Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Prakse Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Tiesvedība Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses Fiskālā politika GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBTQ+ LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Pulcēšanās brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Ziņojums

GRETA aicina Latviju pilnveidot regulējumu cilvēku tirdzniecības upuru atkopšanās un kompensāciju jomā

Annija Katrīna GrīnfeldeAutore

Lai gan sabiedrībā pastāv uzskats, ka cilvēku tirdzniecība Latvijā ir reti sastopama problēma, jaunākais GRETA ziņojums atklāj, ka realitātē tās mērogs un sarežģītība ir ievērojami lielāka. Noziedznieki arvien aktīvāk pārvietojas uz digitālo vidi, kur, izmantojot sociālos tīklus, mērķē uz viegli ievainojamiem cilvēkiem, ļaunprātīgi izmantojot viņu uzticēšanos un savervējot tos ar šķietami ticamiem, likumīgiem un vilinošiem darba un cita veida piedāvājumiem. Tas būtiski ierobežo aizsardzības un palīdzības iespējas mazāk aizsargātajiem, vienlaikus padarot upuru atpazīšanu arvien sarežģītāku un daudziem cilvēku tirdzniecības gadījumiem paliekot nepamanītiem.

Lai gan cilvēku tirdzniecība kā transnacionālās organizētās noziedzības veids pastāvējis jau krietni agrāk, tikai 20. gadsimta 90. gadu beigās starptautiskajā tiesību telpā sāka skaidri nodalīt cilvēku tirdzniecību no citiem nelikumīgas migrācijas un organizētās noziedzības veidiem.[1] Berlīnes mūra krišana, Aukstā kara beigas un Padomju Savienības sabrukums radīja būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, kas veicināja robežu atvēršanos, mobilitātes pieaugumu un globalizācijas procesus, taču vienlaikus radīja arī labvēlīgu vidi transnacionālajai noziedzībai, tostarp cilvēku tirdzniecībai, īpaši reģionos ar ekonomisko nestabilitāti un sociālo nevienlīdzību.[2] Diemžēl arī mūsdienās, mainoties sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, tā ir saglabājusi būtisku ietekmi globālā mērogā, tostarp Latvijā. To apliecina 2026. gada 6. februārī publicētais Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību (turpmāk - GRETA) ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (turpmāk – Konvencija) ieviešanu Latvijā (turpmāk - Ziņojums). Ziņojums aptver laika periodu no 2021. līdz 2025. gadam un tajā sniegts Latvijas normatīvo un institucionālo mehānismu atbilstības starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā novērtējums.

Cilvēku tirdzniecības jēdziens un tā pieaugošā nozīme Latvijas digitālajā vidē

Saskaņā ar Konvencijas 4. panta a) apakšpunktu  cilvēku tirdzniecība tiek definēta kā “personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, lietojot draudus vai spēku, vai arī citus piespiešanas, aizvešanas, krāpšanas, maldināšanas, ļaunprātīgas izmantošanas veidus vai izmantojot personas neaizsargātības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiālā vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas, kura kontrolē citu personu, piekrišanu ekspluatēšanas nolūkā.”[3] Ekspluatēšana savukārt ietver seksuālo ekspluatāciju, piespiedu darbu vai pakalpojumu sniegšanu, cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu, piespiedu ubagošanu un piespiešanu izdarīt noziedzīgus nodarījumus. 

Šajā sakarā aktuāla kļuvusi tēma par digitālās pratības lomu cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Arvien biežāk tieši ar sociālo tīklu starpniecību tiek pielietoti psiholoģiski kontroles mehānismi potenciālo upuru savervēšanai, kamēr tieša fiziska vardarbība tiek lietota retāk, kas upuru identificēšanu padara sarežģītāku. Līdz ar to Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta tieši tādiem jautājumiem, kas saistīti ar cietušo aizsardzības un atbalsta nodrošināšanas efektivitāti (Konvencijas 12. pants), viņiem nodrošināmo atkopšanās periodu (Konvencijas 13. pants), kā arī kompensācijas piešķiršanas un izmaksāšanas mehānismiem (Konvencijas 15. pants), kas sasaistās ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumā Nr. 534 “Nacionālās rīcības plāns 2025. - 2027. gadam” norādītajiem cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas politikas pamatprincipiem - 1) prevencija, 2) atbalsts upurim, 3) vainīgo saukšana pie atbildības, 4) politikas koordinācija.[4]

GRETA Ziņojumā vairākkārt minējusi un atzinīgi novērtējusi valsts iestāžu un organizāciju, īpaši uzsverot centra “Marta” un biedrības “Patvērums “Drošā māja”” ievērojamo iesaisti un atbalstu, proaktīvo rīcību un organizētos preventīvos pasākumus. Piemēram, 2022. gadā Tiesībsarga birojs uzsāka sociālo kampaņu “Ne viss ir zelts, kas spīd!”, kurā ar astoņiem izdomātiem stāstiem tika attainots, kā cilvēkus var pievilināt ar nepatiesiem darba sludinājumiem internetā vai ar viltus attiecībām iepazīšanās portālos.[5] Tāpat arī laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam Valsts policija piedalījās projektā “IWOL”, kura laikā sadarbībā ar astoņiem lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas aptver vairāk nekā divus miljonus lietotāju, tika filtrēta un bloķēta piekļuve bērnu seksuālās ekspluatācijas un citiem aizliegtiem materiāliem.[5]

Statistika ir satraucoša un pierāda, ka šīs problēmas risināšana nav tikai valsts iestāžu atbildība, bet gan visas Latvijas sabiedrības. Proti, pētījuma periodā identificēto aizliegto vietņu, kurās bija pieejami bērnu seksuālu izmantošanu saturoši un citi aizliegti materiāli, saraksts ietvēra vairāk nekā 5768 konstanti mainīgus domēnus.   Pie tam katru gadu Latvijas IP adrešu segmentā tika bloķēti vairāk nekā 7 700 000 piekļuves mēģinājumu domēniem ar tādu saturu.[5]

Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem Otrā papildprotokola ratifikācija veicinātu Latvijas starptautisko sadarbību elektronisko pierādījumu apmaiņas jomā, ko Latvija jau ir izdarījusi, to parakstot 2025. gada 27. martā un tādējādi parādot, ka ir gatava uzklausīt ekspertu viedokļus un aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā.  Vienlaikus GRETA norādījusi, ka, neskatoties uz Latvijas jau tā aktīvo iesaisti problēmas risināšanā, ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieaugošo nozīmi, Latvijai nepieciešams vēl vairāk iesaistīties institucionālās kapacitātes attīstīšanā.[6]

Īpaši neaizsargātas grupas un institucionālā atbalsta mehānismi

Būtiski ir ne tikai stiprināt starpvalstu un starpinstitucionālās sadarbības un izmeklēšanas spējas, bet arī padziļināti izprast cilvēku tirdzniecības upuru struktūru un biežāk sastopamās ekspluatācijas formas Latvijā. Lai gan globālā mērogā cilvēku tirdzniecība biežāk skar sievietes un meitenes, Latvijā novērojama atšķirīga tendence – lielāks identificēto upuru skaits ir vīriešu vidū. Proti, laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam tika identificēti 149 upuri, no kuriem 87 bija vīrieši un 62 sievietes.  Lai gan šajā periodā identificēto upuru skaits samazinājās (no 61 upura 2021. gadā līdz 26, 24 un 38 upuriem attiecīgi 2022. – 2024. gadā), salīdzinājumā ar GRETA trešās kārtas ziņojumu identificēto upuru skaits ir pieaudzis par 39%.[7]

Identificētie upuri visbiežāk tikuši pakļauti piespiedu darbam, kas Latvijā saglabājas kā izplatītākā ekspluatācijas forma, skarot kā Latvijas, tā arī ārvalstu pilsoņus.[7] Par iemeslu kalpo Latvijas iedzīvotāju emigrācija un novecojošā sabiedrība, kas palielina pieprasījumu pēc migrējošajiem strādniekiem.[8] Darba meklēšanas procesā cilvēki bieži sastopas ar nepārbaudītiem starpniekiem un maldinošiem nodarbinātības piedāvājumiem, kas sola ātru un lielu peļņu, tādējādi radot maldīgas cerības un veicinot nepārdomātu lēmumu pieņemšanu. 

Tomēr svarīgi uzsvērt, ka iespēja tikt pakļautam piespiedu darbam pastāv ne tikai dodoties uz ārzemēm, bet arī tepat Latvijā, kā to apstiprina tiesu prakse. Piemēram, Rīgas rajona tiesas 2023. gada 7. septembra spriedumā lietā Nr. 11815001121 par vainīgu tika atzīts un sodīts kāds vīrietis, kurš, būdams fiziski un emocionāli vardarbīgs, izmantoja piecu personu ievainojamo stāvokli, lai tos bez atlīdzības nodarbinātu savos īpašumos.[9] Arī šajā lietā personu ievainojamība izpaudās kā naudas, darba, stabila mājokļa, ģimenes atbalsta un izglītības trūkums, kā arī garīgās veselības problēmas.[9] Tāpat arī attiecībā uz ārvalstniekiem piespiedu darbam bieži vien tiek pakļauti vīrieši no Centrālāzijas un Austrumeiropas valstīm, kuri tiek nodarbināti tieši celtniecības, lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes vai ēdināšanas jomā.[10]

Atbildīgo iestāžu resursu trūkuma un personu neoficiālas nodarbinātības dēļ šīs darbības jomas ne vienmēr ir iespēja pietiekami stingri uzraudzīt, bet nav tā, ka tas vispār netiktu darīts, ko apliecina Ziņojumā atzinīgi novērtētā Latvijas aktīvā iesaiste iestāžu darbinieku apmācību un preventīvo kampaņu organizēšanā. Piemēram, no 2020. līdz 2021. gadam biedrība “Patvērums “Drošā māja”” īstenoja projektu “Dažādi prevences pasākumi darba ekspluatācijas mazināšanai”.  Tā ietvaros tika analizēta piespiedu darba upuru rehabilitācija un identificētas vairākas problēmas, t. sk. nepilnīgas juridiskās definīcijas, sarežģījumi starptautiska mēroga darbaspēka ekspluatācijas atklāšanā, kā arī šķēršļi, ar kuriem trešo valstu pilsoņi saskaras, mēģinot piekļūt tiesu sistēmai.  Projekta rezultātā tika ierosināts ieviest obligātus darba tiesību integrācijas kursus ārvalstu darbiniekiem, kurus organizētu Valsts darba inspekcija, Nodarbinātības valsts aģentūra, nevalstiskās organizācijas un citas iesaistītās institūcijas.  Savukārt 2022. - 2024. gadā Ārlietu ministrija un Iekšlietu ministrija kopīgi rīkoja izpratnes veicināšanas kampaņas “Neļauj sevi izmantot!” jeb “Darbs ārzemēs. Kritiski izvērtē vilinošus piedāvājumus”.[11]

Tomēr cilvēku tirdzniecība Latvijā neaprobežojas ar piespiedu darbu, un īpaši paaugstinātam riskam turpina būt pakļauti arī bērni, īpaši tie, kuri atrodas institucionālajā aprūpē vai pārejas posmā pēc tās, jo valstī nav vienota standartizēta nacionālā atbalsta mehānisma.[12] Šādi bērni nereti tiek savervēti, lai, izmantojot viņu zināšanu, pieredzes un atbalsta sistēmas trūkumu, viņus iesaistītu finanšu krāpšanas shēmās vai piespiedu ubagošanā.[13] Šobrīd pieejamais atbalsts lielākoties tiek nodrošināts brīvprātīgo, pašvaldību un nevalstisko organizāciju iniciatīvu ietvaros.[14] Šiem jauniešiem tiek piedāvāts sociālā mentora atbalsts, dzīves prasmju attīstības grupas un finanšu pratības apmācības, kā arī iespēja pēc pilngadības sasniegšanas turpināt dzīvot pie saviem aprūpētājiem. Aktīvi iesaistoties Tiesībsarga birojam, īstenotas arī vairākas izglītojošas iniciatīvas un projekti par cilvēku tirdzniecības riskiem, tostarp programma “Dzīvei gatavs”, projekts “Dzirdi, redzi, dzīvo!” un citi.  Papildus tam īstenotas arī tādas programmas un iniciatīvas kā “KiVa”, “Saruna pasargā”, “Džimbas drošības skoliņa”, kā arī projekti “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” un “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai”.  Tāpat arī darbojas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111, kas sniedz konsultācijas par drošību, digitālajiem riskiem un iespējamu cilvēku tirdzniecību, kā arī piedāvā psiholoģisku atbalstu un palīdzību krīzes situācijās.[15]

Savukārt tieši attiecībā uz meitenēm un sievietēm Ziņojumā norādīts, ka tās visbiežāk kļūst par vervētāju mērķi tieši piespiedu laulību vai seksuālas ekspluatācijas nolūkā, izmantojot maldinošus darba piedāvājumus, piemēram, solījumus par darbu modelēšanas vai izklaides nozarē.[16] Piemēram, ar Vidzemes apgabaltiesas 2023. gada 15. martā spriedumu lietā Nr. 11815000414 tika notiesātas trīs sievietes un viens vīrietis par darbošanos organizētā grupā, maldinot sievietes ar garīgās un fiziskās veselības traucējumiem par nodarbošanās raksturu un nosacījumiem Anglijā, Īrijā un Kiprā un piespiežot tās stāties fiktīvās laulībās ar Pakistānas pilsoņiem, lai tiem nodrošinātu iespēju uzturēties Eiropas Savienībā.[17] Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā Nr. 11815006112 kāds apsūdzētais bija vienojies ar Vācijā esoša bordeļa īpašnieku par Latvijas sieviešu vervēšanu darbam bordelī, sākotnēji tās maldinot par darba veidu un pēc atvešanas uz Berlīni tām piespiežot nodarboties ar prostitūciju.[18]

Lai gan tiesu praksē galvenokārt figurē Latvijas sieviešu ekspluatācija uz ārzemēm, netrūkst gadījumu, kad šādi noziegumi tiek īstenoti pašā Latvijā. Piemēram, ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. 11390060017 tika notiesāts vīrietis, kas bija izmantojis sievietes ievainojamo stāvokli (sieviete bija piedzīvojusi dažāda veida vardarbību, bija bez ģimenes atbalsta, sociāli izolēta, viņas attiecības ar pretējo dzimumu bija problemātiskas, viņai bija finansiālas grūtības un nepilngadīgi bērni) un iesaistīja sievieti prostitūcijā, liekot sniegt seksuālus pakalpojumus viņu kopīgajā mājoklī mazgadīgo bērnu klātbūtnē.[19]

Nozīmīgi ir tas, ka Latvija 2023. gada nogalē ratificēja Stambulas konvenciju, kuras ieviešanai ar Ministru kabineta 2024. gada 19. decembra rīkojumu Nr. 1221 pieņemts “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam”, kurā paredzēti konkrēti pasākumi vardarbības, seksuālās ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanai, kā arī cietušo aizsardzības un institucionālās sadarbības stiprināšanai.[20] GRETA attiecīgi rekomendējusi attīstīt papildus programmas, kas vērstas uz seksuālo un dzimumu stereotipu izskaušanu un sieviešu un meiteņu ekspluatācijas risku mazināšanu.[21]

Ziņojums sniedz pārskatu arī par patvēruma meklētāju, Romu kopienas, personu ar invaliditāti un bezpajumtnieku īpašo ievainojamību cilvēku tirdzniecības jomā, kā arī par Latvijas pieejām šo problēmu risināšanā. Attiecībā uz patvēruma meklētājiem GRETA īpaši aicinājusi turpināt sargāt bēgļu tiesību ievērošanu, lai novērstu iespējamību bēgļiem kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem, īpaši to attiecinot uz bēgļiem no Ukrainas un situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.[22] Attiecībā uz pārējām grupām Ziņojumā akcentēta nepieciešamība veicināt Robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sadarbību ar policiju un sociālajiem dienestiem, kā arī informācijas nodrošināšana saprotamā valodā, kas atbilst GRETA rekomendācijām par preventīvu un individuāli pielāgotu pieeju. Tāpat Ziņojumā norādīts, ka Latvijai ir jāveicina šo cilvēku piekļuve atbilstošai un kvalitatīvai izglītībai, informācijai par cilvēku tirdzniecības riskiem un iespējām krīzes situācijās saņemt palīdzību, sociālo pakalpojumu un drošas nodarbinātības iespējas.[23] Lai to realizētu, ir nepieciešams nodrošināt koordinētu valsts un pašvaldību pieeju, ņemot vērā to, ka Latvijā vēl nav vienotas stratēģijas, kas aptvertu visu neaizsargāto grupu aizsardzību.

Galvenie secinājumi un rekomendācijas

Ziņojums kopumā liecina par to, ka Latvija ir sasniegusi nozīmīgu progresu, tomēr joprojām pastāv jau iepriekš identificētās nepilnības un tai ir jāturpina stiprināt savas spējas pielāgot rīcības mehānismus cilvēku tirdzniecības mainīgajām izpausmes formām, ekspluatācijas veidiem un īpaši viegli ievainojamo grupu atšķirīgajām pazīmēm. 

Pirmkārt, nepieciešams turpināt informatīvās kampaņas par maldinošo darba piedāvājumu atpazīšanu un veicināt sociālekonomisko vienlīdzību, lai mazinātu ievainojamības risku nepietiekama finansiālā nodrošinājuma dēļ. Tāpat svarīgi palielināt finanšu un cilvēkresursus, lai būtu iespējas veikt vairāk un padziļinātākas darba vietu inspekcijas. 

Otrkārt, Latvijai īpaša uzmanība jāvelta bērniem un jauniešiem, īpaši tiem, kuri atradušies institucionālajā aprūpē. 

Treškārt, Latvijai aktīvāk jāiesaistās dzimumu stereotipu novēršanā, atbalsta programmu sievietēm veidošanā un likumdošanas attīstīšanā. 

Ceturtkārt, attiecībā uz patvēruma meklētājiem jāveic individuāla ievainojamības izvērtēšana, jānodrošina adekvāts valsts un pašvaldību atbalsts un profesionāļu apmācība. 

Piektkārt, jāveicina drošu pakalpojumu pieejamība sociāli mazaizsargātām grupām, minoritātēm (t.sk. Romu tautai), personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem. Tāpat Ziņojumā ieteikts palielināt cilvēkresursus Nacionālā koordinatora darbam, atjaunot starpinstitucionālo darba grupu un ieviest neatkarīgu Nacionālo ziņotāju.[24] Turpmākajos gados ir būtiski turpināt mērķtiecīgu un koordinētu darbu, pielāgojot pasākumus dažādām situācijām, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, pilnvērtīgu atbalstu un drošu vidi visiem.

Autore norāda, ka rakstā izklāstītais nepauž nevienas organizācijas vai institūcijas viedokli attiecīgajā jomā, un tās secinājumi atspoguļo vienīgi personisko skatījumu un Ziņojumā ietverto informāciju.

Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Atsauces

  1. ^ Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību birojs (United Nations Human Rights Office of the High Commissioner). Cilvēktiesības un cilvēku tirdzniecība (Human Rights and Human Trafficking) (2014): 2. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Publications/FS36_en.pdf. Skatīts 02.03.2026.
  2. ^ Beth A. Simmons, Paulette Lloyd, and Brandon M. Stewart, “Tiesību globālā izplatība: transnacionālā noziedzība un cilvēku tirdzniecības gadījums” ("The Global Diffusion of Law: Transnational Crime and the Case of Human Trafficking"), Starptautiskā organizācija (International Organization) 72, Nr. 2 (2018): 8. Pieejams: https://scholar.harvard.edu/sites/scholar.harvard.edu/files/bsimmons/files/lloydstewarysimmons_transnationalcrime_io_2018.pdf. Skatīts 02.03.2026.
  3. ^ Eiropas Padome. Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību atsauce. Strasbūra. 16.05.2005. CETS Nr. 197.
  4. ^ Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojums Nr. 534 “Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.–2027. gadam”.  Latvijas Vēstnesis, 28.08.2025., Nr. 165. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/362691-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanas-planu-2025-2027-gadam. Skatīts 02.03.2026.
  5. a, b, c Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 42. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  6. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 54. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  7. a, b Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 11. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  8. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 18. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  9. a, b Rīgas rajona tiesas 2023. gada 7. septembra spriedumā lietā Nr. 11815001121. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/514241.pdf. Skatīts 2026. gada 10. martā. Skatīts 10.03.2026.
  10. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 13. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  11. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 18. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  12. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 15. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  13. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 13. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  14. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 15. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  15. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 14. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  16. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 13. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  17. ^ Vidzemes apgabaltiesas 2023. gada 15. martā spriedumu lietā Nr. 11815000414. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/551782.pdf. Skatīts 10.03.2026.
  18. ^ Zemgales rajona tiesas 2020. gada 21. oktobra spriedumā lietā Nr. 11390060017. Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/450086.pdf. Skatīts 10.03.2026.
  19. ^ Latvijas Republikas Augstākā tiesa Senāts. Tiesu prakses apkopojums: Krimināllikuma 154.1pants (Cilvēku tirdzniecība) un 165.1pants (Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai) (2014. - 2023. gada septembris). Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi. Skatīts 11.03.2026.
  20. ^ Ministru kabineta 2024. gada 19. decembra rīkojums Nr. 1221 “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam”. Latvijas Vēstnesis, 28.12.2024., Nr. 251. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/357535-vardarbibas-pret-sievieti-un-vardarbibas-gimene-noversanas-un-apkarosanas-plans-20242029-gadam. Skatīts 11.03.2026.
  21. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 18. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  22. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 51. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  23. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 50-54. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.
  24. ^ Eiropas Padomes Ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Ceturtās kārtas novērtējuma ziņojums par Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ieviešanu Latvijā: 54. (Strasbūra: Eiropas Padome, 2026). Pieejams: https://rm.coe.int/greta-evaluation-report-on-the-implementation-of-the-council-of-europe/48802a8e5a. Skatīts 22.02.2026.

Lasi arī