Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2025. gada 30. janvārī apstiprinājusi teksta projektu Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību (Konvencija). Kā asambleja norādījusi publicētajā viedoklī, advokāti arvien biežāk kļūst par vajāšanas, iebiedēšanas un uzbrukumu mērķiem. Konvencija satur valstu pienākumus aizsargāt advokāta tiesības un iespējas praktizēt, nebaidoties no diskriminācijas vai ietekmēšanas. Konvencija arī nosaka standartus profesionālajām advokātu asociācijām un paredz uzraudzības mehānismu.

Advokātu būtiskā loma tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā un tās apdraudējums

Asambleja, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzīto, norādīja, ka advokātu īpašais statuss piešķir tiem izšķirošu vietu tiesvedībā kā starpniekiem starp indivīdiem, sabiedrību un tiesām. Tāpēc advokātiem ir galvenā loma, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos tiesām, kuru uzdevums demokrātiskā valstī ir tiesiskuma nodrošināšana. Tas arī nozīmē, ka, lai sabiedrība spētu uzticēties tiesai, tai jābūt pārliecībai, ka advokāta profesija spēj nodrošināt efektīvu pārstāvību un nepieciešamo juridisko atbalstu un palīdzību.^[1]

Kā norādīts Eiropas Padomes Juridiskās un cilvēktiesību komisijas referenta ziņojumā, ņemot vērā šo būtisko lomu, advokāti, sevišķi cilvēktiesību aizstāvji, savas profesionālās darbības dēļ arvien biežāk kļūst par draudu, iebiedēšanas un uzbrukumu mērķiem. Piemēram, 2014. gada rudenī Maskavā tika noslepkavoti zināmi Krievijas advokāti Tatjana Akimceva un Vitālijs Moisejevs, kuri pārstāvēja Sergeju Žurbu, galveno liecinieku lietā pret noziedzīgu organizāciju, kas darbojās Maskavā 90. gados. Šo noziegumu vainīgie nekad netika atklāti. Tāpat trīs Alekseju Navaļniju pārstāvošie advokāti – Vadims Kobzevs, Igors Serguņins un Aleksejs Lipcers – tika arestēti Krievijas Federācijā 2023. gada oktobrī apsūdzībās par dalību ekstrēmistu organizācijā, un 2025. gada 17. janvārī viņiem piespriests cietumsods uz laiku līdz pieciem ar pusi gadiem. Viņi joprojām ir ieslodzīti. Divi citi Navaļniju pārstāvošie advokāti Aleksandrs Fedulovs un Olga Mihailova aizbēga no Krievijas Federācijas pēc viņu kolēģu arestiem, un 2024. gada februārī pret viņiem tika izdoti apcietināšanas orderi.^[2]

Līdzīgi 2024. gada februārī Starptautiskās Advokātu asociācijas Cilvēktiesību institūts (IBAHR) un Arrested Lawyers Initiative (TALI)^[3]  publicēja ziņojumu “Profesija tiesā: sistemātiska vēršanās pret advokātiem Turcijā”. Ziņojumā norādīts, ka pēc 2016. gada apvērsuma mēģinājuma Turcijā vairāk nekā 1700 advokāti ir saukti pie kriminālatbildības, pamatojoties uz neskaidrām apsūdzībām saistībā ar teroristisku darbību. Vismaz 553 advokāti ir tikuši notiesāti, tai skaitā ar brīvības atņemšanu. Savukārt Azerbaidžānā 2015. gadā advokāts Halids Bagirovs tika atstādināts no amata, jo viņš kritizēja Azerbaidžānas tiesu sistēmu. 2020. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka Bagirova izslēgšana pārkāpa viņa vārda brīvību un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Papildus tam Azerbaidžānā cilvēktiesību advokātam Intigamam Alijevam, Juridiskās izglītības biedrības vadītājam un pārstāvim vairāk nekā 200 lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, 2015. gada aprīlī tika piespriests septiņarpus gadu cietumsods par dažādiem nodarījumiem, tostarp izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu uzņēmējdarbību (Augstākā tiesa lēma viņu atbrīvot). 2022. gadā Azerbaidžānas varas iestādes arestēja Elčinu Sadigovu – advokātu, kurš pazīstams saistībā ar daudzu pazīstamu žurnālistu, emuāru autoru, politisko un reliģisko aktīvistu aizstāvību. 2023. gada jūlijā Azerbaidžānas Advokātu kolēģija apturēja viņa advokāta licenci.^[2]

Arī advokāti, kas praktizē imigrācijas un patvēruma meklētāju lietās piedzīvo uzbrukumus, palielinoties labējo politisko partiju popularitātei. Apvienotajā Karalistē vardarbīgo nemieru laikā, kas notika 2024. gada vasarā, imigrācijas advokāti tika brīdināti veikt papildu drošības pasākumus vai pat atturēties no palīdzības sniegšanas, jo galēji labējo atbalstītāji draudēja vērsties pret viņu birojiem. Anglijas un Velsas Juridiskās biedrības prezidents pauda bažas par advokātu drošību un nosauca uzbrukumus advokāta profesijai par tiešu uzbrukumu demokrātiskām vērtībām. Arī Vācijas Advokātu asociācija ziņoja par līdzīgiem draudiem atsevišķiem advokātiem saistībā ar viņu iesaistīšanos tā dēvētajā NSU lietā, kurā tika tiesāta neonacistu teroristu organizācija, kas darbojās Vācijā no 2000. līdz 2011. gadam.^[2]

Papildu piemēri par advokātiem, kuri saskaras ar represijām par savu darbu, tika iekļauti jaunākajā pārskatītajā informatīvajā ziņojumā par cilvēktiesību aizstāvju un trauksmes cēlēju stāvokli Eiropā.^[4] Šajā ziņojumā arī pievērsta uzmanība Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā un tā milzīgajai ietekmei uz cilvēktiesību aizstāvjiem. Ir saņemtas ziņas, ka Ukrainas okupētajā teritorijā Krievijas varas iestādes un bruņotie spēki konsekventi un nesamērīgi vērsušies pret cilvēktiesību aizstāvjiem saistībā ar viņu darbību, lai dokumentētu un informētu par Krievijas spēku pastrādātajām cilvēktiesību noziegumiem. Gan Krievijā, gan Baltkrievijā dažādas likumu reformas ir kļuvušas par ieroci varas cīņai pret jebkāda veida iebildumiem par karu, draudot ar smagiem cietumsodiem. Tas ir veicinājis milzīgu represiju vilni pret aktīvistiem, žurnālistiem un advokātiem. Galvenais represiju instruments ir krimināltiesību ļaunprātīga izmantošana cilvēktiesību aizstāvju saukšanai pie atbildības, lai viņus iebiedētu un apklusinātu. Tomēr ir arī ziņojumi par atteikšanos reģistrēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nomelnošanas kampaņām, vardarbību un cilvēktiesību aizstāvju seksuāla rakstura materiālu publicēšanu tiešsaistē.^[4]

Ziņojumā secināts, ka iepriekš minētie piemēri parāda, ka uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp trauksmes cēlējiem, ir ievērojami pastiprinājušies okupētajās Ukrainas daļās, Baltkrievijā un Krievijā, un ka cilvēktiesību aizstāvji ir turpinājuši ciest no ievērojamas vajāšanas citās valstīs (jo īpaši Azerbaidžānā un Turcijā). Aizstāvji, kas strādā ar konkrētiem jautājumiem, ir cietuši vajāšanu vairākās valstīs, jo īpaši tajās, kas nodarbojas ar migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesībām, piekļuvi reproduktīvajām tiesībām un vidi (jo īpaši ar t.s. stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību jeb SLAPP palīdzību).^[5]

Asambleja jo īpaši uzskatīja, ka vajāšana, draudi un uzbrukumi advokātiem ir norādījuši uz nepieciešamību stiprināt Ministru komitejas ieteikuma Nr. R(2000)21 juridisko statusu dalībvalstīs par advokāta profesijas brīvību, pārvēršot tā noteikumus juridiski saistošā instrumentā ar efektīvu kontroles mehānismu. Tāpēc Asambleja aicināja Ministru komiteju izstrādāt un pieņemt konvenciju par advokāta profesiju, tai skaitā, pastiprinot garantijas attiecībā uz tādiem pamatjautājumiem kā advokāta pieejamība un advokātu piekļuve saviem klientiem, juridiskās profesionālās konfidencialitātes saziņa un jurista konfidencialitāte.^[1]

Konvencijas mērķis un saturs

Atbilstoši Konvencijas 1. pantam tās mērķis ir stiprināt advokāta profesijas aizsardzību un tiesības praktizēt šo profesiju neatkarīgi un bez diskriminācijas, nepienācīgiem šķēršļiem vai iejaukšanās, kā arī bez pakļaušanas uzbrukumiem, draudiem, vajāšanai vai iebiedēšanai.^[6] Turpmākie Konvencijas panti definē jēdzienus, tai skaitā skaidrojot, ka advokāts ir ikviena fiziska persona, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificēta un pilnvarota praktizēt advokāta profesiju. Konvencijas projekta galvenie noteikumi ir saistīti ar advokātu profesionālajām tiesībām (6. pants) un vārda brīvību (7. pants). 

Konvencija aizsargā advokāta tiesības piedāvāt un sniegt juridiskas konsultācijas, palīdzību un pārstāvību, tostarp, lai aizstāvētu cilvēktiesības un pamatbrīvības, piekrist vai atteikties pieņemt par saviem klientiem fiziskas vai juridiskas personas un izbeigt advokāta-klienta attiecības, ātri un efektīvi piekļūt saviem klientiem un potenciālajiem klientiem, pat ja viņiem ir atņemta brīvība, būt atzītiem par personām, kuras ir pilnvarotas konsultēt, palīdzēt vai pārstāvēt savus klientus, bez liekas kavēšanās un ierobežojumiem nodrošināt efektīvu piekļuvi visiem attiecīgajiem materiāliem, kas ir kompetento valsts iestāžu, tiesu un tribunālu rīcībā vai kontrolē, rīkojoties savu klientu vārdā, ir efektīva piekļuve tiesai, tribunālam vai citai līdzīgai struktūrai, kurā viņi ir kvalificēti ierasties, un sazināties ar to, informēt sabiedrību par saviem pakalpojumiem u.tml. Valstīm, kas kļūs par Konvencijas dalībvalstīm, būs jānodrošina, ka advokātiem nav civiltiesiskas sekas vai kriminālatbildības par mutiskiem un rakstiskiem paziņojumiem, kas sniegti godprātīgi un rūpīgi, veicot visas procesuālās darbības savu klientu vārdā. Tāpat Konvencijā ietvertas advokātu tiesības neizpaust, nenodot vai nesniegt pierādījumus par jebkādu informāciju vai materiāliem, kas tieši vai netieši saņemti no klientiem vai potenciālajiem klientiem, un jebkādu apmaiņu ar viņiem, kā arī jebkādu materiālu, kas sagatavots saistībā ar šo apmaiņu vai tiesvedības norisi viņu vārdā.^[7]

Konvencijas 6. panta (advokātu profesionālās tiesības), 7. panta (vārda brīvība) un 9. panta (aizsardzības pasākumi) noteikumi ir piemērojami arī personām, kas nav advokāti, bet arī jebkurai personai, kuru starptautiska tiesa vai tribunāls, vai starptautiskas organizācijas izveidota struktūra ir atzinusi par kompetentu rīkoties tajā notiekošajā tiesvedībā, sniedzot padomu vai rīkojoties šajā procesā. Piemēram, nevalstiskās organizācijas vai personas ar juridiskām zināšanām (akadēmiķi), kas nodrošina pārstāvību, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Advokātu aizsardzība Konvencijas kontekstā 

Konvencijas 8. pants noteic, ka valstij ir jānodrošina, ka jebkuri disciplinārsodi, kas tiek piemēroti advokātiem, ir tiesiski, nediskriminējoši un samērīgi. Savukārt Konvencijas 9. pants noteic aizsardzības pasākumus, kas attiecas uz ikvienu personu, kurai ir atteikta advokāta kvalifikācija vai prakses licence, vai arī tā ir atsaukta vai apturēta, ja ar atteikumu, atsaukšanu vai apturēšanu tiek pārkāpti Konvencijas noteikumi. Jebkurš praktizēšanas tiesību aizliegums būtu jāpiemēro tikai par nopietnākajiem profesionālo standartu pārkāpumiem. Savukārt advokātu profesionālajām asociācijām tiek piešķirtas tiesības piekļūt aizturētajiem advokātiem, saņemt informāciju par uzbrukumiem advokātiem, kas saistīti ar viņu profesionālajiem pienākumiem, un apmeklēt tiesas sēdes. Dalībvalstu pienākums ir arī aizsargāt advokātus no valsts vai privātā sektora dalībnieku draudiem, aizskaršanas vai iebiedēšanas un nodrošināt efektīvu izmeklēšanu par šādiem pārkāpumiem, ja ir pamats uzskatīt, ka tie var būt noziedzīgi nodarījumi. Turklāt dalībvalstīm ir aizliegts pieņemt tādus pasākumus vai atbalstīt praksi, kas grautu profesionālo asociāciju neatkarību vai pašpārvaldi, pastiprinot to būtisko lomu juridiskās profesijas integritātes aizsardzībā. 

Būtiski, ka Konvencija neparedz ratificēšanu ar atrunām, lai dalībvalstis varētu Konvenciju ratificēt tikai pilnā tās apjomā. Taču kā būtiskākais trūkums tiek minēts, ka Konvencijas projektā nav īpašu noteikumu par slepenas novērošanas, tostarp spiegprogrammatūras, piemēram, Pegasus, izmantošanu pret advokātiem. Lai gan Konvencijas projekta 6. pants uzliek pusēm pienākumu nodrošināt, ka advokāti var konfidenciāli sazināties ar saviem klientiem vai potenciālajiem klientiem, tā vispārīgie noteikumi var nebūt pietiekami, lai izslēgtu risku, ko rada modernu slepenas novērošanas līdzekļu izmantošana tiesībām bez iejaukšanās praktizēt advokāta profesiju. Līdz ar to Eiropas Padomes parlamentārā asambleja rosina šādus īpašus noteikumus ietvert nākamajā Eiropas Padomes konvencijā par spiegprogrammatūru iegādi, izmantošanu, pārdošanu un eksportu.^[1]

Konvencijas īstenošanas uzraudzība

Konvencijas 10. pants noteic, ka dalībvalstu uzraudzību nodrošinās ekspertu grupa advokātu profesijas aizsardzības jautājumos (GRAVO). GRAVO sastāvēs no dalībvalstu ievēlētiem locekļiem. GRAVO locekļi saņems informāciju par Konvencijas īstenošanu no attiecīgās dalībvalsts, kā arī no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, profesionālajām asociācijām, nacionālajām cilvēktiesību aizsardzības institūcijām iesniegumu veidā. GRAVO arī izskatīs informāciju, kas pieejama no citām Eiropas Padomes struktūrām un/vai citām starptautiskām organizācijām. Ja nepieciešams iegūt papildu informāciju vai to pārbaudīt, GRAVO locekļiem būs atļauts doties valstu vizītēs.

Kopsavilkums

Eiropas Padomes jaunā Konvencija par advokāta profesijas aizsardzību ir būtisks signāls advokātu tiesību un neatkarības stiprināšanas nepieciešamībai, īpaši ņemot vērā pieaugošos draudus un uzbrukumus advokātiem dažādās valstīs un saspīlētos globālos politiskos apstākļus. Konvencijas mērķis ir noteikt aizsardzības standartu un mehānismus un uzraudzību, lai nodrošinātu advokātu brīvu un drošu profesionālo darbību. 

Konvencijas galvenie punkti ietver advokātu profesionālo tiesību aizsardzību, vārda brīvību, juridiskās konfidencialitātes ievērošanu un advokātu aizsardzību no nepamatotas kriminālatbildības vai disciplināriem sodiem. Tā arī nosaka uzraudzības mehānismu – ekspertu grupu (GRAVO), kas kontrolēs konvencijas ievērošanu dalībvalstīs. 

Viens no galvenajiem trūkumiem ir tas, ka konvencija nesatur īpašus noteikumus par slepenās novērošanas rīkiem, piemēram, spiegprogrammatūru, kas var apdraudēt advokātu un klientu konfidencialitāti.
 

Atsauces

1. ^{a, b, c} Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas viedoklis “Opinion on a draft convention for the protection of the profession of lawyer”, 30.01.2025. Pieejams angļu valodā: https://pace.coe.int/en/files/34151
2. ^{a, b, c} Eiropas Padomes Juridiskā un cilvēktiesību komisijas reportiera V. Vardaryan ziņojums Doc. 16102 “Explanatory memorandum by Mr Vladimir Vardanyan, rapporteur”, 28.01.2025. Pieejams angļu valodā: https://pace.coe.int/en/files/34023#trace-2
3. ^{^} Arestēto advokātu iniciatīva (TALI) ir Briselē bāzētā tiesību aizstāvju grupa, kurā ietilpst juristi, kas aizstāv savu darbību, lai nodrošinātu, ka advokāti un cilvēktiesību aizstāvji pilda savus pienākumus, nebaidoties no iebiedēšanas, represijām un tiesas vajāšanas. Vairāk par organizāciju lasāms tās mājaslapā: https://arrestedlawyers.org/
4. ^{a, b} Eiropas Padomes Juridiskās un cilvēktiesību komitejas galvenā ziņotāja E. Zingera ziņojums “Situation of human rights defenders and whistleblowers in Europe. Revised information note.”, AS/Jur (2023) 24 18.10.2023. Pieejams angļu valodā: https://rm.coe.int/situation-of-human-rights-defenders-and-whistleblowers-in-europe/1680ad0082
5. ^{^} Reaģējot uz ECT praksi, Eiropas Komisija 2024. gada 3. maijā pieņēma speciālu direktīvu 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”). Eiropas Padomes Juridiskās un cilvēktiesību komitejas galvenā ziņotāja E. Zingera ziņojums “Situation of human rights defenders and whistleblowers in Europe. Revised information note.”, AS/Jur (2023) 24 18.10.2023., 22. lpp.
6. ^{^} 1. pants, Eiropas Padomes Konvencijas par advokātu profesijas aizsardzību projekts (Draft Council of Europe Convention for the Protection of the Profession of Lawyer), CM(2024)191-add1rev. Pieejams angļu valodā: https://rm.coe.int/draft-council-of-europe-convention-for-the-protection-of-the-professio/1680b34eef
7. ^{^} 6. pants, Eiropas Padomes Konvencijas par advokātu profesijas aizsardzību projekts (Draft Council of Europe Convention for the Protection of the Profession of Lawyer), CM(2024)191-add1rev. Pieejams angļu valodā: https://rm.coe.int/draft-council-of-europe-convention-for-the-protection-of-the-professio/1680b34eef