Eiropas Savienības Atkritumu pamatdirektīva nosaka ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un vadlīnijas. 2024. gada jūnijā Eiropadome ierosināja tās grozījumus, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas un tekstila atkritumu radītajam piesārņojumam. Šīs izmaiņas veicina veiksmīgu aprites ekonomikas realizāciju Eiropā, tādējādi pildot Eiropas Zaļajā kursa izvirzītos mērķus.
Ievads
Atkritumu pamatdirektīva ir daļa no Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nosaka pamatprincipus, kā visefektīvāk pārvaldīt atkritumus. Šī direktīva veicina atkritumu samazināšanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, lai, galvenokārt, aizsargātu dabu un cilvēku veselību. Direktīva norāda, ka piesārņotājs ir atbildīgs par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, kā arī iedrošina izmantot ilgtspējīgus resursus, tādējādi atbalstot un realizējot aprites ekonomiku.[1]
2024. gada jūnijā Eiropadome nāca klajā ar iniciatīvu izskatīt un veikt grozījumus esošajā Atkritumu direktīvā. Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās rezonē ar kritiskajām sekām, ko izraisa pārtikas un tekstila atkritumi, kas atspoguļojas kā apkārtējās vides piesārņojums un klimata pārmaiņas. Mērķtiecīgi atlasot resursietilpīgas nozares, šo grozījumu virsmērķis ir ievērojami samazināt piesārņojumu un vērst sabiedrības uzmanību aprites ekonomikas virzienā. Pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumu samazināšana ir būtisks solis, lai realizētu apries ekonomiku Eiropā. Šī direktīva, protams, ir saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem.[2]
Pārmaiņu ieviešanas nozīme
Kā jau noprotams, šīs direktīvas pamatbūtība ir vides un klimata pasargāšana. Tā izklāsta procesus un veidus, kā Eiropas Savienības dalībvalstīm visefektīvāk izdotos organizēt atkritumu pārvaldīšanu, kādiem norādījumiem ir jāseko, kā arī tā nosaka monitorēšanas atbilstību direktīvā izklāstītajām vadlīnijām. Šīs direktīvas pamatprincips ir atkritumu hierarhijas izklāsts un prioritizēšana konkrētā secībā: novērst, sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrāde, citāda veida pārstrāde (piemēram, enerģijas atgūšana) un atbrīvošanās. Sekojot šai hierarhijai, tiek lēsta ilgtspējīga atkritumu pārvaldība, kas ir saudzīga gan kā pret sabiedrību, gan apkārtējo vidi.[3]
Taču kādēļ ir nepieciešamas pārmaiņas šajā direktīvā, ko aizsākusi Eiropadome? Galvenās atšķirības, kas tiek izskatītas, no Eiropas Parlamenta puses – palielināt izvirzītos mērķus saistībā ar atkritumu pārvaldi Eiropas Savienībā līdz 2023 gadam; no Eiropas Padomes savukārt izskanējuši ieteikumi izvirzīt citādākus mērķus, proti, tiek atbalstīts plāns līdz 2030. gadam samazināt ēdiena radītos atkritumus par 30%, kas tiek patērēts uz katru indivīdu, kā arī samazināt pārtikas radītos atkritumus tās ražošanas procesa laikā. Kā Parlaments, tā Padome norāda, ka pārtikas atkritumi, kas izveidojušies pirmreizējās ražošanas (lauksaimniecība: fermas, zveja, graudkopība, dārzkopība u.c.) procesu laikā netiek iekļauti šajā Atkritumu pamatdirektīvas revīzijā.[4] Direktīvas 2. pantā “Izņēmumi no darbības jomas” tiek izcelti sekojošie pārtikas (un arī tekstilizstrādājumu) atkritumi, kas netiek attiecināti uz šo direktīvu, kā, piemēram, salmi, lauksaimniecībā radītie blakusprodukti, tai skaitā arī bojā gājuši dzīvnieki.[5]
Virzība pretī zaļākai Eiropai
2024. gada 1. oktobrī Budapeštā, Ungārijā tika aizvadīta pārtikā radīto atkritumu novēršanai veltīta konference “Food waste – 2024-2030”. Konferencē raisītās diskusijas pamatā tika fokusētas uz to, cik būtiski ir ievērot koordinētu un sistemātisku pieeju, lai mazinātu ēdiena izmešanu un tādējādi radītos atkritumus. Tika norādīts, ka savstarpēja sadarbība starp dažādu sektoru pārstāvjiem, kas iesaistīti pārtikas piegādes ķēdes veidošanā, ir būtisks aspekts, lai cīnītos pret pārtikā radīto atkritumu pieaugšanu. Šajā kontekstā svarīgi minēt, ka nopietni tiek uzsvērta šāda veida atkritumu monitorēšana un ziņošana pēc noteiktajiem standartiem. Saskaņā ar direktīvas 37. pantu Eiropas Savienības dfalībvalstīm ir pienākums apkopot datus par dažādiem atkritumu veidiem, kas tālāk tiek iesniegti Eiropas Komisijā, tādējādi mērķtiecīgi sekojot līdzi progresam atkritumu apsaimniekošanas nozarē.[6] Lai pārmaiņas tiktu ieviestas efektīvi, ir nepieciešams ne vien nodrošināt vadlīnijas un tiesību aktus, bet arī motivēt sabiedrības iesaisti un izglītošanu. Galvenais konferences secinājums – lai samazinātu pārtikas zudumu un radītos atkritumus, ir nepieciešama sistemātiska pieeja, kas iesaistītu visas atbildīgās puses. Lai to nodrošinātu, savstarpēja sadarbība spēlē nozīmīgu lomu, proti, sabiedrības iesaiste, datu mērīšana, publiskā un privātā sektora sadarbošanās.[7]
Kāpēc ir būtiski risināt ar pārtikas atkritumiem saistīto jautājumu? Pārtikas un tekstila radītie atkritumi ir visresursietilpīgākie sektori, citiem vārdiem, tie patērē ievērojamu daudzumu dabīgo resursu, piemēram, ūdeni. Līdz ar to atkritumu pārvaldība un samazināšana šajos sektoros radītu ievērojamus uzlabojumus gan vides kontekstā, gan ekonomikā. Samazinot pārtikā radītos atkritumus, samazinās siltumnīcefekta gāzu radītās emisijas. Sekojoši tiek ietaupīts ūdens patēriņš, kas samazinātu atkritumu apsaimniekošanas radīto finansiālo slogu. Skatoties uz šo problēmu no tekstilizstrādājumu puses, svarīgi uzsvērt, ka, samazinot tekstila atkritumus, tiek ierobežota tā ražošanas un atbrīvošanās radītās sekas uz apkārtējo vidi. Tāpat tas manāmi ietaupītu izmantotos resursus un veicinātu to ilgtspējīgu patēriņu. Cīņa pret atkritumu izveidošanos šajās sfērās pozitīvi ietekmē vidi un veicina pozitīvu virzību pretim ilgtspējīgai nākotnei.[8]
Kāda ir iespējamā ietekme uz ilgtspējīgāku aprites ekonomikas sasniegšanu Eiropā? Pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumu problēmas risināšanas iespējamā ietekme, kā norādīts pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā, ir nozīmīgs aprites ekonomikas rīks ilgtspējīgākas Eiropas panākšanai. Nosakot saistošus pārtikas atkritumu samazināšanas mērķus un ieviešot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tekstilizstrādājumiem, direktīvas mērķis ir samazināt šo resursu ietilpīgo nozaru ietekmi uz vidi un ekonomiku. Pārtikā radīto atkritumu samazināšana ne tikai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju lejupslīdi, bet arī šīs pārtikas pilnvērtīgu izmantošanu, proti, tādējādi tā spētu sasniegt tos, kam tā patiešām nepieciešama, nevis tiktu izmesta.[9]
Secinājumi
ES Atkritumu pamatdirektīvas reformas ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgu aprites ekonomiku Eiropā. Grozījumi, kas vērsti uz pārtikas un tekstila atkritumu samazināšanu, palīdzētu samazināt resursu patēriņu un vides piesārņojumu, vienlaikus veicinot efektīvāku resursu izmantošanu. Šīs reformas ne tikai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas praksi, bet arī veicinātu sabiedrības izpratni un iesaisti ilgtspējīgākā dzīvesveidā. Kopumā, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienība kļūst par līderi ilgtspējības attīstības un aprites ekonomikas jomā, radot pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību kopumā.
Atsauces
- ^ https://environment.ec.europa.eu/topics/waste-and-recycling/waste-framework-directive_en
- ^ https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/06/17/waste-framework-directive-council-set-to-start-talks-on-its-revision/
- ^ https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/06/17/waste-framework-directive-council-set-to-start-talks-on-its-revision/
- ^ https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-european-green-deal/file-revision-of-the-eu-waste-framework
- ^ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02008L0098-20180705
- ^ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02008L0098-20180705
- ^ https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14594-2024-INIT/en/pdf
- ^ https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2024/762408/EPRS_ATA(2024)762408_EN.pdf (Food waste: Every little effort makes a difference | Think Tank)
- ^ https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2023/757572/EPRS_BRI(2023)757572_EN.pdf
