Latvijas Republikas Saeima 2025.gada 16.aprīlī, motivējot savu lēmumu ar valsts drošības interešu aizsardzību, balsoja par izstāšanos no Otavas konvencijas. Lēmumu par izstāšanos no konvencijas, kas absolūti ierobežoja Latvijas rīcību ar kājnieku mīnām, Saeima pieņēma koordinēti ar virkni citām Eiropas valstīm. Līdz Saeimas lēmumam aizvadītās diskusijas par iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas izgaismoja būtisku jautājumu – vai un kādus riskus valsts ir gatava uzņemties nolūkā stiprināt valsts drošības intereses. Vai izstāšanās no Otavas konvencijas bija izvēle par labu mazākajam ļaunumam?
Otavas konvencija
1997.gada 18.septembrī pieņemtā “Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”[1] jeb Otavas konvencija (turpmāk – konvencija) tika veidota nolūkā novērst kājnieku mīnu radīto kaitējumu vispirms jau civiliedzīvotāju veselībai un dzīvībai, absolūti aizliedzot konvencijas dalībvalstīm kājnieku mīnu lietošanu.[1]
Kājnieku mīnu problemātika ir bijis plaši apspriests temats jau vairākas desmitgades, ko precīzi atspoguļo Džodijas Viljamsas (Jody Williams) runā paustais, 1997.gadā saņemot Nobela Miera prēmiju par savu ieguldīto darbu cīņā pret mīnām: “Lai gan šāda ieroča izmantošana varētu būt militāri attaisnojama kaujas dienā, (..) tiklīdz tiek pasludināts miers, mīnas to neatzīst.”[2] Par nepieciešamību aktīvi cīnīties pret mīnām un to radītajiem riskiem un sekām aktīvi iestājās arī plaši atpazīstamas personības, piemēram, neapšaubāmi viens no spilgtākajiem mirkļiem starptautiskās sabiedrības informēšanā par šiem jautājumiem bija princeses Diānas 1997.gada 15.janvāra mīnu lauka apmeklējums Angolā. Apmeklējuma laikā princese vērsa pasaules uzmanību uz nepieciešamību aizliegt mīnu lietošanu, lai aizsargātu civiliedzīvotāju, it īpaši bērnu veselību un dzīvību.[3]
Atbilstoši konvencijas 1.pantam dalībvalstīm ir aizliegts izmantot, izstrādāt, ražot, iegūt, uzglabāt, saglabāt un nodot tālāk kājnieku mīnas. Konvencija tās 3.pantā pieļauj tikai vienu izņēmumu kājnieku mīnu paturēšanai – apmācību nolūkiem, kas saistīti ar kājnieku mīnu meklēšanas, noņemšanas un iznīcināšanas apmācībām.
Konvencijas izpratnē kājnieku mīna ir mīna, kas: “konstruēta tā, lai eksplodētu brīdī, kad tai tuvojas vai ar to saskaras kāds cilvēks, un tādējādi padarītu rīcībnespējīgu, ievainotu vai nogalinātu vienu vai vairākus cilvēkus. Mīnas, kas konstruētas tā, lai eksplodētu brīdī, kad tām tuvojas vai ar tām saskaras transporta līdzeklis, un ir aprīkotas ar pretnoņemšanas ierīcēm, šāda aprīkojuma dēļ netiek uzskatītas par kājnieku mīnām.”[4] Tātad kājnieku mīnas izpratne konvencijā sakrīt ar vispārizplatīto izpratni par mīnu iedalījumu pēc to pielietojuma mērķa, proti, kājnieku (pretkājnieku) mīnas, prettanku mīnas.[5]
Nevadāmo kājnieku mīnu aktivizēšanas mehānisms primāri balstās uz spiediena vai tā pazušanas konstatēšanu, vibrāciju reģistrēšanu, palaišanas mehānisma iedarbināšanu (piemēram, pārrauts vads). Šīs mīnas ir nevadāmas, tās neizšķir, vai tās aktivizējis ir ienaidnieks vai civiliedzīvotājs. Kaitējums personai tiek nodarīts vai nu ar radīto sprādzienu un tā rezultātā izkliedētajām šķembām, vai jau ar specifiskā virzienā notēmētām šķembām (šķembu virziena mīnas). Tā rezultātā personas ķermeņa daļām tiek nodarīts kaitējums, radot izkropļojumus, kas var izraisīt arī personas nāvi.[6]
Kājnieku mīnu izmantošana tiek pamatota ar to sniegto iespēju radīt šķēršļus ienaidniekam, tādējādi ietekmējot tā taktiku. Tās dod iespēju ienaidniekam liegt pieeju kādam stratēģiski nozīmīgam objektam, ievilināt atklātā teritorijā, kurā vieglāk veikt uzbrukumu, apgrūtināt ienaidnieka piegāžu ķēdes. Turklāt kājnieku mīnu izvietošana ir vienkārša.[7]
Zīmīgi, ka konvencijai nav pievienojušās tās valsts, kas uzskatāmas par lielākajām mīnu ražotājām – Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Indija, Pakistāna un Krievija.[8]
Risku pārrēķins
Krievijai uzsākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, diametrāli izmainījās ģeopolitiskā un drošības situācija Eiropā, it īpaši tās austrumu daļā, kur valstīm ir kopīga robeža ar agresoru Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju. Tieši šo apstākļu izmaiņu rezultātā, Saeima pieņēma lēmumu izstāties no konvencijas. Izstāšanās lēmums tika saskaņots ar citām reģionā esošajām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju.[9]
Atbilstoši konvencijas 20.panta otrajai daļai dalībvalstij iespējams izstāties no konvencijas par to paziņojot pārējām dalībvalstīm, depozitārijam (Apvienoto Nāciju Organizācijai – ģenerālsekretāram), Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, izstāšanās dokumentā sniedzot detalizētus paskaidrojumus par izstāšanās iemesliem.
Saeima, pieņemot likumu par izstāšanos no konvencijas, apstiprināja pielikumu, kurā ietverts Latvijas paskaidrojums par izstāšanās iemesliem. Tajā uzsvērts, ka Latvija kopš pievienošanās konvencijai 2005.gadā ir godprātīgi pildījusi uzņemtās saistības, tomēr sakarā ar reģionālās drošības izmaiņām, Krievijas agresiju, Latvijai nepieciešams nodrošināt rīcības elastību ieroču pielietošanas jautājumos, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību. Tiek norādīts, ka Latvija nevadāmās kājnieku mīnas kombinācijā ar citiem ieročiem uzskata par tādiem līdzekļiem, ar kuriem iespējams palielināt aizsardzības spējas. Turklāt šādiem līdzekļiem Latvija nesaskata alternatīvas.[10]
Ievērojot kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī pausto kritiku par lēmumu izstāties no konvencijas, Latvija savā paskaidrojumā papildus vērsusi uzmanību, ka joprojām ir cieši apņēmusies ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un veikt nepieciešamos soļus, lai pēc iespējas aizsargātu civiliedzīvotājus no kaitējuma, kā arī atbalstītu upurus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.[10]
Šāda Latvijas piebilde ir būtiska, jo neatkarīgi no konvencijas, starptautiskajās tiesībās nav pieļaujams militārās un stratēģiskās valsts interesēs veikt tādas darbības, kas rada ievērojamus un nesamērīgus riskus civiliedzīvotāju interesēm.[11]
Arī Ukrainas prezidents 2025.gada jūnijā parakstīja dekrētu par izstāšanos no konvencijas. Prezidents skaidro, ka šāds lēmums jāpieņem sakarā ar kara realitāti, proti, Krievija, kas nekad nav bijusi konvencijas dalībvalsts, pielieto kājnieku mīnas un Ukrainai ir jālīdzsvaro savas spējas karalaukā, it īpaši, ja nepastāv efektīvas alternatīvas.[12]
Šāds Ukrainas lēmums ir pelnījis pastiprinātu uzmanību, jo saskaņā ar konvencijas 20.panta trešo daļu, izstāšanās no konvencijas stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentus saņēmis depozitārijs, turklāt, ja sešu mēnešu perioda laikā valsts atrodas bruņotā konfliktā, konvencija paliek spēkā līdz konflikta beigām.
Vairāku Eiropas valstu pieņemtais lēmums par izstāšanos no konvencijas liecina par veiktu risku pārrēķinu, kā rezultātā valstis izvēlējušās par labu kājnieku mīnu atgriešanai savu aizsardzības ieroču arsenālā, uzņemoties būtiskus riskus, kādi neizbēgami radīsies kājnieku mīnu pielietošanas gadījumā.
Kājnieku mīnu riski
Kājnieku mīnu izmantošana saistīta ar virkni risku, kas skar dažādas sfēras valsts un cilvēku ikdienā. Kājnieku mīnu riski bieži ir saistīti tieši ar posmu pēc aktīva konflikta, kad attiecīgajos reģionos vēlas atgriezties civiliedzīvotāji, nepieciešama infrastruktūras atjaunošana.
Aplūkojot riskus, vispirms jāizceļ būtiskākais no tiem – kājnieku mīnu radītais risks civiliedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Dati par periodu no 1999.gada līdz 2023.gadam liecina, ka 80% personu, kas cietušas no mīnām (tostarp kājnieku) un nesprāgušas munīcijas, ir bijuši civiliedzīvotāji. Minētajā periodā nelaimes gadījumi, kuros tika reģistrēts cietušā dzimums, liecina, ka 84% no cietušajiem civiliedzīvotājiem ir zēni un vīrieši. Savukārt bērnu īpatsvars cietušo civiliedzīvotāju datos ir 43%. Kājnieku mīnas ierobežo arī spējas piegādāt humāno palīdzību, piekļūt pārtikai un ūdenim.[13] Šie statistikas dati pierāda, ka konvencijas pamatā ir patiesas bažas par civiliedzīvotāju drošību, kur riski saglabājas vēl ilgi pēc militāra konflikta beigām.
Papildus civiliedzīvotāju veselības un dzīvības interesēm, kājnieku mīnas atstāj būtisku ietekmi uz spējām atjaunot konfliktu skartos reģionus. Iedzīvotājiem nav iespējams vai ir apgrūtināti atgriezties savās mājās sakarā ar mīnu atrašanos attiecīgajā reģionā. Palikušās mīnas likumsakarīgi rada sarežģījumus arī infrastruktūras atjaunošanai. Tāpat tiek būtiski ierobežota lauksaimniecība, kamēr mīnu skartās teritorijas netiek identificētas un mīnas neitralizētas.[14]
Nereti mazāk uzsvērts, tomēr īpaši būtisks ir videi radītais kaitējums. Mīnas ietekmē dzīvnieku pārvietošanās spējas un līdz ar to iespēju dzīvniekiem izmantot dzīvotnes, tādējādi izraisot populācijas kritumu un izjaucot ekosistēmas līdzsvaru.
Īpaši bīstams ir mīnu radītais piesārņojums augsnei un ūdenim. Mīnās esošās ķīmiskās vielas var nonākt augsnē un ūdenī. Šī piesārņojuma rezultātā, barības ķēdē nokļūst dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamas vielas, tostarp, smagie metāli.[15]
Apzinot dažādos riskus, kādus kājnieku mīnu izmantošana var radīt, jāsecina, ka argumentu svars par un pret kājnieku mīnu izmantošanu ir līdzīgs. Tādēļ īpaši būtisks ir pamatojums un apstākļi, kādos attiecīgais lēmums pieņemts, lai gūtu pārliecību, ka konkrētajā situācijā starp diviem iespējamajiem ļaunumiem izvēlēts ir mazākais no tiem.
Mazākais ļaunums
Eiropas reģiona drošības apstākļu dēļ Latvija un citas Eiropas valstis, kas atrodas kaimiņos agresoram, arvien biežāk ir spiestas laicīgi pieņemt lēmumus, kas ir īpaši sarežģīti. Šoreiz Latvijai bija jāpieņem izvēle starp valsts drošības spēju stiprināšanu vai augsta humanitāro tiesību aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un citu risku novēršanu. Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm pieņēma lēmumu par labu valsts drošības spēju stiprināšanai.
Šāds lēmums ir loģisks un atbalstāms. Gadījumos, kad valstij jāpieņem lēmums, kas tieši var ietekmēt valsts pašaizsardzības un saglabāšanās spējas, izvēlei ir jābūt par labu pašaizsardzības spēju stiprinošam risinājumam, citām aizsargājamām interesēm piekāpjoties.
Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas valsts lēmums par izstāšanos no konvencijas ir lēmums par mazākā ļaunuma izvēli. Tas gan nenozīmē, ka riski, kurus šis mazākais ļaunums rada, tiek atstāti bez uzmanības. Līdzīgi kā izstāšanās no konvencijas ir saistīta ar Latvijas spējām tiesiski, nepārkāpjot starptautiskajās tiesībās uzņemtās saistības, aizstāvēt sevi ar dažādiem līdzekļiem, tāpat ir jātic, ka Latvijas kā starptautiskās tiesības cienošas valsts rīcība, nepieciešamības gadījumā izmantojot kājnieku mīnas, būs tieši vērsta uz kājnieku mīnu radītā kaitējuma ierobežošanu un novēršanu.
Atsauces
- a, b Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu. Parakstīta Otavā 03.12.1997. [10.08.2025. red.]
- ^ The Nobel Prize: Jody Williams. Available: https://www.nobelprize.org/prizes/peace/1997/williams/facts/; John T Psaropoulos: Why is Ukraine withdrawing from the Ottawa Treaty banning landmines? Available: https://www.aljazeera.com/news/2025/6/30/why-is-ukraine-withdrawing-from-the-ottawa-treaty-banning-landmines
- ^ Martin Barber: The Princess and the Minefield: No Going Back! Available: https://www.against-inhumanity.org/2025/05/06/the-princess-and-the-minefield-no-going-back-by-martin-barber/
- ^ Konvencijas 2.panta pirmā daļa.
- ^ Demira: Types of Mines. Available: https://www.demira.org/demining-eod/humanitarian-mine-clearance/types-of-mines/
- ^ National Reseach Council: Alternative Technologies to Replace Antipersonnel Landmines. Available: https://nap.nationalacademies.org/read/10071/chapter/5#28; Uldis Birziņš: Nevadāmas kājinieku mīnas un kasešu munīcija – kas tas ir un kādas ir alternatīvas? Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.02.2024-nevadamas-kajinieku-minas-un-kasesu-municija-kas-tas-ir-un-kadas-ir-alternativas.a541965/#1
- ^ Yoon J. H. J. The problem of Anti-Personnel Landmines and the Ottawa Treaty: Illusion or Reality. Revue Generale de Droit 28, 1997, no. 4, p. 562; National Reseach Council: Alternative Technologies to Replace Antipersonnel Landmines. Available: https://nap.nationalacademies.org/read/10071/chapter/5#28
- ^ Arms Control Association: The Ottawa Convention: Signatories and States-Parties. Available: https://www.armscontrol.org/factsheets/ottawa-convention-signatories-and-states-parties
- ^ Likuma “Par izstāšanos no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” anotācija, 2. lpp. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/FB99FA04FC04FE81C2258C5900426E27?OpenDocument; John T Psaropoulos: Why is Ukraine withdrawing from the Ottawa Treaty banning landmines? Available: https://www.aljazeera.com/news/2025/6/30/why-is-ukraine-withdrawing-from-the-ottawa-treaty-banning-landmines
- a, b Likums “Par izstāšanos no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”: LV likums. Pieņemts 16.04.2025. [10.08.2025. red.].
- ^ Yoon J. H. J. The problem of Anti-Personnel Landmines and the Ottawa Treaty: Illusion or Reality. Revue Generale de Droit 28, 1997, no. 4, p. 552; National Reseach Council: Alternative Technologies to Replace Antipersonnel Landmines. Available: https://nap.nationalacademies.org/read/10071/chapter/5#28
- ^ John T Psaropoulos: Why is Ukraine withdrawing from the Ottawa Treaty banning landmines? Available: https://www.aljazeera.com/news/2025/6/30/why-is-ukraine-withdrawing-from-the-ottawa-treaty-banning-landmines
- ^ International Campaign to Ban Landmines: Landmine monitor 2024, p. 41.-42. Available: https://www.the-monitor.org/api/assets/reports/Landmine-Monitors/LMM2024/Downloads/Landmine-Monitor-2024-Final-Web.pdf
- ^ International Committee for the Red Cross: Weapon contamination and victim assistance, p. 2. Available: https://www.icrc.org/sites/default/files/media_file/2025-04/2025_SpecialAppeal_Weapon-contamination-and-victim-assistance_ForExtranet_web.pdf.pdf; Yoon J. H. J. 1997, p. 551.
- ^ Military Missions Editorial: The Environmental Effects of Landmines on Ecosystems and Biodiversity. Available: https://militarymissions.blog/environmental-effects-of-landmines/; Masam: Water in war: how landmines in water wells contaminate the environment and displace tens of thousands. Available: https://www.projectmasam.com/eng/water-in-war-how-landmines-in-water-wells-contaminate-the-environment-and-displace-tens-of-thousands/
