Šogad stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts (MI akts). Minētais akts ir regula, kura savukārt ir tieši piemērojama ES (piemērām, kā tas ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas gadījumā), un tā ir attiecināma uz dažādiem subjektiem. Norādītais attiecīgi nozīmē, ka katram, kas izstrādā, lieto vai mijiedarbojas ar mākslīgā intelekta sistēmu (MI sistēma), jāvērtē, kādā kategorijā attiecīgais subjekts ietilpst, jo no tā atkarīgs šī tiesību subjekta tiesību un pienākumu apjoms. Tāpat jāņem vērā, ka MI aktā ietverti dažādi nosacījumi saistībā ar atbalsta pasākumiem jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp jaunuzņēmumiem. Tādēļ šis raksts sadalīts vairākās daļās: pirmkārt, tiek pievērsta uzmanība terminoloģijai, otrkārt, tiek apskatītas MI sistēmu kategorijas, treškārt, prasības un pienākumi, un, ceturtkārt, atbalsta pasākumi. Tāpat uzsverams, ka rakstā tiek norādīti attiecīgie MI akta panti, lai jebkurš interesents varētu iepazīties ar MI akta pantu saturu, jo rakstā uzsvērti būtiskākie aspekti, kuriem pievēršama uzmanība. Tomēr no raksta izslēgts MI aktā noteikto sodu jautājums, ievērojot, ka MI aktā norādīts, kādus sodus var piemērot Eiropas Komisija, savukārt jau katra ES dalībvalsts konkretizēs sodus saistībā ar MI akta pārkāpumiem, un pagaidām attiecīgie grozījumi Latvijas normatīvajos aktos nav pieņemti.
Terminoloģija
Pirms aplūkot tiesības un pienākumus, būtiski pievērst uzmanību terminoloģijai, kas lietota MI aktā[1], lai izprastu, kādā brīdī subjekts ir, piemēram, uzturētājs jeb subjekts, kas lieto MI sistēmu, vai nodrošinātājs jeb subjekts, kas izstrādā MI sistēmu. Tādēļ būtiski pievērsties MI aktā norādīto jēdzienu definīcijām, t.i.:
- par uzturētāju tiek uzskatīta fiziska vai juridiska persona, publiskā sektora iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura lieto MI sistēmu, kas ir tās pārziņā, izņemot gadījumus, kad MI sistēmu lieto personiskas neprofesionālas darbības veikšanai (MI akta 3. panta 4. punkts);
- par nodrošinātāju tiek uzskatīta fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura par samaksu vai par brīvu izstrādā MI sistēmu vai vispārīga lietojuma MI modeli vai kura liek izstrādāt MI sistēmu vai vispārīga lietojuma MI modeli un laiž to tirgū vai nodod MI sistēmu ekspluatācijā ar savu nosaukumu/vārdu vai preču zīmi (MI akta 3. panta 3. punkts);
- par izplatītāju tiek uzskatīta jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav nodrošinātājs vai importētājs un kas MI sistēmu dara pieejamu ES tirgū (MI akta 3. panta 7. punkts);
- savukārt par importētāju tiek uzskatīta jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atrodas vai ir iedibināta ES un laiž tirgū MI sistēmu ar trešajā valstī iedibinātas fiziskas vai juridiskas personas nosaukumu/vārdu vai preču zīmi (MI akta 3. panta 6. punkts).
Vienlaikus norādāms, ka MI aktā netiek lietots jēdziens mākslīgais intelekts, bet gan jēdziens MI sistēma. Pēdējais minētais jēdziens saprotams, kā mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi (MI akta 3. panta 1. punkts). Tas nozīmē, ka iekams kādu sistēmu vai lietotājprogrammu nosaukt par MI sistēmu, tai jāatbilst MI aktā sniegtajai definīcijai.
Tāpat uzsverams, ka MI aktā tiek lietots tāds jēdziens kā vispārīga lietojuma MI modelis, ar ko jāsaprot MI modelis, kuram piemīt ievērojams vispārīgums un kurš spēj kompetenti veikt plašu atšķirīgu uzdevumu klāstu neatkarīgi no tā, kādā veidā modelis laists tirgū, un kuru var integrēt dažādās lejasposma sistēmās vai lietotnēs, izņemot MI modeļus, ko pirms to laišanas tirgū izmanto pētniecības, izstrādes vai prototipu izstrādes darbībām (MI akta 3. pants 63. punkts). Viens no piemēriem, kas minams saistībā ar vispārīga lietojuma MI modeli, ir Google Translate, kas ļauj tulkot tekstus dažādās valodās.
Tādējādi no minētā cita starpā redzams, ka MI aktā paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, kad MI sistēma tiek lietota personiskas neprofesionālas darbības veikšanai, uz subjektu netiks attiecinātas uzturētajam izvirzītās prasības (MI akta 2. panta 10. punkts). Tāpat no MI akta darbības jomas izslēgtas arī Mi sistēmas vai MI modeļi, tostarp to radītais iznākums, kas konkrēti izstrādāts un nodots ekspluatācijā vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā (MI akta 2. panta 6. punkts). Tas tā ir, jo, kā tas paskaidrots MI akta preambulas 25. apsvērumā, šai regulai jāatbalsta inovācija un jāievēro zinātnes brīvība, un tai nav jākavē pētniecības un izstrādes darbība. Tomēr detalizētāk izņēmumi no MI akta piemērošanas jomas aplūkojami šīs regulas 2. pantā.
MI sistēmu kategorijas un vispārīga lietojuma MI modeļi
MI akts izdala dažādas MI sistēmu kategorijas, kā arī vispārīga lietojuma MI modeļus. Atkarībā no tā, kāda MI sistēmu kategorija tiek izmantota, mainās arī pienākumi un atbildība. Tādēļ šīs apakšnodaļas ietvaros tiks aplūkota aizliegtā MI prakse (MI akta 5. pants), augsta riska MI sistēmas (MI akta III nodaļa), kur MI akts izvirza visvairāk prasības atbilstības nodrošināšanai, kā arī ierobežota riska MI sistēmas, tomēr uzsverams, ka pašā MI aktā nav atsevišķi izdalītas šādas ierobežota riska MI sistēmas, bet gan norādīts uz dažu MI sistēmu nodrošinātāju un uzturētāju pienākumiem attiecībā uz pārredzamību (MI akta 50. pants).
Aizliegtā MI prakse
MI aktā ir aizliegta tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana
- kas izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas vai personu grupas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, kas ievērojami pasliktina viņu spēju pieņemt informētu lēmumu, tādējādi liekot tām pieņemt lēmumu, ko tās citādi nebūtu pieņēmušas, tādā veidā, kas šai personai, citai personai vai personu grupai rada vai pamatoti ticami radīs būtisku kaitējumu (MI akta 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts);
- kura izmanto kādu no kādas fiziskas personas vai konkrētas personu grupas neaizsargātības iezīmēm viņu vecuma, invaliditātes vai konkrētas sociālās vai ekonomiskās situācijas dēļ un kuras mērķis vai sekas ir minētās personas vai minētajai grupai piederīgas personas uzvedības būtiska iespaidošana tādā veidā, kas attiecīgajai personai vai citai personai rada vai radīs būtisku kaitējumu (MI akta 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts);
- nolūkā izvērtēt vai klasificēt fiziskas personas vai personu grupas noteiktā laikposmā, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai zināmām, izsecinātām vai prognozētām personas vai personības īpašībām, ja šāds sociālais novērtējums ved pie viena vai abiem šādiem iznākumiem (MI akta 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts):
- kaitējoša vai nelabvēlīga attieksme pret dažām fiziskām personām vai personu grupām sociālos kontekstos, kas nav saistīti ar kontekstiem, kuros dati tika sākotnēji ģenerēti vai arī savākti;
- kaitējoša vai nelabvēlīga attieksme pret dažām fiziskām personām vai personu grupām, kas nav pamatota vai arī nav samērīga ar viņu sociālo uzvedību vai tās smagumu;
- fizisku personu radītā riska novērtējuma veikšanai, lai tādējādi novērtētu vai prognozētu risku, ka fiziska persona varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kura balstās vienīgi uz fiziskas personas profilēšanu vai uz tās personisko īpašību un rakstura iezīmju novērtēšanu. Tomēr šo aizliegumu nepiemēro MI sistēmām, kuras izmanto, lai atbalstītu cilvēka veiktu novērtējumu par personas iesaistīšanos noziedzīgā darbībā, kurš jau ir balstīts uz objektīviem un pārbaudāmiem faktiem, kas ir tieši saistīti ar noziedzīgu darbību (MI akta 5. panta 1. punkta d) apakšpunkts);
- kuras izveido vai paplašina sejas atpazīšanas datubāzes, nemērķorientēti rasmojot sejas attēlus no interneta vai videonovērošanas sistēmu video (MI akta 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts);
- fiziskas personas emociju izsecināšanai darbavietā vai izglītības iestādēs, izņemot, ja MI sistēmas izmantošanu paredzēts ieviest vai laist tirgū medicīnisku vai drošības iemeslu dēļ (MI akta 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Piemēram, minētais nav attiecināms uz MI sistēmām, kas paredzētas lietošanai terapeitiskos nolūkos.
Tāpat aizliegtajā MI praksē ietilpst arī:
- tādu biometriskās kategorizācijas sistēmu laišana tirgū vai nodošana ekspluatācijā, vai lietošana, kuras individuāli kategorizē fiziskas personas, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem, lai atvedinātu vai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Uzsverams, ka šis aizliegums neattiecas uz likumīgi iegūtu biometrisko datu kopu, piemēram, attēlu filtrēšanu, pamatojoties uz biometriskajiem datiem, vai biometrisko datu kategorizēšanu tiesībaizsardzības jomā (MI akta 5. panta 1. punkta g) apakšpunkts);
- reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, izņemot, ja – un tiktāl, cik – tāda izmantošana ir absolūti nepieciešama kādam no šiem mērķiem (MI akta 5. panta 1. punkta h) apakšpunkts):
- konkrētu nolaupīšanas, cilvēku tirdzniecības vai cilvēku seksuālas izmantošanas upuru mērķtiecīgai meklēšanai, kā arī bezvēsts pazudušu personu meklēšanai;
- konkrēta, būtiska un nenovēršama apdraudējuma fizisku personu dzīvībai, drošībai vai reālu un pašreizēju, kā arī paredzamu teroristu uzbrukuma draudu novēršanai;
- par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētas personas atrašanās vietas noteikšanu vai personas identificēšanu nolūkā veikt kriminālizmeklēšanu/kriminālvajāšanu/kriminālsoda izpildi par II pielikumā[2] minētajiem nodarījumiem, par kuriem attiecīgajā ES dalībvalstī var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi.
Tajā pašā laikā uzsverams, ka atbilstoši MI akta 5. panta 2. punktam reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu lietošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos var ieviest, lai apstiprinātu konkrētas personas identitāti, tomēr tādā gadījumā jāvērtē un jāņem vērā:
- tās situācijas raksturs, kuras dēļ var notikt tāda lietošana, jo īpaši tā kaitējuma smagums, iespējamība un apmērs, kas tiktu radīts, ja sistēma netiktu lietota;
- sistēmas lietošanas sekas attiecībā uz visu attiecīgo personu tiesībām un brīvībām, jo īpaši minēto seku smagums, iespējamība un apmērs.
Vienlaikus katrai reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas lietošanai tiesībaizsardzības nolūkos publiski piekļūstamās vietās nepieciešama iepriekšēja atļauja, kuru izsniedz tiesa vai neatkarīga administratīvā iestāde, un detalizētāk saistībā ar to, kas jāņem vērā šādas atļaujas sniegšanas gadījumā norādīts MI akta 5. panta 3. punktā.
Augsta riska MI sistēmas
MI akta 6. pantā ietverti noteikumi MI sistēmas klasificēšanai par augsta riska MI sistēmu. Respektīvi, MI sistēmu uzskata par augsta riska sistēmu, ja izpildās šie nosacījumi vienlaicīgi:
- MI sistēmu paredzēts izmantot kā produkta drošības sastāvdaļu, vai MI sistēma pati par sevi ir produkts, uz kuru attiecas ES saskaņošanas tiesību akti, kas uzskaitīti MI akta I pielikumā[3];
- produktam, kura drošības sastāvdaļa ir MI sistēma, vai pašai MI sistēmai kā produktam ir vajadzīgs trešās personas veikts atbilstības novērtējums, lai to varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar ES saskaņošanas tiesību aktiem, kas uzskaitīti MI akta I pielikumā (uzskaitījums sniegts šī raksta ceturtajā atsaucē).
Papildus par augsta riska sistēmām uzskatāmas MI akta III pielikumā norādītās MI sistēmas, kas sadalītas pa jomām. Respektīvi:
- Biometrija:
- biometriskās tālidentifikācijas sistēmas; vienlaikus uzsverams, ka norādītais neietver MI sistēmas, ko paredzēts izmantot biometriskai verifikācijai, kuras vienīgais nolūks ir apstiprināt, ka konkrēta fiziska persona ir persona, par kuru tā uzdodas;
- MI sistēmas, ko paredzēts izmantot emociju atpazīšanai.
- Kritiskā infrastruktūra: MI sistēmas, ko paredzēts izmantot kā drošības sastāvdaļas kritiskās digitālās infrastruktūras pārvaldībā un darbībā, ceļu satiksmē vai ūdens, gāzes vai elektroapgādē vai apkures nodrošināšanā.
- Nodarbinātība, darba ņēmēju pārvaldība un piekļuve pašnodarbinātībai:
- fizisku personu pieņemšanai darbā vai darbinieku atlasei, jo īpaši, lai izvietotu mērķtiecīgus darba sludinājumus, analizētu un atsijātu darba pieteikumus un izvērtētu kandidātus;
- lai pieņemtu lēmumus, kas skar darba attiecību, paaugstināšanas amatā vai darba līgumattiecību izbeigšanas kārtību, sadalītu uzdevumus, pamatojoties uz individuālo uzvedību vai personības iezīmēm vai īpašībām, vai lai pārraudzītu un izvērtētu darba līgumattiecībās esošo personu sniegumu un uzvedību.
- Piekļuve privātiem pamatpakalpojumiem, sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem un pabalstiem, kā arī to izmantošana:
- lai izvērtētu fizisku personu tiesības saņemt pamata sociālās palīdzības pabalstus un pakalpojumus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī lai piešķirtu, samazinātu, atsauktu vai atgūtu šādus pabalstus un pakalpojumus;
- fizisku personu kredītspējas izvērtēšanai vai to kredītnovērtējuma noteikšanai, izņemot tādas MI sistēmas, kuras izmanto krāpšanas atklāšanai finanšu jomā;
- riska novērtēšanai un cenu noteikšanai attiecībā uz fiziskām personām dzīvības un veselības apdrošināšanas gadījumā;
- lai izvērtētu un klasificētu fizisku personu ārkārtas palīdzības izsaukumus vai ārkārtas pirmās reaģēšanas dienestu, tostarp policijas, ugunsdzēsēju un medicīniskās palīdzības sniedzēju, nosūtīšanai vai nosūtīšanas prioritāšu noteikšanai, kā arī neatliekamās medicīniskās aprūpes pacientu triāžas sistēmām.
- Tiesībaizsardzībai:
- lai novērtētu risku, ka fiziska persona varētu kļūt par cietušo personu noziedzīgos nodarījumos;
- melu detektoros un līdzīgos rīkos;
- pierādījumu uzticamības izvērtēšanai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas gaitā;
- lai novērtētu risku, ka fiziska persona varētu izdarīt vai atkārtoti izdarīt nodarījumu.
- Tiesvedība un demokrātijas procesi:
- lai palīdzētu tiesu iestādei izpētīt un interpretēt faktus vai tiesību normas un piemērot tiesību normas konkrētam faktu kopumam, vai izmantot līdzīgā veidā strīdu alternatīvā izšķiršanā;
- lai ietekmētu vēlēšanu vai referenduma rezultātus vai fizisku personu uzvedību balsošanā, kad tās balso vēlēšanās vai referendumos. Tas neattiecas uz MI sistēmām, kuru rezultātam fiziskas personas nav tieši pakļautas, piemēram, rīkiem, ko izmanto, lai organizētu, optimizētu vai strukturētu politiskas kampaņas no administratīvā vai loģistikas viedokļa.
- Migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldība:
- kā melu detektorus vai līdzīgus rīkus;
- lai novērtētu risku, tostarp drošības risku, neatbilstīgas migrācijas risku vai veselības risku, ko rada fiziska persona, kas vēlas ieceļot vai tā ir ieceļojusi ES dalībvalsts teritorijā;
- lai palīdzētu kompetentām publiskajām iestādēm izskatīt patvēruma, vīzu vai uzturēšanās atļauju pieteikumus, kā arī saistītās sūdzības, nosakot, vai fiziskās personas atbilst kritērijiem, tostarp veicot saistītu pierādījumu patiesuma novērtēšanu;
- saistībā ar migrācijas, patvēruma vai robežkontroles pārvaldību nolūkā atklāt, atpazīt vai identificēt fiziskas personas, izņemot ceļošanas dokumentu verifikāciju.
Vispārīga lietojuma MI modeļi
Vispārīga lietojuma MI modeļi jānošķir no MI sistēmām, lai tādējādi nodrošinātu juridisko noteiktību. Tas tā ir, jo vispārīga lietojuma MI modeļi parasti tiek apmācīti ar lielu datu apjomu, un tos var laist tirgū dažādos veidos, tostarp ar lietojumprogrammu saskarņu (API) starpniecību, kā tiešu lejupielādi vai kā fizisku kopiju. Lai gan MI modeļi ir būtiskas MI sistēmu sastāvdaļas, tie paši par sevi nav MI sistēmas. MI modeļiem – lai tie kļūtu par MI sistēmām – jāpievieno vēl citas sastāvdaļas, piemēram, lietotāja saskarne. MI modeļi parasti ir integrēti MI sistēmās un ir to daļa (MI akta preambulas 97. apsvērums).
Vienlaikus, lai arī vispārīga lietojuma modeļi, jo īpaši lieli ģeneratīvi modeļi, kas spēj ģenerēt tekstu, attēlus un citu saturu, sniedz unikālas inovācijas iespējas, tomēr tie arī rada izaicinājumus māksliniekiem, autoriem un citiem satura veidotājiem un tam, kā tiek radīts, izplatīts, lietots un patērēts radošais saturs. Norādīto MI modeļu izstrādei un apmācībai ir vajadzīga piekļuve lielam teksta, attēlu, video un citu datu apjomam. Tekstizraces un datizraces metodes šajā kontekstā var plaši izmantot, lai izgūtu un analizētu šādu saturu, ko var aizsargāt autortiesības un blakustiesības. Jebkādai ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošanai ir vajadzīga attiecīgā tiesību subjekta atļauja, ja vien netiek piemēroti attiecīgie autortiesību izņēmumi un ierobežojumi. Tāpat uzsverams, ka ar Direktīvu (ES) 2019/790[4] tika ieviesti izņēmumi un ierobežojumi, kas pieļauj – ar konkrētiem nosacījumiem – reproducēšanu un ekstrahēšanu attiecībā uz darbiem vai citiem blakustiesību objektiem tekstizraces un datizraces nolūkā (MI akta preambulas 105. apsvērums).
Tāpat jāņem vērā, ka vispārīga lietojuma MI modelis var būt ar sistēmisku risku (MI akta 51. pants), ja tas atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
- tam ir augstas ietekmes spējas, kas novērtētas, pamatojoties uz piemērotiem tehniskiem rīkiem un metodikām, tostarp rādītājiem un kritērijiem;
- pamatojoties uz EK lēmumu, ex officio vai pēc zinātniskās grupas kvalificēta brīdinājuma tam ir spējas vai ietekme, kas ir līdzvērtīga a. punktā noteiktajām, ņemot vērā MI akta XIII pielikumā[5] norādītos kritērijus.
Vispārīga lietojuma MI modeļi var radīt sistēmiskus riskus, kas cita starpā ietver jebkādu faktisku vai pamatoti paredzamu negatīvu ietekmi saistībā ar kritisko nozaru darbības traucējumiem un nopietnām sekām sabiedrības veselībai un drošībai, jebkādu faktisku vai pamatoti paredzamu negatīvu ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, sabiedrības un ekonomikas drošību, nelikumīgu, nepatiesu vai diskriminējoša satura izplatīšanu. Sistēmiskie riski būtu jāsaprot kā tādi, kas palielinās līdz ar MI modeļa spējām un modeļa tvērumu, un var rasties visā modeļa dzīves ciklā un ko ietekmē ļaunprātīgas izmantošanas apstākļi, modeļa drošība, autonomijas pakāpe, tā piekļuve rīkiem, aizsargmehānismu likvidēšanas potenciāls utt. (MI akta preambulas 110. apsvērums).
Prasības augsta riska MI sistēmām
Augsta riska MI sistēmām MI akts izvirza vairākas vispārīgas prasības. Respektīvi, saistībā ar augsta riska MI sistēmām:
- jāizveido, jāievieš, jādokumentē, kā arī jāuztur riska pārvaldības sistēma, kas jāsaprot kā nepārtrauktu iteratīvu procesu, kas norit visā augsta riska MI sistēmas darbmūžā, un tam nepieciešama regulāra sistemātiska pārskatīšana un atjaunināšana. Lai likvidētu vai samazinātu riskus, kas saistīti ar augsta riska MI sistēmas lietošanu, pienācīgi jāņem vērā tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību, apmācību, kas tiek gaidīta attiecībā uz uzturētāju, kā arī paredzamo kontekstu, kurā attiecīgo sistēmu paredzēts izmantot (MI akta 9. pants);
- jānodrošina, ka apmācības, validēšanas un testēšanas datu kopas ir atbilstošas, pietiekami reprezentatīvas, kā arī, cik vien iespējams, bez kļūdām un pilnīgas, ņemot vērā paredzēto nolūku (MI akta 10. pants);
- jānodrošina tehniskā dokumentācija (MI akta 11. pants), kas savukārt ietver šādas prasības:
- pirms augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā jāsagatavo šīs sistēmas tehniskā dokumentācija, un tā regulāri jāatjaunina;
- tehniskai dokumentācijai jāapliecina, ka attiecīgā augsta riska MI sistēma atbilst MI aktā noteiktajām prasībām. Turklāt valstu kompetentajām iestādēm skaidrā un visaptverošā veidā jāsniedz nepieciešamā informācija, lai attiecīgā kompetentā iestāde novērtētu MI sistēmas atbilstību MI akta prasībām;
- tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj vispārējs MI sistēmas apraksts, detalizēts MI sistēmas elementu un tās izstrādes procesa apraksts, detalizēta informācija par MI sistēmas pārraudzību, darbību un kontroli utt. (plašāk skatīt MI akta IV pielikumu);
- vienlaikus MVU, tostarp jaunuzņēmumi, MI akta IV pielikumā norādītos tehniskās dokumentācijas elementus var iesniegt vienkāršotā veidā, un EK izveidos veidlapu, kura būs aizpildāma;
- jānodrošina uzskaite, kas nozīmē, ka augsta riska MI sistēmas tehniski ļauj automātiski reģistrēt notikumus (žurnāldatnes) visā sistēmas darbmūža laikā (MI akta 12. pants);
- jānodrošina pārredzamība un informācijas sniegšana uzturētājiem (MI akta 13. pants), kas savukārt nozīmē, ka:
- augsta riska MI sistēmas projektē un izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka to darbība ir pietiekami pārredzama, lai uzturētāji varētu interpretēt sistēmas iznākumus un tos pienācīgi izmantot;
- augsta riska MI sistēmām jāpievieno lietošanas instrukciju piemērotā digitālā formātā vai citādi, un tajā jāietver kodolīga, pilnīga, pareiza un skaidra informācija, kas ir būtiska, pieejama un saprotama uzturētājiem.
- jānodrošina cilvēka virsvadība (MI akta 14. pants), kas nozīmē, ka augsta riska MI sistēmas jāprojektē un jāizstrādā, izmantojot arī atbilstošus cilvēka – mašīnas saskarnes rīkus, tā, lai fiziskas personas tās varētu efektīvi virsvadīt laikā, kad tās tiek lietotas. Uzsverams, ka tādējādi tiek novērsti vai mazināti riski attiecībā uz veselību, drošību vai pamattiesībām.
Augsta riska MI sistēmu, kā arī vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātāju pienākumi
Papildus vispārējām prasībām augsta riska MI sistēmu nodrošinātāju pienākumi izklāstīti MI akta 16. pantā. Turklāt augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem ir pienākums izveidot kvalitātes vadības sistēmu (MI akta 17. pants). Tomēr šo pienākumu īstenošanai jābūt proporcionālai augsta riska MI sistēmas nodrošinātāja organizācijas lielumam, un tas savukārt nozīmē nodrošinātājiem jebkurā gadījumā jāievēro tāda stingrības pakāpe un aizsardzības līmenis, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu augsta riska MI sistēmu atbilstību MI aktam. Kopumā attiecībā uz kvalitātes vadības sistēmu MI akts uzliek pienākumu izveidot sistēmu, kuru sistemātiski un pienācīgi dokumentē rakstisku nostādņu, procedūru un instrukciju veidā.
Tāpat augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem uz laikposmu, kas beidzas 10 gadus pēc augsta riska MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, jāglabā kompetentajām iestādēm pieejamu dokumentāciju (MI akta 18. pants), kas ietver cita starpā tehnisko dokumentāciju (MI akta 11. pants), dokumentāciju par kvalitātes vadības sistēmu (MI akta 17. pants), ES atbilstības deklarāciju, kas minēta MI akta 47. pantā.
Tāpat augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem jānodrošina automātiski ģenerētas žurnāldatnes (MI akta 18. pants). Respektīvi:
- Augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem jāglabā žurnāldatnes, ko automātiski ģenerē viņu augsta riska MI sistēmas, ciktāl žurnāldatnes ir viņu pārziņā. Tāpat žurnāldatnes jāglabā laikposmu, kas atbilst augsta riska MI sistēmas paredzētajam nolūkam, vai vismaz sešus mēnešus, ja vien piemērojamajos ES vai valsts tiesību aktos, jo īpaši ES tiesību aktos par personas datu aizsardzību, nav noteikts citādi.
- Nodrošinātāji, kas ir finanšu iestādes, uz kurām attiecas prasības par to iekšējo pārvaldību, kārtību vai procesiem saskaņā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, žurnāldatnes, ko automātiski ģenerē to augsta riska MI sistēmas, uztur kā daļu no dokumentācijas, kuru glabā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā.
Papildus augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem jānodrošina korektīvās darbības un informēšanas pienākuma izpilde (MI akta 20. pants), kas izpaužas tādējādi, ka augsta riska MI sistēmu nodrošinātāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka augsta riska MI sistēma, kuru tie laiduši tirgū vai nodevuši ekspluatācijā, neatbilst MI aktam, nekavējoties veic nepieciešamās korektīvās darbības, kas vajadzīgas, lai panāktu sistēmas atbilstību vai, attiecīgi, to izņemtu, atspējotu vai atsauktu. Par to viņi informē attiecīgās augsta riska MI sistēmas izplatītājus un, attiecīgā gadījumā, uzturētājus, pilnvaroto pārstāvi un importētājus.
Ne mazāk svarīgi, ka augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem jānodrošina sadarbība ar kompetentajām iestādēm (MI akta 21. pants). Minētais nozīmē, ka augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem pēc kompetentas iestādes pamatota pieprasījuma jāsniedz minētajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu augsta riska MI sistēmas atbilstību MI akta 2. iedaļā noteiktajām prasībām, noformējot to iestādei viegli saprotami kādā no ES iestāžu oficiālajām valodām, kā to norāda attiecīgā dalībvalsts.
Savukārt saistībā ar vispārīga lietojuma MI modeļiem norādāms, ka MI akts izvirza nodrošinātājiem pienākumus gan saistībā ar vispārīga lietojuma MI modeļiem, gan vispārīga lietojuma MI modeļiem ar sistēmisku risku (MI akts 53. un 55. panti). Uzsverams, ka uz abiem veidiem attiecināmas MI akta 53. panta prasības, savukārt uz vispārīga lietojuma MI modeļiem papildus jāattiecina arī MI akta 55. pantā noteiktais.
Augsta riska MI sistēmu uzturētāju pienākumi
Augsta riska MI sistēmu uzturētājiem MI akts izvirza mazāk pienākumu nekā nodrošinātājiem (MI akta 26. pants), t.i., augsta riska MI sistēmu uzturētājiem:
- jāveic pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņi šādas sistēmas lieto saskaņā ar sistēmām pievienoto lietošanas instrukciju;
- jāuztic cilvēka virsvadība fiziskām personām, kurām piemīt nepieciešamā kompetence, apmācība un pilnvaras;
- ciktāl uzturētājs īsteno kontroli pār ievaddatiem, minētajam uzturētājam jānodrošina, ka ievaddati ir attiecīgi un pietiekami reprezentatīvi, ņemot vērā augsta riska MI sistēmai paredzēto nolūku;
- jāpārrauga augsta riska MI sistēmas darbība, pamatojoties uz lietošanas instrukciju, un attiecīgā gadījumā informē nodrošinātājus;
- pirms augsta riska MI sistēmas nodošanas ekspluatācijā vai lietošanas darbavietā uzturētāji, kas ir darba devēji, jāinformē darba ņēmēju pārstāvji un skartie darba ņēmēji par to, ka uz viņiem attieksies augsta riska MI sistēmas lietošana.
Būtiski arī uzsvērt, ka augsta riska MI sistēmu uzturētājiem jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums (MI akta 27. pants), kas nozīmē, ka, iekams augsta riska MI sistēma tiek lietota, uzturētājam jāveic novērtējums par ietekmi uz pamattiesībām, kādu var radīt šādas sistēmas lietošana.
MI sistēmu nodrošinātāju un uzturētāju pienākums nodrošināt pārredzamību
Kā tas izriet no MI akta 50. panta, dažu MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem ir pienākums nodrošināt pārredzamību saistībā ar MI sistēmām. Minētais attiecināms uz MI sistēmām, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar fiziskām personām, t.i., šādas MI sistēmas jāprojektē un jāizstrādā tā, lai fiziskās personas tiktu informētas par to, ka tās mijiedarbojas ar MI sistēmu, ja vien tas nav pašsaprotams no tādas fiziskas personas viedokļa, kura ir samērā labi informēta, vērīga un apdomīga, ņemot vērā apstākļus un lietošanas kontekstu.
Tāpat būtiski, ka nodrošinātājiem saistībā ar MI sistēmu, kuras ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu, jānodrošina, ka MI sistēmas iznākumi ir mašīnlasāmā formātā, kā arī ir iespējams atklāt, ka tie ir mākslīgi ģenerēti vai manipulēti. Tomēr šo pienākumu nepiemēro, ciktāl MI sistēma pilda tikai palīgfunkciju standarta rediģēšanai vai būtiski nemaina uzturētāja sniegtos ievaddatus vai to semantiku.
Savukārt MI sistēmas uzturētāji, kas ģenerē vai manipulē attēla, audio vai video saturu, kas ir dziļviltojums, izpauž, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. Šo pienākumu nepiemēro, ja lietošana ir likumiski atļauta noziedzīga nodarījuma atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai. Tāpat, ja saturs ir daļa no acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska, fikcionāla vai analoga darba vai programmas, paredzētie pārredzamības pienākumi ietver vienīgi šāda ģenerēta vai manipulēta satura esamības izpaušanu piemērotā veidā, kas netraucē izrādīt vai baudīt darbu. Bet tādas MI sistēmas uzturētāji, kura ģenerē vai manipulē tekstu, ko publicē nolūkā informēt sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, izpauž, ka teksts ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts.
Inovācijas atbalsta pasākumi
MI "regulatīvas smilškastes" (MI akta 57. pants)
ES dalībvalstīm jānodrošina, ka to kompetentās iestādes izveido vismaz vienu MI “regulatīvo smilškasti” ES dalībvalstī, kurai jāsāk darboties no 2026. gada 2. augustam. Izveidotajā MI “regulatīvā smilškastē” jānodrošina kontrolētu vidi, kas rosina inovāciju un sekmē inovatīvu MI sistēmu izstrādi, apmācību, testēšanu un validēšanu ierobežotu laikposmu pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi konkrētam “smilškastes” plānam, par kuru vienojušies nodrošinātāji un potenciālie nodrošinātāji un kompetentā iestāde. Savukārt kompetentās iestādēm attiecīgā gadījumā jānodrošina norādījumus, uzraudzību un atbalstu MI “regulatīvās smilškastes” ietvaros saistībā ar risku identificēšanu, jo īpaši attiecībā uz pamattiesībām, veselību un drošību, saistībā ar testēšanu, seku mazināšanas pasākumiem un to efektivitāti. Turklāt kompetentām iestādēm jāsniedz nodrošinātājiem un potenciālajiem nodrošinātājiem, kas piedalās MI “regulatīvajā smilškastē”, norādījumus par to, ko sagaida regulatīvi, un to, kā pildīt šajā regulā noteiktās prasības un pienākumus.
Vienlaikus pieminams, ka MI akts paredz augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm” (MI akta 60. pants), tomēr tādā gadījumā jāsaņem informēta piekrišana (MI akta 61. pants).
Pasākumi nodrošinātājiem un uzturētājiem, jo īpaši MVU, tostarp jaunuzņēmumiem (MI akta 62. pants)
ES dalībvalstīm jāsniedz MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, kuriem ir juridiskā adrese vai filiāle ES, prioritāru piekļuvi MI “regulatīvajām smilškastēm”. Tomēr šiem MVU jāatbilst nosacījumiem un atlases kritērijiem, kuri iekļauti MI aktā. Tāpat ES dalībvalstīm jāorganizē konkrētas izpratnes veicināšanas un apmācības darbības par MI akta piemērošanu, kas pielāgotas MVU, tostarp jaunuzņēmumu, uzturētāju un, attiecīgā gadījumā, vietējo publisko iestāžu vajadzībām. MI akts paredz, ka ES dalībvalstīm arī jāizmanto esošie īpašie kanāli un, attiecīgā gadījumā, jāizveido jauni saziņai ar MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, uzturētājiem, citiem novatoriem un, attiecīgā gadījumā, vietējām publiskajām iestādēm, lai sniegtu konsultācijas un atbildētu uz jautājumiem par šīs regulas īstenošanu, tostarp par dalību MI “regulatīvajās smilškastēs”. Būtiski uzsvērt, ka MI akts nosaka, ka ES dalībvalstīm jāsekmē MVU un citu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību standartizācijas izstrādes procesā.
Pamattiesību aizsardzība
MI aktā paredzētas tiesības iesniegt sūdzību tirgus uzraudzības iestādē (MI akta 85. pants), t.i., jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir pamats uzskatīt, ka ir pārkāpti MI akta noteikumi, var iesniegt sūdzības attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei. Tāpat MI aktā nostiprinātas tiesības saņemt skaidrojumu par individuālu lēmumu pieņemšanu (MI akta 86. pants). Respektīvi, jebkurai skartajai personai, uz kuru attiecas lēmums, ko uzturētājs pieņēmis, pamatojoties uz MI akta III pielikumā uzskaitītas augsta riska MI sistēmas iznākumu, izņemot tā MI akta III pielikuma 2. punktā uzskaitītās sistēmas, un kas rada juridiskas sekas vai līdzīgā veidā būtiski ietekmē minēto personu tādā veidā, ka tā uzskata, ka tas nelabvēlīgi ietekmē tās veselību, drošību vai pamattiesības, ir tiesības saņemt no uzturētāja skaidrus un jēgpilnus paskaidrojumus par MI sistēmas lomu lēmumu pieņemšanas procedūrā un pieņemtā lēmuma galvenajiem elementiem.
Atsauces
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828, PE/24/2024/REV/1, OV L, 2024/1689, 12.7.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj.
- ^ Terrorisms, cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija, narkotisko vielu un psihotropo vielu nelikumīga tirdzniecība, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība, slepkavība, smagi miesas bojājumi, cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība, kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība, personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana vai ķīlnieku sagrābšana, noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, gaisa kuģu vai kuģu nelikumīga sagrābšana, izvarošana, noziegumi pret vidi, organizēta vai bruņota laupīšana, sabotāža, dalība noziedzīgā organizācijā, kas iesaistīta vienā vai vairākos iepriekš uzskaitītajos nodarījumos.
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/33/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām; Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē; Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/68/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū; Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/426 par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES; Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002; Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību; Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību; Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES) 2019/2144 par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91, ciktāl tā attiecas uz tās 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu un laišanu tirgū, kur tas attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem un to dzinējiem, propelleriem, daļām un to tālvadības ierīcēm.
- ^ Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK, PE/51/2019/REV/1, OV L 130, 17.5.2019, p. 92–125.
- ^ MI akts nosaka šādus kritērijus: modeļa parametru skaits, datu kopu kvalitāte vai lielums, piemēram, mērot ar datsegmentiem, modeļa apmācībai izmantotais skaitļošanas resursu apjoms, mērīts peldošā punkta operācijās vai izteikts ar citu mainīgo lielumu kombināciju, piemēram, apmācības lēstās izmaksas, lēstais apmācībai nepieciešamais laiks vai lēstais enerģijas patēriņš apmācībai, modeļa ievades un izvades modalitātes, piemēram, no teksta uz tekstu (lielie valodu modeļi), no teksta uz attēlu, multimodalitāte un jaunākās robežvērtības augstas ietekmes spēju noteikšanai katrai modalitātei, un konkrētais ievaddatu un iznākumu veids (piemēram, bioloģiskās sekvences), modeļa spēju kritēriji un izvērtēšanas, tostarp ņemot vērā uzdevumu skaitu bez papildu apmācības, spēju pielāgoties jaunu, atšķirīgu uzdevumu apguvei, tā autonomijas pakāpi un mērogojamību, rīkus, kuriem tam ir piekļuve, vai tam ir liela ietekme uz iekšējo tirgu tā tvēruma dēļ – to tā pieņem, kad modelis ir darīts pieejams vismaz 10 000 reģistrētu komerciālo lietotāju, kas iedibināti ES, reģistrēto galalietotāju skaits.