Tiesībsargs norāda, ka valsts bezdarbība ierobežo iedzīvotāju tiesības uz naktsmieru.
Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā. Lai arī kopš pagājušā gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat 5000 eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. Likumdevējs ar efektīvu risinājumu kavējas, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast līdz 1. decembrim. Ja ne – tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Kas ir izklaides trokšņi?
Ikdienā mēs saskaramies ar dažādiem trokšņiem: satiksmes, rūpnieciska rakstura, ielu remontdarbu, sadzīves (kaimiņu), bet šajā reizē tiesībsargs analizē izklaides trokšņu problemātiku – tādus regulārus un traucējošus trokšņus, ko rada naktsklubi, bāri, kafejnīcas, terases, viesu nami u.tml. Kā tiesībsargam uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš, izklaides trokšņi ir nevēlama skaņa, “kas ir nepareizajā laikā un nepareizajā vietā”, un tie var būt daudz kaitinošāki nekā citi, jo ir impulsīvi (lēkājoši), nevis vienmērīgi. Tas ir liels stresa faktors, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, pat dzīves ilgumu.
Kur ir problēma?
Vispārējais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret trokšņotājiem, paredz vēršanos policijā, kas, izvērtējot situāciju, trokšņotājam var piemērot sodu. Savukārt soda mērķis ir atturēt pārkāpēju no turpmākas kaitnieciskas rīcības. Diemžēl attiecībā uz izklaides trokšņu ierobežošanu, kā rāda prakse un iesniegumi Tiesībsarga birojā, tas nav efektīvs risinājums. Galvenā problēma ir tajā, ka likumdevējs izklaides troksni nav definējis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Piemēram, vides troksnim (ceļu satiksme, dzelzceļa, lidmašīnas) šādas prasības ir izvirzītas – tas ir jāmēra un jāveic pasākumi, lai to samazinātu.
Izklaides troksnis ir īpašs trokšņa veids, ko rada uzņēmēji, un tas nevar aprobežoties tikai ar sodu politiku. Valstij tas būtu jāregulē ar normām, kas izklaides vietu īpašnieku tiesības samērotu ar cilvēku tiesībām uz naktsmieru. Piemēram, nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības ieviest atļauju sistēmu izklaides vietu darbībai,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.
Tiesībsarga ieskatā valsts nedarbojas aktīvi, lai šo jautājumu sakārtotu. Jaunā kārtība top gausi, un arī esošie likumi netiek pilnveidoti, lai risinājums būtu jau šodien. Ja valdība jautājumu nesakārtos līdz šī gada 1. decembrim, tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Sodīšana nepalīdz
Lai arī valsts izklaides trokšņa radītājam, ja tas traucē iedzīvotāju mieru, ir paredzējusi administratīvo sodu (juridiskām personām līdz pat 5000 eiro), tomēr ar to vien nav iespējams efektīvi aizsargāt iedzīvotāju naktsmiera tiesības. Šobrīd novērojams, ka izklaides vietām ir liela rīcības brīvība uz iedzīvotāju naktsmiera rēķina, un valsts nespēj efektīvi to novērst. Turklāt soda samaksāšana neaptur no atkārtotas rīcības. “Praksē tas nozīmē to, ka uzņēmējam var būt izdevīgāk samaksāt sodu nekā domāt risinājumus trokšņa slāpēšanai. Ne visos gadījumos juridiski vispār var piemērot sodu,” uz problēmu norāda R. Koņuševskis.
Aptauja iezīmē cilvēku neticību problēmu atrisināt
Atgādinām, ka pavasarī veiktā tiesībsarga aptauja iezīmēja tendenci – izklaides trokšņu problemātika pastāv, bet iedzīvotāju centieni mainīt situāciju nav efektīvi. Pārliecinoši lielākais skaits jeb 80% respondentu atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā. Teju 90% respondentu norādījuši, ka izklaides troksnis ir ietekmējis viņu naktsmieru – no tiem 65% regulāri, bet 25% “dažreiz”. Tikai 10% norādījuši, ka viņus izklaides troksnis neietekmē.
Zīmīgi, ka tikai pusē gadījumu iedzīvotāji norādīja, ka šajā jautājumā ir vērsušies pēc palīdzības. Kā galvenos iemeslus problēmas nerisināšanai respondenti norādījuši neticību tam, ka situācija varētu mainīties, kā arī nesakārtoto tiesisko regulējumu. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri centušies risināt trokšņu problemātiku, visbiežāk vērsušies pēc palīdzības pašvaldības policijā, daži vērsušies arī pie uzņēmumu vadības un darbiniekiem, kā arī ēku īpašniekiem. Iedzīvotāju sniegtās atbildes rāda, ka 60% gadījumos viņu darbība nav palīdzējusi situāciju atrisināt, tikmēr 36% atbildējuši, ka situācija uzlabojusies vien uz īsu brīdi (piemēram, uz konkrēto nakti). Kā galvenos iemeslus, kāpēc problēmu neizdodas atrisināt, iedzīvotāji minēja nesakārtoto tiesisko regulējumu, izklaides vietu interešu pārsvaru pār iedzīvotāju interesēm un pašvaldību nevēlēšanos iesaistīties situācijas risināšanā.
Tiesībsarga atzinums par izklaides trokšņu tiesisko regulējumu.
