Satversmes tiesa 17. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-14-01. Tiesa par atbilstošu Satversmei atzina Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punktu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no sešiem uz pieciem procentiem, vienu procentpunktu novirzot pensiju pirmajam līmenim. Tiesa secināja, ka minētā norma ir vērsta gan uz personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības nodrošināšanu, līdzsvarojot pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses.
Lieta ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma. Deputāti uzskatīja, ka apstrīdētā norma pārkāpj tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kā arī sociāli atbildīgas valsts principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanai – lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos. Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi. Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka netiek mainīta pensiju sistēmas uzbūve, vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība vai tiesības saņemt pensiju. Izmaiņas paredz tikai terminētu sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali starp pirmo un otro pensiju līmeni.
Izmaiņas darbaspēka nodokļos palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo. Savukārt gandrīz pusei visu pensiju saņēmēju ienākumi pieauga, jo pensionāriem tika dubultots neapliekamais minimums – no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Ņemot vērā minēto, viena procentpunkta pārdale uz četriem gadiem ļaus veidot papildu uzkrājumu valsts pensiju speciālajā budžetā, no kura tiek finansētas pašreizējo vecuma pensijas saņēmēju pensijas. Vienlaikus tas nodrošina arī nākotnes pensiju saņēmēju sociālo aizsardzību. Tas palīdzēs nodrošināt, ka pensiju budžetā ieņēmumi pārsniedz izdevumus un saglabājas speciālajā budžetā uzkrātais pārpalikums, ko nepieciešamības gadījumā varēs izmantot pensiju izmaksu segšanai arī nākotnē – vismaz līdz 2050. gadam. Tādēļ apstrīdētā norma sekmē līdzsvaru starp pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju interesēm.
Tiesa arī pārliecinājās par to, ka personām saglabājas iespēja uzkrāt kapitālu abos pensiju līmeņos, kas veido personas vecuma pensiju. Turklāt netika konstatēts, ka apstrīdētā norma būtiski ietekmētu nākotnes pensiju apmēru. Līdz ar to apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu arī pensiju sistēmas ilgtspējīgu attīstību.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma atbilst gan sociāli atbildīgas valsts un tiesiskās paļāvības principiem, gan Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu vecumdienās un tādēļ ir atbilstoša Satversmes 1. un 109. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
