Eiropas Savienībā 2024. gada 14. maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385, kas paredz prasības nacionālajās tiesību sistēmās ieviest kriminālatbildību par kibervardarbību kā vardarbības pret sievietēm un bērniem formu. Kibervardarbība ir jauns institūts starptautiskajās un nacionālajās tiesībās, līdz ar to raksta mērķis ir aplūkot kibervardarbības izpratni bērnu tiesību aizsardzības kontekstā.

Kibervardarbības jēdziens

Jēdziens “kibervardarbība” nacionālajās tiesību sistēmās pirmoreiz ietverts un definēts 2020. gadā Rumānijas Likumā Nr. 217/2003 par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, paredzot kibervardarbību jeb kibernētisko vardarbību (rumāņu val. “violența cibernetică”) kā vienu no vardarbības ģimenē formām.^[1] Kibervardarbība minētā likuma izpratnē ir “uzmākšanās tiešsaistē, ar dzimumu saistīta naida runa tiešsaistē, vajāšana tiešsaistē, draudi tiešsaistē, intīmas informācijas un attēlu publicēšana bez piekrišanas, nelikumīga piekļuve saziņai un privātiem datiem un jebkāda cita veida informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ļaunprātīga izmantošana, izmantojot datorus, viedtālruņus vai citas līdzīgas ierīces, kas izmanto telekomunikācijas vai var izveidot savienojumu ar Internetu un var pārraidīt un izmantot sociālās vai e-pasta platformas, lai kauninātu, pazemotu, iebiedētu un draudētu cietušajam.”^[2] No šīs definīcijas izriet vairākas kibervardarbības izpausmes, par kurām paredzēta kriminālatbildība arī Latvijas Republikas Krimināllikumā.

Jēdziena ieviešana Rumānijas tiesību sistēmā saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk tekstā — ECT) izskatīto lietu Buturugă pret Rumāniju, kurā cietušās laulātais bez atļaujas piekļuva viņas elektroniskajiem kontiem (t.sk. Facebook) un izveidoja viņas privāto sarunu, dokumentu un fotogrāfiju kopijas.^[3] Šādas darbības ECT ieskatā atzīstamas par kibernovērojumu (angļu val. cybersurveilance), kas ir kibervardarbības pret sievietēm un meitenēm viens no izpausmes veidiem,  tādējādi paplašinot vardarbības izpratni arī uz digitālo vidi. 

Minētais ECT spriedums pavēra ceļu kibervardarbības juridiskai atzīšanai arī citās līdzīgās situācijās. Piemēram, lietā Volodina pret Krieviju, kur cietušās bijušais laulātais izteica nāves draudus sociālajos tīklos un neatļauti piekļuva viņas profilam VKontakte, kurā publicēja cietušās personas datus un intīmās fotogrāfijas, padarot tās pieejamas arī divpadsmitgadīgajam dēlam, viņa klases audzinātājai un klasesbiedriem.^[4] ECT norādīja uz īpašu sieviešu un bērnu ievainojamību no šādām darbībām, kas var graut cietušo fizisko un psiholoģisko integritāti.^[5]  Līdz ar to ECT atzina, ka tādas darbības internetā kā kibervardarbība, kiberuzmākšanās un ļaunprātīga (viltus) profilu izveidošana ir tuvu savienojamas ar “reālās dzīves” vardarbību un uzskatāmas par vardarbības pret sievietēm un bērniem jeb vardarbības ģimenē formu.^[6]

Izpratne starptautiskajos normatīvajos aktos

ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijā kibervardarbības izpratne izriet no 19. panta, kas paredz valstīm pienākumu aizsargāt bērnu no visu veidu vardarbības neatkarīgi no tās izpausmes veida.^[7] ANO Bērnu tiesību komiteja (turpmāk tekstā — Komiteja) savā 2011. gada Vispārējā komentārā Nr. 13 par bērna tiesībām būt brīvam no visu veidu vardarbības^[8] kā vienu no vardarbības formām paredz vardarbību, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk tekstā — IKT). Tā ietver tādus nodarījumus kā bērnu seksuāla izmantošana, lai radītu audio, foto un videomateriālus, pazemojošu vai pornogrāfisku foto un videoattēlu uzņemšana, izgatavošana, izplatīšana, rādīšana, iegādāšanās vai reklamēšana, tiesību pārkāpumi, kas skar bērnus kā informācijas saņēmējus, saziņas dalībniekus vai izplatītājus (vardarbīgs, naidīgs, kaitīgs un vecumam neatbilstošs saturs, kibertirānija, kibervajāšana).^[9] Komiteja norādīja, ka ar IKT regulējumu ir jānodrošina vide, kurā bērni var droši izmantot tehnoloģijas.^[9]

Pēcāk, 2015. gadā, ANO Digitālās attīstības komisija izdeva ziņojumu “Kibervardarbība pret sievietēm un meitenēm: vispasaules modinātāja zvans”, kurā skaidroja, ka “termins ‘kiber’ tiek lietots, lai aptvertu dažādus veidus, kā internets saasina, pastiprina vai izplata ļaunprātīgo izmantošanu. Tās ir dažādas uzvedības izpausmes, sākot no uzmākšanās tiešsaistē līdz vēlmei nodarīt fizisku kaitējumu, ieskaitot seksuālus uzbrukumus, slepkavības un pašnāvības. Kibervardarbībai ir dažādas formas, kuras mainās līdz ar digitālo un virtuālo platformu un instrumentu attīstību.”^[10] Kā redzams, diskusijas par kibervardarbību kā atsevišķu parādību sākās jau 2011.–2015. gados, un, ņemot vērā digitālās vides straujo attīstību, ir pamatoti uzskatīt, ka desmit gadu laikā kibervardarbības izpausmju spektrs ir paplašinājies.

Komitejas 2021. gada Vispārējos komentāros Nr. 25. par bērnu tiesībām digitālajā vidē^[11], kuros analizēti digitālās vides radītie riski, konstatēts, ka ir apgrūtināta bērnu piekļuve tiesu sistēmai digitālās vides jautājumos, jo trūkst piemērotu tiesību aktu, ir sarežģīti iegūt pierādījumus vai identificēt pārkāpējus, kā arī pašiem bērniem un viņu vecākiem bieži vien trūkst zināšanu par tiesībām digitālajā vidē un to pārkāpumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu.^[12] Tādējādi ir jāīsteno tādi pasākumi, kas pamatojas uz četriem principiem: 1) diskriminācijas aizliegums, 2) bērna interešu prioritāte visās ar digitālo vidi saistītajās darbībās, 3) tiesību uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību aizsardzība, ņemot ka digitālā vide var radīt tādus riskus kā vardarbīgs un seksuāls saturs, kibernoziegumi un uzmākšanās tiešsaistē, azartspēles un ekspluatācija, aicinājumi uz pašnāvību vai bīstamām darbībām, draudi no teroristiskiem vai vardarbīgiem ekstrēmistiem, 4) bērna viedokļa cienīšana un uzklausīšana, izstrādājot tiesību aktus un politikas nostādnes digitālajā jomā.^[13]

Lai cita starpā sasniegtu mērķi, ka ikviens bērns tiek aizsargāts no apdraudējumiem tiešsaistē, 2025. gada oktobrī tiks atvērta parakstīšanai jauna ANO Kibernoziegumu konvencija^[14], kas tādējādi aktualizēs 2001. gada 23. novembra Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem. Tā paredz kriminalizēt nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē vai bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem, uzmākšanos, lai izdarītu seksuālu noziegumu pret bērnu, intīmo attēlu (arī bērnu attēlu) izplatīšanu bez piekrišanas.^[15] Jāatzīmē, ka Konvencijas tekstā nav tieši ietverts termins “kibervardarbība”, bet tas izriet no vārdiem “ar dzimumu saistīta vardarbība, kas notiek, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu”.^[16]

Izpratne Eiropas reģiona normatīvajos aktos

Arī Eiropas reģionā pēc Eiropas Komisijas veiktās izpētes, kurā konstatēts, ka sievietes un meitenes var nesamērīgi ciest no dzimumvardarbības, tika izvirzīts priekšlikums pieņemt direktīvu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas ietvertu kriminālatbildības noteikšanu par dzimumvardarbību kibertelpā un paredzētu pasākumus no tādas vardarbības cietušo aizsardzībai un atbalstīšanai tiešsaistē un bezsaistē neatkarīgi no vecuma.^[17] Un jau 2024. gada 14. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (turpmāk tekstā — Direktīva (ES) 2024/1385).^[18]  

Direktīva (ES) 2024/1385 paredz, ka ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē tiek pārkāptas tostarp arī bērna tiesības, jo situācijas, kad bērni kļūst par lieciniekiem vardarbībai ģimenē, ciešot no tieša psiholoģiska un emocionāla kaitējuma, var būt tiem postošas viņu ievainojamības dēļ, kas savukārt ietekmē attīstību un pakļauj lielākam riskam ciest no fiziskām un garīgām slimībām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.^[19]  

Jāatzīmē, ka šobrīd visplašākais starptautiskais satvars vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai ir 2011. gada 11. maija Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk tekstā — Stambulas konvencija),^[20] kuru Latvija ratificēja 2023. gada 30. novembrī^[21], un tā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tomēr Stambulas konvencija neaptver nesen radušās parādības kā kibervardarbība pret sievietēm un bērniem.^[22] Ņemot vērā kibervardarbības plašo izplatību, regulējuma sadrumstalotību un gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstu līmenī konstatētās juridiskās nepilnības, pieņemtā Direktīva (ES) 2024/1385 kibervardarbības apkarošanā ir pirmais šāda veida akts Eiropas Savienībā.^[22] Direktīva stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā, un tās prasības dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2027. gada 14. jūnijam.^[23]

Direktīvā (ES) 2024/1385 kibervardarbība tiek definēta kā “vardarbība, kas ir cieši saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu (..), lai ievērojami palielinātu nodarījumu smagumu, tādējādi mainot nodarījumu raksturojošās īpašības”.^[24] Līdz ar to Direktīvas 2. nodaļā ir uzskaitīti kibervardarbības veidi, par kuriem jāparedz kriminālatbildība visā Eiropas Savienībā, – tie ir intīma rakstura vai manipulētu materiālu kopīgošana bez piekrišanas, kibervajāšana, kiberuzmākšanās, kiberkūdīšana uz vardarbību vai naidu.^[24] Paredzot šādus krimināli sodāmus nodarījumus, Eiropas Savienība aicina dalībvalstis pārskatīt tiesisko regulējumu, lai pielāgotu to jaunām tendencēm, jo īpaši ņemot vērā to, ka tehnoloģiju attīstība izraisa jaunus kibervardarbības veidus.^[25]

Kibervardarbības institūts Latvijā

Līdzīgi kā Bērnu tiesību konvencijā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk tekstā — BTAL) 1. panta 9.1 punktā vardarbība tiek definēta, kā visu veidu izturēšanās pret bērnu, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.^[26] Lai gan vārdi “visu veidu” varētu norādīt arī uz vardarbību elektroniskajā vidē, tomēr definīcija neaptver nepieciešamās pazīmes.

Jānorāda, ka Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumā Nr. 967 “Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam” viens no īstenojamiem uzdevumiem ir “diskriminācijas un vardarbības (tai skaitā ņirgāšanās) mazināšana sabiedrībā, izglītības iestādēs un interneta vidē”.^[27] Savukārt 2024. gada 19. decembrī pieņemtajā “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam” norādīts, ka viens no mērķiem ir “pilnveidot izglītības mācību programmas (arī neformālo izglītību), iekļaujot mācību vielu par [..] kibervardarbību, atbilstoši izglītojamā vecumposmam un spēju attīstības līmenim.”.^[28] Tomēr ne vienā, ne otrā rīkojumā netiek īpaši izcelti kibervardarbības jautājumam veltīti rīcības virzieni.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1385 preambulas 17. daļu, kas uzsver, ka kibervardarbība īpaši ietekmē politiķes, žurnālistes un cilvēktiesību aizstāves,^[29] Latvijā par kibervardarbību plašāk tiek runāts kontekstā ar sieviešu tiesību aizsardzību. Par to liecina Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada 27. novembra pētījums, kurā atzīmēta kibervardarbības īstenošanas ciešā saistība ar dzimumu. ^[30] Tomēr bērnu tiesību aizsardzībai no kibervardarbības neviens Latvijas pētījums īpaši nepievēršas. Arī normatīvajā regulējumā šī tiesību institūta ieviešana atrodas ‘pārdomu fāzē’, ņemot vērā to, ka notiek Direktīvas (ES) 2024/1385 prasību analīzes process un vērtēta tās ietekme uz nacionālo regulējumu.^[31]

Nobeigums

Lai gan oficiālā starptautiskā kibervardarbības definīcija vēl ir attīstības stadijā un Latvijā darbības Direktīvas (ES) 2024/1385 transponēšanai vēl nav uzsāktas, tas neaizliedz pētniecības ietvaros jau laikus pievērsties kibervardarbības definēšanai arī nacionālajā līmenī. Šī nepieciešamība būtu pamatojama ar to, ka tas ir jauns un strauji attīstījies fenomens, kura ietekme uz viegli ievainojamām sabiedrības grupām, kā bērni, arvien palielināsies līdz ar tehnoloģisko progresu. 

Jāuzsver kibervardarbības specifika, kas atšķir to no vardarbības fiziskajā vidē. Proti, kibervardarbības īstenošanas iespējamā anonimitāte, publiskums, izmantojamo tehnoloģisko līdzekļu daudzveidība ļaunprātīgos nolūkos. Šie aspekti būtiski pastiprina psiholoģiskā kaitējuma risku, kas bērnam var tikt radīts. Līdz ar to Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. pants būtu papildināms ar jaunu terminu “kibervardarbība”, skaidrojot to kā jebkāda veida tiešu izturēšanos un netieši vērstu uzvedību pret bērnu, izmantojot informācijas vai komunikācijas tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu un rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psihisku vai citu kaitējumu.

Viktorija Larkina ieguvusi 2.vietu Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā "Ļauj cilvēktiesībām runāt!".

Atsauces

1. ^{^} Legea nr. 217 pentru prevenirea și combaterea violenței domestice (2003.22.mai.). Rumānijas normatīvais akts. https://legislatie.just.ro/Public/DetaliiDocument/44014, 08.05.2025.; Lege nr. 106 privind modificarea și completarea Legii nr. 217/2003 pentru prevenirea și combaterea violenței domestice (2020.3.jūl.). Rumānijas normatīvais akts. https://legislatie.just.ro/Public/DetaliiDocumentAfis/227611, 08.05.2025.
2. ^{^} Legea nr. 217 pentru prevenirea și combaterea violenței domestice (2003.22.mai.). Rumānijas normatīvais akts, 4. panta pirmās daļas h) punkts. https://legislatie.just.ro/Public/DetaliiDocument/44014, 08.05.2025.
3. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedums lietā “Buturugă v. Romania”, pieteikuma Nr. 56867/15, 74. punkts, https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-201342, 03.04.2025.
4. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 14. septembra spriedumā lietā “Volodina v. Russia”, pieteikuma Nr. 40419/19, 6., 11.punkts, https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-211794, 03.04.2025.
5. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 14. septembra spriedumā lietā “Volodina v. Russia”, pieteikuma Nr. 40419/19, 6., 48.punkts, https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-211794, 03.04.2025.
6. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 14. septembra spriedumā lietā “Volodina v. Russia”, pieteikuma Nr. 40419/19, 6., 49.punkts, https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-211794, 03.04.2025.
7. ^{^} Bērnu tiesību konvencija (1989.20.nov.). Apvienoto Nāciju Organizācijas normatīvais akts. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150, 31.03.2025.
8. ^{^} Vispārējais komentārs Nr. 13 par bērna tiesībām būt brīvam no visu veidu vardarbības (2011.18.apr.). ANO Bērnu tiesību komiteja, CRC/C/GC/13, https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.13_vardarbiba.pdf,  29.03.2025.
9. ^{a, b} Vispārējais komentārs Nr. 13 par bērna tiesībām būt brīvam no visu veidu vardarbības (2011.18.apr.). ANO Bērnu tiesību komiteja, CRC/C/GC/13, https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.13_vardarbiba.pdf,  31. punkts, 29.03.2025.
10. ^{^} Cyber violence against women and girls: a world-wide wake-up call. (2015). The Broadband Commission for Digital Development, p. 21, https://networkedintelligence.com/wp-content/uploads/2019/02/Cyber_violence_Gender-report.pdf, 08.05.2025.
11. ^{^} Vispārējais komentārs Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi (2021.2.marts). ANO Bērnu tiesību komiteja, CRC/C/GC/25, https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.25_par-berna-tiesibam-saistiba-ar-digitalo-vidi.pdf, 29.03.2025.
12. ^{^} Vispārējais komentārs Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi (2021.2.marts). ANO Bērnu tiesību komiteja, CRC/C/GC/25, https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.25_par-berna-tiesibam-saistiba-ar-digitalo-vidi.pdf, 4., 7. un 43. punkts, 29.03.2025.
13. ^{^} Vispārējais komentārs Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi (2021.2.marts). ANO Bērnu tiesību komiteja, CRC/C/GC/25, https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.25_par-berna-tiesibam-saistiba-ar-digitalo-vidi.pdf, 11.-14., 17. punkts, 29.03.2025.
14. ^{^} Countering the use of information and communications technologies for criminal purposes. (2024.27.nov.). Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas ziņojums, A/79/460, https://docs.un.org/en/A/79/460, 02.05.2025.; Strauta, L. (2023.13.feb.). Top jauna ANO Kibernoziegumu konvencija: cilvēktiesību organizācijas norāda uz būtiskiem trūkumiem. Cilvēktiesības.info, https://www.cilvektiesibas.info/raksti/top-jauna-ano-kibernoziegumu-konvencija-cilvektiesibu-organizacijas-norada-uz-butiskiem-trukumiem, 01.05.2025.
15. ^{^} Countering the use of information and communications technologies for criminal purposes. (2024.27.nov.). Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas ziņojums, A/79/460, https://docs.un.org/en/A/79/460, 02.05.2025.
16. ^{^} Countering the use of information and communications technologies for criminal purposes. (2024.27.nov.). Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas ziņojums, A/79/460, https://docs.un.org/en/A/79/460, 53. panta trešā punkta h) apakšpunkts, 02.05.2025.
17. ^{^} Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2022.8.mar.). Eiropas Komisija, COM(2022) 105 final, 2022/0066(COD), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022PC0105&qid=1648545023411, 31.03.2025.
18. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024.14.mai.). Eiropas Savienības normatīvais akts. https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj, 31.03.2025.
19. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024.14.mai.). Eiropas Savienības normatīvais akts. https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj, preambulas 3.,13. daļa, 31.03.2025.
20. ^{^} Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (2011.11.mai.). Eiropas Padomes normatīvais akts. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/2039, 02.05.2025.
21. ^{^} Saeima ratificē konvenciju vardarbības izskaušanai pret sievietēm un ģimenē (2023.30.nov.). Saeimas Preses dienests, https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32909-saeima-ratifice-konvenciju-vardarbibas-izskausanai-pret-sievietem-un-gimene, 02.05.2025.
22. ^{a, b} Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. (2022.8.mar.) Eiropas Komisija, COM/2022/105 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022PC0105, 02.05.2025.
23. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024.14.mai.). Eiropas Savienības normatīvais akts, preambulas 49. panta pirmā daļa. https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj, 31.03.2025.
24. ^{a, b} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024.14.mai.). Eiropas Savienības normatīvais akts, preambulas 49. panta pirmā daļa. https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj, 17. daļa, 31.03.2025.
25. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024.14.mai.). Eiropas Savienības normatīvais akts, preambulas 49. panta pirmā daļa. https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj, 49. daļa, 31.03.2025.
26. ^{^} Bērnu tiesību aizsardzības likums, 1. pants. https://likumi.lv/ta/id/49096#p1
27. ^{^} Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam (2022.21.dec.). LR MK rīkojums Nr. 967. https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam, 30.03.2025.
28. ^{^} Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam (2024.19.dec.). LR MK rīkojums Nr. 1221. https://m.likumi.lv/ta/id/357535, 21.04.2025.
29. ^{^} Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024.14.mai.). Eiropas Savienības normatīvais akts, preambulas 17. daļa. https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj, 31.03.2025.
30. ^{^} Agresija internetā pret atpazīstamām sievietēm Latvijā. Ietekme uz vārda brīvību. (2024). Latvijas Republikas tiesībsargs, https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2024/11/agresija_interneta_ietekme_uz_varda_brivibu.pdf, 08.05.2025.
31. ^{^} Larkina, V. (2025). Bērnu tiesiskā aizsardzība no kibervardarbības: krimināltiesiskie un kriminoloģiskie aspekti. Bakalaura darbs. Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmija, 86.–87.lpp.