2025.gada 10.jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) pasludināja spriedumu lietā Škavronskis pret Latviju, konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 5.panta 4.punkta (apcietinājuma tiesiskuma kontrole) pārkāpumu.
Savā 2019.gada 11.janvāra sūdzībā Tiesai iesniedzējs apgalvoja, ka pirmstiesas apcietināšanas laikā viņam un viņa aizstāvim bija liegta piekļuve lietas materiāliem, uz kuru pamata iesniedzējam piemēroja apcietinājumu. Iesniedzējs apgalvoja, ka tā rezultātā viņam bija liegtas tiesības efektīvi īstenot savu aizstāvību, argumentējot pret ierosinājumu viņam piemērot apcietinājumu.
Izskatot iesniedzēja sūdzību, Tiesa atzina, ka tā nav acīmredzami nepamatota vai noraidāma. Pievēršoties sūdzības būtībai, Tiesa atgādināja, ka atbilstoši Tiesas labi iedibinātai judikatūrai Konvencijas 5.panta 4.punkts paredz apcietinātai personai noteiktas procesuālās garantijas, kad tiek risināts jautājums par apcietinājuma piemērošanu, pagarināšanu vai atcelšanu. Ņemot vērā brīvības ierobežošanas būtisko ietekmi uz personas tiesībām, procesam par apcietinājuma piemērošanu, ciktāl iespējams, jānodrošina pušu līdztiesības princips. Apskatot konkrētās lietas apstākļus, Tiesa ņēma vērā, ka pirms tiesas sēdes par apcietinājuma piemērošanu izmeklētāja nebija saņēmusi un atbildējusi uz iesniedzēja lūgumu iepazīties ar lietas materiāliem, kas pamatoja apcietinājuma piemērošanu. Savukārt tiesas sēdes laikā iesniedzēja aizstāvis norādīja, ka viņam nebija nodrošināta piekļuve lietas materiāliem, un apgalvoja, ka tas ir būtisks iesniedzēja tiesību pārkāpums. Izmeklētāja tiesas sēdes laikā mutvārdos atteica aizstāvja lūgumu apskatīt materiālus, kas pamatoja apcietinājuma piemērošanu. Vienlaikus Tiesa atzīmēja, ka gan izmeklēšanas tiesnesis, gan Rīgas apgabaltiesa secināja, ka ir pamats iesniedzējam piemērot apcietinājumu, balstoties uz tiem pašiem materiāliem, kas nebija pieejami aizstāvībai. Šo apstākļu gaismā Tiesa secināja, ka iesniedzējam un viņa aizstāvim nebija iespējas aizstāvēties pret izmeklētājas apgalvojumiem par nepieciešamību piemērot apcietinājumu.
Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēju vispārīgi informēja par pret viņu izvirzītajām aizdomām, izsniedzot izmeklētāja ierosinājumu par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu. Tomēr, iepazīstoties ar šo dokumentu, Tiesa uzskatīja, ka maz ticams, ka bez pierādījumiem, uz kuriem izmeklētāja balstīja savu ierosinājumu, iesniedzējs varētu efektīvi iebilst izmeklētājas ierosinājumam. Tiesa atzina vajadzību pēc efektīvas izmeklēšanas, kas paredz tiesības ierobežot personas tiesības iepazīties ar daļu pierādījumu ar mērķi novērst aizdomās turētās personas mēģinājumus ietekmēt pierādījumus. Tomēr Tiesa uzsvēra, ka šo leģitīmo mērķi nedrīkst sasniegt ar būtiskiem personas tiesību ierobežojumiem. Tiesa paskaidroja, ka iestādēm ir jāsniedz aizstāvībai iespēja iepazīties ar informāciju, kas pamato lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Tā kā šie materiāli bija nozīmīgi un iesniedzējam bija liegta iespēja ar tiem iepazīties, lai mēģinātu atspēkot nepieciešamību piemērot apcietinājumu, Tiesa secināja, ka ir noticis iesniedzēja Konvencijas 5.panta 4.punktā garantēto tiesību pārkāpums.
Iesniedzējs lūdza Tiesu piespriest viņam kompensāciju 8 000 EUR apmērā par nemantisko kaitējumu, nelūdzot atlīdzinājumu par tiesāšanās izdevumiem. Tiesa noraidīja iesniedzēja prasību, atzīstot, ka pārkāpuma konstatēšana pati par sevi ir pietiekama taisnīga atlīdzība.
Tiesas Komitejas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Pilns 2025.gada 10.jūlija Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes datubāzē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas nolēmumu datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (4207/19) un sprieduma pasludināšanas datums (10/07/2025).
Fakti lietā Škavronskis pret Latviju
2018.gada 7.maijā Valsts policija pret iesniedzēju uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 165.panta trešās daļas (sutenerisms organizētā grupā) un 195.panta trešās daļas (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija organizētā grupā).
2018.gada 3.oktobrī Valsts policija veica kratīšanu iesniedzēja mājvietā, pēc kuras pabeigšanas iesniedzēju aizturēja. 2018.gada 4.oktobrī iesniedzēja aizstāvis iesniedza lūgumu izmeklētājai, lūdzot izsniegt lietas materiālus, ar kuriem pamatots lēmums iesniedzēju aizturēt. 2018.gada 11.oktobrī izmeklētāja, apgalvojot, ka saņēmusi lūgumu tikai 2018.gada 8.oktobrī, pieņēma lēmumu neizdot aizstāvībai tās 2018.gada 4.oktobrī pieprasītos lietas materiālus.
2018.gada 5.oktobrī iesniedzēju atzina par aizdomās turēto un izmeklētāja lūdza tiesu piemērot viņam drošības līdzekli – apcietinājumu. Tajā pašā dienā izmeklēšanas tiesnesis piemēroja iesniedzējam apcietinājumu. Tiesas sēdē aizstāvis argumentēja, ka aizstāvībai nav pieejami lietas materiāli, kas ir pieejami tiesai un apsūdzībai un uz kuriem balstījās tiesas lēmums piemērot iesniedzējam apcietinājumu. 2018.gada 9.oktobrī aizstāvis pārsūdzēja izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ko Rīgas apgabaltiesa ar 2018.gada 25.oktobra lēmumu noraidīja, atstājot spēkā izmeklēšanas tiesneša lēmumu.
2019.gada 11.janvārī iesniedzējs vērsās Tiesā.
