Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) šodien pasludināja tās 2025.gada 26.jūnija lēmumu lietā Osis pret Latviju, noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) iespējamo pārkāpumu.
Savā 2018.gada 29.jūnija sūdzībā Tiesai iesniedzējs apgalvoja, ka ir pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu. Iesniedzējs uzskatīja, ka nacionālās tiesas, izskatot pret viņu vērsto apsūdzību par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, neesot ievērojušas saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu.
Tiesas Komiteja trīs tiesnešu sastāvā secināja, ka iesniedzēja sūdzība par Konvencijas 6.panta 1.punkta iespējamu pārkāpumu ir noraidāma, jo iesniedzējs nebija ievērojis Konvencijas 35.panta 1.punktā noteikto sešu mēnešu[1] termiņu sūdzības iesniegšanai. Tiesa atgādināja, ka lietas izskatīšana no jauna ir uzskatāma par ārkārtēju tiesību aizsardzības līdzekli, ko nevar izmantot kā atskaites punktu, lai aprēķinātu sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Tā kā galīgais nolēmums pret iesniedzēju tika pieņemts un stājās spēkā 2017.gada 22.jūnijā, bet sūdzība par iespējamu Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu tika iesniegta 2018.gada 29.jūnijā (aptuveni gadu vēlāk), Tiesa, atsaucoties uz Konvencijas 35.panta 1. un 4.punktu, to noraidīja.
Tiesas Komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Pilns 2025.gada 26.jūnija Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas nolēmumu datubāzē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas nolēmumu datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (31624/18) un lēmuma pieņemšanas datums (26/06/2025).
Fakti lietā Osis pret Latviju
2009.gada 10.martā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu saistībā ar aizdomām, ka uzņēmuma, kurā iesniedzējs ieņēma valdes locekļa amatu, amatpersonas izvairījās no nodokļu nomaksas. 2012.gada 30.novembrī iesniedzēju atzina par aizdomās turēto šajā kriminālprocesā.
2016.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. 2017.gada 6.aprīlī Rīgas apgabaltiesa atstāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu negrozītu. 2017.gada 22.jūnijā Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.
2018.gada 10.janvārī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā ietverto regulējumu, iesniedzēja aizstāvis vērsās tiesā ar pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu. Ar 2018.gada 28.februāra lēmumu Augstākā tiesa noraidīja šo pieteikumu un atstāja Rīgas apgabaltiesas spriedumu negrozītu.
2018.gada 5.jūlijā iesniedzējs vērsās Tiesā.
Atsauces
- ^ Šobrīd atbilstoši Konvencijas 35.panta 1.punktam sūdzības iesniegšanas termiņš ir četri mēneši, taču, ņemot vērā, ka iesniedzējs vērsās ar sūdzību Tiesā pirms šīs izmaiņas stājās spēkā, izskatāmajā lietā Tiesa vērtēja, vai iesniedzējs bija ievērojis iepriekš (līdz 2022.gada 1.februārim) noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu, kas bija seši mēneši.
