Spēkā stājušies grozījumi Pacientu tiesību likumā, viens no kuriem paredz pienākumu pacientam, kurš neprot valsts valodu, nodrošināt tulkošanu, ja ārsts nepārvalda pacienta valodu. Ar šo grozījumu tiek nostiprināta valsts valoda ārstu un pacientu savstarpējās attiecībās un ārsti tiek pasargāti no diskriminācijas pēc valodas kritērija no pacientu puses.

Pēdējā laikā sabiedrībā aktuāla ir diskusija par pacientiem, kuri runā krievu valodā, bet neprot valsts valodu, un kuri negatīvi un dažreiz pat agresīvi izturas pret jaunajiem ārstiem, kuri krievu valodu nepārvalda un ar šiem pacientiem runā valsts valodā.[1] Šādos gadījumos var runāt, ka pret ārstiem tiek īstenota diskriminācija. Minēto problēmu sadzirdējis arī likumdevējs. 2024. gada 13. jūnijā Saeima pieņēmusi jaunus grozījumus Pacientu tiesību likumā[2] (turpmāk — PTL), kas stājās spēkā 2024. gada 12. jūlijā. Viens no grozījumiem (turpmāk — Grozījums) papildina PTL 15. pantu ar otro prim daļu, kura paredz, ka turpmāk vispārīgi pacientam būs jānodrošina tulkošana, ja viņš neprot valsts valodu un ārsts nepārvalda pacienta valodu. Grozījums, no vienas puses, tiek ieviests, lai stiprinātu valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs, no kā netieši izriet arī ārstu, kuri runā ar pacientu valsts valodā, aizsardzība pret diskrimināciju no pacientu puses, bet, no otras puses, ietekmē pacienta tiesības uz veselību, turklāt skar daļu no Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to rakstā Grozījums tiks analizēts no abu pušu skatpunkta.
Grozījums no pacienta skatpunkta
Tiesību uz veselību raksturojums
Satversmes 111. pants nosaka, ka “valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.” Šīs tiesības pieder pie sociālām cilvēktiesībām, kuru īstenošanai valstij aktīvi jārīkojas (pozitīvs pienākums).[3] Saistībā ar Satversmes 111. pantu Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz veselību reizē arī nozīmē pienākumu valstij radīt atbilstošus apstākļus, kuri nodrošinātu iespēju ikvienai personai īstenot savas tiesības, tādējādi ļaujot uzlabot savu veselības stāvokli.[4]
Lai noskaidrotu tiesību uz veselību saturu, jāaplūko arī starptautiskās cilvēktiesību normas[5]. Tiesības uz veselību ietvertas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām[6] 12. pantā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, interpretējot 12. pantu, norādījusi 4 svarīgus elementus, kuri ietilpst minētās tiesībās - esamība, pieejamība, pieņemamība un kvalitāte. Saistībā ar Grozījumu īpaši jānorāda, ka elements “pieejamība” ietver sevī vairākus aspektus, tostarp pieeju veselības aprūpei bez jebkādas diskriminācijas, kā arī pieeju informācijai (meklēt, saņemt un izplatīt), savukārt elements “pieņemamība” aicina ievērot atsevišķo personu, mazakumtautību, kopienu un citu grupu kultūras īpatnības (medicīniskas ētikas principus).[7]
Tiesības uz veselību regulētas arī Eiropas Savienības (turpmāk — ES) tiesībās, kas atbilstoši Satversmes 68. pantam ietilpst Latvijas nacionālajās tiesībās.[8] ES Pamattiesību hartas[9] 35. pants aizsargā cilvēku veselību, kuras aizsardzības līmenim jābūt augstam, kas izriet no panta otrā teikuma, un nodrošina ikvienam cilvēkam tiesības uz veselības aprūpi.
Argumenti pret Grozījumu
Izpētot likumprojekta sagatavošanas materiālus, presi, raksta autors nesaskatīja lielu pretestību un argumentāciju pret Grozījuma pieņemšanu un par pašreizējā regulējuma saglabāšanu (bez pienākuma pacientam nodrošināt tulkošanu). Raksta autors pieļauj, ka argumenti un diskusija var rasties sabiedrībā, kad Grozījumu sāks īstenot dzīvē. Vienīgi likumprojekta sagatavošanas materiālos atrodama biedrības “Latvijas Cilvēktiesību komitejas” (turpmāk — Biedrība) vēstule Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai (turpmāk — SDLK), kurā ir izteikts priekšlikums svītrot Grozījumu no likumprojekta, kā arī izteikti galvenie argumenti pret Grozījumu.[10]
Biedrība norāda, ka PTL 4. panta piektā daļa (PTL 4. prim panta trešā daļa pēc grozījumu spēkā stāšanās) paredz pacientam tiesību saņemt informāciju viņam saprotamā formā, tātad dzimtajā valodā. Biedrība savā vēstulē atsaucas arī uz Eiropas Pacientu tiesību hartu[11], kurā ir iekļauta pacienta tiesība uz informāciju, kas sniedzama, ievērojot pacienta lingvistisko piederību, pacientam zināmā valodā un formā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Biedrība uzskata, ka Grozījums ir pretrunā ar rakstā jau pieminēto Satversmes 111. pantu un Latvijai saistošām starptautiskajām normām, jo Grozījums ierobežos ⅓ Latvijas iedzīvotāju, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, iespējas veselības aprūpes saņemšanā.[12]
Pie iepriekš minētā raksta autoram svarīgi pieminēt, ka Eiropas Pacientu tiesību harta nav juridiski saistoša.[13] Šis dokuments ir Itālijā darbojoša aktīvas pilsonības tīkla[14] (Cittadinanzattiva-Active Citizenship Network) grupas darba rezultāts.
Tulkošanas īstenošana praksē
Pirms tulkošanas veidu raksturošanas īsi jānorāda, kādā veidā pacients var uzzināt, ka viņam ir jānodrošina tulkošana. SDLK sēdes laikā Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve, ārste Marta Celmiņa pastāstījusi savu un Bērnu kliniskās universitātes slimnīcas pieredzi. Ārste savā praksē saskarās ar nedzirdīgajām personām, kuras vienmēr ieradās ar savu subtulku un tas šiem cilvēkiem ir kā pašsaprotama lieta, tāpēc, pēc ārstes domām, viens no risinājumiem pacientam, kurš nezina valsts valodu un negrib lieki riskēt, jau nākt pie ārsta, piemēram, ar tulku. Savukārt Bērnu kliniskās universitātes slimnīca ir veikusi savu darbinieku aptauju, noskaidrojusi, kuras valodas tie pārvalda, un, kad pacients pierakstās poliklīnikā, uzreiz brīdina pacientu, kurās valodās runā konkrēts ārsts.[15]
No Grozījuma izriet, ka tulkošanu pacients var nodrošināt, pieaicinot kādu personu, kurai nav obligāti jābūt profesionālam tulkam (t.i., pie ārsta var nākt, piemēram, ar radinieku), vai izmantojot tehniskus līdzekļus (Google Translate utt.). Salīdzinot Grozījuma redakciju ar 2. lasījuma redakciju, secināms, ka Grozījuma redakcija ir labvelīgāka pacientam, jo 2. lasījuma redakcija paredzēja tikai iespēju pieaicināt personu, kura nodrošinās tulkošanu.[16]
Objektīvi apstākļi, kad nav jānodrošina tulkošana
Saeimas Juridiskais birojs, sniedzot atzinumu pirms 3. lasījuma, uzsvēra nepieciešamību izvērtēt, vai pacientam vienmēr jānodrošina tulkošana, neatkarīgi no apstākļiem, vai tomēr kādi izņēmumi var būt.[17] Saeimas Juridiskais birojs kā piemēru minēja ieslodzītās personas, kurām šāds pienākums var būt apgrūtinošs.[17] Kā otrais tipiskais gadījums, kas izskanēja vēl pirms 2. lasījuma SDLK Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, ir neatliekāmas medicīniskās palīdzības sniegšana (LU Medicīnas fakultātes vadošās pētnieces, zvērinātas advokātes Solvitas Olsenas viedoklis)[18], jo neviens cilvēks nevar paredzēt, kad viņam pēkšņi var kļūt slikti, attiecīgi tulkošanas nodrošināšana šādā brīdī ir nesamērīgs pienākums.
Grozījums no ārsta skatpunkta
Diskriminācijas aizliegums
Satversmes 91. panta otrais teikums aizliedz jebkādu diskrimināciju. Kā skaidrojusi Satversmes tiesa savā judikatūrā, “diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu attieksmi, ja tā balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, rasi, tautību vai dzimumu.”[19] Satversmes 91. panta otrajā teikumā aizliegti kritēriji nav minēti, tie konstatējami iztulkošanas ceļā, kā arī ņemot vērā harmonijas ar starptautiskajām cilvēktiesībām principu.[20]
Diskriminācijas aizliegums ir plaši regulēts starptautisko cilvēktiesību avotos, tai skaitā arī valoda kā aizliegtais kritērijs.[21] Ar valodu kā aizliegto kritēriju tiek saprasta personas dzimtā valoda, valsts valoda[22], bet ne svešvalodas, tāpēc šajā rakstā aplūkotā gadījumā ārsti ir diskriminēti nevis tādēļ, ka nezina pacienta valodu (ārsti nepārvalda konkrēto svešvalodu), bet tādēļ, ka, nezinot pacienta valodu, runā ar pacientu valsts valodā.
Argumenti par Grozījumu
Grozījuma mērķis ir novērst iespējamus konfliktus pacientu un ārstu starpā un uzlabot pacientu un ārstu saziņu, kā arī stiprināt valsts valodu PTL.[23] Latviešu valoda kā valsts valoda ir nostiprināta un tiek aizsargāta Satversmes 4. panta pirmajā teikumā un Satversmes preambulā, turklāt ir viena no konstitucionālām vērtībām, kas veido Latvijas identitāti.[24] No diskriminācijas aizlieguma skatpunkta, Grozījuma mērķis ir aizliegt radīt nelabvēlīgāku attieksmi pret ārstiem, kuri runā ar pacientu valsts valodā. Nav pieņemami, ka pret ārstiem tiek īstenota emocionāla vardarbība (piemēram, kliegšana; apsaukašana; nepārtraukta, uzbāzīga filmēšana; draudu izteikšana utt.) vai pat fiziska vardarbība tikai tā iemesla dēļ, ka ārsts nezina konkrēto svešvalodu.[25] Attīstot šo domu tālāk, nav pieņemama situācija, kad ārsts, kurš, strādājot un dzīvojot Latvijā, cieš (tiek diskriminēts) no tā, ka runā latviešu jeb valsts valodā.
Raksta autora viedoklis
Visupirms raksta autors cer, ka arī turpmāk ārsta kabinets paliks tikai ārsta kabinets, nevis valodas, politikas un citu jautājumu apspriešanas telpa. Pacientam jāatceras, ka viņš vēršas pēc veselības aprūpes, bet ārstam - ka viņa darba tiešais mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veselības aprūpi pacientam.
No Grozījuma skatpunkta, raksta autors vairāk atbalsta ārstu pozīciju un nevar piekrist Biedrības argumentācijai, ka ar Grozījumu tiek ierobežotas tiesības pacientiem, kuri nerunā valsts valodā, saņemt veselības aprūpi un ka šādi pacienti tiek diskriminēti.
Pirmkārt, jānorāda, ka pretēji Biedrības uzskatiem, Satversmes 111. pantā noteiktās pamattiesības ir ierobežojamas, jo atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai visas Satversmes normas iztulkojamas sistēmiski un jebkuras pamattiesības ir ierobežojamas (izņemot absolūtas pamattiesības), jo pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar pārējām Satversmes normām un pārējo sabiedrības locekļu pamattiesībām.[26] Pacientam noteikta pienākuma leģitīmais mērķis, pēc raksta autora domām, ir demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība, kas izpaužas valsts valodas aizsardzībā, un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužas ārstu aizsardzībā pret diskrimināciju. Tomēr tiesiski uzlikts pienākums nenozīmē, ka tagad pacienti, kuri neprot valsts valodu, saņems sliktāku veselības aprūpi.
Otrkārt, Grozījums nediskriminē pacientus pēc valodas, tāpēc ka pacientiem tiek saglabāta tiesība runāt dzimtajā vai citā sev zināmā valodā, tātad Grozījums neliek pacientiem, kuri neprot valsts valodu, runāt valsts valodā (tieši tāpēc arī jānodrošina tulkošana). Turklāt Grozījums saglabā iespēju ārstam, kurš runā pacientam saprotamā valodā, runāt ar pacientu viņa valodā. Raksta autors cer, ka ārsti, kuri zina kādas svešvalodas, ņemot vērā ģeopolitiskus notikumus pasaulē, pēkšņi (apzināti) neaizmirsīs tās. Līdzīgs viedoklis izskanēja arī SDLK Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē (LU Medicīnas fakultātes vadošās pētnieces, zvērinātas advokātes Solvitas Olsenas viedoklis).[27]
Treškārt, Grozījuma mērķis ir nevis pasliktināt pacienta stāvokli, bet tieši to uzlabot. Grozījums vērsts uz to, lai pacients un ārsts pēc iespējas labāk saprastu viens otru, tādējādi ārsts spēs sniegt labāko veselības aprūpi.
Ceturtkārt, pat ja Grozījums netiktu pieņemts, tas neizmainītu situāciju. Tiesību doktrīnā — PTL komentāros — ir atzīts, ka vispārīgi ārstam nav obligāti jārunā pacientam zināmā valodā, un, attiecīgi rīkojoties, nav atzīstams, ka ārsts būtu pārkāpis savu pienākumu sniegt pacientam informāciju saprotamā formā (šis jēdziens ir plašāks par valodas jēdzienu); tāpat jāņem vērā, ka arī ārsts ir cilvēks un nevar zināt visas pasaules valodas.[28]
Nobeigums
Grozījums PTL ir pirmais solis valsts valodas nostiprināšanai ar medicīnu saistītos normatīvajos aktos (pārējie tiks grozīti tuvākā nākotnē[29]). Tātad diskusija par valsts valodas un tulkošanas lietošanu tiks turpināta. Būs jāatrod atbildes uz tādiem jautājumiem, kā jārīkojas, ja pacients tulkošanu nav nodrošinājis (piemēram, vai ir iespējami gadījumi, kad ārsts drīkst atteikt sniegt veselības aprūpi), kas atbildēs par nepareizu tulkošanu un no tās izrietošām sekām utt. Tomēr galvenie un nemainīgie mērķi paliek vieni un tie paši — uzlabot veselības aprūpi, pacientu un ārstu savstarpējās attiecības, pacientu veselības stāvokli.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Ozola-Baloda Z. Jaunie ārsti, kas nerunā krieviski, dažkārt piedzīvo agresiju; aicina domāt par tulku pieejamību. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.01.2024-jaunie-arsti-kas-neruna-krieviski-dazkart-piedzivo-agresiju-aicina-domat-par-tulku-pieejamibu.a538784/
- ^ Grozījumi Pacientu tiesību likumā: LV likums. Pieņemts 13.06.2024. [14.07.2024. red.]
- ^ Mits M. 2.2. Universālie un reģionālie pamatdokumenti. Grām.: Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Autoru kolektīvs Inetas Ziemeles zinātniskā redakcijā. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 71.lpp.
- ^ Satversmes tiesas 2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 8.1. punkts
- ^ Sk. arī: Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5. punktu; Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu.
- ^ Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Parakstīts Ņujorkā 16.12..1966. [14.07.2024. red.]
- ^ UN Committee on Economic. Social and Cultural Rights (CESCR). General Comment 14, The right to the highest attainable standard of health , E/C.12/2000/4. 2000, point 12
- ^ Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-21-01 16. punkts
- ^ Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 07.06.2016., 389.lpp.
- ^ Biedrība “Latvijas Cilvēktiesību komiteja”. Vēstule “Priekšlikums likumprojekta Nr. 346/Lp14 “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” 3. lasījumam”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FB6B08AB867F0C3EC2258B2D002DB6E5?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ European Charter of Patients’ Rights. Rome, November 2002. Available at: https://ec.europa.eu/health/ph_overview/co_operation/mobility/docs/health_services_co108_en.pdf [last viewed 14.07.2024.]
- ^ Biedrība “Latvijas Cilvēktiesību komiteja”. Vēstule “Priekšlikums likumprojekta Nr. 346/Lp14 “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” 3. lasījumam”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FB6B08AB867F0C3EC2258B2D002DB6E5?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Liepiņš A., Vētra J., Joksts O. Ārstniecības riska fonds: pieredze, problēmas, risinājumi. Jurista Vārds, 21.08.2018., Nr. 34 (1040), 28. lpp.
- ^ Par organizāciju sk. vairāk: https://www.activecitizenship.net/about-us/cittadinanzattiva-active-citizenship-network.html [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 04.06.2024. sēdes audioieraksts. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/0A2A53180B684EF7C2258B3A00390669?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]; sk. arī: TVNET. Kā slimnīcās sazinās ar pacientiem, kas nerunā latviski? Pieejams: https://www.tvnet.lv/8047669/ka-slimnicas-sazinas-ar-pacientiem-kas-neruna-latviski [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikumu tabula likumprojektam “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/0E5EAEEFD9646D38C2258B330047623A?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- a, b Saeimas Juridiskais birojs. Atzinums par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/BCCF4D8AAE1269B9C2258B2D004380AA?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 05.03.2024. sēdes audioieraksts. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/D24DC86C3765FB81C2258AD900330C88?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punkts
- ^ Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 21. punkts
- ^ Diskriminācijas aizliegums ir noteikts Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. pantā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. panta, ES Pamattiesību Hartas 21. panta 1. punktā.
- ^ Levits E. Satversmes 91. panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 109. lpp.
- ^ Parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Par papildus priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/E0C74894EACE4F23C2258ADD00297446?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Par valsts valodas aizsardzību Grozījuma kontekstā sk. vairāk: Āboliņa L., Palkova K. Valsts valodas lietojums pacienta un ārstniecības personas tiesiskajās attiecībās. Jurista Vārds, 02.07.2024., Nr. 27 (1345), 6.-10.lpp.
- ^ Ozola-Baloda Z. Jaunie ārsti, kas nerunā krieviski, dažkārt piedzīvo agresiju; aicina domāt par tulku pieejamību. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.01.2024-jaunie-arsti-kas-neruna-krieviski-dazkart-piedzivo-agresiju-aicina-domat-par-tulku-pieejamibu.a538784/ [aplūkots 14.07.2024.]; sk. arī: Eniņa Z. No nāves draudiem un vajāšanas līdz nemitīgai filmēšanai — Latvijā ārstiem uzbrūk arvien biežāk. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-no-naves-draudiem-un-vajasanas-lidz-nemitigai-filmesanai-latvija-arstiem-uzbruk-arvien-biezak.a533366/ [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra spriedums lietā Nr. 2010-01-01 12. punkts.
- ^ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 05.03.2024. sēdes audioieraksts. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/D24DC86C3765FB81C2258AD900330C88?OpenDocument [aplūkots 14.07.2024.]
- ^ Strazdiņa L., Šāberte L. 4. panta komentārs. Grām.: Pacientu tiesību likuma komentāri. Autoru kolektīvs Santas Slokenbergas zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 52. lpp.
- ^ Veselības ministrija. Saeima atbalsta VM rosinātos grozījumus likumā, kas nosaka pacienta tiesības pieaicināt personu, kas tai nodrošina tulkošanu valsts valodā. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/285440-saeima-atbalsta-vm-rosinatos-grozijumus-likuma-kas-nosaka-pacienta-tiesibas-pieaicinat-personu-kas-t/ [aplūkots 14.07.2024.]