Eiropas Sociālo tiesību komiteja vasarā publicēja ziņojumu par 2023. gadu. Tajā izvērtēti 32 valstu ziņojumi un izdarīti 799 secinājumi, no kuriem 383 liecina par neatbilstību Eiropas Sociālajā hartā noteiktajiem pienākumiem.
Eiropas Sociālo tiesību komiteja un Eiropas Sociālo tiesību harta
Eiropas Sociālo tiesību komiteja (Komiteja) ir Eiropas Padomes orgāns, kas uzrauga Eiropas Sociālās hartas (Harta) ieviešanu un izpildi tās dalībvalstīs. Harta ir starptautisks cilvēktiesību līgums, kas nosaka valstu pienākumus sociālo un ekonomisko pamattiesību aizsardzības jomā. Sociālās un ekonomiskās tiesības ietver, piemēram, tiesības uz mājokli, veselību, izglītību, sociālo aizsardzību, labklājību un darbu. Harta vērš īpašu uzmanību uz mazaizsargāto grupu — senioru, bērnu, invalīdu un migrantu — tiesību ievērošanu. To ir ratificējušas 42 dalībvalstis, tajā skaitā Latvija.
Komiteja sastāv no 15 neatkarīgiem ekspertiem, tai skaitā pārstāves no Latvijas – Kristīnes Dupates. Komiteja uzrauga Hartas ieviešanu dalībvalstīs divos savstarpēji papildinošos veidos – izskatot kolektīvās sūdzības pret valstīm, kuras tam ir piekritušas, un izvērtējot dalībvalstu ziņojumus. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz ziņojumi Komitejai, kas tos izskata un katru gadu publicē savus secinājumus. Latvija nav ratificējusi Hartas protokolu, kas pieļauj kolektīvo sūdzību iesniegšanu.
2023. gada ziņojuma kopskats
2023. gada ziņojumā, tāpat kā citu gadu ziņojumos, var iepazīties gan ar Komitejas slēdzieniem attiecībā uz kolektīvajām sūdzībām, gan valstu ziņojumiem.
2023. gads iezīmē pārmaiņas – tas atzīts par būtisku gadu sociālo tiesību aizsardzības attīstībai, it sevišķi izceļot Reikjavīkas deklarāciju un budžeta pieaugumu.
2023. gada maijā Reikjavīkā norisinājās ceturtais Eiropas Padomes dalībvalstu līderu samits. Tā ietvaros tika pieņemta Reikjavīkas deklarācija “Vienoti ap mūsu vērtībām”. Deklarācijā tika pausts pārliecinošs atbalsts tam, ka sociālais taisnīgums ir būtisks demokrātijas stabilitātei un drošībai. Samita dalībnieki arī apņēmās apsvērt iespēju organizēt augsta līmeņa konferenci par Eiropas Sociālo Hartu, lai uzņemtos jaunas saistības saskaņā ar Hartu.
Apņemšanās īstenojās jau 2024. gadā – minētā konference, kuras ietvaros tika pieņemta Viļņas deklarācija, norisinājās 4. jūlijā Viļņā. Viļņas deklarācija aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo Hartu, kas, ņemot vērā sociālo tiesību attīstību, paredz Hartas grozījumus un papildinājumus. Latvija Pārskatīto Eiropas Sociālo Hartu ir ratificējusi. Tāpat deklarācijā dalībvalstis aicinātas ratificēt Hartas protokolu, kas pieļauj kolektīvo sūdzību iesniegšanu. Deklarācija arī vērš uzmanību uz nepieciešamību pastāvīgi pārskatīt iespējas uzņemties papildu saistības saskaņā ar Hartu. Vienlaikus deklarācija aicina Komiteju iespēju robežās piemērot esošos Hartas noteikumus jauniem un attīstībā esošiem izaicinājumiem, kas ietekmē sociālo politiku, piemēram, mākslīgā intelekta jautājumiem.
Otrs būtiskais notikums 2023. gadā bija pieaugums budžetā, ko Eiropas Padome paredz Hartas sistēmas īstenošanai. Tas ne vien ļaus vispārīgi stiprināt Hartas sistēmu, bet arī risināt samilzušo problēmu ar neizskatīto kolektīvo sūdzību skaitu.
Saistībā ar valstu ziņojumiem, Komiteja 2023. gadā izskatīja 32 valstu ziņojumus. Attiecībā uz šiem ziņojumiem Komiteja izdarīja 799 secinājumus, no kuriem 383 liecina par neatbilstību Hartā noteiktajiem pienākumiem.
Komiteja pozitīvi vērtē attīstību dalībvalstīs, it sevišķi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tā, piemēram, uzlabojusies aizsardzība no iebiedēšanas internetā (angļu valodā “cyberbullying”), kā arī jauniešu aizsardzība darba tiesību jomā.
Vienlaikus Komiteja norāda arī uz vairākiem Hartas pārkāpumiem. Piemēram, vairāki pārkāpumi izpaudušies ka nevienlīdzīga attieksme pret migrantiem saistībā ar darba samaksu un apstākļiem. Ziņojumā norādīts arī uz nepietiekamiem pasākumiem bezpajumtnieku skaita samazināšanai, kā arī nepietiekamu sieviešu aizsardzību pret atlaišanu no darba grūtniecības laikā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.
2023. gadā iesniegtas 14 kolektīvās sūdzības pret 8 dalībvalstīm, kas ir par divām sūdzībām mazāk kā pērn. Komiteja pieņēmusi 10 lēmumus pēc būtības un 15 lēmumus par sūdzības pieņemamību. Šajā gadā samazinājies izskatīšanas laiks sūdzībām, par kurām pieņemti lēmumi pēc būtības – 2022. gadā tie bija 40 mēneši, taču 2023. gadā 33.6 mēneši. Ar lēmumu kopsavilkumiem var iepazīties ziņojumā.
Kā klājas Latvijai?
Attiecībā uz atsevišķiem jautājumiem Latvija ziņojumā ir īpaši izcelta. Tā, piemēram, darba tiesību jomā konstatēti pārkāpumi attiecībā uz darba samaksas apmēru nepilngadīgām personām, kas vēl iegūst obligāto izglītību, kā arī nepārtrauktas divu nedēļu ilgas atpūtas nodrošināšanu. Ziņojumā arī norādīts, ka Hartai neatbilst tas, ka Latvija var izraidīt darba ņēmēju, kas tiesiski uzturas valstī, arī tad, ja tas neapdraud nacionālo drošību, nerīkojas pretēji sabiedrības interesēm un nepārkāpj morāles normas. Tāpat komiteja norāda uz mājokļu pārapdzīvotības problēmām, nepietiekamiem pasākumiem atbilstošu mājokļu nodrošināšanā romu tautības iedzīvotājiem, kā arī tiesību uz atbilstošu mājokli visaptverošas definīcijas nenoteikšanu normatīvajos tiesību aktos.
Vienlaikus attiecībā uz Latviju ziņojumā konstatēts arī progress. Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, ir ierobežojušas darba laiku nepilngadīgām personām, ņemot vērā viņu attīstības un izglītības vajadzības.
2023. gadā Komiteja vizītē Rīgā aicināja Latviju apsvērt kolektīvo sūdzību mehānisma un vēl neratificēto Hartas normu ratificēšanu. Hartas ratifikācijas sistēma pieļauj, ka dalībvalstis ratifikācijas brīdī var izlemt nepieņemt atsevišķas normas, paturot prātā mērķi pakāpeniski pieņemt visas Hartā ietvertās normas. Latvija ir pieņēmusi 90 no 98 Hartas normām.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
