Latvijā kopš 2021. gada tika identificēts 171 cilvēku tirdzniecības upuris. Un tie ir tikai cilvēki, kurus izdevās pamanīt. Daudziem šķiet, ka cilvēku tirdzniecība ir reta parādība, kas notiek kaut kur tālu, un par tās upuriem var kļūt tikai ļoti šaura cilvēku grupa. Patiesībā tā notiek daudz tuvāk, tiesa arī daudz nemanāmāk, nekā mēs iedomājamies.
Cilvēku tirdzniecība notiek arī tepat Latvijā. Eiropas Padomes ekspertu grupa GRETA norāda, ka laikā no 2021. līdz 2024. gadam Latvijā identificēti 149 cilvēku tirdzniecības upuri, 2025. gadā – 22. Taču eksperti uzsver, ka reālais upuru skaits, visticamāk, ir ievērojami lielāks, jo liela daļa gadījumu tā arī netiek atklāti.
Viens no iemesliem ir pavisam vienkāršs – sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par to, kas ir cilvēku tirdzniecība.
Lielākajai daļai cilvēku prātā nāk klasiskais scenārijs – cietušo aizved uz ārzemēm, atņem pasi, liek strādāt bez samaksas un dzīvot necilvēcīgos apstākļos. Tā patiešām ir cilvēku tirdzniecība, un šādus gadījumus atpazīt ir salīdzinoši viegli.
Daudz grūtāk ir ieraudzīt cilvēku tirdzniecību tad, ja tā slēpjas, piemēram, aiz mīlestības, rūpju un šķietami laimīgu attiecību fasādes.
Arī Centra MARTA speciālistu pieredze rāda, ka cilvēku tirdzniecība bieži sākas nevis ar draudiem vai vardarbību, bet ar uzticēšanos. Tā sākas ar cilvēka ievainojamības izmantošanu un psiholoģisku manipulāciju. Tieši tāpēc to ir tik grūti pamanīt – gan apkārtējiem, gan arī pašam cietušajam.
Anna pēc smagas iepriekšējo attiecību pieredzes sociālajos tīklos atsāka sarakstīties ar skolas laika paziņu. Viņš bija uzmanīgs, iejūtīgs un lika viņai justies īpašai. Drīz viņi sāka tikties reālajā dzīvē, uzsāka kopdzīvi, un Anna noticēja, ka beidzot ir satikusi cilvēku, kuram var uzticēties.
Taču pamazām viss mainījās. Attiecībās ienāca kontrole, pazemošana un vardarbība. Partneris piespieda Annu stāties dzimumattiecībās ar citiem vīriešiem, kurus pats sameklēja internetā un par to saņēma naudu. Bez viņas piekrišanas tika izplatītas arī intīmas fotogrāfijas.
Anna ilgu laiku nespēja nosaukt notiekošo īstajā vārdā. Viņa domāja, ka dzīvo vardarbīgās attiecībās, bet nespēja aptvert, ka ir kļūvusi par cilvēku tirdzniecības upuri.
Gandrīz divas trešdaļas cilvēku tirdzniecības upuru Eiropas Savienībā ir sievietes un meitenes, bet gandrīz puse no visiem identificētajiem gadījumiem ir saistīti ar seksuālo ekspluatāciju.
Ekspertu komisija GRETA norāda arī uz citu satraucošu tendenci – laikā no 2021. līdz 2024. gadam Latvijā par cilvēku tirdzzniecības noziegumiem notiesātas tikai 15 personas.
Tas izgaismo, cik sarežģīti ir šo noziegumu atklāt, pierādīt un saukt vainīgos pie atbildības.
Cietušie bieži ir iebiedēti, emocionāli salauzti un netic, ka viņu stāsts tiks sadzirdēts vai ka taisnīgumu vispār ir iespējams panākt. Tāpēc daudzi neuzdrošinās vērsties pēc palīdzības vai iesaistīties kriminālprocesā.
Latvijā jau ir izstrādāts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.–2027. gadam un tiek virzīts Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums. Tas ir būtisks solis uz priekšu. Taču ar likumiem vien nepietiek.
Nepieciešami skaidri rīcības mehānismi, regulāras profesionāļu apmācības un cieša sadarbība starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Tikpat nozīmīga ir arī pārrobežu sadarbība, jo cilvēku tirdzniecība nepazīst valstu robežas.
Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. To ne vienmēr ir viegli pamanīt, vēl grūtāk pierādīt, bet visgrūtāk – palīdzēt cilvēkam pilnībā atgūties no piedzīvotā.
Un tomēr, tuvojoties vēlēšanām, cilvēku tirdzniecības un seksuālās ekspluatācijas novēršana nav pieminēta nevienas politiskās partijas priekšvēlēšanu programmā.
Tas rada bažas, ka arī turpmāk šī problēma lielā mērā paliks ārpus politiskajām prioritātēm.
Tikmēr atbildība gulstas uz tiem, kuri ik dienu strādā ar cilvēku tirdzniecības upuriem – uz divām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas gadiem ilgi ne tikai sniedz palīdzību, bet arī neatlaidīgi cenšas panākt, lai cietušo balsis tiktu sadzirdētas.
