ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Ilgtspējīgas attīstības mērķu ziņojums un cilvēktiesības: bažas par vārda brīvību globāli

Apvienoto Nāciju Organizācijas 2024. gada ziņojumā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir uzsvērts, ka gandrīz puses no 17 mērķiem izpilde uzrāda minimālu vai mērenu progresu, bet vairāk nekā trešdaļas mērķu izpilde stagnē vai virzās pretējā virzienā. Šajā rakstā tiek apskatīts ziņojumā secinātais, īpašu uzmanību pievēršot vārda brīvībai – apakšmēŗķim kas ir iekļauts 16. ilgtspējīgas attīstības mērķī – “Miers, taisnīgums un stipras institūcijas”.

Mathias Reding / Unsplash

Kas ir ilgtspējīgas attīstības mērķi?

Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, ko 2015. gadā pieņēma visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, ir ieskicēta kopēja sistēma globālam mieram un labklājībai - uzmanību pievēršot gan cilvēkiem, gan planētai. Tās pamatā ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas aicina visas valstis koordinēti rīkoties, izmantojot starptautisko sadarbību, lai sasniegtu tādus mērķus, kā, piemēram, nabadzības izskaušana, izglītības kvalitātes nodrošināšana, dzimumu vienlīdzību un citus. Mērķos uzsvērts, ka ir nepieciešamas stratēģijas nabadzības un citu problēmu novēršanai, lai uzlabotu veselību, izglītību un ekonomisko izaugsmi, mazinātu nevienlīdzību un risinātu klimata pārmaiņu problēmu, vienlaikus aizsargājot arī okeānus un mežus. 

Katru gadu ANO ģenerālsekretārs iepazīstina ar ikgadējo Ilgtspējīgas attīstības mērķu progresa ziņojumu, kas tiek izstrādāts sadarbībā ar ANO sistēmu un ir balstīts uz globālo rādītāju sistēmu un valstu statistikas sistēmu sniegtajiem datiem, kā arī reģionālā līmenī apkopoto informāciju.

Līdzšinējais progress (vai tā trūkums)

2024. gada ziņojumā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir uzsvērti smagi izaicinājumi, mērķu sasniegšanā. Ziņojums arī norāda uz daļēju progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā tādās jomās kā bērnu mirstības samazināšana un piekļuves enerģētikas pakalpojumiem paplašināšana. Savukārt regress tika novērots tādās būtiskās jomās kā klimata pārmaiņas, miers, drošība un nevienlīdzība.

Ziņojumā uzsvērts, ka līdz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai atlikuši tikai seši gadi, un pašreizējie centieni nav pietiekami. Dati ir pieejami un novērtējumu iespējams veikt par 135 no 169 mērķiem. No tiem tikai 17 % liecina par pietiekamu progresu mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam. Gandrīz 48 % mērķu ir vērojamas vidējas līdz nopietnas novirzes no vēlamā progresa, 30 % ir vērojams tikai minimāls progress, 18 % - mērens progress, 18 % - stagnācija un 17 % - regress salīdzinājumā ar 2015. gada līmeni. Tas norāda uz steidzamu nepieciešamību pastiprināt centienus, lai progresu pielāgotu vēlamajiem sasniedzamajiem mērķiem.

Ziņojumā ir veikta analīze par visiem 17 mērķiem, bet šajā rakstā fokusēšos uz mērķi, kura saikne ar cilvēktiesībām ir vistiešākā – mērķis nr. 16 “Miers, taisnīgums un stipras institūcijas”

Mērķis 16: “Miers, taisnīgums un stipras institūcijas”.

16. mērķa iecere ir veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību, nodrošināt taisnīgumu visiem un veidot efektīvas un atbildīgas iestādes. Tomēr jau ilgstoši notiekošie un jaunie konflikti kavē virzību uz šo mērķi. Ar konfliktiem saistīto civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits 2022. gadā pieauga par vairāk nekā 50 %, galvenokārt kara Ukrainā dēļ. Augsts vardarbības un nedrošības līmenis kavē attīstību, un tādas problēmas kā seksuālā vardarbība, noziedzība un ekspluatācija saasinās konfliktu zonās vai vietās, kur tiesiskums ir vājš.

“Uzbrukumi vārda brīvībai turpinās”

ANO Augsta līmeņa politiskajā forumā par programmu 2030. gadam cilvēktiesību organizācijas mudināja valdības stiprināt vārda brīvības un informācijas pieejamības aizsardzību saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.

Cilvēktiesību organizācijas ir norādījušas uz satraucošu regresu kopš 2023. gada, tostarp uz pieaugošiem uzbrukumiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, rekordlielu žurnālistu nāves gadījumu skaitu konfliktu zonās, stagnāciju jaunu informācijas pieejamības likumu izstrādē un esošo likumu vājāku piemērošanu. 

Ziņojumā konstatēts, ka 2023. gadā 40 valstīs tika nogalināti 320 cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un arodbiedrību biedri, kas ir mazāk nekā 2022. gadā, kad tika nogalināti 448 cilvēki. Tomēr strauji pieauga žurnālistu nāves gadījumu skaits konfliktu zonās - tika nogalināti 40 žurnālisti, kas ir vairāk nekā iepriekš, kad šis skaitlis bija samazinājies. Latīņamerika un Karību jūras reģiona valstis bijuši visbīstamākie reģioni – tajos gāja bojā 70 % no visiem bojā gājušajiem.

Jau otro gadu pēc kārtas piespiedu pazušanas (angļu valodā “enforced disappearance”)[1] gadījumu skaits gandrīz divkāršojās, un 14 valstīs tika ziņots par vismaz 54 gadījumiem. Neraugoties uz desmit gadus ilgušo apņemšanos nepieļaut slepkavības un uzbrukumus, šādi gadījumi notika vismaz 97 valstīs.

Kopš 2015. gada katru gadu tiek nogalināti vairāk nekā 300 cilvēku, turklāt uzbrukumi vārda brīvībai izpaužas arī kā nolaupīšana, aizturēšana, juridiska spiediena radīšana un uzbrukumi tiešsaistē. Steidzami ir nepieciešami stingrāki aizsardzības pasākumi, it sevišķi konfliktu vai nemieru zonās.

Ilgstpējības attīstības mērķi: vai tie ir sasniedzami?

Ilgtspējīgas attīstības mērķi  ir visaptveroša sistēma, kuras mērķis ir risināt globālas problēmas, tai skaitā, nabadzību, nevienlīdzību un klimata pārmaiņas. Tomēr nesen publicētais Ilgtspējīgas attīstības ziņojums norāda uz skarbo realitāti, kas rada kritiskus jautājumus par to, vai ilgtspējīgas attīstības mērķi ir institucionāla fantāzija vai patiešām sasniedzami mērķi.

Neraugoties uz to, cik pieviļoši ir ziņojuma rezultāti, tajā ir arī uzsvērts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana nav neiespējama. Ziņojumā ir izklāstīti iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai, tostarp piemēri kā pārmērīga patēriņa samazināšana, lielāki ieguldījumi ilgtspējīgā praksē, kā arī stabilas uzraudzības sistēmas izveide, lai apturētu atmežošanu. 

Tomēr lielai daļai pasākumu, tai skaitā attiecībā uz 16. mērķi un vārda brīvību, ir nepieciešami koordinēti globāli centieni un apņemšanās veikt ilgtermiņa plānošanu, kas pārsniedz sākotnējo 2030. gada grafiku. Lai nodrošinātu, ka visas valstis var dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības iniciatīvās un gūt labumu no tām, ir būtiski pastiprinātu uzmanību pievērst globālajai sadarbībai. Beigu beigās 16. mērķa cerība ir virzība uz mieru, taču pasaulē diemžēl pieaug vardarbība, kas apgrūtina šos centienus. Pēdējos gados politiskā vardarbība ir skārusi gandrīz pusi pasaules iedzīvotāju, un valstis ar zemākiem ienākumiem nes nesamērīgi lielu slogu. Pat attīstītajās valstīs pieaug vardarbības izpausmju skaits, kas grauj tiesiskumu un sabiedrības uzticību iestādēm.

Kas apdraud vārda brīvību globāli?

Daudzu valstu valdības nosaka stingrus noteikumus plašsaziņas līdzekļu darbībai, tostarp cenzūras likumus, kas ierobežo saturu. Valstis bieži attaisno cenzūras ieviešanu  ar mērķi liegt publicēt informāciju, kas tiek uzskatīta par sensitīvu vai kaitīgu valsts interesēm. Šādi ierobežojumi grauj žurnālistu neatkarību un ierobežo sabiedrības tiesības uz informāciju, kas ir būtiskas demokrātijas funkcionēšanai. Juridiskie draudi, piemēram, tiesas procesi par goda un cieņas aizskaršanu un privātuma aizsardzības sūdzības, spēj ievērojami ietekmēt plašsaziņas līdzekļu organizāciju resursus un atturēt žurnālistus no svarīgu sižetu sagatavošanas. Pat ja žurnālisti tiesas skatījumā nav pieļāvuši pārkāpumus, tiesas process pats par sevi var būt pietiekami finansiāli apgrūtinošs un laikietilpīgs un tādejādi liegt žurnālistiem veikt viņu darbu. Šie juridiskie šķēršļi bieži vien kalpo kā instrumenti, ar kuru palīdzību spēcīgas struktūras var apklusināt citādi domājošos vai kritiski noskaņotos žurnālistus. 

Tādēļ ir būtiski pieņemt tiesisko regulējumu, kas aizsargā žurnālistus no uzmākšanās, vardarbības un cenzūras. Šādam regulējumam vajadzētu ietvert, piemēram, žurnālistu tiesības atteikties izpaust viņu avotus, kas var pasargāt žurnālistus no negatīvām tiesiskajām sekām un iebiedēšanas.

Tajā pašā laikā žurnālistika tiek apdraudēta arī no otras puses - sociālo plašsaziņas līdzekļu izplatība ir veicinājusi dezinformācijas izplatīšanos. Tā kā auditorija aizvien vairāk ziņu meklē tiešsaistes platformās, kļūst arvien grūtāk atšķirt uzticamu žurnālistiku no nepatiesas informācijas. Šī riska mazināšana, proti, līdzsvara nodrošināšana starp pieeju informācijai un dezinformācijas apkarošanu, bieži ir ļoti sarežģīta. Medijpratības veicināšana un mediju lietotprasmes nodarbību integrēšana izglītības iestādēs ir viens no veidiem, kā palīdzēt cilvēkiem kritiski izvērtēt informācijas avotus un atpazīt dezinformācijas taktiku, piemēram, viltus ziņas un “deepfakes”.
Tāpat sabiedrībai  var palīdzēt informatīvās kampaņas, kas izglīto par dezinformācijas būtību un tās ietekmi uz sabiedrību, kā arī par to, kā atpazīt nepatiesu informāciju.

Ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 16 un vārda brīvība Latvijā

Kopumā attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16 Latvija starp citām ANO dalībvalstīm ierindojas diezgan labi. No divpadsmit kategorijām septiņas ir progresa zonā un tajās ir prognozēts, ka mērķis tiks sasniegts saskaņā ar plānu līdz 2030. gadam. Četrās kategorijās joprojām ir problēmas, un tikai vienā kategorijā vērojama stagnācija un būtiskas problēmas (slepkavību kategorija). Vārda brīvība Latvijā ir viena no trim kategorijām, kas ir sasniegusi ilgstspējīgas attīstības mērķi.

Ilgstpējības attīstības mērķa sasniegšana ≠ perfekta kārtība

Lai gan Latvija ir panākusi ievērojamu progresu vārda brīvības nodrošināšanā un citu 16. ilgtspējīgas attīstības mērķa aspektu izpildē, joprojām pastāv problēmas.  Neskatoties uz to, ka Latvija ir “sasniegusi mērķi” vārda brīvības jomā, tā nav pasargāta no plašākām globālām tendencēm, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļu kontroli, politisko spiedienu un pilsonisko brīvību ierobežojumiem, kas rodas arī demokrātiski attīstītajās valstīs.

Piemēram, cilvēktiesību organizācijas ir paudušas bažas par ne tik tiešiem plašsaziņas līdzekļu ietekmes veidiem, piemēram, politisku vai ekonomisku spiedienu, kas var ietekmēt žurnālistu neatkarību. Turklāt tiešsaistes dezinformācija un naida runa, jo īpaši plašsaziņas līdzekļu krievu valodā kontekstā, ir nesen saasinājušās problēmas, kas rada izaicinājumus atklātas un drošas informācijas telpas uzturēšanai. Caur Latvijas piemēru tiek novērota iepriekš izteiktā ietekme - lai ilgstpējības attīstības mērķi sasniegtu savu pilno ieceri un potenciālu, nepieciešama globāla koordinācija. Neskatoties uz Latvijas pozīciju, kopējā aina vārda brīvības kontekstā paliek drūma.

Latvijas sabiedrība kopā ar neatkarīgiem žurnālistiem un starptautiskām organizācijām turpina rosināt reformas, kas stiprina pārredzamību, mediju plurālismu un sabiedrības piekļuvi informācijai.

Šo centienu mērķis ir nodrošināt, lai 16. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā panāktais progress tiktu ne tikai saglabāts, bet arī turpināts. Plašāka mācība no Latvijas piemēra ir tāda, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, jo īpaši tādos jutīgos jautājumos kā vārda brīvība, nav lineārs process. Tas prasa pastāvīgu modrību, pielāgošanos un apņemšanos aizstāvēt demokrātiskās vērtības, saskaroties ar mainīgajiem izaicinājumiem.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ Piespiedu pazušana ir personas slepena nolaupīšana vai ieslodzīšana ar valsts atbalstu, kam seko atteikšanās atzīt personas likteni vai atrašanās vietu ar nolūku upuri nostādīt ārpus likuma aizsardzības.