Eiropas cietumu sistēmas arvien biežāk saskaras ar pārapdzīvotību un resursu izsīkumu, kas grauj ne tikai iestāžu drošību un personāla spējas, bet arī pašu ieslodzījuma jēgu – rehabilitāciju un gatavošanu atgriezties sabiedrībā. Statistika rāda, ka trešdaļa Eiropas valstu cietumu administrāciju ir pārslogotas, un eksperti arvien skaļāk uzsver, ka risinājums nav jaunu cietumu būvniecība, bet gan alternatīvu sankciju un probācijas mehānismu attīstīšana.
Eiropas cietumu un probācijas sistēmas saskaras ar arvien lielāku spiedienu, jo ieslodzīto skaits pieaug un iestādes tiek pārslogotas. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2024. gada ikgadējo statistiku par cietumu iedzīvotājiem (SPACE I), trešdaļa Eiropas cietumu administrāciju saskaras ar pārblīvētību. Dažās valstīs situācija ir īpaši smaga: Slovēnijā uz 100 pieejamām vietām ir 134 ieslodzītie, Kiprā – 132, bet Francijā – 124.
Sekas ir smagas – pārapdzīvotība apdraud drošību, samazina piekļuvi rehabilitācijas programmām un apgrūtina personāla resursus. Vēl būtiskāk, tas rada jautājumus par pašu ieslodzījuma mērķi.
30. ikgadējā cietumu un probācijas dienestu direktoru konferencē, kas notika Krakovā 24. - 25. septembrī, amatpersonas un eksperti no visas kontinenta jautāja, vai Eiropai ir jāpārskata tās paļaušanās uz brīvības atņemšanas sankcijām?
Pārmērīga sodu piemērošana un tās sekas
Eiropas Padome jau sen brīdina par pārmērīgas brīvības atņemšanas soda piemērošanas bīstamību, Padomes Brīvības atņemšanas departamenta vadītājs Hjū Četvinds (Hugh Chetwynd) 2024. gadā uzsvēra, ka
“Neskatoties uz to, ka noziedzības līmenis visā Eiropā samazinās, mēs novērojam, ka ieslodzīto personu skaits pieaug, kas izraisa cietumu apstākļu pasliktināšanos.”[1]
Cietumu pārpildītība apdraud drošību, rehabilitāciju un cilvēktiesības, un eksperti uzsver, ka krīzi var atrisināt tikai ar politisko gribu paplašināt alternatīvas ieslodzīšanai, nevis būvējot jaunas cietumu ēkas.[2]
Uzraudzības iestādes, piemēram, Eiropas Komiteja spīdzināšanas novēršanai (CPT), turpina uzsvērt trūkumus, piemēram, CPT 2024. gada ziņojumā brīdināts, ka cietumu pārpildīšanas problēmas pasliktināšanās Eiropā apdraud cietumu darbību, pakļauj cilvēkus necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei, veicina vardarbību, sliktus apstākļus un nepietiekamu rehabilitāciju.[3]
Dati: pieaugošā krīze
SPACE I statistika atklāj gan šīs problēmas apmēru, gan daudzveidību. 2024. gada 31. janvārī Eiropas Padomes dalībvalstu 51 cietumu administrācijās bija 1 021 431 ieslodzītais, un vidējais ieslodzījuma rādītājs bija 105 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotāju.
Dažas valstis izceļas. Turcija reģistrē visaugstāko ieslodzījumu rādītāju Eiropā – 356 uz 100 000 iedzīvotāju, tai seko Azerbaidžāna (264) un Gruzija (261). ES Polija ieņem augstu vietu ar 202 ieslodzītajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Arī Latvija ir viena no valstīm ar paaugstinātu ieslodzījumu rādītāju, ziņojot par 175 ieslodzītajiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir ievērojami virs Eiropas vidējā rādītāja.
Dati liecina arī par satraucošām tendencēm. Trīspadsmit valstīs, tostarp Zviedrijā (+15,5 %), Itālijā (+7,8 %) un Īrijā (+5,4 %), ieslodzīto skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir ievērojami pieaudzis. Tikai dažās valstīs, piemēram, Bulgārijā (-14,5 %) un Turcijā (-12,9 %), ir novērots ievērojams samazinājums.
Saskaņā ar Lozannas Universitātes SPACE pētniecības grupas vadītāja profesora Marcelo Aebi teikto, galvenais faktors ir soda ilgums - īsāks vidējais ieslodzījuma ilgums korelēja ar zemāku ieslodzīto skaitu. Ieslodzījuma termiņa samazināšana, jo īpaši attiecībā uz nevardarbīgiem un zema riska likumpārkāpējiem, varētu būt spēcīgs instruments ieslodzījumu skaita samazināšanai.
Vai ieslodzījums ir labākais risinājums?
Polijas tieslietu ministrs Valdemārs Žureks (Waldemar Żurek) savā atklāšanas runā ikgadējā cietumu un probācijas dienestu direktoru konferencē izvirzīja fundamentālu jautājumu - vai ieslodzījums ir labākais risinājums gan no likumpārkāpēja, gan no upura, gan no visas sabiedrības viedokļa?
Ministrs aicināja pāriet uz pierādījumiem balstītu politiku, kas pamatota ar datiem, pētījumiem un izmērāmiem sociāliem rezultātiem. Viņš aicināja izvairīties no masveida izolēšanas no sabiedrības, tā vietā sodus individualizējot.
“(…) probācijas sistēmas un brīvības atņemšanas pasākumi kļūst ārkārtīgi svarīgi, un tos nevajadzētu uzskatīt par maigām alternatīvām, bet gan par pilnvērtīgiem, moderniem un humāniem krimināltiesību instrumentiem.”[4]
Pētījumi liecina, ka ieslodzītie likumpārkāpēji pēc atbrīvošanas mēdz izdarīt vairāk noziegumu un viņiem ir vājākas saiknes ar darba tirgu salīdzinājumā ar tiem, kas atrodas probācijas uzraudzībā, īpaši jauniešu vidū.[5]
Probācija tiek uzskatīta par rehabilitējošāku risinājumu nekā ieslodzījums, jo tā nodrošina struktūru, atbilstības veicināšanas pasākumus, sodus par pārkāpumiem un nosūtīšanu uz sociālajiem dienestiem, palīdzot samazināt turpmāko noziedzību un ieslodzījumu, vienlaikus ļaujot likumpārkāpējiem palikt savās kopienās.[6]
Latvijas pozīcija
Pēdējo divu desmitgažu laikā cietumu iedzīvotāju skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, taču valsts joprojām atrodas Eiropas valstu cietumu iedzīvotāju skaita augšgalā.[7] Lai gan Latvijā nav nopietnas pārblīvētības problēmas, statistikas dati liecina, ka sistēma joprojām ir ļoti atkarīga no brīvības atņemšanas pasākumiem.[8]
Latvija atbildē uz SPACE I 2023 statistiku uzsvēra, ka saskaņā ar Krimināllikuma 36. pantu personai par izdarītu noziedzīgu nodarījumu kā galveno sodu var piespriest brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Latvija gan atzina, ka valstī brīvības atņemšana tiek piemērota daudz retāk nekā citi sodi, piemēram, sabiedriskie darbi.[7] 22. septembrī noslēdzās būvniecība un tika nodots ekspluatācijā jaunais Liepājas cietumam. Tā kapacitāte ļaus uzturēt 1200 vīriešus, kas ir gandrīz trešdaļa no Latvijas ieslodzīto kopskaita. Ar cietuma būvniecības pabeigšanu uzsvērts, ka šis projekts apliecina sistēmas virzību prom no vienkāršas izolācijas, pievēršoties neformālo hierarhiju mazināšanai.[9]
Valsts probācijas dienests ik gadu uzrauga ap 5000 personu, visbiežāk – nosacīti notiesātos un tos, kam piemērota probācijas uzraudzība kā papildsods, savukārt retāk, nosacīti atbrīvotos vai pamatsoda kārtībā uzraugāmos. Uzraudzības laikā tiek veikts riska-vajadzību novērtējums, noteikti individuāli pienākumi un nodrošināta dalība deviņās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmās, kas samazina recidīva risku. Ja klienti ievēro noteikumus, viņi var pretendēt uz soda termiņa samazinājumu, bet pārkāpumu gadījumā probācijas uzraudzība var tikt aizstāta ar reālu brīvības atņemšanu.[10]
Vairāk nekā tikai skaitļi
Krimināltiesību sistēmas pārslodze nav tikai statistisks rādītājs. Tā ietekmē cilvēka cieņu, sociālo kohēziju un ilgtermiņa drošību. Kā Żurek norādīja Krakovā, sistēmām ir jāatzīst to likumpārkāpēju vajadzības, kuriem ir garīgās veselības traucējumi, atkarības vai intelektuāla invaliditāte - grupas, kas ir nesamērīgi pārstāvētas cietumos.
Konferences darbsemināros tika apspriestas problēmas, kas ir aktuālas visā Eiropā: garīgās veselības un traumas apzinātas aprūpes veicināšana, ieslodzīto vecāku bērnu atbalstīšana un sodu pielāgošana neirodaudzveidībai. Šīs diskusijas uzsver, ka efektīva tiesvedība ir ne tikai sodīšana, bet arī riska pārvaldība, kaitējuma novēršana un reintegrācijas veicināšana.
Pētījumi liecina, ka lai gan tiesvedībā sods bieži tiek uzskatīts par upura tiesībām un līdzekli miera nodrošināšanai, šāda pieeja pārslodzina krimināltiesības ar mērķiem, kurus tās nevar pilnībā sasniegt. Tā vietā valstij būtu jāatrod līdzsvars starp soda preventīvo lomu un papildu mehānismiem, piemēram, patiesības noskaidrošanu, kompensācijām un simbolisku atzīšanu, lai labāk kalpotu upuriem, aizsargātu juridiskās intereses un uzturētu sabiedrisko kārtību, neriskējot ar turpmāku destabilizāciju.[11]
Pārapdzīvotība un pārmērīga paļaušanās uz ieslodzījumu skar ne tikai Eiropu kopumā, bet arī Latviju, kur joprojām dominē brīvības atņemšanas pasākumi, lai gan probācijas sistēma pierāda savu efektivitāti recidīva mazināšanā. Ilgtspējīga krimināltiesību politika prasa drosmi atteikties no tikai soda pieejas un pievērsties risinājumiem, kas ir humāni, pierādījumos balstīti un kas patiesi palielina sabiedrības drošību ilgtermiņā.
Atsauces
- ^ Eiropas Padome, “International Day in Support of Victims of Torture: interview with Hugh Chetwynd, Executive Secretary of the CPT”, pieejams angļu valodā: https://www.coe.int/lv/web/cpt/-/international-day-in-support-of-victims-of-torture-interview-with-hugh-chetwynd-executive-secretary-of-the-cpt
- ^ Eiropas Padome, “35th anniversary of the Convention for the Prevention of Torture: the CPT releases a podcast on the challenges and realities of prisons in Europe”, pieejams angļu valodā: https://www.coe.int/en/web/cpt/-/35th-anniversary-of-the-convention-for-the-prevention-of-torture-the-cpt-publishes-a-podcast-on-the-challenges-and-realities-of-prisons-in-europe
- ^ Eiropas Padome, 34. vispārējais CPT ziņojums, pieejams angļu valodā: https://rm.coe.int/1680b57a68
- ^ Eiropas Padome, “Prison and probation: Kraków conference explores how to move away from the overuse of penal sanctions,” pieejams angļu valodā: https://www.coe.int/en/web/portal/-/prison-and-probation-kraków-conference-explores-how-to-move-away-from-the-overuse-of-penal-sanctions?p_l_back_url=%2Fen%2Fweb%2Fportal%2Fnewsroom
- ^ Bastien Michel un Camille Hemlet, “Incarceration versus probation? Long-run evidence from an anticipated reform,” Jūlijs, 2020. gads, pieejams angļu valodā: https://www.tse-fr.eu/sites/default/files/TSE/documents/sem2020/bid/hemet.pdf
- ^ Phelps Michelle S., “The Paradox of Probation: Community Supervision in the Age of Mass Incarceration,” Law Policy, 2013. gada 1. marts, 35(1-2), lpp. 51–80. doi: 10.1111/lapo.12002
- a, b Eiropas Padome, “Response of the Latvian Government to the report of the European Committee for the Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment (CPT) on its visit to Latvia from 22 to 31 May 2024,” pieejams angļu valodā: https://rm.coe.int/1680b47e67
- ^ LSM+ English, “Latvia has plenty of prisoners, but at least they're not overcrowded,” 2024. gada 29. aprīlis, pieejams angļu valodā: https://eng.lsm.lv/article/society/crime/29.04.2024-latvia-has-plenty-of-prisoners-but-at-least-theyre-not-overcrowded.a552186/
- ^ Tieslietu ministrijas preses relīze, “Vērienīgais valsts pasūtījuma ēku būvniecības projekts – jaunais Liepājas cietums – uzbūvēts un nodots Tieslietu ministrijai,” LV Portāls, pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/380775-verienigais-valsts-pasutijuma-eku-buvniecibas-projekts-jaunais-liepajas-cietums-uzbuvets-un-nodots-tieslietu-ministrijai-2025
- ^ Kalniņa Zaida, “Sabiedrībā izciešamā soda veids – probācijas uzraudzība,” LV Portāls, 2024. gada 20. marts, pieejams: https://lvportals.lv/tiesas/361550-sabiedriba-izciesama-soda-veids-probacijas-uzraudziba-2024
- ^ Maculan Elena and Gil Gil Alicia, “The Rationale and Purposes of Criminal Law and Punishment in Transitional Contexts,” Oxford Journal of Legal Studies, 40. sējums, 1. izdevums, 2020. gada marts, lpp. 132–157, https://doi.org/10.1093/ojls/gqz033
