Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Viedoklis

Migrantu krīze uz Latvijas robežas — izaicinājums Eiropas Cilvēktiesību tiesai

Everts Krauklis

Aizritējušo gadu notikumi ir pierādījuši, ka miers Eiropā nav uztverams kā pašsaprotama un pastāvīga vērtība. Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika ar visdažādākajām metodēm vēršas pret Eiropas vērtībām, no kurām Baltkrievijas organizētā migrantu krīze pie Eiropas Savienības ārējās robežas ir viena no hibrīdkara metodēm, kuras sekas Latviju skar tieši. Šobrīd ir sācies jauns posms šīs krīzes ietvaros, proti, nu ir pienākusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas kārta vērtēt, vai pierobežas valstu cīņa ar šo krīzi atbilst Eiropas cilvēktiesību standartiem.

Mani Shankar / Unsplash

Migrantu krīze 

Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk — Ministru kabinets) ar izdoto rīkojumu 2021.gada 10.augustā izsludināja ārkārtējo situāciju četrās Latvijas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. Ārkārtējās situācijas izsludināšana tika pamatota ar to, ka strauji pieaudzis Latvijas—Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaits. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu tika piesaistīta arī papildu palīdzība no dažādām valsts iestādēm[1], un spēkā stājās arī virkne ierobežojumu, lai mazinātu prettiesiskas robežas šķērsošanas riskus.[2] Līdzīgi tiesiskie režīmi migrantu krīzes dēļ tika izsludināti arī Lietuvā un Polijā.[3]

Baltkrievijas organizētajā migrantu plūsmā lielākoties ietilpa Irākas un Irānas pilsoņi.[4] Sakarā ar to, ka migrantu plūsma vērsta pret Eiropas Savienības (turpmāk — ES) ārējo robežu, kas attiecīgi ietekmē arī visas ES kopējās intereses, ES vērsās pie trīspadsmit valstīm, cenšoties novērst to pilsoņu došanos uz ES caur Baltkrieviju.[5]

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas krīze pie robežas nerima, tādēļ Ministru kabinetam nācās vairākkārt pagarināt ārkārtējās situācijas stāvokli.[6] Ņemot vērā, ka likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” tā 5.panta trešajā daļā nosaka, ka izsludināto ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus,[7] taču krīze pie robežas bija kļuvusi jau par ilgtermiņa apdraudējumu, Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ieviešot jaunu likumā paredzētu tiesisko režīmu — pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu.[8] Sākot ar 2023.gada 10.augustu, pierobežas ārkārtējo situāciju aizstāja pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms[9], kas ar viena mēneša pauzi 2024.gada sākumā[10], ir spēkā arī šobrīd.[11]

Saskaņā ar Valsts robežsardzes statistikas datiem par 2024.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem uz Latvijas—Baltkrievijas robežas konstatēti vairāk kā 4000 nelikumīgi mēģinājumi šķērsot robežu.[12] Robežsardze sākot jau ar 2021.gadā izsludināto ārkārtējo situāciju, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp, pielietojot fizisko spēku un speciālos līdzekļus, piemēram, stekus un elektrošoka ierīces, veica nelikumīgo robežas šķērsošanas gadījumu novēršanu.[13]

Līdz ar migrantu krīzes sākumu starptautiskās sabiedrības uzmanība tika pievērsta kā pašai migrantu krīzei, tā arī jautājumiem, kas saistīti ar krīzē iesaistīto migrantu cilvēktiesību ievērošanu. Publiskajā vidē plaši izskanēja Amnesty International 2022.gada oktobrī publicētais ziņojums, kurā tika norādīts uz iespējamiem būtiskiem Latvijas pieļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp, darbībām, kas pārkāpj neizraidīšanas aizliegumu un pat darbībām, kas uzskatāmas par spīdzināšanu.[14] Arī citās publikācijās cilvēktiesību aktīvistu vidū tiek paustas bažas par Latvijas iestāžu rīcību, risinot migrantu krīzi, it īpaši kritizējot informācijas un valsts iestāžu pieņemto lēmumu caurspīdīguma trūkumu.[15] Uz šādiem pašiem aspektiem uzmanība vērsta arī šā gada jūlijā publicētajā un ES līdzfinansētajā ziņojumā “Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības—Baltkrievijas robežas”, kurā analizēti arī ar migrantu krīzi saistītie nāves gadījumi.[16]

Likumsakarīgi, ka jautājumi, kas saistīti ar šādas bezprecedenta krīzes pastāvēšanu, kurā migrantu cilvēktiesības nonāk hibrīdkara gūstā, sasniedz arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk — ECT) redzesloku.

Migrantu krīzes lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā

ECT 2024.gada vidū bija vairāk kā trīsdesmit lietas, kas saistītas ar migrantu krīzi uz ES (arī Eiropas Padomes cilvēktiesību sistēmas jurisdikcijas) ārējās robežas ar Baltkrieviju.[17] Būtisku pagriezienu šo lietu izskatīšanā iezīmēja ECT pieņemtie lēmumi, kas būtiski skāra arī Latvijas intereses. ECT 2024.gada jūlijā pieņēma lēmumu par jurisdikcijas nodošanu lietā H.M.M. un citi pret Latviju tiesas Lielajai palātai.[18] Šādi lēmumi par jurisdikcijas nodošanu Lielajai palātai jau iepriekš tika pieņemti attiecībā uz lietām ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem — 2024.gada aprīlī lietā C.O.C.G. un citi pret Lietuvu[19] un 2024.gada jūnijā lietā R.A. un citi pret Poliju.[20]

Visas iepriekšminētās lietas, kuras tiks skatītas Lielajā palātā, primāri ir saistītas ar nepieciešamību izvērtēt, vai attiecīgās valstis nav pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas[21] (turpmāk — ECK) 3.pantu, proti, spīdzināšanas un necilvēcīgas attieksmes aizliegumu un ECK 4.protokola 4.pantu, kurā ietverts ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegums.

Lieta H.M.M. un citi pret Latviju pieteicēji ir divdesmit seši kurdu izcelsmes Irākas pilsoņi, kuri sākot no 2021.gada augustu tika regulāri atgrūsti no Latvijas robežas, liedzot tiesības uz piekļuvi patvēruma procedūrai un iespēju tiem nodrošināt savas pamatvajadzības. Tā kā Baltkrievijas robežsargi neļāva migrantiem atgriezties Baltkrievijā, tie aptuveni divas nedēļas atradās mežā, iestrēguši pie robežas. Laika gaitā daļa migrantu ar Latvijas iestāžu starpniecību tika nogādāti atpakaļ uz Irāku, daļa nonāca Vācijā un daļa tika izmitināti Daugavpilī. Par divu migrantu atrašanās vietu ziņu nav.[22]

C.O.C.G. un citi pret Lietuvu faktiskie apstākļi ir saistīti ar četriem Kubas pilsoņiem, kuri tika vairākkārt atgrūsti no Lietuvas robežas, liedzot piekļuvi patvēruma procedūrai. Atgrūšana tika veikta, pārkāpjot ECT noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli attiecībā uz pieteicējiem. Pieteicēji, kas bija spiesti uzturēties mežā, tika pakļauti aukstiem laikapstākļiem, pārtikas un medicīniskās palīdzības trūkumam.[23]

Lietā R.A. un citi pret Poliju trīsdesmit divi Afganistānas pilsoņi centās nokļūt Polijā, taču tika atgrūsti atpakaļ uz Baltkrieviju. Vairāk nekā divu mēnešu garumā migrantiem nācās apmesties pierobežā, jo neviena no valstīm neļāva tiem nokļūt savā teritorijā. Polija nenodrošināja migrantiem patvēruma procedūru, kā arī neievēroja ECT noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus.[24]

Tas, ka ECT iepriekš aprakstītās lietas uzreiz skatīs Lielajā palātā, liecina par to, ka šīs lietas rada izaicinājumus ECK interpretācijā. Atbilstoši ECK 30.pantam jurisdikcijas nodošana Lielajai palātai tiek veikta, ja lieta raisa nopietnus jautājumus par ECK interpretāciju, vai arī tad, ja lietas būtība varētu pieprasīt veikt atkāpes no līdzšinēji attīstītajām atziņām tiesu praksē. Ņemot vērā, ka no spīdzināšanas un necilvēcīgas attieksmes aizlieguma kā ius cogens tiesību normas[25] nav pieļaujamas nekādas atkāpes,[26] visticamāk, tieši ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizlieguma interpretācijas jautājumi ir radījuši pamatu īpaši padziļinātām diskusijām.

Ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegums

Ar ārzemnieku kolektīvo izraidīšanu izprot jebkādus pasākumus, kuru rezultātā ārzemniekiem kā grupai ir jāatstāj valsts.[27] Nav noteikta kvantitatīva kritērija, kam būtu jāizpildās, lai konstatētu kolektīvās izraidīšanas raksturu.[28] Arī individuāla persona, kura ir bijusi daļa no izraidīto personu grupas, var sūdzēties par ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizlieguma pārkāpšanu.[29]

Ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizlieguma pārkāpumu nebūs iespējams konstatēt, ja valsts būs pieņēmusi lēmumu par personas izraidīšanu pēc rūpīga un objektīva konkrētās situācijas izvērtējuma, noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas liedz valstij pieņemt attiecīgo lēmumu.[30]

Šķiet, ka tieši lietā N.D. un N.T. pret Spāniju izstrādātā metodoloģija ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizlieguma pārkāpuma izvērtēšanā ir tā, kas migrantu krīzes kontekstā rada nepieciešamību īpaši rūpīgi izvērtēt līdzšinējo ECT attīstīto atziņu spējas atrisināt izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaras Eiropas valstis.

Izaicinājums Eiropas Cilvēktiesību tiesai 

Lietā N.D. un N.T. pret Spāniju ECT vērtēja, vai Spānija ir pārkāpusi ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumu, tūlītēji piespiedu kārtā izraidot migrantus, kas nelegāli bija šķērsojuši valsts robežu.[31] Šajā lietā ECT nekonstatēja Spānijas pieļautu pārkāpumu, jo, atbilstoši lietā izstrādātajam testam, tika secināts, ka pašu migrantu rīcība bija izraisījusi šādu valsts darbību.[32] Proti, ir jāizvērtē, vai valsts ir nodrošinājusi veidu kā persona var tiesiski lūgt tiesības uzturēties valstī. Ja šāda tiesiska iespēja ir pastāvējusi, bet persona to nav izmantojusi, ir jāvērtē, vai personai bija pārliecinoši iemesli šādai pasīvai rīcībai.[33]

Izvērtējot lietas, kas saistītas ar migrantu krīzi, ECT būs jālemj, vai vadīties no lietā N.D. un N.T. pret Spāniju attīstītā testa vai to pilnveidot. Pastāv iespēja, ka ECT varētu izvēlēties attīstīt arī pavisam jaunu pieeju šādu lietu risināšanā.

Var piekrist juristu vidū paustajam secinājumam, ka ar lietā N.D. un N.T. pret Spāniju jau attīstītajām atziņām, ir iespējams risināt ar migrantu krīzi saistītās lietas.[34] Proti, iespējams panākt risinājumu, kas aizsargātu migrantu tiesības, uzsvaru liekot uz faktu, ka pieteicēji no Baltkrievijas robežsardzes puses bija spiesti uzturēties pierobežā un censties prettiesiskos veidos šķērsot robežu. Pat ja atbildētāja puses valstis pierādītu, ka pastāvēja veidi, kuros bija iespējams tiesiski iegūt atļauju uzturēties valstī, pieteicēji varētu pamatot, kādēļ tiesiski pieejamie līdzekļi netika izmantoti.

Tāpat pastāv iespēja, ka ECT vai nu pilnveidojot līdzšinējo tiesu praksi vai radot pavisam jaunu pieeju, ņemot vērā lietas neparastos apstākļus, interpretēs ECK garantētās tiesības atbildētāja puses valstīm labvēlīgā veidā. ECT varētu izvēlēties kritiski vērtēt migrantu pamatojumu, kādēļ nav tikušas izmantotas tiesiskās iespējas iekļūšanai valstīs. Tāpat ECT varētu piešķirt īpašu nozīmi tam, ka atbildētāja puses valstis ar šiem izaicinājumiem saskaras tādēļ, ka migrantu plūsmu organizē kaimiņos esoša agresorvalsts — Baltkrievija.[34]

Vērtējot iespējamos ECK interpretācijas attīstības scenārijus lietās, kas tiks skatītas Lielajā palātā, bez ievērības nevar palikt apstāklis, ka ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumam ir īpaši cieša saikne ar spīdzināšanas un necilvēcīgas attieksmes aizliegumu. Šā iemesla dēļ ir jāsliecas domāt, ka ECT tomēr caur rūpīgu lietu analīzi būs gatava lemt par labu migrantu tiesību aizsardzībai.

Dilemma

Baltkrievijas pret Eiropu vērstā hibrīdkara sekām sasniedzot arī ECT, būs interesanti vērot, kā tiks veikta ECK kā dzīva instrumenta interpretācija, it īpaši šā brīža ģeopolitiskos apstākļos. Eiropas cilvēktiesību sistēmas autoritatīvais interpretētājs ir nonācis dilemmas priekšā — nostiprināt un aizsargāt indivīda kā vājākās puses tiesiskās intereses, vai, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos migrantu plūsma tiek organizēta, lemt labvēlīgi Eiropas demokrātisko valstu interesēm. 

Kamēr ECT vērtēs līdz šim tiesu sasniegušās lietas, Latvijai, Lietuvai un Polijai, tuvojoties ziemai, būtu lietderīgi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus migrantu krīzes risināšanai, lai mazinātu iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu riskus. Tāpat, ņemot vērā publiskajā vidē pausto kritiku, īpaša uzmanība jāpievērš informācijas pieejamības un pieņemto lēmumu caurspīdīguma nodrošināšanai. Informācijas atklātība un pieņemto lēmumu objektīva skaidrošana var palīdzēt novērst arī sabiedrībā pieaugošās ksenofobijas izpausmes.

Everts Krauklis ieguvis 1. vietu Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā “Ļauj cilvēktiesībām runāt!”.

Atsauces

  1. ^ Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr. 518. [10.08.2021. red.]
  2. ^ Valsts robežsardze: Valsts robežsardze uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijas-Baltkrievijas pierobežā neizsniegs speciālās pierobežas joslas caurlaides. Pieejams: https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/valsts-robezsardze-uz-arkartejas-situacijas-laiku-latvijas-baltkrievijas-pierobeza-neizsniegs-specialas-pierobezas-joslas-caurlaides; Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”: Noteikti būtiski gaisa telpas ierobežojumi austrumu pierobežā. Pieejams: https://www.caa.gov.lv/lv/jaunums/pierobeza?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
  3. ^ EuroNews: Lithuania declares state of emergency over migrant arrivals from Belarus. Available: https://www.euronews.com/2021/07/03/lithuania-declares-state-of-emergency-over-migrant-arrivals-from-belarus; Amnesty International: Poland/Belarus: Amnesty International reconstructs suspected illegal pushback of a group of 32 Afghans in August. Available: https://www.amnesty.org/en/latest/research/2021/09/poland-belarus-border-crisis/
  4. ^ Anna Ūdre: Polijas amatpersona: Baltkrievija sākusi migrantus transportēt atpakaļ uz Irāku. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/polijas-amatpersona-baltkrievija-sakusi-migrantus-transportet-atpakal-uz-iraku.a428571/; Bronitskaya E., Chekhovich A., Gogelytė A., Griķe A., Krapavickaitė D., Palęcka A.,Raubiško I.: Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas, 22.lpp. Pieejams: https://gribupalidzetbegliem.lv/wp-content/uploads/2024/07/LV_Bistaimais-cels.-Migrantu-nave-pie-Eiropas-Savienibas-Baltkrievijas-robezas.pdf
  5. ^ LSM.lv: ES vēršas pie 13 valstīm centienos apslāpēt migrantu plūsmu Baltkrievijas maršrutā. Pieejams:https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-versas-pie-13-valstim-centienos-apslapet-migrantu-plusmu-baltkrievijas-marsruta.a429543/
  6. ^ Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr. 518. [10.08.2023. red.]
  7. ^ Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli: LV likums. Pieņemts 07.03.2013. [28.09.2024. red.]
  8. ^ Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā: LV likums. Pieņemts 22.06.2023. [28.09.2024. red.]; Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” anotācija, 2.-3.lpp. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/346ACE0CAAD5F937C22589BB00393C2A?OpenDocument [aplūkots 25.09.2024.]
  9. ^ LSM.lv: Latvijas austrumu pierobežā ārkārtējās situācijas vietā valdība drīkstēs noteikt īpašu režīmu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.06.2023-latvijas-austrumu-pierobeza-arkartejas-situacijas-vieta-valdiba-drikstes-noteikt-ipasu-rezimu.a513886/; Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu: Ministru kabineta 2023.gada 10.augusta rīkojums Nr. 514. [10.08.2023. red.] 
  10. ^ Ministru kabineta rīkojuma “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” anotācija, 1.3.p. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/a65f5945-5056-4f0f-adb3-4b6d61d4ab64 [aplūkots 25.09.2024.]
  11. ^ Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu: Ministru kabineta 2024.gada 12.marta rīkojums Nr. 184. [28.09.2024. red.]
  12. ^ Valsts robežsardze: 2024. gada 29. septembris uz valsts robežas un valsts iekšienē. Pieejams: https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/2024-gada-29-septembris-uz-valsts-robezas-un-valsts-ieksiene
  13. ^ Bronitskaya E., Chekhovich A., Gogelytė A., Griķe A., Krapavickaitė D., Palęcka A.,Raubiško I.: Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas, 33.lpp. Pieejams: https://gribupalidzetbegliem.lv/wp-content/uploads/2024/07/LV_Bistaimais-cels.-Migrantu-nave-pie-Eiropas-Savienibas-Baltkrievijas-robezas.pdf
  14. ^ Amnesty International: Latvia: Return home or never leave the woods,  p.4. Available: https://www.amnesty.eu/wp-content/uploads/2022/10/EUR-52-5913-2022-Latvia-report.pdf
  15. ^ Aleksandra Ancite-Jepifánova: Seven Months in the Freezing Forest. Available: https://verfassungsblog.de/seven-months-in-the-freezing-forest/
  16. ^ Bronitskaya E., Chekhovich A., Gogelytė A., Griķe A., Krapavickaitė D., Palęcka A.,Raubiško I.: Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas, 33.lpp. Pieejams: https://gribupalidzetbegliem.lv/wp-content/uploads/2024/07/LV_Bistaimais-cels.-Migrantu-nave-pie-Eiropas-Savienibas-Baltkrievijas-robezas.pdf
  17. ^ Registrar of the Court: Grand Chamber to examine case concerning Iraqi nationals’ allegations of “pushbacks” from Latvia to Belarus. Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=003-7991237-11149537
  18. ^ H.M.M. and Others v. Latvia (relinquishment). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=002-14352
  19. ^ C.O.C.G. and Others v. Lithuania (relinquishment). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=002-14311
  20. ^ R.A. and Others v. Poland (relinquishment). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=002-14351
  21. ^ Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Parakstīta Romā 04.11.1950. [28.09.2024. red.]
  22. ^ H.M.M. and Others v. Latvia (communicated case). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-217529
  23. ^ C.O.C.G. and Others v. Lithuania (communicated case). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-221976
  24. ^ R.A. and Others v. Poland (communicated case). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-214195
  25. ^ Zenović P. Human rights enforcement via peremptory norms a challenge to state sovereignty. Riga: Riga Graduate School of Law, 2012, 26.lpp.
  26. ^ ECK 15.panta 2.daļa.
  27. ^ ECT 15.12.2016. spriedums lietā Khlaifia un citi pret Itāliju (iesnieguma Nr. 16483/12), 237.p.
  28. ^ ECT 13.02.2020. spriedums lietā N.D. un N.T. pret Spāniju (iesnieguma Nr. 8675/15; 8697/15), 193.-199.p.
  29. ^ ECT 08.07.2021. spriedums lietā Shahzad pret Ungāriju (iesnieguma Nr. 12625/17), 58.-59.p.
  30. ^ ECT 15.12.2016. spriedums lietā Khlaifia un citi pret Itāliju (iesnieguma Nr. 16483/12), 237.p.
  31. ^ ECT 13.02.2020. spriedums lietā N.D. un N.T. pret Spāniju (iesnieguma Nr. 8675/15; 8697/15), 15.-20.p.
  32. ^ Turpat, 241.-243.p.
  33. ^ Turpat, 201., 209.-211.p.
  34. a, b Maja Lysienia: For better or for worse? Grand Chamber takes over cases concerning pushbacks at the Belarusian border. Available: https://strasbourgobservers.com/2024/09/06/for-better-or-for-worse-grand-chamber-takes-over-cases-concerning-pushbacks-at-the-belarusian-border/

Lasi arī