Reaģējot uz pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Latvijā tika ieviests Valsts aizsardzības dienests (turpmāk – VAD), lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai. Sabiedrībā un politiķu vidū valda viedokļu šķelšanās par sieviešu obligātu iesaisti VAD. Tikmēr Igaunija šogad paziņoja, ka sieviešu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā ir neizbēgama. Līdz ar to uz svaru kausiem nonāk jautājums par sieviešu obligātu iesaukšanu VAD un dzimumu līdztiesības principa īstenošanu.
Dzimumu līdztiesība armijā
Dzimumu līdztiesība ir princips, kas paredz ikvienai personai baudīt tiesības, izmantot iespējas un uzņemties pienākumus neatkarīgi no tās dzimuma.[1] Jau vēsturiski sabiedrībā nav pastāvējusi pilnīga dzimumu līdztiesība[2], kas vēsturiski vairāk saistāms vēlēšanu, politiskajām, ģimenes tiesībām.[1] Tomēr 2023. gadā, pieņemot VAD likumu, kas regulē VAD norisi, dzimumu līdztiesības princips savu aktualitāti ir guvis plašāk arī militārajā jomā.
Šobrīd VAD likums noteic, ka vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem var tikt iesaukti Valsts aizsardzības dienestā pēc nejaušības principa, ja brīvprātīgi pieteikušos skaits nesasniedz attiecīgā VAD iesaukumā noteikto.[3] Savukārt sievietes šādai atlasei pēc nejaušības principa netiek pakļautas. Atbilstoši VAD likuma 2. panta ceturtajai daļai sievietes VAD ir aicinātas pieteikties brīvprātīgi.
Tomēr pirms teju vairāk kā gada Latvijas publiskajā telpā izskanēja viedokļi, ka Valsts aizsardzības dienestā būtu iesaucamas arī sievietes[4] un ka šo ieceri varētu sākt realizēt sākot ar 2028. gadu.[5]
Bijušais Aizsardzības ministrs Andris Sprūds izteicās, ka šāda sieviešu obligāta iesaistīšana VAD būtu saistāma ar dzimumu līdztiesību un līdzatbildību.[5] Tomēr pēc 2024. gada veiktās aptaujas par sieviešu obligātu iesaukšanu VAD lielākā daļa respondentu, proti, 73% norādīja, ka tam nepiekrīt.[6] Līdzīgs viedoklis sabiedrībā pastāvējis arī 2025.gadā.[5] Turklāt arī Saeima šādai idejai šobrīd atbalstu nesniedz.
Kā argumenti tam, ka sievietes nebūtu iesaucamas VAD pēc nejaušības principa, tika norādīti, ka pēc VAD beigām piecus gadus VAD karavīri kā rezervisti tiek aicināti piedalīties mācībās, kas līdz ar to atturētu sievietes veidot ģimeni un iznēsāt bērnus. Tāpat šobrīd esot pietiekami liels vīriešu īpatsvars un tādēļ neesot nepieciešams iesaukt sievietes obligātā kārtā.[5] Saistībā ar dzimumu līdztiesību politiķu starpā izskanēja viedoklis, ka tomēr abi dzimumi ir atšķirīgi, proti, abu dzimumu fizioloģiskā uzbūve liedz būt vienādā fiziskā sagatavotībā.[7] Līdz ar to viedokļi, kas ir pret iespējamu dienesta attiecināšanu uz sievietēm, balstās uz fizioloģiskām dzimumu atšķirībām un sieviešu lomu demogrāfijas nodrošināšanā.
Autore uzskata, ka arguments par sieviešu iespējamu atturēšanos veidot ģimeni saistībā ar rezerves karavīra pienākumiem nav pietiekami pamatots. Atbilstoši VAD likuma 19. panta pirmajai daļai un Militārā dienesta likuma (turpmāk – MIL) 63. panta otrās daļas 7 punktam VAD karavīrs, beidzoties dienesta termiņam, kļūst par rezerves karavīru. Savukārt MIL 66. panta astotajā daļā ir izsmeļoši noteikti gadījumi, kādos rezerves karavīru uz mācībām neiesauc. Viens no šādiem gadījumiem ir MIL 66. panta astotās daļas 1. punktā paredzētais veselības stāvoklis. Autores ieskatā šīs normas tvērumā varētu ietilpt arī grūtniecība. Šādā gadījumā sieviete, iesniedzot atbilstošu ārsta izrakstu, varētu tikt atbrīvota no dalības mācībās. Līdz ar to apstāklis, ka sieviete ir iekļauta rezerves karavīru sarakstā pats par sevi neierobežo viņas iespējas veidot ģimeni. Tomēr, lai īstenotu dzimumu līdztiesību praksē, ne tikai diskutējot par to, vai sievietes vajadzētu iesaukt armijā un kā pēc dienesta pabeigšanas tas ietekmētu ģimenes veidošanu, jau tuvākā laikā varētu domāt par MIL 66. panta papildināšanu specifiski nosakot, ka sieviete var nepiedalīties mācībās, ja ir bērna gaidībās, kā arī noteiktu laiku pēc dzemdībām. Tas turklāt veicinātu dzimumu līdztiesības principa realizēšanu.
Vienlaikus organizācijas “Sievietes drošībai” valdes priekšsēdētāja Sigita Struberga un projektu vadītāja Eva Kiršteine ir minējušas, ka saistībā ar VAD ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību dzimumu līdztiesībai, vienlaikus pieminot, ka arī sievietes spēj veiksmīgi izpildīt dienesta prasības, un, panākot VAD vienādi obligātu gan vīriešiem, gan sievietēm, varētu panākt visas sabiedrības grupas gatavību neatkarīgi no dzimuma veiksmīgai krīžu pārvarēšanai.[7] Arī psiholoģe, kapteine Iluta Vēvere bija izteikusies, ka, lai arī vislabākais modelis ir, ja vīrieši un sievietes var dienestam pieteikties brīvprātīgi, valsts aizsardzība tomēr ir mūsu visu, gan vīriešu, gan sieviešu uzdevums.[8]
Jāpiemin, ka NATO 2024. gada pēcsamita deklarācijā akcentēja, ka katra NATO dalībvalsts ir atbildīga par dzimumu līdztiesības veicināšanu armijā.[9] Tā, kā VAD ir daļa no armijas, tad likumsakarīgi ir domāt par to, kā veicināt dzimumu līdztiesību realizējot arī VAD.
Neatkarības karš kā atskaites punkts līdz mūsdienu armijai
Lai arī laika gaitā, pateicoties feministu kustībām, sieviešu tiesības un līdzdalības iespējas pakāpeniski tika paplašinātas[1], stereotipi par sieviešu iesaisti armijā joprojām pastāv. Tādēļ ir vērts ielūkoties, kā sieviešu iesaiste armijā ir attīstījusies kopš Latvijas Neatkarības kara (turpmāk – Neatkarības karš), jo līdz ar Neatkarības kara beigām sākās ceļš uz Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas republikas izveidi, priekšplānā sākot izvirzīties arī cilvēktiesību aizsardzībai.[10] Autore uzskata, ka Neatkarības karš pierādīja sieviešu spēju un nepieciešamību iesaistīties militārajā jomā. Turklāt 1919. gadā tika dibināts Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss kā Latvijas regulārās armijas aizmugures atbalsta organizācija, kas darbojās ciešā sasaistē ar armijas pārvaldēm. Kā viens no iemesliem šīs organizācijas izveidei bija kara apstākļi, cilvēkresursu trūkums un sieviešu gatavība iesaistīties Latvijas neatkarības izcīnīšanā.[11] Viena no sievietēm savā dienasgrāmatā bija aprakstījusi savas jūtas pret valsti un apziņu, ka Latvijas Republika ir nepieciešama, jo tā ir viņu labāka nākotne.[12]
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss darbības spektrs bija plašs, proti, tika sniegts atbalsts ne tikai nodrošinot karavīrus ar ēdienu, apģērbu, sanitārajiem materiāliem, bet tika nodrošināta kritušo karavīru bēru organizēšana un apglabāšana.[11] Kopumā Neatkarības karā, ieskaitot Latvijas Sieviešu palīdzības korpusā esošās sievietes, piedalījās ap 3000 sievietes.[13] Turklāt bija 3 sievietes, kuras tika arī apbalvotas ar Lāčplēša Kara ordeni[12], kas ir pirmais Latvijas valsts apbalvojums un augstākais militārais ordenis.[14] Viena no sievietēm, Valija Vaščunas-Jansone, bija kā piemērs tam, kā sieviete spēj iekļauties armijā. Viņa bija vienīgā zināmā sieviete, kas piedalījās regulārajā armijas dienestā Neatkarības kara laikā un pēc Latvijas armijas izveides tika oficiāli pieņemta Latvijas armijā.[12]
Līdz ar Latvijas armijas izveidi, pamazām karaspēka daļās un iestādēs arvien vairāk sāka iesaistīties sievietes.[13] Sākoties Otrajam pasaules karam, sievietes armijā, it īpaši frontes līnijās, sāka parādīties arvien biežāk. Viena no tā laika žurnālistēm, kura arī bija frontes līnijā, rakstīja, ka varbūt rodas iespaids, ka sieviete frontes līnijās bija kaut kas īpašs vai neparasts, bet patiesība ir tāda, ka armijas formas tērpos ir daudz sieviešu. Turklāt, viņa veica salīdzinājumu, ka sieviete, kura veica miermīlīgu darbu veļas mazgātavā un kurai trāpītu artilērija, varētu iet bojā tāpat kā sievietes, kuras atrodas tuvāk frontes līnijai vai pat frontes līnijā.[15]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā tika izveidots Obligātais valsts dienests. Atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” 1. pantam tajā varēja tikt iesaukti tikai vīrieši.[16] Turklāt netika paredzēta iespēja sievietēm pieteikties pat brīvprātīgi. Turpmākos 4 gadus dienestā bija tikai vīrieši. Taču 1997. gadā tika pieņemts Obligātā militārā dienesta likums, 2. panta otrajā daļā nosakot, ka obligāto militāro dienestu var pildīt arī sievietes.[17] Par to, vai un cik sieviešu brīvprātīgi pieteicās Obligātajam militārajam dienestam, autorei nav pieejamu datu. 2006. gadā beidza pastāvēt obligātais militārais dienests, jo tika paredzēta pāreja uz profesionālu militāru dienestu.[18] Atbilstoši pieejamajiem datiem 2006.gadā Latvijas armijā dienēja jau 833 sievietes.[19] Pēc 2025. gada datiem, no Latvijas armijā dienējošajiem, 18 % bija sievietes[20], kas ir viens no augstākajiem sieviešu īpatsvariem starp NATO dalībvalstīm.[21]
Jau 2012. gadā tika norādīts, ka sievietēm, dienējot Latvijas armijā, netiek izvirzītas atsevišķas prasības un noteiktas privilēģijas vai ierobežojumi, respektējot dzimumu līdztiesības principu. Tāpat abiem dzimumiem ir izvirzītas vienādas prasības iecelšanai amatā vai paaugstināšanai dienesta pakāpē. Turklāt Latvijas armijā nav noteikts aizliegums sievietēm dienēt kādā noteiktā vienībā, specialitātē vai amatā.[22] Līdz ar to Latvijas armijas attīstība liecina par virzību uz dzimumu līdztiesību un atteikšanos no vēsturiski pastāvošiem stereotipiem par sieviešu un vīriešu lomām militārajā dienestā.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Latvijas armijā mūsdienas ir arī liels sieviešu īpatsvars, un īstenojot dzimumu līdztiesības principu, 2025. gadā Aizsardzības ministrijā tika prezentēti sieviešu formas tērpi.[23]
Igaunijas pieredze
Igaunijā obligātais militārais dienests darbojas jau kopš 1991. gada.[24] Atbilstoši Igaunijas Militārā dienesta likuma (Kaitseväeteenistuse seadus) 5. panta otrajai daļai sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi.[25] Taču šī gada maija izskaņā Igaunijas Aizsardzības resursu departamenta vadītāja paziņoja, ka obligātais militārais dienests sievietēm ir neizbēgams.[26] Šāda prognoze tiek saistīta ar zemo dzimstības līmeni, katru gadu piedzimstot ap 10 000 mazāk zēnu.[26] Igaunijas aizsardzības komitejas loceklis ir norādījis, ka līdz 2040. gadam iesaukt 4100 jauniešu obligātajā militārajā dienestā būs problemātiski.[27] Līdz ar to pēc 15 gadiem sagaidāms, ka obligātais militārais dienests Igaunijā varētu tikt ieviests arī sievietēm. Vienlaikus Igaunijas Aizsardzības resursu departamenta vadītāja atzina, ka būtu jāievieš obligātais militārais dienests arī sievietēm, jo ikvienam Igaunijas pilsonim ir pienākums aizstāvēt Igaunijas neatkarību.[28] Tāpat mūsdienās militārā joma ir tik ļoti attīstījusies, ļaujot abiem dzimumiem iesaistīties valsts aizsardzības īstenošanā.
Zviedrijas pieredze
Sākotnēji obligātais militārais dienests Zviedrijā tika ieviests 1901. gadā.[29] Par sieviešu iesaukšanu armijā tika runāts 1960. gados[30], taču tajā laikā šī ideja netika īstenota. 2011. gadā tika atcelts obligātais militārais dienests, pārejot uz profesionālo dienestu, kur dienēja 14% sieviešu.[31] Tomēr, reaģējot uz Krievijas 2014. gada iebrukumu Ukrainā un pieaugošajiem draudiem, Zviedrijā tika lemts par labu obligātā militārā dienesta atjaunošanai.[32] Kopš 2018. gada 1. janvāra Zviedrijā atkal pastāv obligātais militārais dienests, kuram pakļautas arī sievietes.[33]
Attiecīgi Zviedrijas likumā par pilnīgas aizstāvēšanās pienākumu (Lag (1994:1809) om totalförsvarsplikt) 1. panta piektajā daļā ir noteikts, ka pienākums pildīt Zviedrijas militāro dienestu attiecas uz Zviedrijas pilsoņiem, sākot no 19 gadu vecuma, līdz tā kalendārā gada beigām, kurā persona sasniedz četrdesmit septiņu gadu vecumu.[34] Minētajā likumā nav atsevišķi nodalītas sievietes un vīrieši, norādot, ka dienests attiecas uz Zviedrijas pilsoņiem. Tādējādi tiek panākta dzimumu līdztiesība ar likuma starpniecību.
Norvēģijas pieredze
Norvēģijā obligātais militārais dienests sākās pēc tam, kad 1953. gadā tika pieņemts likums par valsts aizsardzību.[35] Kopš 1976. gada Norvēģijā sievietēm tika atļauts armijā dienēt brīvprātīgi.[36] Zviedrijā obligātais militārais dienests sievietēm tika apsvērts jau 2002. gadā, kad jau tika runāts par nepieciešamību īstenot dzimumu līdztiesību. Tomēr šāds priekšlikums 2002. gadā atbalstu neguva, un sievietes varēja turpināt dienestam pieteikties brīvprātīgi.[37]
2014. gadā tika veikti likuma grozījumi, paredzot no 2015. gada turpmāk obligātajā militārajā dienestā iesaukt arī sievietes.[38] Tādējādi Norvēģija kļuva par pirmo NATO valsti, kas obligātajā militārajā dienestā iesauc arī sievietes.[39] Sieviešu iesaukšana obligātajā dienestā tika saistīta ar vēlmi panākt dzimumu līdztiesību militārajā jomā.[36] Turklāt sievietēm ir atļauts dienēt jebkurā pozīcijā, cita starpā piedalīties arī kaujas operācijās.[39] Tas nozīmē, ka Norvēģijā, īstenojot dzimumu līdztiesības principu, tiek iesaukti ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, un visās esošajās pozīcijās ir iespēja dienēt abiem dzimumiem. Bieži vien izskan viedokļi, kas balstīti uz stereotipiem, ka sievietēm armijā nav vietas, jo viņas nav tik spēcīgas, kā vīrieši. Tomēr Norvēģijā šāds viedoklis tika atspēkots ar to, ka jebkuram dzimumam armijā ir vieta, jo ne jebkurā pozīcijā ir nepieciešams fizisks spēks, turklāt ir gadījumi, kad sievietes ir spēcīgākas nekā vīrieši.[40]
Ukrainas pieredze
Kopš 2014. gada, kad Krievija sāka militāro konfliktu Ukrainas austrumos un 2022. gada, kad Ukrainā sākās Krievijas īstenotais pilna mēroga karš, mainījās arī sieviešu iesaiste armijā un sabiedrības uzskati par to.
Krievijas un Ukrainas kara sākumā militāras pozīcijas sievietēm nebija. Taču 2015. gadā trīs ukraiņu sievietes nodibināja sieviešu armijas veterānu kustību un uzsāka kampaņu “NEREDZAMAIS BATALJONS” (НЕВИДИМИЙ БАТАЛЬЙОН).[41] Šīs kampaņas mērķis bija ieskicēt problēmas, ar kurām sievietes saskaras dienestā un mainīt sieviešu statusu armijā, īstenojot dzimumu līdztiesību[42], jo novecojuši tiesību akti ļāva sievietēm ieņemt tikai tādus administratīvus darbus kā, piemēram, signalizētājas, pavāres, drēbnieces, kaut gan patiesībā šīs sievietes atradās frontes līnijā. Proti, sievietes formāli bija administratīva darba veicējas, bet patiesībā ieņēma kādu kaujas pozīciju, kuru tiesību akti nemaz neparedzēja kā sievietēm ieņemamus.[43] Tā 2018. gadā tika panākts, ka Ukrainas parlaments pieņēma likumu “Par grozījumiem atsevišķos Ukrainas likumos par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanu militārā dienesta laikā Ukrainas bruņotajos spēkos un citos militārajos formējumos” (Про внесення змін до деяких законів України щодо забезпечення рівних прав і можливостей жінок і чоловіків під час проходження військової служби у Збройних Силах України та інших військових формуваннях).[44] Likums paredz vienlīdzīgas iespējas gan vīriešiem, gan sievietēm, slēdzot militārā dienesta līgumu. Tāpat sievietēm tiek paredzētas tādas pašas iespējas uz amatiem un militārajām pakāpēm.[45] Kā norādīja Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sekretārs, šis likums īsteno dzimumu līdztiesību. Netiek dalīts sievietēs un vīriešos, bet jebkurai personai, kas pilda dienestu, ir vienādas tiesības.[46] Pēc 2022.gada sieviešu skaits Ukrainas armijā nu jau ir vairāk nekā 70 000, veidojot 10% no kopējās Ukrainas armijas karavīru skaita.[47]
Viena no Ukrainas armijā dienējošajām sievietēm atzina, ka sieviešu klātbūtne vairs nav izņēmums, bet gan norma un dažkārt pat privilēģija.[47] Tas liecina, ka ir mazinājušies stereotipi par sieviešu iesaisti armijā un sieviešu iesaiste tiek novērtēta un respektēta. Vienlaikus tagad sievietes var iesaistīties armijā tāpat kā vīrieši, kāpjot pa karjeras kāpnēm.
Ko par dzimumu līdztiesību saka Eiropas Savienības tiesa?
Dzimumu līdztiesības princips Eiropas Savienības tiesībās ir plaši nostiprināts, un Eiropas Savienības tiesa (turpmāk – EST) savā judikatūrā ir konkretizējusi šā principa piemērošanu arī militārajā jomā, pieņemot divus svarīgus spriedumus.
Lieta C-273/97 Sirdar
1999. gada 26. oktobrī tika pieņemts spriedums lietā C-273/97 Sirdar, kur Apvienotās Karalistes tiesa uzdeva EST prejudiciālus jautājumus par dzimumu līdztiesību saistībā ar iespēju strādāt bruņotajos spēkos, proti, vai sieviešu izslēgšana no noteiktām militārām vienībām ir saderīga ar dzimumu līdztiesības principu.[48]
Sirdaras kundze bija Lielbritānijas bruņotajos spēkos un Karaliskajā Artilērijā kā pavāre. Pēc štatu samazināšanas viņa vēlējās pāriet uz Karaliskajiem Jūras spēkiem kā pavāre, tomēr viņas pieteikums tika noraidīts, jo sievietes Karaliskajos Jūras spēkos netika pieņemtas. Sirdaras kundze uzskatīja, ka šāds atteikums ir diskriminācija dzimuma dēļ.[49]
EST norādīja, ka, lai arī dalībvalstis var brīvi pieņemt lēmumus par savu bruņoto spēku organizēšanu, šie lēmumi ir pakļauti Eiropas Savienības tiesībām. Vienlaikus EST norādīja, ka Eiropas Savienības tiesības paredz iespēju valstīm, īstenojot rīcības brīvību, noteikt izņēmumus vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanai, ja dzimums ir noteicošais nosacījums attiecīgā darba veikšanai, ņemot vērā tā raksturu. Taču šiem izņēmumiem ir jābūt stingri definētiem. Konkrētajā lietā EST noteica, ka Lielbritānija bija tiesīga atteikt Sirdaras kundzes uzņemšanu Karaliskajos Jūras spēkos, ņemot vērā Karalisko Jūras spēku specifiku, kuru Lielbritānija attiecīgi pamatoja.[50]
Šī lieta ir nozīmīga ar to, ka EST pirmo reizi noteica, ka militārais dienests pats par sevi neatrodas ārpus dzimumu līdztiesības principa piemērošanas jomas. Taču EST atzina, ka noteiktos gadījumos Eiropas Savienības dalībvalstis var paredzēt ierobežojumus sieviešu dienestam atsevišķās kaujas vienībās.
Lieta C-285/98 Kreil
2000. gada 11. janvārī tika pieņemts spriedums lietā C-285/98 Kreil, kur Vācijas tiesa iesniedza prejudiciālos jautājumus par to, vai sievietēm var liegt ieņemt tādus militārā dienesta amatus, kuros būtu jālieto ieroči.[48]
Kreilas kundze bija elektronikas speciāliste un pieteicās dienestam Vācijas bruņotajos spēkos ieroču sistēmu elektroniskās apkopes dienestā, taču viņas pieteikums tika noraidīts. Tajā laikā Vācijas tiesiskais regulējums paredzēja, ka sievietes drīkst dienēt tikai medicīnas un militārās mūzikas dienestos, bet nevar ieņemt amatus, kas saistīti ar ieroču lietošanu.[51]
EST atzina, ka Vācijas regulējums liedz pieeju sievietēm plašam militāro amatu lokam dzimuma dēļ. EST atkārtoti uzsvēra, ka bruņotie spēki nav pilnībā izslēgti no Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jomas un arī militārajā dienestā ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips.[51] Turklāt EST atzina, ka vispārējs aizliegums sievietēm ieņemt militārā dienesta amatus, kur jālieto ieroči, ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām.[48]
Pēc šā sprieduma pieņemšanas Vācijai bija jāgroza tajā laikā spēkā esošais regulējums, tādējādi ļaujot arī sievietēm iesaistīties militārajā dienestā dažādās jomās, tai skaitā jomās, kur nepieciešams lietot ieročus.
“Sievietes aizsardzībai Skudras”
Šī gada 11. jūnijā tika dibināta biedrība “Sievietes aizsardzībai Skudras”. Biedrības valdes priekšsēdētāja ir Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere pulkvede Antoņina Bļodone.[52]
Biedrības mērķis ir stiprināt Latvijas sieviešu lomu patriotisma veicināšanā valsts drošības, sabiedrības noturības un krīzes gatavības nodrošināšanā, kā arī iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā.[53] Biedrības mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošās sievietes, kurām ir vēlme sagatavoties iespējamām krīzēm, gūstot praktiskas zināšanas un prasmes, kā rīkoties krīzes situāciju gadījumā.[54] Lai to īstenotu, biedrības iecerē ir izveidot trīs posmu apmācību programmu. Programmas pirmais posms saukts “Sieviete – es pati”, proti, kā sievietei rīkoties un būt patstāvīgai pirmajās 72 stundās. Otrajā posmā “Es pati un mans apgādājamais” ar to saprotot kā rīkoties, ja sievietei ir bērni. Trešajā posmā ietilptu civilās aizsardzības joma. Respektīvi, apzinot kādi civilās aizsardzības uzdevumi sievietēm būtu jāizpilda.[55]
Biedrībai var pievienoties jebkura rīcībspējīga un 18 gadus sasniegusi persona, kura vēlas iesaistīties šīs biedrības darbībā un palīdzot īstenot tās izvirzīto mērķi.[56]
Autore uzskata, ka tas ir lielisks veids, kā sievietēm iesaistīties valsts drošības stiprināšanas procesā, gūstot noderīgas zināšanas un prasmes, kas noderētu valsts aizsardzības jomā.
Nobeigums
Atbilde uz jautājumu par dzimumu līdztiesības principa īstenošanu saistībā ar sieviešu iesaukšanu VAD nav viennozīmīga.
Autores ieskatā sieviešu iesaukšana VAD ir atbalstāma, jo dzimumu līdztiesības princips paredz ne vien vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu, bet arī pienākumu uzņemšanos. Taču ir jāizskauž sabiedrībā pastāvošie stereotipi par sieviešu lomu militārajā jomā un jāveicina izpratne par sieviešu spējām iesaistīties militārajā jomā. Vēsture ir pierādījusi, ka sievietes jau agrāk bija spējīgas iesaistīties militārajā jomā un sniegt savu pienesumu valsts aizsardzībā. Turklāt mūsdienās Latvijas armija ir atzinusi, ka ievēro dzimumu līdztiesības principu un aicina sievietes pievienoties dienestam.
Autore pati nupat ir pabeigusi VAD, un atzīst, ka VAD sniedz iespēju apgūt vērtīgas zināšanas un prasmes, attīstīt disciplīnu, atbildības sajūtu.
Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
Atsauces
- a, b, c Osipova S. Dzimuma līdztiesība, 2026, pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/185497-dzimumu-līdztiesība
- ^ Kas notiek ar dzimumu līdztiesību?, 2026, pieejams: https://www.marta.lv/post/kas-notiek-ar-dzimumu-lidztiesibu
- ^ LV likums: Valsts aizsardzības dienesta likums. Pieņemts: 05.04.2023., 4.panta trešā daļa
- ^ LSM.lv Ziņu redakcija. NBS komandieris: Aizsardzības dienestā obligāti būtu jāiesauc arī sievietes, 2024, pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2024-nbs-komandieris-aizsardzibas-dienesta-obligati-butu-jaiesauc-ari-sievietes.a563520/ , Aizsardzības ministrs atbalsta sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā valsts aizsardzības dienestā, 2024, pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2024-aizsardzibas-ministrs-atbalsta-sieviesu-iesauksanu-obligata-karta-valsts-aizsardzibas-dienesta.a563848/
- a, b, c, d Kincis J. Saeimā nav atbalsta aizsardzības ministra iecerei par sieviešu obligāto dienestu no 2028.gada, 2025, pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2025-saeima-nav-atbalsta-aizsardzibas-ministra-iecerei-par-sieviesu-obligato-dienestu-no-2028-gada.a614204/
- ^ LSM.lv Ziņu redakcija. LSM aptauja: Sabiedrība skeptiska par sieviešu obligātu iesaukšanu aizsardzības dienestā, 2024, pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.03.2024-lsm-aptauja-sabiedriba-skeptiska-par-sieviesu-obligatu-iesauksanu-aizsardzibas-dienesta.a545807/
- a, b Obligātais Valsts aizsardzības dienests arī sievietēm: par vai pret? | Krustpunktā, pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=K4a2BfKrG88
- ^ Eipurs T., Garklāva K. “Valsts aizsardzība ir mūsu visu uzdevums,” NBS kapteine par sieviešu iesaukšanu obligātajā dienestā, 2024, pieejams: https://tv3.lv/zinas/latvija/valsts-aizsardziba-ir-musu-visu-uzdevums-nbs-kapteine-par-sieviesu-iesauksanu-obligataja-dienesta/
- ^ Struberga S., Kiršteine E. Sigita Struberga, Eva Kiršteine: Sieviete Latvijas armijā – solis uz iekļaujošu un drošu sabiedrību, 2024, pieejams: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120038576/sigita-struberga-eva-kirsteine-sieviete-latvijas-armija-solis-uz-ieklaujosu-un-drosu-sabiedribu
- ^ Cilvēktiesības, “Sievietes, miers un drošība” programma, 2025, pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/cilvektiesibas-sievietes-miers-un-drosiba-programma
- a, b Rozīte Z. Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss, 2026, pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/244500-Latvijas-Sieviešu-palīdzības-korpuss
- a, b, c Sprāde A. “Visiem nav jābūt karavīriem.” Vēsturniece Aigas Bērziņa par sieviešu lomu Neatkarības karā, 2019, pieejams: https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/52383/
- a, b Jēkabsons Ē. Sievietes un armija: Ārste Elizabete Anna Krīgere – dzīvība par Latviju Neatkarības kara laikā, 2018, pieejams: https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2018-08-17/sievietes-un-armija-arste-elizabete-anna-krigere-dziviba-par
- ^ Ozoliņa A. Lāčplēša Kara ordenis, 2025, pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/133054-Lāčplēša-Kara-ordenis
- ^ Eglitis D., Zelče V. Unruly actors: Latvian women of the Red Army in post-war historical memory, 2013, available: https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/6ad8f7bb-3173-4505-a3a0-46b1dd482178/content p. 988
- ^ LV likums: Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu, pieņemts: 27.04.1993., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/60178-par-latvijas-republikas-obligato-valsts-dienestu
- ^ LV likums: Obligātā militārā dienesta likums, pieņemts: 10.02.1997., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/42403-obligata-militara-dienesta-likums
- ^ Likumprojekts par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, pieejams: https://www.saeima.lv/Lapas/8Sae_Lprj/lasa-dd=LP1903_0.htm
- ^ Bruņotajos spēkos dien 16,98 procenti sieviešu, 2012, piejams: https://www.sargs.lv/lv/2012-01-06/brunotajos-spekos-dien-1698-procenti-sieviesu
- ^ Latvija un Somija pārrunā sieviešu lomu bruņotajos spēkos, 2025, pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/376833-latvija-un-somija-parruna-sieviesu-lomu-brunotajos-spekos-2025
- ^ Luika L. Ko nozīmē obligātais militārais dienests sievietēm?, 2024, pieejams: https://satori.lv/article/ko-nozime-obligatais-militarais-dienests-sievietem
- ^ Bruņotajos spēkos dien 16,98 procenti sieviešu, 2012, piejams: https://www.sargs.lv/lv/2012-01-06/brunotajos-spekos-dien-1698-procenti-sieviesu
- ^ AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa. Aizsardzības ministrijā prezentēti karavīru-sieviešu pielāgotie formas tērpu prototipi, 2025, pieejams: https://www.mil.lv/lv/zinas/aizsardzibas-ministrija-prezenteti-karaviru-sieviesu-pielagotie-formas-terpu-prototipi
- ^ Mengote S. Kas notika pēc tam: Valsts aizsardzības dienests pēc trīs gadiem – kā veicas?, 2025, pieejams: https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/kas-notika-pec-tam-valsts-aizsardzibas-dienests-pec-tris-gadiem-ka-veicas.34675
- ^ Military Service Act, passed: 13.06.2012, available: https://www.riigiteataja.ee/en/akt/502032026001
- a, b Mäggi J. Female conscription in Estonia is inevitable, says defense official, 2026, available: https://news.err.ee/1610040187/female-conscription-in-estonia-is-inevitable-says-defense-official
- ^ Vīriešu var nepietikt: vienā no Baltijas valstīm arvien nopietnāk runā par obligāto militāro dienestu sievietēm, 2026, pieejams: https://www.la.lv/viriesu-var-nepietikt-viena-no-baltijas-valstim-arvien-nopietnak-runa-par-obligato-militaro-dienestu-sievietem
- ^ Anwer A. Estonia may have to draft women as male birth rates plummet, 2026, available: https://tvpworld.com/93517473/falling-male-births-could-force-estonia-to-conscript-women-by-2040
- ^ Zviedrija atjaunos obligāto militāro dienestu, 2017, pieejams: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/zviedrija-atjaunos-obligato-militaro-dienestu-14167113
- ^ Luika L. Ko nozīmē obligātais militārais dienests sievietēm?, 2024, pieejams: https://satori.lv/article/ko-nozime-obligatais-militarais-dienests-sievietem
- ^ Dienestam Zviedrijas armijā katru gadu piesakās arvien vairāk sieviešu, 2013, pieejams: https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2013-09-03/dienestam-zviedrijas-armija-katru-gadu-piesakas-arvien-vairak-sieviesu
- ^ “Politico”: Eiropā aug interese par Zviedrijas pieredzi obligātā dienesta atjaunošanā, 2024, pieejams: https://www.sargs.lv/lv/pasaule/2024-07-17/politico-eiropa-aug-interese-par-zviedrijas-pieredzi-obligata-dienesta
- ^ Amoliņš G. Līdz ar izmaiņām globālajā drošībā Zviedrijā atjauno obligāto militāro dienestu, 2017, pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lidz-ar-izmainam-globalaja-drosiba-zviedrija-atjauno-obligato-militaro-dienestu.a226336/
- ^ Sveriges Riksdag. Lag (1994:1809) om totalförsvarsplikt,
- ^ Vispārējs militārais dienests – sabiedrības noturības pamats. Norvēģijas veiksmīgais piemērs, 2023, pieejams: https://www.la.lv/visparejs-militarais-dienests-sabiedribas-noturibas-pamats
- a, b Norvēģija attiecinās obligāto militāro dienestu arī uz sievietēm, 2013, pieejams: https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2013-06-17/norvegija-attiecinas-obligato-militaro-dienestu-ari-uz-sievietem
- ^ BNS. Norvēģija obligātajā militārajā dienestā iesauks arī sievietes, 2014, pieejams: https://www.tvnet.lv/5083064/norvegija-obligataja-militaraja-dienesta-iesauks-ari-sievietes
- ^ Universal Conscription. In January 2015 Norway introduced conscription for both genders. Norway is the first NATO country to do so, 2015, available: https://www.forsvaret.no/en/news/archive/universal-conscription
- a, b Norvēģija ir pirmā NATO valsts, kas šogad obligātajā militārajā dienestā iesauks arī sievietes, 2015, pieejams: https://www.sargs.lv/lv/nato/2015-02-02/norvegija-ir-pirma-nato-valsts-kas-sogad-obligataja-militaraja-dienesta-iesauks-ari
- ^ LTV Ziņu dienests. Aizliegtais Paņēmiens: Norvēģijas militārā dienesta pieredze, 2025, pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=Mt_9O07uFds
- ^ Ringis A. Maigais varenais spēks, 2023, pieejams: https://ir.lv/rubrika/kars-ukraina/maigais-varenais-speks.210194
- ^ Hrytsenko H. How Women Change the Ukrainian Amry, 2022, available: https://genderindetail.org.ua/season-topic/gender-after-euromaidan/how-women-changed-the-ukrainian-army.html
- ^ The Global Advocacy project Invisible Battalion. Plašāk par kampaņu iespējams aplūkot šeit: https://invisiblebattalion.org/en/home-2/
- ^ ЗАКОН УКРАЇНИ. Про внесення змін до деяких законів України щодо забезпечення рівних прав і можливостей жінок і чоловіків під час проходження військової служби у Збройних Силах України та інших військових формуваннях, 2018, pieejams: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/2523-19#Text
- ^ Reanimation Package of reforms. The draft law No 6109 “On amendments to certain legislative acts of Ukraine on ensuring equal rights and opportunities for women and men in the Armed Forces of Ukraine and other military formations”, 2018, available: https://rpr.org.ua/en/draft-laws/6109/
- ^ Ukrinform. Ukrainian parliament equalizes rights of women and men ir army, 2018, available: https://www.ukrinform.net/rubric-defense/2532301-ukrainian-parliament-equalizes-rights-of-women-and-men-in-army.html
- a, b Ringis A. Maigais varenais spēks, 2023, pieejams: https://ir.lv/rubrika/kars-ukraina/maigais-varenais-speks.210194
- a, b, c Dzimumu līdztiesība darbavietā, pieejams: https://curia.europa.eu/site/jcms/qua1_5959/lv/dzimumu-ldztiesba-darbaviet
- ^ Eiropas Savienības tiesas 1999.gada 26.oktobra spriedums lietā C-273/97, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:61997CJ0273
- ^ Press Release No. 83/99, Judgment in Case C-273/97 Angela Maria Sirdar and the Army Board, Secretary of State for Defence, available: https://curia.europa.eu/en/actu/communiques/cp99/aff/cp9983en.htm?utm_source=chatgpt.com
- a, b Press release No. 1/2000, Judgment of the Court of Justice in Case C-285/98, available: https://curia.europa.eu/en/actu/communiques/cp00/aff/cp0001en.htm?utm_source=chatgpt.com
- ^ Biedrības valde, pieejams: https://www.sievietesaizsardzibai.lv/par-mums/musu-cilveki/
- ^ Biedrības “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS” Statūti, pieejams: https://site-2834146.mozfiles.com/files/2834146/SKUDRAS_statuti_APTSTIPRINATI_110626_docx.pdf 2.punkts
- ^ “Nepieciešamība būt gatavām krīzē!” Latvijā dibina sieviešu civilās gatavības iniciatīvu, 2026, pieejams: https://www.sievietesaizsardzibai.lv/jaunumi/publicitate/params/post/5267853/nepieciesamiba-but-gatavam-krize-latvija-dibina-sieviesu-civilas-gatavibas-
- ^ Gaidule S. “Kā man izdzīvot?” Jauna organizācija “Skudras” sievietes apmācīs gatavībai krīzēm, 2026, pieejams: https://www.delfi.lv/193/politics/120122888/ka-man-izdzivot-jauna-organizacija-skudras-sievietes-apmacis-gatavibai-krizem
- ^ Biedrības “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS” Statūti, pieejams: https://site-2834146.mozfiles.com/files/2834146/SKUDRAS_statuti_APTSTIPRINATI_110626_docx.pdf 4. punkts
