārraudzīt plāna īstenošanu un koordinēt dažādu nozaru sadarbību.
Tāpat būtiski ir noteikt konkrētus, izmērāmus mērķus un termiņus, kā arī paredzēt skaidru finansējumu plānotajiem pasākumiem. Bez šiem elementiem ir ļoti grūti novērtēt progresu vai nodrošināt atbildību gan valdības, gan sabiedrības priekšā.
Ne mazāk svarīga ir arī pilsoniskās sabiedrības un tieši skarto ģimeņu līdzdalība – īpaši to, kuras dzīvo nabadzībā vai audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Viņu pieredze un viedokļi ir būtiski, lai risinājumi atbilstu reālajām vajadzībām un būtu praktiski īstenojami.
Visbeidzot, nepieciešama plaša sabiedrības informēšana par EBG — gan par tās mērķiem, gan par to, kādus pakalpojumus un atbalstu ģimenes var saņemt. Tas palīdzētu radīt uzticību un līdzdalību, kas ir kritiski svarīgi, lai iniciatīva nestu augļus.
Īpaši nozīmīgi būs izvērtēt arī datus, kas tiks publicēti 2025. gadā — gan jaunākajā “Ģimeņu barometrā”[12], gan Eiropas divgades ziņojumā par bērnu labklājību[13], jo tie sniegs svaigu ieskatu par reālo progresu, izaicinājumiem un to, cik efektīvi Latvija īsteno savu rīcības plānu. Šie dati būs būtisks pamats nākamajiem soļiem, turpmākai politikas uzlabošanai un sabiedrības mobilizēšanai.
Tikai apvienojot skaidru redzējumu, pietiekamus resursus un aktīvu sabiedrības iesaisti, būs iespējams EBG solījumus pārvērst realitātē un nodrošināt, ka katrs bērns Latvijā saņem iespēju augt drošā, veselīgā un iekļaujošā vidē, kas ir pamats veiksmīgai un pilnvērtīgai dzīvei.
Atsauces
- ^ The Council of the European Union ‘Council Recommendation (EU) 2021/1004 of 14 June 2021 establishing a European Child Guarantee’ (22 June 2021) L 223/14 OJEU
- ^ The Council of the European Union ‘Council Recommendation (EU) 2021/1004 of 14 June 2021 establishing a European Child Guarantee’ (22 June 2021) L 223/14 OJEU
- ^ Eiropas Savienības Padome ‘Nodrošināt bērniem, kam vajadzīga palīdzība, piekļuvi pamatpakalpojumiem: Padome vienojas par Eiropas Garantiju bērniem’ (ES Padome, 2021. gada 14. jūnijs) <https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/06/14/access-to-key-services-for-children-in-needs-council-agrees-european-child-guarantee/>
- a, b, c Eiropas Savienība, ‘National Action Plan for the European Child Guarantee - Latvia (Rīcības plāns Eiropas Garantijas bērniem ieveiešanai‘ (2023). <https://employment-social-affairs.ec.europa.eu/policies-and-activities/social-protection-social-inclusion/addressing-poverty-and-supporting-social-inclusion/investing-children/european-child-guarantee/national-action-plans-and-progress-reports_en?prefLang=el>
- ^ Centrālās statistikas pārvalde ‘Bērni Latvijā 2021: statistisko datu krājums’ (2021) 51.
- a, b, c, d, e Eurochild, ‘The European Child Guarantee in Latvia’ (Eurochild, 31 July 2024) <https://eurochild.org/news/the-european-child-guarantee-in-latvia/>
- a, b, c LBLT, ‘Aptaujas ‘Latvijas Ģimeņu barometrs 2024’ rezultātu apkopojums’ (2024) 8.
- ^ LBLT, ‘Domnīcas ‘Kvalitatīvs un daudzveidīgs uzturs skolās’ rezultāti’ (LBLT, 2024) <https://www.bernulabklajiba.lv/domnicas-kvalitativs-un-daudzveidigs-uzturs-skolas-rezultati/?utm_source=chatgpt.com>
- ^ Ministry of Social Affairs and Health, ‘European Child Guarantee implemented as part of the National Child Strategy in Finland’ (Finnish Government, 25 April 2022) <https://valtioneuvosto.fi/en/-//1271139/european-child-guarantee-implemented-as-part-of-the-national-child-strategy-in-finland?utm_source=chatgpt.com>
- ^ Eurochild, ‘France's 2024 Biennial report on the implementation of the Child Guarantee – an overview‘ (Eurochild, 15 April 2025) <https://eurochild.org/resource/frances-2024-biennial-report-on-the-implementation-of-the-child-guarantee-an-overview/?utm_source=chatgpt.com>
- ^ Eurochild, ‘The European Semester Country Report for Estonia’ (Eurochild, 2022) 3.
- ^ LBLT, ‘Aicinām piedalīties aptaujā “Latvijas ģimeņu barometrs 2025”‘ (LBLT, 2025) <https://www.bernulabklajiba.lv/aicinam-piedalities-aptauja-latvijas-gimenu-barometrs-2025/>
- ^ Eurochild, ‘Billenial reports on the implementation of the European Child Guarantee’ (Eurochild, 10 June 2024) <https://eurochild.org/resource/biennial-reports-on-the-implementation-of-the-european-child-guarantee/>
