Publicēts Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas ikgadējais ziņojums. Šajā ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta tam, ka atsevišķās valstīs vērojams regress.
Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja (Komiteja) uzrauga to, kā dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ievēro Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanu (Konvencija). Komiteja organizē vizītes Konvencijas dalībvalstīs, lai pārbaudītu izturēšanos pret personām, kurām valsts ir atņēmusi brīvību (ieslodzījuma vietas, psihiatriskās ārstniecības iestādes u.c.) un nepieciešamības gadījumā stiprinātu šo personu aizsardzību pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu. Komiteja katru dalībvalsti apmeklē periodiski (parasti reizi četros gados), taču, ja nepieciešams, papildus tiek organizētas ad hoc vizītes. Pēc katras vizītes Komiteja sagatavo ziņojumu, kurā tiek iekļauti konstatētie fakti, rekomendācijas, komentāri, kā arī tiek pieprasīta informācija no valsts. Tāpat Komiteja stiprina dialogu ar dalībvalstīm arī ārpus vizīšu ietvara un organizē sarunas ar dalībvalstu pārstāvjiem. Ik gadu Komiteja sagatavo arī vispārējo ziņojumu par savu darbību iepriekšējā gadā.
2025. gada statistika
Komitejas ziņojumā par 2025. gadu atspoguļota statistika par Komitejas paveikto.
Pirmo reizi tās darbības laikā Komiteja gada ietvaros īstenoja 22 vizītes. 2025. gadā Komiteja ir organizējusi 8 periodiskās vizītes un 14 ad hoc vizītes, kuru ietvaros apmeklēti policijas iecirkņi, psihiatriskās ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centri un sociālās aprūpes centri.
2025. gadā Komiteja ir publicējusi 19 ziņojumus par organizētajām vizītēm dalībvalstīs.
Latvijas situācija
2025. gadā Komitejas vizīte Latvijā netika organizēta. Neskatoties uz to, ziņojumā paustie ieteikumi var būt noderīgi arī Latvijai, lai nodrošinātu no Konvencijas izrietošo saistību ievērošanu.
Pēdējā periodiskā vizīte Latvijā notika 2022. gadā, taču ad hoc – 2024. gadā. Ziņojums par pēdējo ad hoc vizīti publicēts 2025. gadā. Ziņojums galvenokārt koncentrējās uz apstākļiem ieslodzījuma vietās un 2022. gadā konstatētajām ieilgušajām problēmām – vardarbību ieslodzīto vidū, neformālo hierarhiju un neadekvātu veselības aprūpi. Neskatoties uz progresu atsevišķos jautājumos, Komiteja nesaskatīja pietiekamu rīcību pārejai no kopmītņu tipa kamerām uz individuālajām, kā arī neformālās hierarhijas novēršanā, kas dažkārt rezultējās ar piespiedu darbu. Komiteja arī norādīja uz nepieciešamību palielināt darbinieku skaitu un uzlabot reintegrācijas programmas.
Kopumā Komiteja Latvijā ir organizējusi 6 periodiskās vizītes un 4 ad hoc vizītes.
2025. gadā Komitejas un Latvijas dialoga ietvaros notika saruna starp Komitejas pārstāvi Alanu Mičelu (Alan Mitchell) un tieslietu ministri Inesi Lībiņu Egneri. Ministre iepazīstināja Komiteju ar jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai īstenotu Komitejas rekomendācijas saistībā ar ieslodzīto savstarpējo vardarbību un neformālo hierarhiju. Tie ietvēra rīcības plānu neformālās hierarhijas mazināšanai, ieslodzījuma vietu infrastruktūras stiprināšanu (Liepājas cietuma atklāšana), atteikšanos no kopmītņu tipa kamerām, darbinieku skaita un kapacitātes palielināšanu, sociālās reintegrācijas sistēmas stiprināšanu un citus pasākumus.
2025. gadā Latvija pievienojās sistēmai, atbilstoši kurai Komitejas ziņojumi par Latviju tiek publicēti automātiski. Iepriekš ziņojumi tika publicēti pēc valsts pieprasījuma.
Galvenie izaicinājumi Konvencijas dalībvalstīm
Komiteja ziņojumā pauž bažas, ka ieslodzījuma vietu pārapdzīvotība ir ilgstoša problēma, kas var kļūt par jauno normu. Tā ne tikai apgrūtina ieslodzījuma vietu darbību un potenciāli pakļauj ieslodzītos necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei, bet arī veicina noziedzīgas darbības, pasliktina attiecības starp darbiniekiem un ieslodzītajiem, kā arī palielina vardarbības, spriedzes un garīgās veselības pasliktināšanās risku gan ieslodzītajiem, gan darbiniekiem. Komiteja uzsver, ka pārapdzīvotību var risināt ar daudzpusīgu pieeju, kas tostarp ietver sodu politikas pārskatīšanu, alternatīvu soda veidu piemērošanu, kā arī stingrus limitus, cik ieslodzīto drīkst atrasties katrā ieslodzījuma vietā.
Komiteja norāda arī uz pārmērīgiem brīvības ierobežojumiem pirmstiesas apcietinājumā. Vairākās valstīs apcietinātie bieži vien tiek turēti savās kamerās vairāk nekā 22 stundas dienā, un šāda situācija var ilgt mēnešiem.
Pārapdzīvotību Komiteja konstatējusi arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros, kā arī norādīts uz nepiemērotām telpām un sliktiem materiālajiem apstākļiem. Komiteja joprojām ir bažīga par migrantu atgrūšanas gadījumiem (angļu valodā “pushback”), kad drošības iestāžu aizturētas personas tiek steidzami un piespiedu kārtā atgrieztas pāri sauszemes vai jūras robežām, dažkārt izmantojot smagu fizisku vardarbību.
Psihiatriskās ārstniecības iestādēs Komiteja ir novērojusi daudzus labās prakses piemērus. Tomēr joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, kas bieži saistīti ar veselības aprūpes personāla trūkumu, tostarp jautājumi par piekrišanu ārstēšanai un tādu prakšu izmantošanu kā, piemēram, mehāniski vai ķīmiski ierobežojumi, kas prasītu daudz stingrāku uzraudzību un atbildību.
Komiteja ir novērojusi darbinieku profesionalitātes pieaugumu un sūdzību skaita par sliktu izturēšanos samazināšanos. Tomēr problēmas aktualitāte nav zudusi, slikta izturēšanās joprojām tiek konstatēta. Komiteja iesaka valstīm īstenot nulles tolerances politiku pret vardarbību. Tā iestājas par to, lai darbinieki izmantotu redzamus identifikācijas līdzekļus, tiktu izveidoti efektīvi sūdzību mehānismi un izmantotas videonovērošanas un uz ķermeņa nēsājamās kameras.
Jauns veselības aprūpes standarts ieslodzījuma vietā
2025. gada novembrī Komiteja pieņēma jaunu veselības aprūpes standartu ieslodzījuma vietā. Tajā desmit principu formā apkopota Komitejas ilggadējā prakse.
Standarta pamatā ir aprūpes līdzvērtības princips, saskaņā ar kuru ieslodzītajām personām jābūt pieejamai veselības aprūpei, kuras kvalitāte un apjoms ir vismaz tāds pats kā sabiedrībai pieejamais, nodrošināts bez maksas un bez diskriminācijas. Cieši ar to saistīts ir profesionālās neatkarības princips, kas paredz, ka veselības aprūpes personālam jāspēj īstenot aprūpi autonomi, bez nepamatotas ieslodzījuma vietas administrācijas ietekmes un pilnīgā saskaņā ar veselības aprūpes profesijas ētikas standartiem.
Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
