Latvijas Republikas tiesībsargs ir vairākkārt aktualizējis jautājumu par ģimenes tiesas izveides nepieciešamību, un 2023. gada ziņojumā īpaši aicināja atbildīgās amatpersonas rīkoties, lai “šajā gadā [2024. gadā] ģimenes tiesas ideja ieņem reālas aprises”. Viens no iemesliem, kas kļuva par pamatu rosinātajām diskusijām, ir bāriņtiesas darbinieku ētikas normu pārkāpumi, kas “tiesībsarga redzeslokā ir sen”, kā 2023. gadā norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L. Grāvere. Minētais norāda uz to, ka jautājums par bērnu tiesību realizācijas mehānisma institucionālās sistēmas pārskatīšanu un nepieciešamo pilnveides pasākumu veikšanu ir aktuāls.

Kas ir ģimenes tiesa?

Ģimenes tiesa ir salīdzinoši jauna institūcija, tās nostiprināšanās pasaules valstu tiesību sistēmās datējama ar 20. gadsimta vidu. Vēsturiski ģimenes tiesa (ar kompetenci civiltiesībās) tika nošķirta no nepilngadīgo tiesas (ar kompetenci krimināltiesībās), bet ar laiku ģimenes tiesas modelis tika modernizēts, apvienojot abas tiesību nozares vienā tiesā.^[1] Tādējādi atbilstoši modernajai interpretācijai ģimenes tiesa ir tāda tiesu iestāde, kura izskata un izlemj lietas par civiltiesiskajiem ģimenes strīdiem, kuri skar bērnus, vai noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījis nepilngadīgais vai kas apdraud ģimenes un nepilngadīgo intereses.

Mūsdienās daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir viena vai vairākas specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija ģimenes un bērnu tiesību jautājumos. Pētot ārvalstu pieredzi, autore secinājusi, ka no 27 Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu sistēmām piecās valstīs darbojas atsevišķas ģimenes lietu tiesas vai nepilngadīgo lietu tiesas (Spānija, Kipra, Itālija, Malta un Rumānija), astoņās valstīs — ģimenes lietu vai nepilngadīgo lietu nodaļas (Polija, Portugāle, Beļģija, Vācija, Rumānija, Grieķija, Malta, Itālija), divās valstīs — specializēti tiesneši ģimenes lietās vai nepilngadīgo lietās (Francija, Luksemburga).^[2] Pārējo valstu tiesās ģimenes un nepilngadīgo lietas tiek skatītas vispārējā kārtībā vai nu rajona tiesās (Austrija, Bulgārija, Dānija, Ungārija, Horvātija), vai vispārējās piekritības apgabaltiesās (Somija, Luksemburga, Zviedrija).^[3]

Ģimenes tiesas izveides iniciatīvas

Attiecībā uz ģimenes tiesas izveidi Latvijā šis jautājums tiek celts gaismā ne pirmo reizi. Latvijas Republikas Saeimā par to tika runāts 2017. gadā kontekstā ar grozījumiem Mediācijas likumā, piedāvājot ģimenes strīdus risināt ģimenes tiesā^[4], un 2018. gadā, izskatot priekšlikumu izveidot nevis ģimenes tiesu, bet jaunu amatu — ģimenes tiesnesis, kas tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums jau šobrīd nosaka tiesnesim pienākumu apgūt zināšanas ģimenes tiesību jomā, līdz ar to atsevišķa tiesnešu specializācija nav nepieciešama.^[5] Lielāka uzmanība ģimenes tiesas izveidei tika pievērsta pēdējo divu gadu Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumos.^[6] Tas tika uzsvērts arī 2023. gada pavasara Saeimas sēdē kontekstā ar šobrīd aktīvi īstenoto reformu bērnu tiesību aizsardzības jomā un trūkumiem bāriņtiesu darbībā.^[7] Šajā sakarā turpmāk tiks aplūkota iespējamā ģimenes tiesas piekritība.

Ģimenes tiesas iespējamais kompetences tvērums bērnu tiesību aizsardzības jomā

Atbilstoši bērna tiesību aizsardzības principam, kas paredz bērna tiesību un interešu prioritāti ikvienās tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu^[8], bērna labākajās interesēs ir nostiprināt ģimenes institūtu, kuru aizsargātu specializēta ģimenes tiesa. Izpētot trūkumus Latvijas Republikas tiesu sistēmā bērnu tiesību aizsardzības jomā un ārvalstu pieredzi, autore izvirza divus pamatargumentus tam, kādēļ Latvijā ir nepieciešams izveidot ģimenes tiesu, proti, lai ģimenes un bērnu tiesību lietas konsolidētu vienotā tiesvedībā un lai nodrošinātu individualizētu taisnīgumu minēto lietu izskatīšanā. Turpmāk apskatītos ģimenes tiesas izveides kritērijos ir ietverti elementi, kas norāda uz iespējamiem bērnu tiesību institucionālās sistēmas darbības efektivitātes rādītājiem: lietu izskatīšanas ilgums, lietu risinājuma kvalitāte un efektīva tiesību aizsardzība.

Vienota tiesvedība

No ģimenes un bērnu tiesībām izrietošie strīdi vienlaikus var tikt risināti dažādās tiesiskajās kārtībās: civiltiesiskajā, administratīvi tiesiskajā un krimināltiesiskajā. Spilgts piemērs šādai situācijai tiesu praksē ir atspoguļots Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 13. aprīļa spriedumā lietā E. K. pret Latviju^[9], kurā tiesa konstatēja valsts iestāžu nespēju laikus veikt nepieciešamos pasākumus pieteikuma iesniedzēja saskarsmes tiesību ar meitu īstenošanai, lai saskaņotu pušu pretrunīgās intereses. Šajā lietā starp šķirti dzīvojošiem vecākiem, kuriem ir kopīga aizgādība pār savu meitu, vienlaikus notika vairākas tiesvedības, proti, 1) civilprocess par saskarsmes īstenošanas kārtības maiņu; 2) administratīvais process bērna mātes aizgādības tiesību pārtraukšanai; 3) administratīvais process pieteikuma iesniedzēja (bērna tēva) aizgādības tiesību pārtraukšanai; 4) administratīvais process saistībā ar bāriņtiesas iespējamo bezdarbību un 5) kriminālprocess par mātes iespējamo atteikšanos izpildīt nolēmumu par saskarsmes tiesībām ar bērnu.^[10] Konkrētā lieta atklāja valsts iestāžu nespēju efektīvi sadarboties un savlaicīgi reaģēt uz problēmsituāciju, kas radīja būtiskas sekas gan bērna, gan vecāku tiesībām. Lai novērstu tiesvedību mijiedarbību, kas padara procesu bērnu tiesību aizsardzības strīdos komplicētu, nepieciešams apvienot visas tiesvedības jomas, kas izriet no ģimenes un bērnu tiesībām, vienā tiesā. Ģimenes lietu konsolidācija centralizētā lietvedībā novērstu pretrunību un sadarbības trūkumus starp tiesām un iestādēm (bāriņtiesu), kuras risina ar ģimeni saistītos jautājumus, tiktu nodrošināts vienots, koordinēts process un konsekvence lēmumu pieņemšanā.^[11]

Ģimenes tiesai piekritīgās lietu kategorijas

Latvijas normatīvajā civiltiesiskajā regulējumā ir septiņas lietu kategorijas, kas attiecas uz ģimeni un kuras būtu nododamas ģimenes tiesas jurisdikcijā. Līdz ar to specializētās ģimenes tiesas iespējamā kompetencē varētu būt jautājumi par: laulības šķiršanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, aizbildnības nodibināšanu, kā arī pagaidu aizsardzību pret vardarbību.^[12] Savukārt, vērtējot specializācijas tvērumu krimināltiesiskajā jomā, ģimenes tiesas kompetence aptvertu lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti Krimināllikuma XVII nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem” un par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri skar mazgadīgo un nepilngadīgo dzīvību, veselību un normālu attīstību.^[13] Administratīvos jautājumus bērnu tiesību jomā jau šobrīd izskata administratīvā tiesa. Tās kompetencē ir pārbaudīt, vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas valsts līmenī (attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošās iestādes) un pašvaldības līmenī (piemēram, bāriņtiesas), pieņemot lēmumu, ievēroja materiālās un procesuālās tiesību normas un vai nepieļāva rīcības brīvības izmantošanas kļūdas.^[14] Ņemot vērā katra lietu veida sasaisti ar bērna tiesībām, jāsecina, ka tiesvedību koncentrēšana vienuviet nodrošinātu efektīvāku lietu atrisinājuma procesu.

Individualizēts taisnīgums

Konsolidējot esošās tiesvedības vienotā ģimenes tiesas modelī, tiktu veikta padziļināta ģimenes stāvokļa analīze un bērna interesēm atbilstīga lietas izskatīšanas procesa un rezultāta izvēle. Ģimene ir sabiedrības kodols, līdz ar to, rūpīgi izskatot katru problēmas aspektu, tiktu labāk un efektīvāk apzinātas ģimeņu vajadzības, efektīvāk risinātas esošās problēmas un novērsti trūkumi ģimenes un bērnu tiesību aizsardzībā.^[15] Ģimenes tiesa varētu nodrošināt tādu lietas atrisinājumu, kas būtu piemērots konkrētas ģimenes tiesiskajām, personiskajām, morālajām un sociālajām vajadzībām.^[16] Izstrādājot ģimenes tiesas konceptu, būtiski ņemt vērā statistikas datus par tiesvedību pabeigtību un tiesu noslodzi, izskatot ar ģimeni saistītās lietas.

Veicot Tiesu darba datu portālā pieejamo datu statistisko analīzi par lietu skaitu tiesās laikā no 2019. gada līdz 2023. gadam, autore secinājusi, ka nepabeigto civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu skaits ģimenes un bērnu tiesību jomā gada laikā sasniedz aptuveni 40–45% no saņemto lietu skaita.^[17] Lai arī lietu atlikums ar katru gadu arvien samazinās, tomēr vidējais procentuālais rādītājs ir mazliet mazāks nekā puse, kas var norādīt uz lietu sarežģītību un specifiku.^[17] Prognozējot ģimenes tiesas iespējamo noslodzi, kur aprēķinu veido ģimenes un bērnu tiesību lietu apjoms pirmajā instancē un vidējo lietu skaits pēdējos piecos gados, autore secināja, ka specializāciju pirmajā instancē veidotu vidēji 4500 lietas gadā.^[17] Pirmās instances tiesā ik gadu nonāk vidēji 1800 civillietu, kas ir tieši saistītas ar bērnu tiesībām (proti, uzturlīdzekļu piedziņa, izcelšanās noteikšana, aizgādība, adopcija, saskarsmes tiesības un bērnu nolaupīšana), un 2700 lietu, kuras skar ģimeni kopumā (laulības šķiršana/atzīšana par neesošu, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, bāriņtiesas lēmumi), neizslēdzot iespēju, ka šajās lietās var tikt iesaistīts arī bērns.^[17] Savukārt ikgadējais krimināllietu skaits kategorijā pret ģimeni un nepilngadīgajiem vidēji ir 190 lietas, paturot prātā, ka šis skaits nav absolūts, jo tas neietver citus noziedzīgos nodarījumus, kuros cietušais ir  nepilngadīgais vai mazgadīgais.^[17]

Salīdzinājumam būtu jāapskata esošo specializēto tiesu noslodze. Ekonomisko lietu tiesā ik gadu tiek saņemtas 120 civillietas un 280 krimināllietas, savukārt administratīvajā rajona tiesā – vairāk kā 1700 administratīvo lietu.^[18] Analizējot pētītos datus ģimenes un bērnu tiesību jomā, no vienas puses, jāatzīst, ka ģimenes tiesas kā vienīgās tiesu iestādes uz visu Latvijas teritoriju noslodze būtu pārlieku liela, līdz ar to varētu domāt par atsevišķu ģimenes tiesas namu izvedi novados. No otras puses, dati liecina par ievērojamu tiesvedību skaitu, kuras skar ģimenes un bērnu tiesības. Jāatzīmē, ka 2023. gadā Latvijas Republikas iedzīvotāju skaits bija 1 miljons 883 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 361 tūkstotis jeb 19,2 % bija bērni vecumā līdz 17 gadiem^[19], no kuriem savukārt tiesvedībā tika iesaistīti vidēji ap 5% bērnu attiecībā pret visu lietu skaitu.^[20] Tādējādi dati liecina, ka ir svarīgi pārskatīt esošo tiesu sistēmu un apsvērt iespējas izveidot specializētu ģimenes tiesu, lai samazinātu lietu izskatīšanas ilgumu un pieaugošo ģimenes un bērnu lietu skaitu tiesās.

Latvijas Republikas tiesībsargs 2022. gada ziņojumā, pievēršoties bērnu tiesību jautājumam, aicina izveidot tādu ģimenes tiesu, kas “pārņemtu lēmumu pieņemšanas funkciju, savukārt pārējās funkcijas pārņemtu sociālie dienesti”.^[21]  Tas liek domāt, ka tiesībsargs aicina vai nu pilnībā aizvietot bāriņtiesas, vai ierobežot to kompetenci. Autore uzskata, ka efektīvāks risinājums būtu daļu no bāriņtiesas funkcijām nodot ģimenes tiesai, un konkrēti — lietas, kurās bāriņtiesai ir kompetence pieņemt vienpersoniskus lēmumus par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un atjaunošanu (Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmā daļa). Savukārt pārējās funkcijas, kuras nodrošina bērnu tiesību uzraudzību katrā administratīvajā teritorijā, nepieciešams saglabāt un veicināt ilgtspējīgu un efektīvu bāriņtiesu un ģimenes tiesas sadarbību.

Ikvienam bērnam ir tiesības uz neatkarīgu, objektīvu, ātru un efektīvu, t.i. pienācīgu un tiesiskai valstij atbilstošu lietas izskatīšanas procesu saprātīgos termiņos, kas atbilstoši doktrīnai ir būtiskākie tiesību uz taisnīgu tiesu pamatelementi.^[22] Lēmumu pieņemšanas procedūru uzticot tiesu varas iestādei, tiesības uz taisnīgu tiesu tiktu nodrošinātas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, kas ir ciešā sakarībā ar ģimenes institūta stiprināšanu.

Secinājumi

Tiesu sistēmas efektivitātei un kvalitātei ir būtiska nozīme valsts kodola — ģimeņu un bērnu — aizsardzībā. Lēmumu pieņemšanas procesam, kas skar ģimenes ar bērniem, ir tieša ietekme uz Latvijas iedzīvotāju labklājības un uzticības līmeni valstij, kura ir atbildīga par bērnu īpaši aizsargājamā statusa saglabāšanu. Lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzības procedūras konsekvenci, objektivitāti, neatkarību, centralizētu lietu virzību, raitu lietu izskatīšanu, kā arī lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzības attīstību, būtiska nozīme ir institucionālas sistēmas pilnveidei. Lai to sasniegtu, nepieciešams izveidot ģimenes lietu tiesu, kuru veidotu tiesu nami un kas ietvertu piekritību civillietās un krimināllietās.

Viktorija Larkina ieguvusi atzinību Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā "Ļauj cilvēktiesībām runāt!".

Atsauces

1. ^{^} Чернова, М. (2015). Развитие ювенальной юстиции в зарубежных странах: историко-правовой анализ. Chernova, M. (2015). Razvitie yuvenalnoj yusticii v zarubezhnyh stranah: istoriko-pravovoj analiz [Juvenālās justīcijas attīstība ārvalstīs: vēsturiski tiesiskā analīze]. Социально-экономические явления и процессы, №7, T.10, с. 210-215, https://cyberleninka.ru/article/n/razvitie-yuvenalnoy-yustitsii-v-zarubezhnyh-stranah-istoriko-pravovoy-analiz,05.04.2024. 
2. ^{^} Parastās valstu tiesas. (2021). Oficiāla Eiropas Savienības tīmekļa vietne, https://e-justice.europa.eu/18/LV/national_ordinary_courts, 05.05.2024.; Specializētas valstu tiesas. (2021). Oficiāla Eiropas Savienības tīmekļa vietne, https://e-justice.europa.eu/19/LV/national_specialised_courts, 05.05.2024.
3. ^{^} Parastās valstu tiesas. (2021). Oficiāla Eiropas Savienības tīmekļa vietne, https://e-justice.europa.eu/18/LV/national_ordinary_courts, 05.05.2024.
4. ^{^} Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 14. septembra sēdes stenogramma. (2017). Latvijas Vēstnesis, 20.09.2017., Nr. 187, https://www.vestnesis.lv/op/2017/187.1, 02.02.2024.
5. ^{^} Latvijas Republikas 12. Saeimas 2018. gada 26. aprīļa sēdes stenogramma. (2018). Latvijas Vēstnesis, 08.05.2018., Nr. 89, https://www.vestnesis.lv/op/2018/89.3, 02.02.2024.
6. ^{^} Sk. piem., Latvijas Republikas tiesībsarga 2023. gada ziņojums. (2024). Latvijas Republikas tiesībsargs, 5. lpp., https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2024/03/2023.-gada-zinojums.pdf, 06.04.2024; Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada ziņojums. (2023). Latvijas Republikas tiesībsargs, 61. lpp., https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2023/03/tiesibsarga_2022_gada_zinojums.pdf, 06.04.2024.; sk. arī Grāvere, L. (2023.30.maijs). Ir laiks izveidot ģimenes tiesu. Jurista Vārds, Nr. 22 (1288), 19.-23. lpp., https://juristavards.lv/doc/283338-ir-laiks-izveidot-gimenes-tiesu/, 01.02.2024.
7. ^{^} Latvijas Republikas. 14. Saeimas 2023. gada 20. aprīļa sēdes stenogramma. (2023). Latvijas Vēstnesis, 02.05.2023., Nr. 84, https://www.vestnesis.lv/op/2023/84.2, 02.02.2024.
8. ^{^} Bērnu tiesību aizsardzības likums, 6. panta pirmā daļa. https://likumi.lv/ta/id/49096#p6
9. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 13. aprīļa spriedums lietā E. K. pret Latviju (pieteikums Nr. 25942/20),https://hudoc.echr.coe.int/?i=001-224091, tulkojums latviešu valodā: Latvijas Republikas tiesībsargs, https://www.tiesibsargs.lv/resource/ect-spriedums-lieta-ek-pret-latviju/, 07.09.2024.
10. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 13. aprīļa sprieduma lietā E. K. pret Latviju (pieteikums Nr. 25942/20) 66. punkts.
11. ^{^} Lindsay, A.G. (1966). A Family Court--Why Not. Minnesota Law Review. 1837, Volume 51, pp.224-225, https://scholarship.law.umn.edu/mlr/1837/, 27.01.2024.; Babb, B.A. (2014). Family Courts are Here to Stay, So Let's Improve Them. University of Baltimore School of Law. Articles 3, Volume 52, pp.644, http://scholarworks.law.ubalt.edu/fac_articles/3, 01.02.2024.
12. ^{^} Civillikums (1937.28.janv.). Latvijas Republikas likums. Valdības Vēstnesis, 20.02.1937., Nr. 41, https://likumi.lv/ta/id/225418-civillikums
13. ^{^} Krimināllikums (1998.17.jūn.). Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr, 199/200, https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums
14. ^{^} Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. SKA-57/2006, A42183004, 7. punkts — Cit. no: Ārpusģimenes aprūpe (audžuģimene, aizbildnība) un adopcija. Senāta judikatūras atziņas (2006. gada marts–2022. gads). (2023). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Tiesu prakses apkopojums, https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/6_Judikatura/Tiesu_prakses_apkopojumi/2023/Apkopojums_Arpusgimenes_aprupe_adopcija.docx, 02.05.2024.
15. ^{^} Lindsay, A.G. (1966). A Family Court--Why Not. Minnesota Law Review. 1837, Volume 51, pp.226, https://scholarship.law.umn.edu/mlr/1837/, 27.01.2024.
16. ^{^} Lindsay, A.G. (1966). A Family Court--Why Not. Minnesota Law Review. 1837, Volume 51, pp.226, https://scholarship.law.umn.edu/mlr/1837/, 27.01.2024.; Babb, B.A. (2014). Family Courts are Here to Stay, So Let's Improve Them. University of Baltimore School of Law. Articles 3, Volume 52, pp.644, http://scholarworks.law.ubalt.edu/fac_articles/3, 01.02.2024.
17. ^{a, b, c, d, e} Lietu skaits tiesās. [b.g.]. Tiesu darba datu portāls. Tiesu administrācija, https://dati.ta.gov.lv/MicroStrategy/asp/Main.aspx, 30.04.2024.
18. ^{^} Lietu skaits tiesās. [b.g.]. Tiesu darba datu portāls. Tiesu administrācija, https://dati.ta.gov.lv/MicroStrategy/asp/Main.aspx, 30.04.2024.
19. ^{^} Bērni Latvijā. (2023). Statistisko datu krājums. Rīga: Centrālā statistikas pārvalde, 4. lpp, https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2023-08/Nr_05_Berni_Latvija_2023, 05.05.2024. 
20. ^{^} Lietu skaits tiesās. [b.g.]. Tiesu darba datu portāls. Tiesu administrācija, https://dati.ta.gov.lv/MicroStrategy/asp/Main.aspx, 30.04.2024.
21. ^{^} Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada ziņojums. (2023). Latvijas Republikas tiesībsargs, 61. lpp.,https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2023/03/tiesibsarga_2022_gada_zinojums.pdf, 06.04.2024.
22. ^{^} Briede, J., Višķere, I. u.c. (2011). Grāmatā: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Zin.red. R.Balodis. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 125. lpp.