ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Spriedums

KLM zaudētā “zaļmazgāšanas” tiesvedība aizsāk cīņu pret maldinošām zaļajām reklāmām

2024. gada 20. martā Nīderlandes tiesa atzina, ka KLM ilgtspējīgas attīstības reklāma ir pretrunā ES patērētāju tiesību aktiem. Šī lieta ir aizsākusi Eiropas Komisijas plaša mēroga cīņu pret aviosabiedrību maldinošām “zaļajām” reklāmām.

Kevin Woblick / Unsplash

2022. gada jūlijā Nīderlandes nevalstiskās organizācijas Fossielvrij un Reclame Fossielvrij ar nevalstiskās organizācijas ClientEarth atbalstu iesūdzēja KLM tiesā. Šī bija pirmā šāda veida prasība pasaulē. Lieta bija vērsta pret aviosabiedrību veikto “zaļmazgāšanu”, lai pasargātu sabiedrību no aviokompānijas KLM maldinošām “zaļajām” reklāmām un atturētu aviācijas nozari no klimata dezinformācijas izplatīšanas.

Nevalstisko organizāciju prasība koncentrējās uz divu veidu maldinošiem apgalvojumiem:

  1. paziņojumiem par iespēju kompensēt oglekļa diosksīda (CO2) izmešus, iegādājoties vai nu "ilgtspējīgu aviācijas degvielu" (alternatīvu degvielu) vai mežu atjaunošanas programmas.
  2. apgalvojumu, ka KLM virzās uz "ilgtspējīgāku nākotni" un "ilgtspējīgāku ceļošanu" un ka tā ir apņēmusies ievērot Parīzes klimata nolīgumu.

Nevalstiskās organizācijas apgalvoja, ka šādas KLM mārketinga kampaņas pārkāpj Eiropas Negodīgas komercprakses direktīvu, kas Nīderlandē jau tikusi ieviesta. Šī direktīva aizliedz negodīgu komercpraksi, tai skaitā maldinošas informācijas pasniegšanu vai svarīgas informācijas noklusēšanu patērētājiem, kā rezultātā var tikt ietekmēta viņu izvēle. Maldinoša informācija var tikt pasniegta gan vārdiski, gan izmantojot attēlus.

Šāds regulējums ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu patērētāju pienācīgu aizsardzību un informētību, jo aizvien vairāk patērētāju cenšas veikt ilgtspējīgas un videi draudzīgas izvēles.

Nīderlandes tiesas lēmums

Amsterdamas rajona tiesa nolēma, ka KLM apgalvojumi par ilgtspējīgu aviāciju un reklāmas, kas apgalvo, ka tās "kompensējošie" produkti samazina vai kompensē aviācijas ietekmi uz klimatu, ir maldinoši un tāpēc pretrunā patērētāju tiesībām.

Arī KLM apgalvojumi, ka tā ir "apņēmusies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus klimata jomā", tika atzīti par neatbilstīgiem likumam, jo tie radīja “pārāk rožainu ainu", ņemot vērā ierobežotos pasākumus, ko aviosabiedrība īsteno. Šis spriedums kalpos par brīdinājumu un būtu jāņem vērā visiem uzņēmumiem un to sabiedrisko attiecību departamentiem, kas popularizē oglekļa neitralitātes mērķus.

Nīderlandes tiesa norādīja, ka termins "ilgtspējīgs", ar ko KLM apzīmēja alternatīvus aviācijas degvielas veidus (ko nozarē pazīst kā SAF – “sustainable aviation fuels”), šobrīd nav pietiekami konkrēts, lai šos degvielas veidus reklamētu kā daudzsološu risinājumu aviācijas radīto emisiju samazināšanai. Šobrīd SAF īpatsvars aviācijas nozarē ir ļoti ierobežots un tā īpatsvara palielināšanās nākotnē pagaidām ir neskaidra. Tāpēc SAF kā daudzsološa risinājuma iekļaušana mārketinga produktos ir maldinoša. 

Attiecībā uz KLM akcijām, kas klientiem dod iespēju "kompensēt" savu lidojumu ietekmi uz klimatu, veicot maksājumus mežu atjaunošanas shēmās, tiesa uzskatīja, ka "nepastāv tieša saikne starp klientu materiālo ieguldījumu un tā lidojumu radīto CO2 emisiju ietekmi".

Atbildot uz prasību, KLM atsauca savas “zaļās” reklāmas, tādēļ tiesa uzskatīja, ka publisks spriedums pats par sevi ir pietiekams, un nosprieda kompensēt tikai prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Lidojumu ietekme uz klimatu

ClientEarth norāda, ka “aviācijas nozares kopējās CO2 emisijas pēdējās pāris desmitgadēs ir pieaugušas straujāk nekā visās citās nozarēs, jo aviācija ir nepārtraukti attīstījusies. Šī izaugsme turpmākajās desmitgadēs vēl vairāk palielinās aviācijas īpatsvaru CO2 emisijās pasaulē, līdz 2050. gadam, iespējams, sasniedzot 20 % īpatsvaru scenārijā ar vāju klimata politiku. [..] Aviācija rada arī ar CO2 nesaistītu sasilšanas efektu, emitējot slāpekļa oksīdus un ūdens tvaiku kondensācijas svītras, kā arī veidojot augstus mākoņus. Tikai 1% pasaules iedzīvotāju rada 50% no komerciālās aviācijas emisijām, bet lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nekad nav lidojuši.” Šobrīd aviācijas industrijas radīto izmešu īpatsvars ir 13% no visiem ar transporta nozari saistītajiem un 2% no globālajiem oglekļa dioksīda izmešiem.

Eiropas Komisijas brīdinājums aviosabiedrībām

Sekojot KLM spriedumam Nīderlandē, 30. aprīlī Eiropas Komisija kopā ar ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm nosūtīja vēstules 20 aviosabiedrībām, brīdinot, ka dažas no to izplatītajām reklāmām var maldināt patērētājus. Maldinošo apgalvojumu vidū ir apgalvojumi par to, ka oglekļa emisijas var kompensēt ar koku stādīšanas projektiem vai ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidu izmantošanu. Lai gan Eiropas Komisija nav publiskojusi šo aviosabiedrību nosaukumus, patērētāju tiesību organizāciju apvienības BEUC sākotnējā sūdzībā Eiropas Komisijai tika minēta arī aviosabiedrība AirBaltic.

Komisija deva aviosabiedrībām 30 dienas, lai tās iesniegtu "pamatotus zinātniskus pierādījumus" savās reklāmās minētajiem apgalvojumiem.

Papildus Eiropas Savienība šobrīd strādā pie “zaļo prasību” direktīvas, kuras mērķis ir ierobežot uzņēmumu veikto “zaļmazgāšanu” un aizliegt patērētājus maldinošus zaļos apgalvojumus. Paredzams, ka Eiropas Savienības šo direktīvu pieņems nākamās komisijas un Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.