Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Prakse Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Tiesvedība Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktiesību līgumi Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses Fiskālā politika GDPR Ģimene Globālie izaicinājumi Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBTQ+ LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Pulcēšanās brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Verdzība Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Spriedums

Eiropas Savienības pamatvērtību saistošais raksturs: spriedums lietā Komisija pret Ungāriju

Elvita RizenaAutore Ronalds GackisAutors

2026. gada 21. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu lietā Eiropas Komisija pret Ungāriju, kurā atzina, ka Ungārijas tiesiskais regulējums par ierobežotu piekļuvi saturam, kas attiecas uz dzimumidentitāti, dzimuma maiņu un homoseksualitāti, pārkāpj Eiropas Savienības tiesības. Spriedums ir uzskatāms par konstitucionāli nozīmīgu pavērsienu Eiropas Savienības tiesību attīstībā, jo Eiropas Savienības Tiesa pirmo reizi konstatēja gan patstāvīgu Līguma par Eiropas Savienību 2. panta pārkāpumu, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. panta pārkāpumu.

Unsplash / Oliver Cole

Lietas faktiskie apstākļi

2021. gada 15. jūnijā Ungārija pieņēma Likumu Nr. LXXIX “Par stingrākiem pasākumiem pret pedofilijas noziegumu izdarītājiem un par grozījumiem vairākos likumos bērnu aizsardzībai” (turpmāk – Grozījumu likums), kas stājās spēkā 2021. gada 8. jūlijā.[1]

Bērnu aizsardzības likumā tika noteikts, ka personām, kuras nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, aizliegts darīt pieejamu saturu, kas ir pornogrāfisks, attēlo seksualitāti kā pašmērķi vai popularizē vai attēlo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti.[2]

Komercreklāmas likumā tika noteikts, ka personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, ir aizliegts darīt pieejamas reklāmas, kurās tiek demonstrēta seksualitāte kā pašmērķis vai kuras popularizē vai attēlo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu un homoseksualitāti.[3]

Mediju pakalpojumu likumā tika noteikts, ka raidījumus, kas var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, jo īpaši, ja to centrālais elements ir vardarbības, dzimumidentitātes neatbilstības bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņas un homoseksualitātes popularizēšana un attēlošana, kā arī tiešas, atklātas vai nepamatotas seksualitātes attēlošana, klasificē kā “neiesakām personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem” un tos drīkst pārraidīt tikai no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00. Turklāt šādus raidījumus nevar kvalificēt kā izpratni veicinošus.[4]

Visbeidzot, Likumā par publisko izglītību tika noteikts, ka nodarbības skolēniem par seksuālo kultūru, dzimumdzīvi, seksuālo orientāciju un seksuālo attīstību nedrīkst būt vērstas uz to, lai popularizētu dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu un homoseksualitāti.[5]

Grozījumu likums jau tā pieņemšanas laikā izpelnījās plašu kritiku gan Eiropas Savienības institūciju, gan starptautisko cilvēktiesību organizāciju līmenī. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Grozījumu likumu publiski raksturoja kā “kaunu”, norādot, ka tas diskriminē personas seksuālās orientācijas dēļ un ir pretrunā Eiropas Savienības pamatvērtībām.[6] Savukārt Eiropas Parlaments 2021. gada 8. jūlija rezolūcijā Grozījumu likumu raksturoja nevis kā izolētu gadījumu, bet gan kā “vēl vienu apzinātu un iepriekš izplānotu piemēru pamattiesību pakāpeniskai demontāžai Ungārijā”, kur valsts atbalstīta “LGBTIQ-fobija” un dezinformācija kļuvusi par politiskās cenzūras instrumentu.[7]

Arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas pret likumprojektu vērsās vēl pirms tā pieņemšanas. Human Rights Watch aicināja to noraidīt, norādot, ka likumprojekts aizliedz diskusijas par dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju un pārkāpj Ungārijas starptautiskās saistības.[8] Savukārt Amnesty International Grozījumu likumu vērtēja kā šķietami apzinātu mēģinājumu sasaistīt LGBTI personas ar pedofiliju, vēl vairāk stigmatizējot personu grupu, kura jau saskaras ar naidīgu sabiedrisko vidi.[9]

Reaģējot uz minētajiem grozījumiem, Eiropas Komisija pret Ungāriju uzsāka pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, uzskatot, ka pieņemtais regulējums pārkāpj vairākas Eiropas Savienības tiesību normas. Ungārija Komisijas iebildumus noraidīja un saglabāja nostāju, ka attiecīgais likums atbilst Eiropas Savienības tiesībām.[10]

Tādējādi Komisija 2022. gada 19. decembrī cēla prasību Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – Tiesa). Komisija kopumā izvirzīja sešus iebildumus, tomēr raksta mērķis ir aplūkot pēdējos divus no tiem, kas ir vērsti uz Ungārijas pieļautajiem cilvēktiesību un Eiropas Savienības vērtību pārkāpumiem.

Ar piekto iebildumu Komisija apgalvoja, ka Ungārija ir pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 1., 7., 11. un 21. pantu, kas attiecīgi aizsargā cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, vārda un informācijas brīvību, kā arī aizliedz diskrimināciju, tostarp dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ.[11]

Savukārt ar sesto iebildumu Komisija apgalvoja, ka Ungārija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pantu, kurā nostiprinātas Eiropas Savienības pamatvērtības – cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana sabiedrībā, kuru raksturo plurālisms, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība.[11]

Zīmīgi, ka Komisijas prasību šajā lietā atbalstīja sešpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Eiropas Parlaments.[12] Turklāt Tiesa lietu izskatīja plēnumā – 23 tiesnešu sastāvā, starp kuriem bija arī tiesnese no Latvijas – Ineta Ziemele. Saskaņā ar Tiesas statūtu 16. pantu Tiesa var nodot lietu izskatīšanai plēnumā, ja tā uzskata, ka lieta ir ārkārtīgi nozīmīga.[13]

Hartas pārkāpumi

a) 21. panta pārkāpums (diskriminācijas aizliegums)

Vērtējot Grozījumu likumu no diskriminācijas aizlieguma skatupunkta, Tiesa secināja, ka tas rada nošķīrumu tieši dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ, jo ierobežojumi attiecas uz saturu, kas popularizē vai attēlo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti, bet neattiecas uz saturu, kura centrālais elements ir bioloģiskajam dzimumam atbilstošu un heteroseksuālu personu dzimumidentitātes un seksuālās orientācijas popularizēšana vai attēlošana. Tādēļ šāda atšķirīga attieksme ir atzīstama par diskrimināciju, kas ir aizliegta ar Hartas 21. panta 1. punktu.[14]

Tiesa akcentēja, ka šāds regulējums balstīts vienīgi uz premisu, ka jebkāda dzimumidentitātes neatbilstība bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņas vai homoseksualitātes popularizēšana vai atainošana neatkarīgi no konkrētā satura var apdraudēt bērna intereses. Tas, savukārt, liecina par “priekšroku” noteiktām dzimumidentitātēm un seksuālajām orientācijām, noliedzot pārējās, un tādējādi veicina stigmatizāciju.[15]

Tiesa noraidīja arī Ungārijas norādītos attaisnojumus. Tā secināja, ka šādu diskrimināciju nevar attaisnot nedz ar bērna interešu veicināšanu, nedz ar vecāku tiesībām nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību.[16] Tiesa norādīja, ka attiecīgās normas acīmredzami ir pretrunā prasībām, kas plurālisma sabiedrībā izriet no Hartas 21. panta 1. punkta, un apdraud šīs tiesību normas būtību.[17]

Tika akcentēts, ka nepilngadīgos var pienācīgi aizsargāt no viņu vecumam nepiemērota satura bez tiešas diskriminācijas dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ,[18] jo tas vien, ka saturs popularizē vai attēlo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti, pats par sevi nav pierādījums, ka šāds saturs ir potenciāli kaitējošs.[19] Arī vecāku tiesības nevar interpretēt tādējādi, ka tās būtu vispārējs pamats šādai tiešai diskriminācijai, tieši pretēji – šāds ierobežojums liegtu vecākiem izvēles brīvību,  savukārt attiecīgā satura pieejamība nekādi neliedz vecākiem īstenot viņu kā savu bērnu audzinātāju atbildību.[20]

b) 7. panta pārkāpums (privātās dzīves neaizskaramība)

Tiesa atzina, ka personas dzimumidentitātes attīstība un seksuālā orientācija ir vieni no privātās dzīves būtiskākajiem un intīmākajiem aspektiem, tādēļ tiesību normas, kas ierobežo nepilngadīgo piekļuvi saturam par dzimumidentitāti, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti, ietilpst Hartas 7. panta piemērošanas jomā.[21]

Tā kā ierobežojums attiecas tikai uz saturu par dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti, Tiesa secināja, ka tam ir aizskarošs un stigmatizējošs raksturs tieši attiecībā uz personām, uz kurām šīs normas attiecas.[22]

Spriedumā norādīts, ka personas, kuras neidentificējas ar savu bioloģisko dzimumu, kā arī personas, kuras nav heteroseksuālas, ar šādu regulējumu tiek uzskatītas par kaitējošām nepilngadīgo attīstībai vienīgi viņu dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ.[23] Šāds ierobežojums publiskajā sfērā pastiprina stigmatizējošo attieksmi pret šo personu dzimumidentitāti vai seksuālo orientāciju.[24] Līdz ar to Grozījumu likums rada īpaši smagu Hartas 7. pantā nostiprināto tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību ierobežojumu.[25]

c) 11. panta pārkāpums (vārda un informācijas brīvība)

Tiesa norādīja, ka Grozījumu likumā ietvertais regulējums ierobežo vārda un informācijas brīvību divos virzienos.

Pirmkārt, apstrīdētās tiesību normas ierobežo mediju pakalpojumu sniedzēju, reklāmas pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumu sniedzēju, kuri reklāmu izmanto savā komercdarbībā, kā arī izglītības pakalpojumu sniedzēju tiesības izplatīt saturu vai reklāmu, kas popularizē vai ataino dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti. Līdz ar to šīs normas ierobežo tiesības sniegt informāciju, kā arī plurālismu informācijas veidošanā un plānošanā Eiropas Savienībā.[26]

Otrkārt, apstrīdēto tiesību normu sekas ir arī tādas, ka tiek ierobežotas ikvienas personas tiesības saņemt šādu informāciju.[27] Tādējādi šis regulējums ierobežo vārda un informācijas brīvību ne tikai attiecībā uz nepilngadīgajiem, bet arī attiecībā uz plašu sabiedrību, kura vēlas saņemt šādu saturu vai komercreklāmu, kā arī attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri to izplata publiskajā sfērā.[28]

Tiesa noraidīja Ungārijas argumentu, ka šīs normas tieši neietekmē personu, kuras neidentificējas ar savu bioloģisko dzimumu vai nav heteroseksuālas, vārda brīvību, jo šīs personas neesot normu adresāti.[29] Tiesa paskaidroja, ka Hartas 11. pants ir piemērojams jebkuram šajās tiesību normās paredzētā satura izplatīšanas vai saņemšanas aizliegumam vai ierobežojumam, nevis vienīgi gadījumam, kad attiecīgās personas pašas pauž savu viedokli.[30] Tādēļ aizliegums darīt nepilngadīgajiem pieejamu šādu saturu vai reklāmu ir atzīstams par īpaši smagu vārda un informācijas brīvības aizskārumu.[31]

d) 1. panta pārkāpums (cilvēka cieņa)

Tiesa secināja, ka Grozījumu likumā ietvertais regulējums aizskar to personu cilvēka cieņu, kuras neidentificējas ar savu bioloģisko dzimumu vai nav heteroseksuālas. Tiesa norādīja, ka apstrīdēto tiesību normu sekas ir tādas, ka šīs personas tiek stigmatizētas un marginalizētas tikai viņu dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ.[32] Turklāt no Grozījumu likuma nosaukuma, skatot to kopā ar apstrīdēto normu stigmatizējošo un marginalizējošo ietekmi, izriet, ka Ungārija ar saistošu normatīvo aktu to, ka persona neidentificējas ar savu bioloģisko dzimumu vai nav heteroseksuāla, asociē ar pedofiliju. Spriedumā akcentēts, ka šāda asociēšana tās aizskarošo un stigmatizējošo seku dēļ var izraisīt naidīgu rīcību un tādējādi aizskar šo personu cilvēka cieņu.[33]

Tiesa šo secinājumu sasaistīja arī ar personu sociālo redzamību demokrātiskā sabiedrībā. Tā norādīja, ka šāda asociēšana un stigmatizācija noved pie tā, ka personu grupa, kas ir plurālistiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, tiek uzskatīta par apdraudējumu šai sabiedrībai un par tādu, kas ir pelnījusi īpašu likumā paredzētu attieksmi, ar kuru tiek izveidota, saglabāta vai nostiprināta to sociālā “neredzamība”.[34]

LES 2. panta pārkāpums

Tiesa vērtējumu par LES 2. panta pārkāpumu strukturēja divās daļās, proti, vispirms tā pamatoja LES 2. pantā nostiprināto vērtību juridiski saistošo raksturu, savukārt pēc tam vērtēja, vai konkrētajā lietā Ungārija ir pārkāpusi no šā panta izrietošos pienākumus. Šāda argumentācijas struktūra norāda uz sprieduma principiālo nozīmi – Tiesa neaprobežojās ar konkrēto Grozījumu likuma izvērtējumu, bet vispirms nostiprināja LES 2. pantu kā juridiski saistošu Eiropas Savienības konstitucionālā ietvara normu, nepieļaujot iespēju, ka tas varētu tikt tulkots vienīgi kā politiska vērtību deklarācija.

a) LES 2. panta saistošais raksturs

Vērtējot LES 2. panta saistošo raksturu, Tiesa vispirms noraidīja Ungārijas argumentu, ka šajā pantā neesot ietvertas konkrētas prasības, kas pašas par sevi varētu būt pamats prasībai par pienākumu neizpildi. Tiesa atgādināja, ka Eiropas Savienībai ir savs konstitucionālais ietvars, kurā ietilpst LES 2. pantā minētās pamatvērtības, Eiropas Savienības vispārējie tiesību principi, Hartas noteikumi, kā arī LES un LESD normas.[35]

No tā tika secināts, ka šo vērtību ievērošana, pirmkārt, ir priekšnoteikums, lai pievienotos Eiropas Savienībai,[36] un, otrkārt, ir priekšnoteikums, lai dalībvalsts varētu izmantot visas tiesības, kas tai izriet no LES un LESD piemērošanas.[37] Tiesa norādīja, ka šo vērtību ievērošanu nevar reducēt uz pienākumu, kas jāizpilda vienīgi pirms pievienošanās Eiropas Savienībai.[38] Respektīvi, tiklīdz valsts kļūst par dalībvalsti, tā pievienojas tiesiskajai struktūrai, kas balstīta uz pamatpremisu, ka dalībvalstīm ir kopīgas LES 2. pantā ietvertās vērtības un savstarpēji tās tiek atzītas.[39]

Tiesa atzina, ka dalībvalsts nevar grozīt savus tiesību aktus tā, ka tiek samazināta LES 2. pantā nostiprināto vērtību aizsardzība – tai jānodrošina, lai attiecībā uz šīm vērtībām netiktu pieļauta pasliktināšanās.[40] Tādēļ LES 2. pants nav vienkāršs politiska rakstura paziņojums, bet ietver vērtības, kas attiecas uz Eiropas Savienību kā kopējas tiesību sistēmas identitāti un kas dalībvalstīm ir jāuztur un jāveicina.[41]

Tas, ka šo vērtību apjoms ir precizēts citās Hartas un Eiropas Savienības tiesību normās, nevar likt apšaubīt to juridiski saistošo raksturu dalībvalstīm.[42] Tiesa šo secinājumu pamatoja ar LES 2. panta formulējumu, kontekstu un rašanās vēsturi,[43] īpaši norādot, ka LES 2. pantā noteiktās Eiropas Savienības pamatvērtības dalībvalstis savstarpēji apņemas ievērot, saglabāt un veicināt,[44] savukārt LES 2. panta tapšanas vēsture apstiprina, ka Eiropas pamatvērtībām bija paredzēts skaidrs un neapstrīdams juridiskais pamats.[45] No Tiesas secinātā tādējādi izriet, ka LES 2. pantā nostiprinātajām vērtībām ir juridiski saistošs raksturs.[46]

b) LES 2. panta pārkāpums

Pievēršoties no LES 2. panta izrietošo pienākumu neizpildei, Tiesa vispirms atgādināja, ka Ungārija, pieņemot Grozījumu likumu, bija pārkāpusi ne tikai vairākas sekundāro tiesību normas, bet arī Hartas 1., 7., 11. un 21. pantu. Tādēļ Tiesai bija jāizvērtē, vai visi šie pārkāpumi var pamatot arī LES 2. panta pārkāpumu.[47]

Šajā ziņā Tiesa norādīja, ka LES 2. pantā minētās vērtības nosaka “juridiski saistošus transversālus pienākumus Savienībā” un definē tās “kopējās tiesību sistēmas identitāti kā tādu”.[48] Lai arī vairāku Hartā garantēto pamattiesību pārkāpums var liecināt par LES 2. pantā ietverto vērtību pārkāpumu, vienlaikus Tiesa akcentēja, ka no LES 2. panta juridiski saistošā rakstura neizriet, ka jebkurš tādas Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums, kurā tieši vai netieši konkretizētas šīs vērtības, obligāti nozīmē arī LES 2. panta pārkāpumu.[49]

Konkrētajā lietā Tiesa secināja, ka Grozījumu likums rada personu, kuras neidentificējas ar savu bioloģisko dzimumu vai nav heteroseksuālas, “stigmatizāciju un marginalizāciju tikai viņu dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ”.[50] Tiesas ieskatā šīs sekas pastiprina apstāklis, ka Grozījumu likums šādas personas asociē ar pedofiliem, vedinot domāt, ka tās rada fundamentālu apdraudējumu Ungārijas un Eiropas sabiedrībai, savukārt šāda asociēšana var izraisīt naidīgu rīcību pret šo personu grupu.[50]

Tālāk tika norādīts, ka šāda stigmatizācija un marginalizācija, kas nozīmē, ka tiek radīta, saglabāta vai nostiprināta daļas sabiedrības locekļu sociālā “neredzamība”, ir pretrunā cilvēka cieņas, vienlīdzības un cilvēktiesību, tostarp minoritātēm piederošu personu tiesību, vērtībām LES 2. panta izpratnē.[51] Tiesa uzskatīja, ka Grozījumu likums šādos apstākļos “acīmredzami un īpaši smagi” aizskar attiecīgo personu tiesības, kā arī minētās LES 2. pantā ietvertās vērtības, un tādēļ ir pretrunā Eiropas Savienības kā plurālistiskas sabiedrības kopējas tiesību sistēmas identitātei kā tādai.[52]

Pilnībā noraidīta tika arī Ungārijas atsaukšanās uz nacionālo identitāti. Proti, Tiesa atzina, ka, lai gan katrai dalībvalstij ir sava nacionālā identitāte, kas piemīt tās politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām un ko Eiropas Savienība respektē, dalībvalstis vienlaikus ir pievienojušās LES 2. pantā ietvertajām kopīgajām vērtībām un apņēmušās tās nepārtraukti ievērot.[53]

Svarīgi, ka Tiesa spriedumā skaidri norādīja, ka LES 4. panta 2. punkts, kas konceptuāli paredz valstīm zināmu rīcības brīvību, ņemot vērā to nacionālo identitāti,[54] jālasa, ievērojot LES 2. pantu, un tas nevar atbrīvot dalībvalstis no pienākuma ievērot no šīm tiesību normām izrietošās prasības.[55] Respektīvi, LES 4. panta 2. punkts aizsargā tikai tādu nacionālās identitātes koncepciju, kas atbilst LES 2. pantā nostiprinātajām vērtībām.[56]

Tā kā Grozījumu likumā šīs vērtības nebija ievērotas, Tiesa secināja, ka Ungārija nevar atsaukties uz savu nacionālo identitāti, lai pamatotu šā likuma pieņemšanu.[57] Tiesa secināja, ka ar Grozījumu likumu tika acīmredzami un īpaši smagi aizskartas LES 2. pantā ietvertās Eiropas Savienības pamatvērtības, tādējādi konstatējams LES 2. panta pārkāpums un sestais iebildums atzīstams par pamatotu.[58]

Tiesību literatūras skatījums

Tiesību literatūrā spriedums galvenokārt vērtēts saistībā ar to, ka Tiesa pirmo reizi konstatēja patstāvīgu LES 2. panta pārkāpumu. Līdz šim LES 2. pants tika izmantots kopā ar citu saistošu Eiropas Savienības tiesību normu, piemēram, LES 19. panta 1. punkta otro daļu vai Hartā nostiprinātajām tiesībām, lai konkretizētu to saturu. Savukārt šajā spriedumā LES 2. panta pārkāpums ir atsevišķi ietverts rezolutīvajā daļā. Tādējādi LES 2. pants vairs nav tikai interpretācijas līdzeklis, bet ir kļuvis par patstāvīgu pārbaudes standartu.[59] Šis pavērsiens raksturots kā loģisks nākamais posms Tiesas aptuveni piecpadsmit gadus ilgajā judikatūras attīstībā par Eiropas Savienības vērtību juridisko nozīmi.[60]

Līdz ar to sprieduma nozīme pārsniedz konkrētā Ungārijas regulējuma izvērtējumu. LES 2. pants ir kļuvis par tiesā piemērojamu standartu, kas ļauj vērsties pret dalībvalsts rīcību, kura nopietni apdraud Eiropas Savienības pamatā esošās vērtības. Vienlaikus Tiesa ir noteikusi augstu slieksni, jo LES 2. panta pārkāpumu var konstatēt vienīgi tad, ja vērtību pārkāpums ir acīmredzams un īpaši smags.[61]

Tomēr visvairāk jautājumu rada tieši šā sliekšņa saturs. Kritēriji “acīmredzams” un “īpaši smags” Eiropas Savienības līgumos nav konkretizēti, un Tiesa nav sniegusi pietiekamas norādes, kā tie piemērojami turpmākajās lietās. Konkrētajā lietā pārkāpuma konstatējumu pamatoja diskriminējošu pasākumu kopums, LGBTIQ+ personu stigmatizējoša sasaistīšana ar pedofiliju un šo personu sociālās “neredzamības” veicināšana. Tomēr šie apstākļi neveido vispārīgu standartu, ko būtu iespējams paredzami piemērot citās lietās.[62] Pastāv viedoklis, ka Tiesai bija jāsniedz skaidrāki un paredzamāki kritēriji pārkāpuma smaguma noteikšanai, jo tiesiskuma prasība attiecināma ne tikai uz dalībvalstīm, bet arī uz pašas tiesas argumentāciju.[63]

Tiesību literatūrā atšķirīgi vērtēta arī nacionālās identitātes nozīme. No vienas puses, tiek norādīts, ka dalībvalsts nevar atsaukties uz LES 4. panta 2. punktu, lai atkāptos no LES 2. pantā ietvertā kopējā minimālā standarta, jo pretējā gadījumā nacionālā identitāte varētu kļūt par pamatu Eiropas Savienības vērtību neievērošanai.[64] No otras puses, kritizēts tas, ka Tiesa Ungārijas argumentu noraidīja bez atsevišķas samērīguma pārbaudes. Proti, Tiesai vispirms vajadzēja noteikt, vai pastāv patiess nacionālās identitātes elements, un pēc tam vērtēt, vai attiecīgais pasākums ir piemērots, nepieciešams un samērīgs. Lai gan Ungārijas regulējums šo pārbaudi neizturētu, šāda pieeja būtu radījusi skaidrāku pamatu turpmākajām lietām.[65]

Visbeidzot, spriedums vērtēts kā būtisks LGBTIQ+ personu tiesību aizsardzībai, jo Tiesa stigmatizāciju, marginalizāciju un sociālās “neredzamības” veicināšanu atzina ne vien par atsevišķu pamattiesību pārkāpumu, bet arī par rīcību, kas nav savienojama ar cilvēka cieņu, vienlīdzību, minoritāšu tiesībām un plurālismu kā Eiropas sabiedrības pamatu.[66]

Sprieduma nozīme Latvijai

Ungārijas lietā aplūkotā problemātika nav sveša arī Latvijai. Eiropas Parlaments, 2021. gadā nosodot Ungārijas regulējumu, atgādināja, ka iepriekš līdzīgu risku ir saskatījis arī Latvijā un Lietuvā. Precīzāk, Eiropas Parlaments norādīja uz tādu tiesību normu izmantošanu, ar kurām izglītībā un plašsaziņas līdzekļos var tikt ierobežots ar LGBTIQ personām saistīts saturs.[67]

Latvijas gadījumā Eiropas Parlaments jau 2019. gadā tieši minēja Izglītības likuma 10.1 pantu, kas paredz izglītojamo tikumiskās attīstības nodrošināšanu. Eiropas Parlaments nosodīja nepilngadīgajiem pieejamās informācijas regulējuma izmantošanu, lai cenzētu ar LGBTI personām saistītu saturu, un aicināja Latviju nodrošināt regulējuma atbilstību pamattiesībām.[68]  Līdz ar to bažas par bērnu un tikumības aizsardzības izmantošanu kā pamatojumu ar LGBTIQ+ personām saistīta satura ierobežošanai Latvijā ir pastāvējušas jau pirms Ungārijas Grozījumu likuma pieņemšanas.

Turklāt šīs bažas nav zaudējušas aktualitāti. Saeimā 2025. gadā tika iesniegti priekšlikumi aizliegt nepilngadīgajiem piedalīties pasākumos, kuros tiek “popularizētas LGBT idejas un vērtības”.[69] Saeimas debatēs šie priekšlikumi tika pamatoti arī ar apgalvojumiem, ka “LGBT ideoloģija” kaitējot jauniešiem.[70]

No sprieduma izriet, ka bērnu aizsardzība var būt pamats noteiktiem satura ierobežojumiem, taču ne aizliegumam, kas vērsts pret informāciju par homoseksualitāti vai atšķirīgu dzimumidentitāti kā tādu. Likumdevējam jāspēj pamatot, kāds tieši kaitējums bērnam var rasties un kādēļ konkrētais ierobežojums ir vajadzīgs. Pretējā gadījumā var tikt pārkāptas ne vien atsevišķas pamattiesības, bet acīmredzama un īpaši smaga vērtību pārkāpuma gadījumā – arī LES 2. pants. 

Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija uzņēmās pienākumu ievērot cilvēka cieņu, vienlīdzību, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības ne tikai pievienošanās brīdī, bet arī turpmāk. Līdz ar to Latvija nevar no šā pienākuma atkāpties un nevar grozīt savus tiesību aktus tā, ka šo vērtību aizsardzība tiek samazināta.

Arī atsauce uz nacionālo identitāti šādu rīcību nevar attaisnot, jo Eiropas Savienības tiesības aizsargā tikai tādu nacionālās identitātes izpratni, kas ir savienojama ar LES 2. panta vērtībām. Ja nacionālais tiesiskais regulējums veicina LGBTIQ+ personu diskrimināciju, marginalizāciju vai stigmatizāciju, šāds regulējums nav savienojams ar Hartas un LES 2. panta prasībām.

Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Atsauces

  1. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 76. p.
  2. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 65. p.
  3. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 66. p.
  4. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 67., 68., 70. p.
  5. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 75. p.
  6. ^ Hungary’s anti-LGBT law is a ‘shame’ says Ursula von der Leyen. Pieejams: https://www.euronews.com/my-europe/2021/06/23/hungary-s-anti-lgbt-law-is-a-shame-says-ursula-von-der-leyen
  7. ^ European Parliament vehemently opposed to Hungarian anti-LGBTIQ law. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20210701IPR07502/european-parliament-vehemently-opposed-to-hungarian-anti-lgbtiq-law
  8. ^ Hungary: Reject Bill Banning Discussion of LGBT Issues. Pieejams: https://www.hrw.org/news/2021/06/11/hungary-reject-bill-banning-discussion-lgbt-issues
  9. ^ Hungary: Dark Day for LGBTI rights as homophobic and transphobic law adopted. Pieejams: https://www.amnesty.org/en/latest/news/2021/06/hungary-dark-day-for-lgbti-rights-as-homophobic-and-transphobic-law-adopted/
  10. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 77.–80. p.
  11. a, b EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 83. p.
  12. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 82. p.
  13. ^ Protokols (Nr. 3) par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016, C 202, 210.-229. lpp.
  14. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 135. p.
  15. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 136. p.
  16. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 139. p.
  17. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 141. p.
  18. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 146. p.
  19. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 147. p.
  20. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 154. p.
  21. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 435.,440.-443. p.
  22. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 443. p.
  23. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 444. p.
  24. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 445. p.
  25. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 448. p.
  26. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 466. p.
  27. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 467. p.
  28. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 468. p.
  29. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 469. p.
  30. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 470. p.
  31. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 471. p.
  32. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 487. p.
  33. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 488. p.
  34. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 489. p.
  35. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 570. p.
  36. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 521. p.
  37. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 523. p.
  38. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 523. p.
  39. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 522. p.
  40. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 523., 524. p.
  41. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 525. p.
  42. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 526.-527. p.
  43. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 528. p.
  44. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 530. p.
  45. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 535. p.
  46. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 536. p.
  47. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 545., 545. p.
  48. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 546. p.
  49. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 547,-548. p.
  50. a, b EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 554. p.
  51. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 555. p.
  52. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 556. p.
  53. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 560. p.
  54. ^ LES 4. panta 2. punkts paredz: “Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā”. Līgums par Eiropas Savienību. Konsolidētā versija. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2008:115:0013:0045:lv:PDF
  55. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 561. p.
  56. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 562. p.
  57. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 563. p.
  58. ^ EST 21.04.2026. spriedums lietā C-769/22 Eiropas Komisija pret Ungāriju, 563., 564. p.
  59. ^ Riedl B. Who Guards the Values? The Court’s Article 2 TEU Turn. European Law Blog, 2026, p. 3. Pieejams: https://www.europeanlawblog.eu/pub/mabhxuju
  60. ^ FitzPatrick S. Article 2 TEU Mobilised: A New Chapter in Values Enforcement. An Initial Examination of the ECJ’s Verdict in Case C-769/22, Commission v Hungary. Public Enforcement del diritto UE: Pre-Litigation e Litigation delle Infrazioni, 2026, No. 2, pp. 1–2. 
  61. ^ Río Santos F. Making Article 2 TEU Justiciable: The Court of Justice in Commission v Hungary (Values of the Union). I·CONnect, 2026, p. 2. Pieejams: https://www.iconnectblog.com/making-article-2-teu-justiciable-the-court-of-justice-in-commission-v-hungary-values-of-the-union/
  62. ^ Riedl B. Who Guards the Values? The Court’s Article 2 TEU Turn. European Law Blog, 2026, p. 3-4. Pieejams: https://www.europeanlawblog.eu/pub/mabhxuju
  63. ^ Kaiser L. Heavy Artillery, Light Reasoning: A Doctrinally Thin but Significant New Autonomous Standard of Review under Article 2 TEU. Verfassungsblog, 2026, pp. 5–6. Pieejams: https://verfassungsblog.de/heavy-artillery-light-reasoning
  64. ^ Kaiser L. Heavy Artillery, Light Reasoning: A Doctrinally Thin but Significant New Autonomous Standard of Review under Article 2 TEU. Verfassungsblog, 2026, pp. 4.-5. Pieejams: https://verfassungsblog.de/heavy-artillery-light-reasoning
  65. ^ Athanasiou G. When Values Eclipse Identity: Commission v Hungary (Values of the Union) and the Unfinished Balancing of Articles 2 and 4(2) TEU. European Law Blog, 2026, pp. 2–5. Pieejams: https://www.europeanlawblog.eu/pub/mfszyfya
  66. ^ Tomaselli D. A Queer(er) European Society? Commission v Hungary from a Queer Materialist Perspective. Verfassungsblog, 2026, pp. 2–3. Pieejams: https://verfassungsblog.de/a-queerer-european-society/
  67. ^ Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par Savienības tiesību un LGBTIQ pilsoņu tiesību pārkāpumiem Ungārijā saistībā ar Ungārijas parlamenta pieņemtajiem tiesību aktu grozījumiem, 2021/2780(RSP), D apsvērums.
  68. ^ Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. decembra rezolūcija par LGBTI personu publisku diskrimināciju un naida runu, tostarp no LGBTI personām brīvām zonām, 2019/2933(RSP), 25. punkts.
  69. ^ Latvijas Radio. Saeimā virza ieceres LGBT ierobežošanai. 18.09.2025. Pieejams: lr1.lsm.lv
  70. ^ Latvijas Republikas 14. Saeimas 2025. gada 18. septembra sēdes stenogramma.