Starptautiskā organizācija Human Rights Watch (turpmāk - HRW) 2026.gadā publicēja ikgadējo (trīsdesmit sesto) pārskatu par cilvēktiesībām visā pasaulē. Savā jaunākajā ziņojumā HRW brīdina, ka cilvēktiesību sistēma ir apdraudēta, jo demokrātiskās vērtības atkāpjas, bet represijas kļūst par ikdienu. Tomēr tiek uzsvērts - vēl nav par vēlu rīkoties.

Galvenās globālās tendences 

Pēdējās desmitgadēs globālajā politikā vērojama demokrātijas un cilvēktiesību sistēmas vājināšanās. Pētnieki šo procesu bieži raksturo kā “demokrātijas recesiju”. Saskaņā ar dažiem rādītājiem demokrātijas līmenis pasaulē ir atgriezies aptuveni 1985. gada līmenī, un apmēram 72 % pasaules iedzīvotāju dzīvo autoritāros vai daļēji autoritāros režīmos. Šī tendence ir redzama gan tradicionālajās lielvarās, gan vairākās reģionālajās valstīs.

Svarīgs pavērsiens notika pēc ASV prezidenta Donalda Trumpa ievēlēšanas prezidenta amatā. Sākot savu otro prezidentūras termiņu, Donalds Tramps veica vairākus soļus, kas izraisīja plašu kritiku. Tā bija saistīta ar tiesu neatkarības ierobežošanu, cilvēktiesību problēmām, ko radīja imigrācijas politika, un attiecību pārskatīšanu ar vairākām starptautiskajām organizācijām. Šajā periodā ASV izstājās no Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes (United Nations Human Rights Council) un Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization), kā arī samazināja finansējumu daļai starptautisko programmu.

Svarīgs faktors starptautiskajā politikā pēdējos gados ir arī vairāki militāri konflikti un humanitārās krīzes. Pēc 2023. gada oktobra Hamas uzbrukumiem Izraēlai konflikts Gazas joslā izraisīja plašu starptautisku reakciju, un saskaņā ar dažiem novērtējumiem līdz 2025. gadam bojā gāja vairāk nekā 70 000 cilvēku. Tajā pašā laikā turpinājās arī Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, un kura laikā tika ziņots par civiliedzīvotāju bombardēšanu, karagūstekņu spīdzināšanu un ukraiņu bērnu deportācijām uz Krieviju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajā konfliktā kļuva par vienu no redzamākajiem starptautiskās politikas līderiem.

Neraugoties uz šīm negatīvajām tendencēm, pasaulē saglabājas arī spēcīga pilsoniskās sabiedrības aktivitāte. 2025. gadā vairākās valstīs, tostarp Nepālā, Indonēzijā un Marokā, notika jauniešu protesti pret korupciju un sliktu pārvaldību. Tāpat arī dažādās valstīs pilsoniskās organizācijas un sociālās kustības turpina aizstāvēt demokrātiju, vārda brīvību.

Kopumā mūsdienu globālo politiku raksturo spriedze starp divām pretējām tendencēm: no vienas puses pieaug autoritārisma ietekme un tiek apšaubīta starptautisko institūciju nozīme, bet no otras puses sabiedrības mobilizācija un pilsoniskās iniciatīvas turpina uzturēt demokrātijas un cilvēktiesību ideju dzīvu. Tieši šī dinamika lielā mērā noteiks starptautisko politiku un cilvēktiesību attīstību turpmākajos gados.

Valstu prakses piemēri un cilvēktiesību pārkāpumu tendences

Šajā nodaļā aplūkota vairāku valstu cilvēktiesību prakse, pamatojoties uz HRW ziņojumu, kas aptver vairāk nekā 100 valstu situāciju, analizējot cilvēktiesību ievērošanu tādās jomās kā vārda un pulcēšanās brīvība, migrācijas politika, politisko ieslodzīto tiesības, diskriminācija un tiesu varas neaizskaramība.

Jāatzīmē, ka Latvija šajā ziņojumā nav atsevišķi aplūkota, tai nav veltīta individuāla nodaļa. Tomēr Latvija tiek pieminēta plašākā Eiropas kontekstā saistībā ar apsūdzībām par patvēruma meklētāju atgrūšanu (angļu valodā “pushbacks”) uz Baltkrieviju. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta vēl nav pieņēmusi galīgo spriedumu vairākās lietās pret Poliju, Latviju un Lietuvu, kurās tiek vērtēta šo valstu rīcība migrācijas krīzes laikā pie Baltkrievijas robežas. Šīs lietas ir būtiskas, jo tās var noteikt, kādā mērā valstis drīkst ierobežot piekļuvi patvēruma procedūrām ārkārtas migrācijas situācijās un kā līdzsvarot robežkontroli ar starptautiskajām cilvēktiesību saistībām.

Turpmākajā izklāstā tiks aplūkotas citu valstu pieredzes, kas ļauj izsekot gan rupjākajām represijām autoritāros režīmos, gan ne mazāk nozīmīgām cilvēktiesību pārkāpumu izpausmēm demokrātiskās valstīs.

Amerikas Savienotās valstis

ASV prezidenta Donalda Trampa otrā administrācija ziņojumā raksturota kā tāda, kas jau no paša sākuma demonstrē klaju cilvēktiesību neievērošanu - ar nozīmīgu atvirzīšanos atpakaļ imigrācijas, veselības, vides, darba tiesību, invaliditātes, dzimumu vienlīdzības, krimināltiesību un vārda brīvības jomās.

Pirmajā pilnvaru dienā tika uzdots izbeigt visas federālās daudzveidības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) programmas, un īstenotas politikas, kas praktiski likvidēja federālās iniciatīvas, kuru mērķis bija mazināt vēsturiskās diskriminācijas sekas. Šis solis tika papildināts ar virkni pasākumu, kas vājināja pilsonisko tiesību izpildes mehānismus.
Imigrācijas politika kļuva par visspilgtāko cilvēktiesību pārkāpumu jautājumu. Imigrācijas un muitas izpildes dienests (ICE) un citi spēkstruktūru dalībnieki veica simtiem vardarbīgu reidu ielās, privātmājās, darbavietās, tiesās, medicīnas iestādēs, universitātēs un reliģiskās vietās, savukārt iepriekš spēkā esošie ierobežojumi aizturēšanai “jutīgās vietās” tika atcelti. Līdz 2025. gada augusta beigām ICE bija aizturējis vairāk nekā trīs reizes vairāk cilvēku nekā visā 2024. gadā, turklāt jaunieviestajos aizturēšanas centros fiksēta smaga medicīniskā nolaidība, pārapdzīvotība un antisanitārija.

Visasāk kritizētais atsevišķais gadījums saistās ar Dienvidamerikas pilsoņu izraidīšanu uz trešajām valstīm. 252 venecuēliešu deportācija, pamatojoties uz 1798. gada likumu “Par ienaidnieka valsts pilsoņiem” (Alien Enemies Act), uz Salvadoras maksimālās drošības cietumu, kur viņi tika pakļauti spīdzināšanai un necilvēcīgiem apstākļiem, ziņojumā raksturota kā piespiedu pazušana starptautisko tiesību izpratnē.

Krimināltiesību jomā fiksēta nāvessoda piemērošanas paplašināšana galvenokārt Vašingtonas štatā un citos ASV dienvidu štatos kā Florida, Alabama, Teksasa.  Saistībā ar vides jautājumiem ASV ir izstājusies no Parīzes klimata nolīguma, ierosinājusi atcelt secinājumu, ka siltumnīcefekta gāzes apdraud sabiedrības veselību, kā arī slēgusi vides taisnīguma iestādes - tas īpaši negatīvi ietekmē nabadzīgās un minoritāšu kopienas.

Digitālās uzraudzības jomā īpaši izcelta sensitīvu personas datu plaša kopīgošana starp valdības aģentūrām, datu centralizācija ar DOGE starpniecību, kā arī sociālo tīklu monitorings deportācijas lēmumu vajadzībām - it īpaši mērķējot uz izteikumiem par konfliktu Gazas joslā.

Krievija

Turpinoties karam Ukrainā, 2025. gadā Krievijā būtiski pastiprinājās represijas pret cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem un pilsonisko sabiedrību. Apcietinājumā bieži tika izmantota slikta izturēšanās kā līdzeklis politiska spiediena izdarīšanai. Politisko ieslodzīto skaits pieauga līdz 1 217. 

“Ārvalstu aģentu” un “nevēlamo organizāciju” tiesiskais regulējums tika paplašināts, kļūstot par galveno mediju, cilvēktiesību aizstāvju un valdības kritiķu vajāšanas instrumentu: 2025. gadā reģistrēti 215 jauni “ārvalstu aģenti” un 78 jaunas “nevēlamās” organizācijas, kopā sasniedzot 281 aizliegto struktūru. 

LGBT personu tiesību jomā kriminālvajāšana par it kā “iesaistīšanos” “starptautiskajā LGBT kustībā” radīja reālus cietumsodus, savukārt administratīvie sodi par varavīksnes karogu izmantošanu fiksēti vismaz 98 gadījumos. Reproduktīvo tiesību sfērā vairāk nekā 20 reģionos ieviests aizliegums “pamudināt uz abortu”, un privātajās klīnikās abortu pieejamība strauji samazinājās.

Migrantiem Krievijā piemērota etniskā profilēšana, patvaļīgas aizturēšanas un vardarbīgi reidi, ieviests “kontrolējamo personu reģistrs” ar plašu uzraudzību. Maskavā testēta mobilā lietotne, kas apstrādā personas datus, tostarp ģeolokāciju, un automātiski rada tiesiskus ierobežojumus; turklāt spēkā stājās aizliegums uzņemt ārvalstu bērnus publiskajās skolās bez legāla uzturēšanās statusa un valodas prasmes.

Baltkrievija

Baltkrievija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kas piemēro nāvessodu. 2025. gada decembrī vismaz 1 110 cilvēki atradās ieslodzījumā politiski motivētu iemeslu dēļ. No 2025. gada marta tiesas sēžu grafiki vairs netiek publiski publicēti. Politiskie ieslodzītie saskaras ar ilgstošu izolāciju, sliktu izturēšanos un spīdzināšanu.

Vismaz 28 neatkarīgi žurnālisti un mediju darbinieki atradās apcietinājumā, un vismaz seši advokāti izcieš sodus no sešiem līdz desmit gadiem politiski motivētās lietās. Politieslodzīto atbrīvošana nereti notika piespiedu izraidīšanas veidā: 2025. gada janvārī–septembrī vismaz 74 politieslodzītos atbrīvoja ar apžēlošanu, no kuriem 52 piespiedu kārtā izraidīja uz Lietuvu; decembrī 123 ieslodzītos pārsūtīja uz Ukrainu un Lietuvu. Tie, kas palika Baltkrievijā, tika turpmāk uzraudzīti un vajāti, bieži piespiedu kārtā izvedot no valsts.

Baltkrievija sistemātiski izmanto transnacionālo represiju, aizmuguriski uzsākot tiesas procesus pret trimdā dzīvojošiem aktīvistiem, kā arī veicot reidus pret viņu radiniekiem un konfiscējot īpašumus Baltkrievijā.

Francija

Francijā 2025. gadā turpinājās politiska nestabilitāte un polarizācija, ko pavadīja sabiedrības uzticēšanās krīze demokrātiskajām institūcijām un pilsoniskās telpas sašaurināšanās - 2021. gada tā sauktā “separātisma” likuma ietekme uz biedrošanās un vārda brīvību tika atzīta par nopietni ierobežojošu.

2024. gadā Francijā reģistrēti 9 350 rasistiski, antisemītiski, ksenofobiski vai antireliģiski nodarījumi - par 11% vairāk nekā 2023. gadā. Vienlaikus organizācija SOS Homophobie ziņoja par 57% pieaugumu fizisku uzbrukumu LGBT personām skaitam, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

ANO Spīdzināšanas izkaušanas komiteja pauda dziļas bažas par pārmērīga spēka izmantošanu tiesībsargājošo iestāžu darbībā, kas nesamērīgi skar ārvalstu pilsoņus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā nosodīja Franciju par rasu profilēšanu atkārtotu identitātes pārbaužu kontekstā, un Francijas neatkarīgās cilvēktiesību institūcijas ziņojumā (Défenseur des droits) paziņots, ka jauni vīrieši, kurus diskriminē pēc reliģijas un rases, ir četras reizes biežāk pakļauti policijas apturēšanai.

Migrācijas kontrolē ieviests Francijas-Lielbritānijas pilotprojekts “viens iekšā, viens ārā” un uz robežām izvietotas vairāk nekā 4 000 policijas, žandarmu un militārpersonu, kas veic identitātes pārbaudes, galvenokārt fokusējoties uz migrantiem.

Vācija

Vācijā 2024. gadā fiksēts 40% pieaugums politiski motivētos naida noziegumos, kopā sasniedzot 84 172 reģistrētus nodarījumus. No tiem 1 848 bija “antiislāmiski” noziegumi (pieaugums par 26%), savukārt pilsoniskā sabiedrība pati dokumentēja 3 080 anti-musulmaņu gadījumus (pieaugums par 60% attiecībā pret 2023. gadu), kā arī reģistrēti 6 236 antisemītiski naida noziegumi (pieaugums par 21%).

Pēc 2025. gada sākuma vēlēšanām pieauga bažas par regresīvāku migrācijas un patvēruma politiku. Žurnālistu drošības organizācija “Reportieri bez robežām” (Reporters sans frontières – RSF) iksēja 89 uzbrukumus žurnālistiem un medijiem 2024. gadā - tie vairāk nekā divkāršojušies salīdzinājumā ar 2023. gadu. Īpaši kritizēti ierobežojumi Palestīnas solidaritātes protestiem.

Patvēruma politikā valdība pastiprināja robežkontroli, cenšoties atteikt patvēruma meklētājiem iebraukšanu, neskatoties uz Berlīnes administratīvās tiesas 2025. gada jūnija spriedumu par šīs prakses neatbilstību ES tiesībām. Uz diviem gadiem apturēta ģimeņu apvienošana subsidiārās aizsardzības saņēmējiem, kā arī pieņemts likums, kas ļauj izpildvarai bez parlamentāras kontroles mainīt “drošo izcelsmes valstu” sarakstu, tādējādi atvieglojot patvēruma pieteikumu noraidīšanu.

Ķīna

Ķīna turpina noliegt cilvēktiesību uzraudzību un starptautiskos kritiskos ziņojumus, uzstājot, ka tās iekšpolitika ir suverenitātes jautājums, kas nav pakļauts ārējai pārbaudei. Tomēr 2025. gada ziņojumā dokumentētie fakti liecina par pretējo.

Sjiņdzjanā kopš 2016. gada pastiprinātā politika pret uiguriem un citām turku izcelsmes musulmaņu minoritātēm tiek kvalificēta kā noziegumi pret cilvēci - masveida patvaļīga aizturēšana, piespiedu politiskā indoktrinācija, spīdzināšana, seksuālā vardarbība, piespiedu darbs un reliģiskās un kultūras prakses iznīcināšana. Ikdienas uzvedība - bārdas nēsāšana, lūgšanu prakses, noteiktu vārdu izmantošana - tiek klasificēta kā “ekstrēmisms” un “terorisms”, par ko seko kriminālvajāšana.

2025. gadā turpināja parādīties jauni atklājumi par piespiedu darbu globālajās piegādes ķēdēs. Pētījumi liecina, ka piespiedu darbs Sjiņdzjanas reģionā ir saistīts ar elektronikas, apavu, sporta preču, automobiļu un kritisko minerālu ražošanas nozarēm visā pasaulē.

Tibetā tika ierobežota reliģiskā prakse, pārvietošanās brīvība un kultūras izpausmes, savukārt Honkongā 2025. gadā turpinājās nacionālās drošības likuma izmantošana pret opozīcijas politiķiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vairāki no viņiem izcieš cietumsodus.

HRW piedāvātie risinājumi

HRW uzsver, ka globālās cilvēktiesību sistēmas saglabāšana prasa koordinētu, starptautisku rīcību. Kā galveno risinājumu organizācija izvirza jaunas starpreģionālas alianses izveidi, apvienojot demokrātiskas valstis ar ievērojamu ģeopolitisko un ekonomisko svaru, tostarp Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Japānu, Lielbritāniju, Dienvidāfriku un ES, kas kopā spētu kļūt par efektīvu pretsparu autoritārām lielvarām.

Praksē tas nozīmētu tirdzniecības un drošības nolīgumu pakļaušanu cilvēktiesību nosacījumiem, ANO mehānismu aktīvu aizstāvēšanu un pilsoniskās sabiedrības iesaisti valdību mobilizēšanā. Cerīgu precedentu rada 2025. gada jūlija “Demokrātija mūžīgi” samits Čīlē, kurā vairāku valstu līderi apņēmās īstenot aktīvu demokrātisko diplomātiju, kā arī vairāk nekā 70 valstu kopīgais paziņojums ANO par daudzpusēju cilvēktiesību aizstāvēšanu.

HRW secinājums ir skaidrs: autoritārisma pieaugumam var pretoties tikai ar noteiktu, stratēģisku un koordinētu rīcību gan vēlētāju, gan pilsoniskās sabiedrības, gan starptautisko institūciju līmenī.

HRW ziņojums pieejams šeit.

Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.