Austrālija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas likumā noteica aizliegumu izmantot sociālos medijus bērniem līdz 16 gadu vecumam. Arvien vairāk Eiropas Savienības dalībvalstu apsver līdzīgu regulējumu, aktualizējot diskusijas par nepieciešamību noteikt stingrākus vecuma ierobežojumus bērnu aizsardzībai digitālajā vidē. Šajā rakstā aplūkotas jaunākās tendences Eiropā un apkopota pieejamā informācija par sociālo mediju piekļuves ierobežojumiem, kādus plāno vai jau ievieš atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Eiropas Parlaments 2025. gada 26. novembrī pieņēma rezolūciju par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē (2025/2060(INI)) (turpmāk tekstā – Rezolūcija), ar kuru vērsa Eiropas Savienības dalībvalstu uzmanību uz fiziskās un mentālās veselības riskiem internetā, aicinot noteikt vienotu Eiropas digitālā vecuma slieksni – 16 gadi (tā dēvēto ,,Eiropas vecumu”).^[1]

Rezolūcijā noteikts, ka 16 gadi būtu uzskatāms par ieteicamo standarta slieksni, līdz kuram nepilngadīgajiem nebūtu pieļaujama piekļuve sociālo mediju platformām (izņemot ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu), video kopīgošanas platformām un mākslīgā intelekta pavadoņiem.^[1] Savukārt 13 gadi noteikti kā absolūtais minimālais vecuma slieksnis, zem kura piekļuve sociālajiem medijiem nebūtu pieļaujama pat ar vecāku atļauju.^[1] Taču attiecībā uz video kopīgošanas platformām un mākslīgā intelekta pavadoņiem jautājums par vecuma slieksni, no kura būtu pieļaujama vecāku piekrišana, atstāta turpmākai izvērtēšanai.^[1] Rezolūcijā uzsvērts, ka šāds regulējums ,,kā aizsardzības pasākums palīdzētu vecākiem pārvaldīt savu bērnu digitālo klātbūtni un nodrošinātu vecumam piemērotu darbību tiešsaistē.”^[1]

Rezolūcijā izmantotais vecuma diapazons no 13 līdz 16 gadiem nav izvēlēts nejauši. Tas izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 8. panta 1. punkta, kas noteic, ka bērna personas datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir sasniedzis 16 gadu vecumu. Ja bērns ir jaunāks, datu apstrāde ir pieļaujama tikai ar personas, kurai ir vecāku atbildība par bērnu, piekrišanu vai apstiprinājumu. Vienlaikus regula dalībvalstīm ļauj noteikt zemāku vecuma slieksni, tomēr ne mazāku par 13 gadiem.”^[2]

Salīdzinot Eiropas Savienības dalībvalstīs noteikto minimālo vecumu bērnu personas datu apstrādei sociālo mediju platformās^[3] ar datiem, kas pieejami Globālā sociālo mediju vecuma ierobežojumu izsekošanas rīkā^[4] (uz 2026. gada 30. jūniju), vērojama skaidra tendence: arvien vairāk Eiropas Savienības dalībvalstu virzās uz absolūta aizlieguma ieviešanu sociālajiem medijiem līdz vecumam, kuram iepriekš bija nepieciešama tikai vecāku piekrišana. Turpmāk aplūkoti daži piemēri.

Eiropas Savienības dalībvalstu iniciatīvas

Dānijā 2025. gada 7. novembrī tika panākta politiska vienošanās par bērnu digitālo aizsardzību^[5], kurā paredzēts, ka bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, nevajadzētu būt piekļuvei potenciāli kaitīgiem sociālajiem medijiem, vienlaikus atļaujot vecākiem individuāli lemt par piekļuvi tiem no bērnu 13 gadu vecuma.^[6] Vienošanās arī definē noteiktus kritērijus, pēc kuriem tiktu identificēti ,,potenciāli kaitīgie sociālie mediji”, proti, tās ir platformas, kurās lietotāji var izveidot publiskus profilus un kurās pastāv objektīvi pamatoti riski bērniem un jauniešiem, piemēram, ,,atkarību izraisošs dizains”, nelikumīgs un kaitīgs saturs, kā arī platformas, kuru mērķis nav īstenot profesionālo tīklošanos un citas līdzīgas aktivitātes tiešsaistē.^[7]

Grieķijas valdība 2026. gada 8. aprīlī paziņoja par likumdošanas iniciatīvu, kas paredz aizliegt sociālo mediju izmantošanu bērniem līdz 15 gadu vecumam. Regulējums attieksies uz platformām, kurās lietotāji veido profilus, publicē saturu un publiski mijiedarbojas, bet neattieksies uz privātajiem saziņas tīkliem. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.^[8]

Francijā likumdošanas process šajā jautājumā ir īpaši dinamisks. 2026. gada 23. janvārī paātrināta kārtībā tika uzsākta likumprojekta ,,Nepilngadīgo aizsardzība pret sociālo tīklu riskiem" (franču valodā "Protéger les mineurs des risques des réseaux sociaux”) izskatīšana.^[9] Sākotnēji bija paredzēts aizliegt piekļuvi visiem sociālajiem medijiem personām līdz 15 gadu vecumam. Tomēr šāda pieeja raisīja bažas par tās atbilstību konstitucionālajiem principiem, jo īpaši attiecībā uz bērnu tiesībām un vecāku varas īstenošanu.^[10] Francijas Valsts padome norādīja uz nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp bērnu aizsardzību, no vienas puses, un tiesībām uz informācijas pieejamību, no otras puses.^[10]  Rezultātā likumprojekts tika pārstrādāts, paredzot sociālo mediju iedalījumu divās kategorijās. Proti, personām līdz 15 gadu vecumam tiktu aizliegta piekļuve platformām, kas var kaitēt bērnu fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, savukārt pārējās platformas līdz šim vecumam būtu pieejamas ar vecāku piekrišanu.^[10] 2026. gada 1. aprīlī Francijas parlamenta augšpalāta nosūtīja likumprojekta ierosinātājam (Nacionālajai asamblejai) sākotnējā likumprojekta grozījumu tekstu skatīšanai otrajā lasījumā.^[11] Plānots jaunos ierobežojošos pasākumus ieviest līdz 2026./2027. mācību gada sākumam, bet līdz 2026. gada beigām deaktivizēt sociālo mediju kontus, kuru lietotāji nav sasnieguši noteiktu vecumu.^[12]

Itālijā 2026. gada 29. janvārī iesniegts likumprojekts Nr. 2777 “Noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību telemātikas sociālo tīklu pakalpojumu pieejamībā un izmantošanā” (itāļu valodā “Norme per la protezione dei minori nell’accesso e nell’utilizzazione dei servizi di reti sociali telematiche”).^[13] Likumprojektā ieviests jēdziens ,,telemātikas^[14] sociālie tīkli”, ar to saprotot platformas, kas ļauj lietotājiem savstarpēji sazināties, dalīties ar saturu un atklāt citus lietotājus un saturu vairākās ierīcēs, jo īpaši izmantojot ziņojumapmaiņu, publikācijas, video un rekomendāciju sistēmas.^[15] Likumprojekta 3. panta pirmā daļa paredz aizliegt telemātikas sociālo tīklu izmantošanu personām līdz 15 gadu vecumam.^[16] Savukārt panta trešā daļa noteic, ka nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 18 gadiem un vecāki par 15 gadiem, piekļuve telemātikas sociālo tīklu pakalpojumiem būtu iespējama tikai personas, kurai ir vecāku atbildība par bērnu, piekrišanu, kas pārbaudāma atbilstoši Eiropas Savienības datu aizsardzības regulējumam.^[17]

Portugālē 2026. gada 2. februārī tika pieņemts likumprojekts Nr. 398/XVII/1ª par bērnu aizsardzību digitālajā vidē.^[18] Tas attiecas uz sociālo mediju platformām, tiešsaistes spēļu un derību pakalpojumiem, attēlu un video koplietošanas vietnēm, saziņas lietotnēm, kā arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā potenciāli kaitīgu (vardarbīgu, seksuālu, atkarību izraisošu vai citādi bērna fizisko vai garīgo attīstību negatīvi ietekmējošu) saturu.^[19] Vienlaikus regulējums neattiecas uz starppersonu elektroniskās saziņas pakalpojumiem, izglītojošām lietotnēm un spēlēm, kā arī sabiedriski nozīmīgām platformām, piemēram, izglītības un veselības aprūpes jomā.^[20] Likumprojekta 5. pants ,,Digitālā minimālā vecuma prasība” nosaka 16 gadu vecumu kā minimālo slieksni piekļuvei minētajiem pakalpojumiem.^[21] Bērni no 13 gadu vecuma tos drīkst izmantot tikai ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu, savukārt bērniem līdz 13 gadu vecumam piekļuve nav pieļaujama.^[22] Regulējums paredz arī detalizētu vecuma pārbaudes un vecāku kontroles mehānismu, tostarp digitālās autentifikācijas sistēmu izmantošanu, iespēju atsaukt piekrišanu, tā automātisku izbeigšanos, kad bērns sasniedz 16 gadu vecumu, kā arī vecāku uzraudzības paneli, kas ļauj ierobežot lietošanas laiku, pārraudzīt kontaktus un pielāgot privātuma iestatījumus.^[23] 2026. gada 2. martā Portugāles prokuratūra sniegusi atzinumu par likumprojektu un norādījusi, ka tas ir saderīgs ar konstitucionālajiem principiem un kopumā juridiski pamatots.^[24]

Vācijā 2026. gada 24. jūnijā publicēti neatkarīgas ekspertu komisijas ,,Bērnu un jauniešu aizsardzība digitālajā pasaulē” ieteikumi, kas ietver kopumā 56 priekšlikumus bērnu aizsardzības un digitālās politikas pilnveidei.^[25] Komisija cita starpā uzsver nepieciešamību līdzsvarot trīs savstarpēji saistītus mērķus – bērnu aizsardzību, digitālo prasmju attīstību un bērnu aktīvu līdzdalību digitālajā vidē, tostarp viņu iesaisti digitālās vides un attiecīgās politikas veidošanā.^[26] 

Eiropas Parlamenta dotais politiskais impulss ierobežojumu ieviešanai atklāj nevienmērīgu progresu dalībvalstu vidū. Kamēr daļa valstu virzās uz straujāku un stingrāku sociālo mediju piekļuves ierobežošanu nepilngadīgajiem, citas, tostarp Latvija, izvēlas piesardzīgāku pieeju un atturas no pārsteidzīgiem lēmumiem. Minētais lielā mērā skaidrojams ar nepieciešamību līdzsvarot bērnu aizsardzības mērķus ar vecāku autonomiju bērnu audzināšanā, kā arī bērnu tiesībām uz piekļuvi informācijai.

Perspektīvas Latvijā

Latvija ir viena no septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas noteikusi zemāko Vispārīgā datu aizsardzības regulā pieļauto vecuma slieksni – 13 gadus –, no kura bērna personas datu apstrāde ir pieļaujama ar vecāku piekrišanu.^[27] Ņemot vērā valstu tendenci šo ,,piekrišanas vecumu” pakāpeniski transformēt par absolūtu piekļuves ierobežojuma slieksni sociālo mediju izmantošanai, līdzīgas pieejas ieviešana Latvijā varētu būtiski ietekmēt bērnu iespējas piedalīties digitālajā vidē. Līdz ar to, domājams, ka Latvijas rīcība šajā jautājumā būtu vērsta nevis uz mehānisku citu valstu risinājumu pārņemšanu, bet gan uz tāda regulējuma izstrādi, kas līdzsvaro bērnu aizsardzību un bērnu tiesības digitālajā vidē.

Šādu pieeju atbalsta arī tiesībsardze Karina Palkova, uzsverot, ka ,,pirms lēmuma pieņemšanas ir jāiesaista abas puses un jāsaprot, vai šis aizliegums ir galējais līdzeklis mērķa sasniegšanā vai tomēr tas ir īstermiņa risinājums”.^[28]Būtiska nozīme politikas veidošanā ir bērnu tiesībām tikt uzklausītam un bērnu iesaistei lēmumu pieņemšanā. ANO Bērnu tiesību komitejas 2021. gada Vispārējā komentārā Nr. 25 ,,Par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi” uzsvērts, ka, izstrādājot tiesību aktus, politikas nostādnes, programmas, pakalpojumus un mācības par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi, dalībvalstīm šajā procesā jāiesaista visi bērni, jāuzklausa viņu vajadzības un jāpievērš pienācīga uzmanība viņu viedoklim.^[29] Vienlaikus tiek norādīts, ka bērnu viedoklim jābūt nopietni apsvērtam.^[30]

Šādas diskusijas aktualitāti Latvijā apliecina arī digitālās aktivitātes rādītāji. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (angļu valodā Organisation for Economic Co-operation and Development) 2025. gadā publicētajā pētījumā par bērnu digitālo labklājību secināts, ka Latvijā digitālo ierīču pieejamība ir viena no augstākajām OECD valstīs – gandrīz katram (95 %) 10-gadīgam bērnam ir savs viedtālrunis, un ievērojama daļa 15-gadīgu skolēnu digitālajās ierīcēs pavada 60 vai vairāk stundas nedēļā^[31], kas ir aptuveni par pusi vairāk nekā vidēji OECD valstīs.^[32]

Noslēgums 

Eiropas Savienībā pakāpeniski veidojas jauna pieeja nepilngadīgo aizsardzībai digitālajā vidē, kuras centrā ir pāreja no ,,vecāku piekrišanas modeļa” uz skaidrāk noteiktiem vecuma ierobežojumiem sociālo mediju izmantošanai. Lai gan dalībvalstu izvēlētie risinājumi atšķiras, kopējā attīstības tendence liecina par centieniem stiprināt bērnu drošību tiešsaistē, vienlaikus saglabājot samērīgu līdzsvaru starp bērnu tiesībām, vecāku autonomiju un valsts pienākumu nodrošināt bērnu interešu aizsardzību.

Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Atsauces

1. ^{a, b, c, d, e} Eiropas Parlamenta 2025. gada 26. novembra rezolūcija par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē (2025/2060(INI)). Pieņemta Strasbūrā 26.11.2025. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-10-2025-0299_LV.html
2. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 8. panta 1. punkts.
3. ^{^} Skat. Niestadt M. Protecting children online. Selected EU, national and regional laws and initiatives. European Parliamentary Research Service, 2025, p.7, Figure 1. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2025/769570/EPRS_BRI(2025)769570_EN.pdf
4. ^{^} Globālais sociālo mediju vecuma ierobežojumu izsekošanas rīks (angļu valodā ,,Global Social Media Age Restriction Tracker”) ir ASV organizācijas ,,Tech Policy Press” izveidots rīks, kas nodrošina iespēju tiešsaistē sekot līdzi izmaiņām dažādu valstu normatīvajā regulējumā sociālo mediju piekļuves ierobežošanas jomā. Pieejams: https://social-media-age-tracker.onrender.com/
5. ^{^} [1] Digitaliserings ministeriet: Danmark går forrest – politisk aftale sætter en ny standard for digital beskyttelse af børn og unge [Digitalizācijas ministrija: Dānija uzņemas vadību – politiskā vienošanās nosaka jaunu standartu bērnu un jauniešu digitālajai aizsardzībai]. Pieejams: https://www.digmin.dk/digitalisering/nyheder/nyhedsarkiv/2025/nov/ny-politisk-aftale
6. ^{^} Aftale mellem regeringen (Socialdemokratiet, Venstre og Moderaterne), Det Konservative Folkeparti og Radikale Venstre om digital børnebeskyttelse [Vienošanās par bērnu digitālo aizsardzību], 3. lpp. Pieejams: https://www.digmin.dk/Media/639076216362460535/Aftaletekst%20om%20digital%20brnebeskyttelse--a.pdf
7. ^{^} Aftale mellem regeringen (Socialdemokratiet, Venstre og Moderaterne), Det Konservative Folkeparti og Radikale Venstre om digital børnebeskyttelse [Vienošanās par bērnu digitālo aizsardzību], 4. lpp. Pieejams: https://www.digmin.dk/Media/639076216362460535/Aftaletekst%20om%20digital%20brnebeskyttelse--a.pdf
8. ^{^} Ελληνική Κυβέρνηση: Θέσπιση ορίου ηλικίας για την πρόσβαση στα μέσα κοινωνικής δικτύωσης και την προστασία των ανηλίκων από τον ψηφιακό εθισμό [Grieķijas valdība: Vecuma ierobežojuma ieviešana piekļuvei sociālajiem medijiem un nepilngadīgo aizsardzība pret digitālo atkarību]. Pieejams: https://www.government.gov.gr/thespisi-oriou-ilikias-gia-tin-prosvasi-sta-mesa-kinonikis-diktiosis-ke-tin-prostasia-ton-anilikon-apo-ton-psifiako-ethismo/
9. ^{^} Sénat: Protéger les mineurs des risques des réseaux sociaux [Francijas parlamenta augšpalāta: Likumprojekta ,,Nepilngadīgo aizsardzība pret sociālo tīklu radītajiem riskiem” virzība]. Pieejams: https://www.senat.fr/dossier-legislatif/ppl25-304.html
10. ^{a, b, c} Lafon L., Morin-Desailly C. Protéger les mineurs des risques des réseaux sociaux [Nepilngadīgo aizsardzība pret sociālo tīklu radītajiem riskiem]. Sénat: Commission de la culture. Pieejams: https://www.senat.fr/lessentiel/ppl25-304.pdf
11. ^{^} Sénat: Protéger les mineurs des risques des réseaux sociaux [Francijas parlamenta augšpalāta: Likumprojekta ,,Nepilngadīgo aizsardzība pret sociālo tīklu radītajiem riskiem” virzība]. Pieejams: https://www.senat.fr/dossier-legislatif/ppl25-304.html
12. ^{^} Aubourg L. French lawmakers pass bill banning social media for under-15s. Courthouse News Service. Pieejams: https://www.courthousenews.com/french-lawmakers-pass-bill-banning-social-media-for-under-15s/
13. ^{^} Parlamento Italiano: Norme per la protezione dei minori nell’accesso e nell’utilizzazione dei servizi di reti sociali telematiche [Noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību telemātikas sociālo tīklu pakalpojumu pieejamībā un izmantošanā]. Pieejams: https://www.camera.it/leg19/126?leg=19&idDocumento=2777
14. ^{^} Telemātika ir vispārējs apzīmējums teleinformacionālām sistēmām (teletekstam, videoteksam), kas izveidotas uz koplietošanas TV vai telefona tīkla un sadzīves televizoru bāzes; videogrāfija. Pieejams: https://tezaurs.lv/telem%C4%81tika
15. ^{^} Parlamento Italiano: Norme per la protezione dei minori nell’accesso e nell’utilizzazione dei servizi di reti sociali telematiche [Noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību telemātikas sociālo tīklu pakalpojumu pieejamībā un izmantošanā], 2. panta pirmās daļas a) apakšpunkts.
16. ^{^} Parlamento Italiano: Norme per la protezione dei minori nell’accesso e nell’utilizzazione dei servizi di reti sociali telematiche [Noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību telemātikas sociālo tīklu pakalpojumu pieejamībā un izmantošanā], 3. panta pirmā daļa.
17. ^{^} Parlamento Italiano: Norme per la protezione dei minori nell’accesso e nell’utilizzazione dei servizi di reti sociali telematiche [Noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību telemātikas sociālo tīklu pakalpojumu pieejamībā un izmantošanā], 3. panta trešā daļa.
18. ^{^} Grupo Parlamentar Partido Social Democrata: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē]. Pieejams: https://app.parlamento.pt/webutils/docs/doc.pdf?path=effQ8Lls
19. ^{^} Grupo Parlamentar Partido Social Democrata: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē], 2. panta pirmā daļa. Pieejams: https://app.parlamento.pt/webutils/docs/doc.pdf?path=effQ8Lls
20. ^{^} Grupo Parlamentar Partido Social Democrata: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē], 2. panta trešā daļa. Pieejams: https://app.parlamento.pt/webutils/docs/doc.pdf?path=effQ8Lls
21. ^{^} Grupo Parlamentar Partido Social Democrata: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē], 5. panta pirmā daļa. Pieejams: https://app.parlamento.pt/webutils/docs/doc.pdf?path=effQ8Lls
22. ^{^} Grupo Parlamentar Partido Social Democrata: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē], 5.panta otrā un trešā daļa. Pieejams: https://app.parlamento.pt/webutils/docs/doc.pdf?path=effQ8Lls
23. ^{^} Grupo Parlamentar Partido Social Democrata: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē], 6.pants. Pieejams: https://app.parlamento.pt/webutils/docs/doc.pdf?path=effQ8Lls
24. ^{^} Ministerio Publico: Projeto de Lei nº 398/XVII/1ª. Estabelece medidas de proteção de crianças em ambientes digitais [Likuma projekts Nr. 398/XVII/1ª. Nosaka bērnu aizsardzības pasākumus digitālajā vidē].
25. ^{^} Kinder- und Jugendschutz in der digitalen Welt: Handlungsempfehlungen der Expertenkommission ,,Kinder- und Jugendschutz in der digitalen Welt” [Ekspertu komisijas ,,Bērnu un jauniešu aizsardzība digitālajā pasaulē” ieteikumi rīcībai]. Pieejams: https://www.bmbfsfj.bund.de/bmbfsfj/themen/kinder-und-jugend/kinder-und-jugendschutz/handlungsempfehlungen-der-expertenkommission-kinder-und-jugendschutz-in-der-digitalen-welt--290244
26. ^{^} Unabhängige Expertenkommission „Kinder- und Jugendschutz in der digitalen Welt”: Entwicklung stärken, Verantwortung übernehmen: Handlungsempfehlungen der Unabhängigen Expertenkommission ,,Kinder- und Jugendschutz in der digitalen Welt” [Attīstības stiprināšana, atbildības uzņemšanās: neatkarīgās ekspertu komisijas ,,Bērnu un jauniešu aizsardzība digitālajā vidē” ieteikumi rīcībai], 99. lpp. Pieejams: https://www.bmbfsfj.bund.de/resource/blob/290236/32c7a742b1ee00b498fca42c37784c99/20260624-handlungsempfehlungen-expertenkommission-kinder-und-jugendmedienschutz-data.pdf
27. ^{^} Niestadt M. Protecting children online. Selected EU, national and regional laws and initiatives. European Parliamentary Research Service, 2025, p.7. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2025/769570/EPRS_BRI(2025)769570_EN.pdf
28. ^{^} Viļuma M.K. Tiesībsarga loma cilvēktiesību aizsardzībā – saruna ar Karinu Palkovu. Pieejams: https://www.cilvektiesibas.info/raksti/tiesibsarga-loma-cilvektiesibu-aizsardziba-saruna-ar-karinu-palkovu
29. ^{^} ANO Bērnu tiesību komiteja: Vispārējais komentārs Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi, 17. punkts. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.25_par-berna-tiesibam-saistiba-ar-digitalo-vidi.pdf
30. ^{^} ANO Bērnu tiesību komiteja: Vispārējais komentārs Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi, 18. punkts. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.25_par-berna-tiesibam-saistiba-ar-digitalo-vidi.pdf
31. ^{^} Centrālā statistikas pārvalde: Bērni Latvijā 2025. Statistisko datu krājums, 115. lpp. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/publikacijas-un-infografikas/24789-berni-latvija
32. ^{^} OECD: How's Life for Children in the Digital Age?. OECD Publishing, Paris, p.14. Pieejams: https://doi.org/10.1787/0854b900-en