Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Viedoklis

Informācijas pārplūdums kā sabiedrības viedokļa slāpēšanas instruments

Roberts GustsAutors

Valsts īstenota sabiedriskās debates cenzūra un politiskām interesēm atbilstoša viedokļa izplatīšana ir vēsturiski novērojama parādība. Mūsdienās līdz ar cilvēktiesību attīstību, tās tiešās izpausmes formas ir ierobežotas. Tomēr tā joprojām pastāv, tikai citā, savdabīgākā veidā, kas ir īpaši novērojams sociālo mediju vietnēs. Šobrīd to varētu saukt par vārda brīvības ‘apslāpēšanu’.

Luis Villasmil / Unsplash

Vēsturiskās attīstības kulminācija

Vēsturiski sabiedrības viedokli varēja ietekmēt tikai tieši – nododot iecerēto materiālu sabiedrībai mutvārdos. Drukas spiedes jeb iespiedmašīnas izgudrošana 15. gadsimta sākumā radīja iespēju nodot ideoloģiska rakstura informāciju plašākai sabiedrībai. Arī valstis izmantoja tās priekšrocības – Lielbritānijas valdība finansēja izdevniecību un rakstnieku darbību dažādās valstīs, lai nodrošinātu labvēlīgu sabiedrības viedokli Napoleona karu laikā.[1] Savukārt 20. gadsimtā, attīstoties saziņas tehnoloģijām, nepatiesas politiska rakstura informācijas aprites apjoms sasniedza nepieredzēti augstu līmeni.[2] Šajos piemēros vienojošais elements ir vienpusēja saziņa ar sabiedrību ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domāšanu un komunikāciju vidi no ārpuses.

Mūsdienās, sabiedrībai un cilvēktiesībām attīstoties, pārmērīga politiskā viedokļa cenzūra vairs nav pieļaujama.  Proti, ar šādu rīcību valsts apdraud tās starptautiskās attiecības.[3] Līdz ar to ieinteresētās puses ir radījušas jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Tā vietā, lai sodītu personas par nelabvēlīga viedokļa paušanu, tās izmanto tehnoloģiskos risinājumus, kas apslāpē sabiedrības viedokli. Secināms, ka sabiedrības viedokli var ietekmēt ne tikai tieši, no ārpuses, bet arī netieši; proti, izmantojot fiktīvus profilus, politiskie veidojumi spēj izteikt  viedokli sabiedrības komunikācijas avotos kā sabiedrības locekļi.

Kā spilgts piemērs norādāma nesen atklātā sociālo tīklu manipulācijas programma, kas izstrādāta Krievijā. 2024. gada 9. jūlijā ASV Federālais izmeklēšanas birojs kopā ar kiberdrošības iestādēm Nīderlandē un Kanādā paziņoja par programmatūras “Meliorator” esību, kas ir paredzēta noteiktu viedokļu pastiprināšanai sociālo mediju platformā “X”.[4] Programmatūras mērķis ir izveidot fiktīvus lietotāju profilus, kas pastiprinātu noteiktu viedokli sociālajos tīklos. Svarīgi norādīt, ka “Meliorator” darbību pastiprina mākslīgais intelekts, kas ļauj izveidot tādus profilus, kurus ir sarežģīti nošķirt no cilvēku izveidotiem profiliem. Turklāt arī fiktīvo profilu darbības ir šķietami pielīdzināmas cilvēku darbībām.

Programma “Meliorator“ darbībā 

Programmas darbības pamatā ir zinātniskās fantastikas cienīgi pamatprincipi. Programmas pārvaldnieks izveido t.s. Dvēseles (angļu valodā: souls) un Domas (angļu valodā: thoughts). Dvēseles nosaka robotu darbības pārliecību un virsprincipus. Proti, katra robota profils, tā nosaukums, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, profila attēls un personība ir atšķirīgi, tomēr tie tiek grupēti atbilstoši tiem piedēvētajām Dvēselēm. Savukārt Domas aptver tās darbības, kuras programmas pārvaldnieks vēlas, lai roboti īsteno. Šādas darbības var būt vienkāršas, piemēram, ierakstu pārpublicēšana, kas satur noteiktu tekstu, kā arī sarežģītas – atbildēšana uz noteikta rakstura ierakstiem, kā arī korespondences turpināšana ar attiecīgo personu, izmantojot mākslīgo intelektu.

Izveidotie roboti tiek iedalīti trīs tipos atkarībā no to darbības sarežģītības. Pirmā tipa robotiem ir pilnībā izstrādāts profils, personība un politiskā nostāja. Otrā tipa roboti nav biogrāfiski pilnveidoti un galvenokārt veic vienkāršas, atbalstošas funkcijas – reaģēšanu, piesekošanu, informācijas ievākšanu. Savukārt trešā tipa robotu profili atspoguļo cilvēku profilus, un to pamatā ir informācija, kas ievākta no interneta. 

“Meliorator” programmatūra ļauj robotiem veikt tādas darbības, kādas var īstenot ikkatrs sociālo mediju platformas lietotājs. Proti, roboti var sekot citiem profiliem, reaģēt uz ierakstiem, nosūtīt privātus paziņojums, pārpublicēt ziņas. Turklāt, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības, roboti spēj veikt unikālus ierakstus, balstoties uz to iekšēji norādīto biogrāfiju un politisko nostāju, tādējādi atbalstot to radītāja viedokli.

Sabiedrības viedokļa apslāpēšana praksē

Aprakstītā programmatūras “Meliorator” darbība ilustrē fiktīvu sociālo mediju profilu darbību. Tomēr, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrību, ir vērts apskatīt to darbību autoritāru režīmu stiprināšanā.

2015. gadā, kad Meksikā pie varas bija prezidents Enrike Penja Njeto (Enrique Peña Nieto), vairāk nekā 75 000 automatizētu sociālā tīkla Twitter profilu tika izmantoti, lai ietekmētu un apslāpētu sabiedrības viedokli.[5] Sarunvalodā dēvētie Peñabots popularizēja prezidenta darbības divos veidos. Pirmkārt, veicot fiktīvus ierakstus, tie popularizēja valdību slavinošus tēmturus (angļu valodā: hashtag). Otrkārt, Peñabots piepildīja prezidentam nelabvēlīgus tēmturus ar nebūtisku saturu. Šādi Peñabots ne tikai izstūma no populārāko tēmturu saraksta tos, kuri atspoguļoja sabiedrības patieso viedokli, bet arī apslāpēja iedzīvotājiem noderīgas informācijas apriti. Tādējādi vardarbīgu demonstrāciju laikā daudzi miermīlīgi protestētāji nespēja piekļūt policijas aktivitāšu kartēm un drošiem izejas ceļiem, kā rezultātā tie nespēja aizbēgt no bīstamajām zonām un saskārās ar pārmērīgu policijas spēka pielietošanu.[6]

Līdzīga situācija bija vērojama 2017. gadā Katarā. Tiklīdz opozīcijā esoša politiskā spēka tēmturis “Tamim ir visur” (angļu valodā: Tamim is Everywhere) guva popularitāti sabiedrībā, to īsā laikā apsteidza pretējā politiskā spēka tēmturis “Ej prom, Tamim” (angļu valodā: Get out, Tamim).[7] Turklāt sociālo mediju manipulēšana ir vērojama arī šobrīd gan Krievijas[8], gan arī Izraēlas[9] karadarbības atbalstīšanā. 

Secinājumi un nākotnes perspektīva

Kā norāda politoloģijas profesore Margareta Robertsa (Margaret Roberts) sabiedrības viedokli var ietekmēt trīs veidos. Pirmkārt, to var izdarīt radot bailes lietotājiem un draudot ar sankcijām reālajā dzīvē un, otrkārt, palēninot kritiski svarīgas informācijas izplatīšanos, kā arī apgrūtinot lietotāju centienos piekļūt noteiktām vietnēm vai ziņām. Treškārt, sabiedrības viedokli var ietekmēt, pārpludinot tiešsaistes platformas ar lieku informāciju vai politiskajai iekārtai vēlamām ziņām.[10] Tieši pēdējais veids ir īpaši nozīmīgs sabiedrības viedokļa ietekmēšanai sociālajos tīklos. Ņemot vērā apstākli, ka sociālie tīkli ir kļuvuši par mērauklu sabiedrībā valdošajiem uzskatiem, šāda iejaukšanās liek iedzīvotājiem ticēt, ka fiktīvie paziņojumi bauda plašu sabiedrības atbalstu to izplatības dēļ.[11] Līdz ar to patiesais sabiedrības viedoklis tiek atmests kā neveiksmīgs iepretim politiskā veidojuma popularizētajām ziņām.

Sākotnēji sociālie mediji tika uzskatīti par panaceju demokrātijas nodrošināšanai.[12] Līdzīgi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka mediji ir sabiedrības sargsuns.[13] Tomēr bez pietiekamas kontroles sargsuns var kļūt par vilku. Hanna Ārente (Hannah Arendt) ir norādījusi, ka pastāvīgas melošanas mērķis nav panākt, lai cilvēki noticētu meliem, bet gan panākt, lai neviens vairs nekam neticētu. Attiecīgi, cilvēki nevar vairs izvērtēt dzīves situācijas un šādus cilvēkus var kontrolēt.[14] Līdz ar to sabiedrības komunikāciju avotu pārpludināšana ar nepatiesām ziņām rada būtiskus draudus ne tikai vārda brīvībai, bet visām demokrātiskām vērtībām.

Vienlaikus jānorāda, ka likumdevēji jau pievērš šai situācijai pastiprinātu uzmanību. Piemēram, Eiropas Savienības līmenī ir pieņemta Regula (ES) 2024/1689 jeb Mākslīgā intelekta akts, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2027. gada 2. augustam.[15] Arī sociālo tīklu pārvaldītāji pievērš pastiprinātu uzmanību fiktīvu profilu aizliegšanai un bloķēšanai[16], lai gan to centieni ne vienmēr ir sekmīgi.[17] Sabiedrības komunikācijas ātrums ir priekšnoteikums civilizācijas attīstībai, tomēr šī brīža izaicinājums ir nodrošināt situāciju, kur sabiedrības balss nav apslāpēta.

Roberts Gusts ieguvis 2. vietu Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā “Ļauj cilvēktiesībām runāt!”.

Atsauces

  1. ^ Burrows S. British Propaganda for Russia in the Napoleonic Wars: the “Courier d’Angleterre” . New Zealand Slavonic Journal, 1993, pp. 86.-87. Pieejams: https://www.jstor.org/stable/40921466 [aplūkots 03.09.2024.].
  2. ^ Taylor P. Munitions of the mind. Machester: Manchester University Press, 2003, pp. 174-175. 
  3. ^ Raksta tapšanas brīdī aktuāls piemērs ir Izraēlas veiktā telekanāla “Al Jazeera” biroja slēgšana un šīs rīcības starptautiskais nosodījums. Sk., piem., Koškina P. Izraēla atkal vēršas pret telekanālu «Al Jazeera» – liek slēgt biroju Rietumkrastā. LSM, 22.09.2024. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2024-izraela-atkal-versas-pret-telekanalu-al-jazeera-liek-slegt-biroju-rietumkrasta.a569753/ [aplūkots 26.09.2024.].
  4. ^ Joint Cyebrsecurity Advisory. State-Sponsored Russian Media Leverages Meliorator Software for Foreign Malign Influence Activity. 9 July 2024. Pieejams: https://www.ic3.gov/Media/News/2024/240709.pdf [aplūkots 03.09.2024.].
  5. ^ Skat., piem., Porup J. How Mexican Twiter Bots Shut Down Dissent. 24 August 2015. Pieejams:  https://www.vice.com/en/article/how-mexican-twitter-bots-shut-down-dissent/ [aplūkots 30.09.2024.].
  6. ^ Skat., piem., Lucio R. 'PeñaBots': Automated Twitter accounts (BOTS) impede protests, hinder critics, send threats. Pieejams: https://www.borderlandbeat.com/2015/08/penabots-automated-twitter-accounts.html [aplūkots 30.09.2024.].
  7. ^ Leber A., Abrahams A. A Storm of Tweets. Review of Middle East Studies , December 2019, Vol. 53, No. 2, pp. 252.-256. Available: https://www.jstor.org/stable/10.2307/26896726 [aplūkots 30.09.2024.].
  8. ^ Skat., piem., Justice Department Leads Efforts Among Federal, International, and Private Sector Partners to Disrupt Covert Russian Government-Operated Social Media Bot Farm. U.S. Department of Justice. Pieejams: https://www.justice.gov/opa/pr/justice-department-leads-efforts-among-federal-international-and-private-sector-partners[aplūkots 30.09.2024.].
  9. ^ Skat., piem., Ali M. Duggal H., Salhani J. Are you chatting with a pro-Israeli AI-powered superbot? 22 May 2024. Pieejams: https://www.aljazeera.com/features/longform/2024/5/22/are-you-chatting-with-an-ai-powered-superbot[aplūkots 30.09.2024.].
  10. ^ Roberts M. Censored. Distraction and Diversion Inside China’s Great Firewall. Princeton: Princeton University Press, 2018, pp. 6.-7.
  11. ^ Leber, Abrahams 2019, p. 244.
  12. ^ Gunitsky S. Corrupting the Cyber-Commons: Social Media as a Tool of Autocratic Stability. Perspectives on Politics, Vol. 13, No. 1, 2015, p. 42. Pieejams: https://www.jstor.org/stable/43866599 [aplūkots 30.09.2024.].
  13. ^ Skat., piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 8. novembra spriedums lietā Magyar Helsinki Bizottság pret Ungāriju, pieteikums Nr. 18030/11, 168. punkts.
  14. ^ Skat., piem., Berkowitz R. On Fake Hannah Arendt Quotations. The Hannag Arendt Center for Politics and Humanities. Pieejams: https://hac.bard.edu/amor-mundi/on-fake-hannah-arendt-quotations-2024-08-04 [aplūkots 30.09.2024.].
  15. ^ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts)
  16. ^ Skat., piem., Rockwell P. How We’re Protecting Members From Fake Profiles. LinkedIn Official Blog, 2019. Pieejams: https://www.linkedin.com/blog/member/product/an-update-on-how-were-fighting-fake-accounts [aplūkots 30.09.2024.].
  17. ^ Skat., piem,. Thaler S. Scientists found over 1,000 AI bots on X stealing selfies to create fake accounts. New York Post, 24 August 2023. Pieejams: https://nypost.com/2023/08/24/scientists-found-1140-ai-bots-on-x-creating-fake-profiles/[aplūkots 30.09.2024.]; Pequeño A. Russia Impersonated Americans Using Nearly 1,000 Fake AI-Generated X Accounts, Feds Allege. Forbes, 9 July 2024. Pieejams: https://www.forbes.com/sites/antoniopequenoiv/2024/07/09/russia-impersonated-americans-using-nearly-1000-fake-ai-generated-x-accounts-feds-allege/ [aplūkots 30.09.2024.].

Lasi arī