ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Pārskats

Eiropas Padome: Eiropas cietumi joprojām ir pārpildīti

Šā gada jūnijā Eiropas Padome sadarbībā ar Lozannas Universitāti publicēja ikgadējo cietumu sistēmas statistikas rādītāju pārskatu. Tas atspoguļo cietumu populācijas un citu nozīmīgu statistiskas datu izmaiņas uz 2023. gada 31. janvāri un sniedz ieskatu par iemesliem, kuru dēļ pārapdzīvotība Eiropas cietumos turpina pieaugt.

Emiliano Bar / Unsplash

Ko nozīmē cietumu pārapdzīvotība?

To, vai cietums ir pārapdzīvots, nosaka, aprēķinot cietuma apdzīvotības blīvumu – ieslodzīto skaitu uz 100 vietām cietumā. Ja ieslodzīto ir vairāk nekā 100, cietums uzskatāms par pārpildītu.

Lai arī dalībvalstu vidū pastāv vienota izpratne par to, ko nozīmē pārapdzīvotība, cietumu sistēmas statistikas rādītāju pārskatā (turpmāk – pārskats) norādīts, ka dati par cietumu pārapdzīvotību tik un tā jāvērtē kritiski. Cietumā pieejamo vietu aprēķinā valstis izmanto dažādas metodes, kas attiecīgi var ietekmēt secinājumus par cietuma pārapdzīvotību. Pamatā tiek izmantotas divas metodes – aprēķins atbilstoši cietuma ēkas projektam vai elastīgāka metode, kas pielāgojas mainīgajiem apstākļiem, piemēram, izmaiņām noteikumos par pieļaujamo ieslodzīto skaitu vienā kamerā vai pagaidu risinājumiem ar papildu gultām. Atbilstoši pēdējai metodei vietu skaits var palielināties.

Kādēļ būtiski runāt par cietumu pārapdzīvotību?

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka pārapdzīvotība, nenodrošinot ieslodzītajam pienācīgu privāto telpu, var pārkāpt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā ietverto pazemojošas attieksmes aizliegumu. Lai atzītu minētā panta pārkāpumu, jākonstatē smaga pārapdzīvotība.[1] Tiesas judikatūrā noteikti elementi, kurus tiesa vērtē, lai pārbaudītu, vai ir pārkāpts pazemojošas attieksmes aizliegums: 1) katram ieslodzītajam jābūt individuālai guļvietai; 2) uz katru ieslodzīto jābūt vismaz 3m2 platībai; 3) kamerai jābūt iekārtotai tā, lai ieslodzītie pa to varētu brīvi pārvietoties. Viena elementa neizpilde var radīt pamatu secinājumam, ka ir pārkāpts konvencijas 3. pants. Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka tiesas secinājumi var atšķirties, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, piemēram, to, vai persona ir notiesāta vai arī atrodas pirmstiesas apcietinājumā, kas attiecīgi ietekmē uzturēšanās ieslodzījuma vietā ilgumu.[2]

Cietumu pārapdzīvotība arī negatīvi ietekmē ieslodzīto labsajūtu, veselību, kā arī palielina pašnāvību risku. Tāpat ir atzīts, ka pārapdzīvotība veicina konfliktus gan ieslodzīto starpā, gan ar ieslodzījuma vietā strādājošajiem, kā arī nemierus un cita veida ieslodzījuma vietas disciplīnas pārkāpumus.[3]

Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja ir noteikusi standartus par minimālo platību uz vienu ieslodzīto. Komiteja rekomendē ievērot pamatprincipu, ka vienvietīgajā kamerā platībai uz vienu ieslodzīto jābūt 6m2, taču vairākvietīgā kamerā – 4m2. Arī komiteja norāda, ka pienācīgas platības vērtējumā jāņem vērā konkrētās lietas apstākļi, tostarp uzturēšanās ilgums.[4]

Pieejas, kā valstis risina cietumu pārapdzīvotības problēmu, ir divu veidu: 1) vietu skaita palielināšana vai 2) ieslodzīto skaita samazināšana. Lai samazinātu ieslodzīto skaitu, valstis, piemēram, piemēro cita veida sankcijas, kas nav saistītas ar brīvības atņemšanu, pārskata brīvības atņemšanas noteikto ilgumu. Tāpat dažas valstis veido ieslodzīto “rindu”, proti, personai brīvības atņemšanas sods jāizcieš tad, kad ieslodzījuma vietā atbrīvojas vieta. Savukārt, lai palielinātu vietu skaitu, izplatītākā metode, protams, ir jaunu cietumu būvniecība. Dažas valstis pārapdzīvotības problēmu risina arī “īrējot” vietas cietumos no citas valsts.[5]

Statistika

Pārskatā secināts, ka cietumu pārapdzīvotība joprojām ir aktuāla problēma ievērojamā skaitā Eiropas Padomes dalībvalstu.

Kopumā Eiropā ieslodzīto skaits uz 100 ieslodzījuma vietām ir pieaudzis par 2 procentiem, salīdzinot ar 2022. gada 31. janvāri (no 91.7 uz 93.5 ieslodzītajiem). Septiņas cietumu administrācijas ziņojušas, ka šis rādītājs pārsniedz 105 ieslodzītos, kas norāda uz smagu pārapdzīvotību – Kipra (166), Rumānija (120), Francija (119), Beļģija (115), Ungārija (112), Itālija (109) un Slovēnija (107). Uz augstu pārapdzīvotību norādīja piecas ieslodzījuma vietu administrācijas – Grieķija (103), Zviedrija (102), Ziemeļmaķedonija (101), Horvātija (101) un Turcija (100).

2023. gada 31. janvārī 48[6] Eiropas Padomes dalībvalstu ieslodzījuma vietu administrācijās kopumā bija ieslodzītas 1’036’680 personas. Salīdzinot ar 2022. gada 31. janvāri, ieslodzīto skaits pieaudzis par 2.4%. Ieslodzīto skaits uz 100’000 iedzīvotāju pieauga no 113.5 uz 116.2 ieslodzītajiem. Vidējais ieslodzīto skaits Eiropā uz 100’000 iedzīvotāju 2023. gada 31. janvārī bija 124 ieslodzītie. Latvijā ieslodzīto skaits uz 100’000 iedzīvotāju pārsniedz vidējo rādītāju – 172 ieslodzītie –, ierindojot Latviju starp valstīm ar augstāko ieslodzīto skaitu. Top 3 valstis ar augstāko ieslodzīto skaitu ir Turcija (408), Gruzija (256), Azerbaidžāna (244).

Pieaugums ieslodzīto skaitā esot novērojams jau otro gadu pēc kārtas. Pārskatā skaidrots, ka kopējā tendence no 2005. gada līdz 2011. gadam bijusi ieslodzīto skaitu pieaugums, bet kopš 2013. gada ieslodzīto skaits samazinājās, it sevišķi 2020. gadā Covid 19 pandēmijas ietekmē. Savukārt 2022. gadā, kad Covid 19 izplatības mazināšanai pārvietošanas ierobežojumi tika atcelti un arī tiesu sistēmas darbība atgriezās “vecajās sliedēs”, ieslodzīto skaits atkal sāka pieaugt jeb nosacīti atgriezās pie “normālā” skaita. Tas, ka arī 2023. gadā ieslodzīto skaits turpina pieaugt gan varētu norādīt uz patiesu skaita pieauguma tendenci, nevis tikai Covid 19 pandēmijas sekām.

Pārskatā ir iekļauta statistika arī par ieslodzīto vecumu, dzimumu, izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, pilsonību, darbinieku skaitu.

Pārskata galvenās atziņas pieejamas šeit.

Pilns pārskats pieejams šeit.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ Torreggiani un citi pret Itāliju. 08.01.2023. 43517/09 un citi. Pieejams https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-115860%22]}
  2. ^ Ananyev un citi pret Krieviju, pieteikumi 42525/07 un 60800/08. 10.01.2012 pieejams https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22appno%22:[%2242525/07%22],%22itemid%22:[%22001-108465%22]}
  3. ^ Linda Kjaer Minke and An-Sofie Vanhouche. Renting cells abroad: Understanding contemporary policy responses to prison overcrowding. Nordic Journal of Criminlogy, vol 24, issue 1. Pieejams: https://www.idunn.no/doi/10.18261/njc.24.1.3
  4. ^ Living space per prisoner in prison establishments: CPT standarts (2015). Pieejams: https://rm.coe.int/16806cc449
  5. ^ Linda Kjaer Minke and An-Sofie Vanhouche. Renting cells abroad: Understanding contemporary policy responses to prison overcrowding. Nordic Journal of Criminlogy, vol 24, issue 1. Pieejams: https://www.idunn.no/doi/10.18261/njc.24.1.3
  6. ^ 3 administrācijas datus neiesniedza. Kopumā Eiropas Padomes 46 dalībvalstīs ir 51 ieslodzījuma vietu administrācija