2025. gada 3. decembrī divas Eiropas Padomes dalībvalstis - Moldovas Republika un Portugāle - kopā ar Eiropas Savienību parakstīja Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību. Šāds progress tiek atzīts kā nozīmīgs solis vides aizsardzības stiprināšanā tāpēc, ka tas rosina izskatīt ar vides pārkāpumiem saistītas lietas no jaunas perspektīvas. Proti, konvencija to neuzskata galvenokārt par normatīvu vai administratīvu jautājumu, bet gan liek pamatus saskaņotai krimināltiesiskai reakcijai uz noziegumiem pret vidi, tostarp nodarījumiem, kas šķērso valstu robežas.
Īsumā par konvenciju
Kā atspoguļots ziņojumā, Eiropas Padome ir uzsākusi jaunu starptautisku līgumu ar nosaukumu Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību. Šī konvencija ir strukturizēta tā, lai nostiprinātu paņēmienus, kā no juridiskā viedokļa reaģēt un atbildēt uz nopietniem pārkāpumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību. Galvenā atšķirība un ļoti būtisks stūrakmens – šī konvencija neuztver vides noziegumus tikai kā administratīvus vai normatīvus pārkāpumus. Saskaņā ar šo konvenciju nopietni pārkāpumi vides aizsardzības jomā tiks uzskatīti par krimināllietām.[1]
Konvencija tika atvērta parakstīšanai 2025. gada 3. decembrī Strasbūrā, kur to parakstīja Eiropas Savienība, kā arī atsevišķi Portugāle, kam pievienojās Eiropas Padomes dalībvalsts – Moldovas Republika. Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vārdā ir nodots ieteikums arī citām Eiropas Padomes dalībvalstīm pievienoties šai konvencijai.
Latvijas pārstāvniecība Strasbūrā, Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere parakstījusi šo konvenciju 2025. gada 10. decembrī, norādot, ka: “Tieslietu ministrijai, kas veido krimināltiesisko politiku Latvijā, ir būtiski, ka Eiropā tiek stiprināti mehānismi, kas ļauj efektīvi novērst, izmeklēt un sodīt smagus noziegumus pret vidi.”[2]
Šis līgums ir juridiski saistošs starptautisks instruments, kas nodrošina kopēju krimināltiesību sistēmu vides noziegumu definēšanai un kriminālvajāšanai, tostarp noteikumus par korporatīvo atbildību, sankcijām un sadarbību pret starptautiskiem nodarījumiem, atspoguļojot kolektīvus centienus risināt klimata pārmaiņu, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmas. Tas stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas vismaz desmit valstis, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, un tas arī ļaus nākotnē pievienoties valstīm, kas nav dalībvalstis.
Konvencijas pamatbūtība
Eiropas Padomes Konvencijas par vides krimināltiesisko aizsardzību galvenais mērķis ir nopietnu vides aizsardzības kaitējumu lietas padarīt krimināli sodāmas un izveidot kopīgu, saistošu sistēmu kriminālvajāšanai un sodu izpildei dažādās jurisdikcijās. Atšķirībā no administratīvā procesa konvencija nosaka skaidrus starptautiskus standartus nopietnu vides pārkāpumu definēšanai un sodīšanai ar efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, kas attiecas gan uz fiziskām personām, gan juridiskām personām, piemēram, uzņēmumiem.[1]
Konvencija ir balstīta uz ES direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, izskatot šos principus visaptveroši starptautiskā kontekstā. Tādējādi tiek stiprināta sadarbība pārrobežu izmeklēšanā, informācijas apmaiņā un statistiskajā uzraudzībā, kā arī nodrošināts, ka kaimiņvalstis darbojas saskaņā ar pastāvīgiem krimināltiesību noteikumiem, lai varētu efektīvāk izmeklēt starptautiskus vides noziegumus un vainīgos saukt pie atbildības.
Šīs izmaiņas iezīmē pāreju uz vides kaitējumu izskatīšanu ne tikai kā administratīvu jautājumu, bet gan kā nopietnu noziedzīgu nodarījumu, kas pieprasa koordinētu, uz krimināltiesībām balstītu atbildi.[3]
Pārmaiņas juridiskajā izpratnē par vides kaitējumu nozīmīgumu
Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību tika pieņemta Eiropas Padomē 2025. gada 14. maijā pēc vairāk nekā divu gadu ilgstošām sarunām. Patlaban šī konvencija ir pirmais starptautiski juridiski saistošais līgums, kas fokusējas tikai uz vides kaitējuma kriminālajiem aspektiem.[4]
Konvencija norāda uz nepārprotamu atkāpi no ierastās kārtības, kādā tiek izskatītas ar vides kaitējumu saistītas lietas, kas līdz šim ir pamatā balstījusies uz administratīvajām tiesībām un ar to saistītajiem procesiem, kā arī uz atbilstību normatīvajiem aktiem un finansiālām sankcijām, stingri nostiprinot kriminālatbildību kā galveno rīcības virzienu nopietna vides kaitējuma gadījumā. Tā vietā, lai piesārņojumu, nelegālu resursu ieguvi vai aizsargājamo teritoriju bojāšanu uzskatītu galvenokārt par atļauju vai tehnisko noteikumu pārkāpumiem, konvencija pieprasa valstīm atzīt šīs darbības par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp tad, ja tās veic juridiskas personas vai nodarījums iestiepjas pāri vienas valsts robežām. Svarīgi uzsvērt, ka, galvenokārt, konvencija ļauj saukt pie atbildības par tīšu nelikumīgu rīcību, kas radījusi smagu, plaši izplatītu vai ilgtermiņa kaitējumu videi, kā nodarījumus, kas pielīdzināmi ekocīdam (nelikumīgas vai tīšas darbības, kas izdarītas, apzinoties būtisku plaša, nopietna vai ilgtermiņa kaitējuma videi iespējamu rašanos[5]). Tādējādi signalizējot būtiskas pārmaiņas, kā juridiski izprast vides apdraudējuma nozīmi.
Šāda veida panākums pastiprina iespēju plašākā mērogā ietekmēt lietu izskatīšanu un norisi, tādējādi izceļot pieaugošo vienprātību par to, ka nozīmīgs kaitējums videi būtu jāizvērtē kā noziedzīgs nodarījums. Tā rezultātā konvencija atspoguļo būtiskas izmaiņas vides pārvaldībā, prioritāri izvirzot atbildību, atturēšanu un krimināltiesiskās aizsardzības mehānismus, kā arī apstrīdot ilgstoši pastāvošo pieņēmumu, ka vides kaitējumu var pārvaldīt bez būtiskām krimināltiesiskajām sekām.[6]
Konvencijas iekļaušana praksē
Kā jau noskaidrots, konvencija ir izstrādāta kā juridiski saistošs līgums, kura virsmērķis ir pārveidot ar vides aizsardzības kaitējumu saistītu procesu izskatīšanu. Tomēr tās praktiskā ietekme vispirms ir atkarīga no ratifikācijas un īstenošanas parakstītājvalstīs. Saskaņā ar līguma noteikumiem konvencija stāsies spēkā tikai pēc vismaz 10 valstu ratifikācijām, no kurām 8 ir jābūt Eiropas Padomes dalībvalstīm. Šobrīd konvenciju ir parakstījušas 3 atsevišķas Eiropas Padomes dalībvalstis, proti, Latvija, Portugāle un Moldovas Republika, kā arī Eiropas Savienība kā viens no Eiropas Padomes dalībniekiem.[4]
Praktiski, tiklīdz konvencija būs stājusies spēkā un pieņemta valsts tiesību aktos, tā pieprasīs valstīm kriminalizēt plašu vides pārkāpumu klāstu — sākot no nelikumīgas piesārņošanas un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas līdz nelikumīgai ieguvei un aizsargājamo teritoriju bojāšanai —, paredzot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas gan fiziskām personām, gan juridiskām personām (uzņēmumiem un organizācijām). Šīs prasības nozīmē, ka valdībām būs jāpārskata un, iespējams, jāpārstrādā valsts kriminālkodeksi, tiesu procedūras un izpildes prakse, lai tie atbilstu līguma minimālajiem standartiem, kas, visticamāk, būs sarežģīts un resursietilpīgs process, jo īpaši valstīs, kurās vides krimināltiesības ir nepietiekami attīstītas.[7]
Konvencijas adaptēšanas realizācija būs sarežģīts un laikietilpīgs process. Jurisdikcijām būs jāstiprina tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spēja risināt nopietnus noziegumus pret vidi. Konvencija veicina arī starptautiskās sadarbības mehānismus, piemēram, savstarpēju tiesisko palīdzību, ekstradīciju, informācijas apmaiņu un koordināciju pārrobežu izmeklēšanās, kas valstīm prasīs stiprināt pārrobežu tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, saskaņot pierādījumu standartus un aizsargāt lieciniekus un trauksmes cēlējus.[7]
Valstīm konvencija nozīmē gan pienākumu uzlabot tiesisko regulējumu, gan iespēju labāk sodīt par pārkāpumiem vides jomā, kas bieži vien ir bijuši izvērtēti neatbilstoši. Uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas darbojas nozarēs ar lielu ietekmi uz vidi, konvencija signalizē par paaugstinātu juridisko risku: var draudēt kriminālatbildība, ja iesaistītās personas nenovērš vai neuzrauga to vārdā izdarītas kaitīgas darbības videi, un valsts iestādes var piemērot stingrākas sankcijas, tostarp naudas sodus un korektīvus pasākumus.[7]
Arī nacionālā politiskā un juridiskā dinamika ietekmēs konvencijas iekļaušanu. Piemēram, Latvijas tieslietu ministre pērnā gada decembrī apliecināja valsts politisko atbalstu konvencijas mērķiem. Līdz šim Latvija ir veikusi ievērojamus panākumus saistībā ar vides aizsardzību, tomēr dabas piesārņojuma ietekme nenoslēdzas līdz ar valsts fiziskajām robežām. Līdz ar ko starptautiski izaicinājumi pieprasa vienotus standartus un rīcību. Faktiskā ratifikācija un integrācija valsts tiesību aktos dažās valstīs var būt politiski apstrīdēta, jo likumdošanas prioritātes un juridiskās tradīcijas atšķiras, un stingru kriminālsodu ieviešana par kaitējumu videi var prasīt ievērojamas tiesību aktu reformas.[2]
Kopumā konvencijas praktiskā ietekme izvērtīsies vairāku gadu garumā, sākot ar ratifikācijas šķēršļiem un tiesību aktu saskaņošanu, un paplašinoties līdz pastiprinātai izpildei, tiesu iestāžu sadarbībai un uzņēmumu atbildībai, kad līgums būs pilnībā stājies spēkā.
Noslēgums
Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību ir vērā ņemams sasniegums, jo tā iezīmē būtiskas izmaiņas juridiskajā uztverē par vides aizsardzības jautājumiem un to izskatīšanu no krimināltiesību perspektīvas. Šīs konvencijas ieviešana norāda arī uz dalībvalstu vienprātību, ka vides kaitējumi atstāj būtiskas un krimināli sodāmas sekas. Kaut arī līgums vēl nav stājies spēkā, tas ir solis tuvāk, lai nodarījumus pret vidi uzskatītu par nopietni sodāmām krimināllietām.
Atsauces
- a, b https://www.coe.int/en/web/portal/-/new-council-of-europe-convention-marks-milestone-in-the-fight-against-environmental-crime?p_l_back_url=%2Fen%2Fweb%2Fportal%2Fnewsroom%3Fdelta%3D20%26start%3D6
- a, b https://lvportals.lv/dienaskartiba/383922-tieslietu-ministre-strasbura-paraksta-eiropas-padomes-konvenciju-par-vides-kriminaltiesisko-aizsardzibu-2025
- ^ https://environment.ec.europa.eu/news/eu-broadens-efforts-combat-environmental-crime-2025-12-03_en?etransnolive=1
- a, b https://www.coe.int/en/web/cdpc/convention-on-the-protection-of-the-environment-through-criminal-law
- ^ https://www.europeanlawinstitute.eu/projects-instruments/instruments/eli-report-on-ecocide/#:~:text=Background,or%20will%20be%20severely%20diminished%27
- ^ https://cri.org/council-of-europe-adopts-key-environmental-crimes-convention/
- a, b, c https://www.coe.int/en/web/cdpc/q-a-environment-convention
