Arvien biežāk klimata pārmaiņas, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zudums liek uzdot jautājumu – kas pasargās cilvēkus, kad daba vairs nespēs? Atbildot uz šo apdraudējumu, Eiropas Padome 2025. gada maijā pieņēma Vides stratēģiju 2025.–2030. gadam, kuras centrā ir cilvēks, viņa tiesības uz veselību, mājokli un nākotni labvēlīgā un ilgtspējīgā vidē. Stratēģija paredz konkrētus pasākumus, kas vides aizsardzību cieši sasaista ar cilvēku pamattiesību nodrošināšanu.
Stratēģija tika izstrādāta reaģējot uz zinātniskajiem pētījumiem par vides krīzi, kas norādīja, ka vides degradācija būtiski ietekmē cilvēktiesības, sabiedrības veselību un līdzdalību. Vairāk nekā 300 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) nolēmumu[1] atklāj, kā vides apdraudējumi, piemēram, piesārņojums, klimata pārmaiņas, toksisko atkritumu izgāšana, ūdens un augsnes kvalitātes pasliktināšanās, var radīt personu tiesību uz dzīvību, veselību, privāto dzīvi un īpašumu pārkāpumus.[2] ECT prakse norāda arī uz problēmām saistībā ar piekļuvi informācijai, tiesai un efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem vides jautājumos.[3]
Stratēģija ir mēģinājums izveidot saskaņotu atbildi uz mūsdienu nozīmīgākajiem vides izaicinājumiem, vienlaikus nostiprinot saikni starp vides aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu. Lai šī pieeja kļūtu par reālu rīcību, stratēģijā izvirzīti pieci galvenie mērķi, kas aptver būtiskākos jautājumus šajā jomā.
Pirmais stratēģijas virziens paredz ciešāku sasaisti starp cilvēktiesību aizsardzību un vides politiku. Tā vietā, lai skatītu šīs jomas atsevišķi, tiek uzsvērta nepieciešamība pēc vienotas pieejas – tādas, kur cilvēka tiesības uz mājokli un cieņpilnu dzīvi ir cieši savienotas ar dabas aizsardzību un resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Stratēģijā norādīts, ka tīra, veselīga un ilgtspējīga vide ir priekšnosacījums cilvēktiesību pilnvērtīgai īstenošanai gan šodien, gan nākotnē. Šis mērķis aicina ne tikai stiprināt cilvēktiesību ievērošanu vides politikas veidošanā, bet arī veicināt taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, kurā neviena sabiedrības grupa netiek atstāta novārtā.[4]
Otrajā mērķī stratēģija pievērš uzmanību demokrātiskās pārvaldības stiprināšanai vides jomā. Ilgtspējīgu risinājumu pamatā nav tikai laba politika, bet arī sabiedrības uzticība un iespēja reāli ietekmēt lēmumus. Tāpēc stratēģijā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt taisnīgus un visiem pieejamus procesus, kuros cilvēki var piekļūt informācijai, saprast notiekošo un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu dzīves vidi. Tiek uzsvērts arī tas, ka vides kaitējums visus neskar vienādi. Cilvēki, kas dzīvo piesārņotās teritorijās vai sliktos mājokļos, biežāk cieš no gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma, bet viņiem bieži vien ir vismazākās iespējas ietekmēt ar vidi saistītos lēmumus. Šāda nevienlīdzība visbiežāk skar minoritātes, un stratēģija aicina to pārtraukt, nodrošinot vienlīdzīgu līdzdalību un piekļuvi tiesībām.[5]
Trešais virziens veltīts cilvēkiem, kuri aizstāv vidi un cilvēktiesības. Šie aktīvisti ir būtiska daļa no vides aizsardzības, taču viņi bieži saskaras ar dažāda veida draudiem – juridisku spiedienu, iebiedēšanu, diskrimināciju vai pat fiziskiem draudiem. Stratēģija aicina valstis radīt apstākļus, kuros vides aizstāvji var brīvi un droši darboties. Īpaši uzsvērta nepieciešamība atbalstīt un aizsargāt jauniešus un bērnus, kuri arvien aktīvāk iestājas par vides jautājumiem.[6]
Arī Latvijā iepriekš ir bijušas situācijas, kad vides aizstāvjiem tika ierobežota iespēja brīvi paust savu viedokli. Piemēram, 2004. gada lietā Vides Aizsardzības Klubs pret Latviju ECT atzina, ka valsts nebija pietiekami aizsargājusi organizācijas tiesības norādīt uz iespējamu nelikumīgu būvniecību piekrastē, tādejādi ierobežojot sabiedrības interesēs paustu viedokli. ECT prakse liecina, ka citās valstīs šādas problēmas joprojām ir aktuālas – vides aktīvisti joprojām tiek sodīti un iebiedēti par viņu veiktajām darbībām.[7]
Ceturtais stratēģijas mērķis vērsts uz efektīvu vides pārkāpumu novēršanu un sodīšanu. Tādi pārkāpumi kā, piemēram, ilgstošs piesārņojums, nelegāla atkritumu izgāšana vai kaitējums dabas teritorijām var radīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai un dzīvībai. Lai pārkāpēji netiktu atstāti nesodīti, valstīm ir jāstiprina tiesiskais regulējums un jāizmanto arī krimināltiesiskie līdzekļi. Krimināltiesībām ir liela nozīme, jo tās palīdz novērst pārkāpumus, nodrošināt atbildību un aizsargāt cietušos.[8]
Stratēģija aicina valstis izstrādāt nacionālās stratēģijas vides noziegumu novēršanai, kā arī pievienoties jaunajai Eiropas Padomes Konvencijai par vides aizsardzību ar krimināltiesībām, kura būs atvērta parakstīšanai no 2025. gada 3. decembra.[9] Latvijā krimināltiesisks regulējums vides aizsardzības jomā pastāv jau ilgāku laiku,[10] un daudzi no Konvencijā minētajiem aspektiem jau ir ietverti nacionālajā tiesību sistēmā, piemēram, pārkāpumi saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, zemes, mežu, ūdeņu un gaisa piesārņošanu, radioaktīvo un bīstamo vielu nelikumīgu apriti vai īpaši aizsargājamo sugu iznīcināšanu.[11] Vienlaikus Konvencija iezīmē arī tādas jomas, kas Latvijā pagaidām nav pilnībā regulētas, tostarp piesārņojums ar fluorētajām siltumnīcas efekta gāzēm vai tirdzniecība ar nelikumīgi iegūtu koksni.
Visbeidzot, stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta arī dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Ekosistēmas un ainavas nav tikai estētiskas vai zinātniskas vērtības – tās veido vidi, kurā mēs dzīvojam, un ir cieši saistītas ar cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz veselību un labu dzīves kvalitāti. Stratēģija aicina valstis dabas aizsardzību iekļaut vispārējā pārvaldībā, plānošanā, attīstības stratēģijās un politikas dokumentos, izmantojot arī uz dabu balstītus risinājumus un ekosistēmu pieeju. Šāda pieeja palīdz ne vien saglabāt daudzveidību, bet arī pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to sekas, nodrošinot cilvēkiem drošu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu vidi. Uzsvars likts arī uz ainavu aizsardzību, kas tiek atzīta par būtisku sociālās labklājības un kultūras identitātes daļu, kā arī uz sadarbību katastrofu riska mazināšanā un gatavībā rīkoties vides apdraudējumu gadījumos.[12]
Lai nodrošinātu, ka izvirzītie mērķi kļūst par reālu darbību, Eiropas Padome ir izstrādājusi arī detalizētu Rīcības plānu stratēģijas ieviešanai, kas ietver konkrētus pasākumus katram no pieciem izvirzītajiem mērķiem.[13] Tajā paredzētas dažādas aktivitātes, piemēram, vides aizstāvju mehānismu stiprināšana, krimināltiesiskā regulējuma uzlabošana vides pārkāpumu jomā un līdzdalības veicināšana vides lēmumu pieņemšanas procesā.
Eiropas Padomes stratēģija skaidri apliecina, ka vides aizsardzība un cilvēktiesības nav nošķiramas – tās ir cieši saistītas un viena bez otras nav pilnvērtīgi īstenojamas. Stratēģija ir apliecinājums, ka dzīvojot pasaulē, kur vides pārmaiņas skar ikvienu, mums nepieciešama rīcība, kas vienlaikus aizsargā cilvēku un vidi, kurā ir iespējams dzīvot droši un atbildīgi.
Atsauces
- ^ Council of Europe Stategy on the Environment. Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/council-of-europe-strategy-on-the-environement-2025/1680b5d582
- ^ Pārskats par ECT nolēmumiem līdz 2021. gadam: CDDH Manual on Human Rights and the Environment (3rd Edition, adopted in 2021) - https://www.coe.int/en/web/human-rights-intergovernmental-cooperation/-/manual-on-human-rights-and-the-environment; Pārskats par ECT nolēmumiem līdz 2024. gada aprīlim: ECT, Factsheet - Environment and the European Convention on Human Rights. Pieejams: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/FS_Environment_ENG
- ^ ECT, Factsheet – Environment and the European Convention on Human Rights Pieejams: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/FS_Environment_ENG
- ^ Council of Europe Stategy on the Environment. Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/council-of-europe-strategy-on-the-environement-2025/1680b5d582, 14.- 16. pkt.
- ^ Council of Europe Stategy on the Environment. Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/council-of-europe-strategy-on-the-environement-2025/1680b5d582, 16.-24.pkt.
- ^ Council of Europe Stategy on the Environment. Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/council-of-europe-strategy-on-the-environement-2025/1680b5d582, 25.-27. pkt.
- ^ Skat. piemēram, ECT 2023. gada 27. jūnija spriedumu lietā Bryan un citi pret Krieviju, pieteikuma Nr. 22515/14; ECT 2022. gada 3. maija spriedumu lietā Bumbes pret Rumāniju, pieteikuma Nr. 18079/15
- ^ Council of Europe Stategy on the Environment. Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/council-of-europe-strategy-on-the-environement-2025/1680b5d582, 28. – 30.pkt.
- ^ Protection of the environment through criminal law https://www.coe.int/en/web/cdpc/convention-on-the-protection-of-the-environment-through-criminal-law?utm_source=cp&utm_medium=email&utm_campaign=envconv&utm_id=envconv01
- ^ “1999.gada 1.aprīlī stājās spēkā Krimināllikums, kurā ietverta jauna nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi".” Latvijas kriminālās likumdošanas pēctecība nodarījumos pret dabas vidi, Jurista vārds, 1999. Pieejams: https://m.juristavards.lv/zurnals/11098-latvijas-kriminalas-likumdosanas-pecteciba-nodarijumos-pret-dabas-vidi/
- ^ Krimināllikums, Nodaļa X. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi, 96. – 115.1 panti
- ^ Council of Europe Stategy on the Environment. Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/council-of-europe-strategy-on-the-environement-2025/1680b5d582, 31. – 34.pkt.
- ^ Action plant related to the Council of Europe Strategy on the Environment Luxembourg, 14 May 2025. Pieejams: https://rm.coe.int/action-plan-on-the-environemnt-may-2025/1680b5d5a1
