Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Spriedumi

Pāreja uz izglītības procesu valsts valodā – nākamais puzles gabaliņš konstitucionālās identitātes aizsardzībā

Everts Krauklis

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2024.gada jūlijā pieņēma spriedumus divās nozīmīgās ar izglītības sistēmas reformu saistītās lietās, atkārtoti apliecinot Latvijas neatlaidīgo virzību uz Padomju Savienības okupācijas laikā radītās izglītības sistēmas segregācijas novēršanu. Spriedumi kopsakarā ar citām nesenām tiesību vidē pieredzētām vēsmām apliecina, ka tieši valsts konstitucionālā identitāte un tās aizsardzība kalpo par vadošo zobratu, lai nodrošinātu veiksmīgu nacionālās un starptautiskās cilvēktiesību mašinērijas mijiedarbību.

Unsplash / Ksenia

Izglītības sistēmas reforma un tās tiesiskuma kontrole

Jau kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pagājušā gadu simta nogalē, Latvija ir mērķtiecīgi darbojusies pie Padomju Savienības okupācijas gados izvērstās rusifikācijas seku likvidēšanas, tostarp izglītības sistēmas pārveidošanas, veidā, kas atbilst neatkarīgas Latvijas konstitucionālajām vērtībām.[1]

Latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšana sākās pakāpeniski, iesākumā palielinot latviešu valodas proporciju mācību procesā, taču ar laiku, apzinoties to, cik patiesi iesakņojušās ir izglītības sistēmā pastāvošās vēstures radītās plaisas starp latviski runājošo un nacionālo minoritāšu sabiedrības daļu, tika pakāpeniski pieņemti grozījumi, kuri visbeidzot paredzēja, ka turpmāk izglītības iegūšana vispārējās izglītības programmā kā valsts un pašvaldību pirmsskolas un pamatskolas, tā arī privātajās pirmsskolas un pamatskolas izglītības iestādēs, noritēs tikai valsts valodā.[2] Vienīgie gadījumi, kad izglītības ieguve var notikt citā valodā, ir tad, ja to paredz izglītības programma, kas balstās uz Latvijas noslēgtu divpusējo vai daudzpusējo starptautisko līgumu ar citām valstīm, vai gadījumos, kad izglītības programma noris kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.[3]

Attiecīgi ir secināms, ka visu šo gadu garumā, izglītības sistēmas reforma, balstoties uz Latvijas vēsturisko pieredzi un tajā gūtajām mācībām, ir veikta ar tiešu nolūku, proti, ierobežot vispārējās izglītības ieguvi krievu valodā. 

Tā kā krievu valoda ir viens no centrālajiem identitātes elementiem arī daļai Latvijā dzīvojošajiem nacionālās minoritātes pārstāvjiem, neizbēgami Latvijas veiktās reformas un to tiesiskums tika pakļautas augstākajai kritikai un pārbaudīta to atbilstība cilvēktiesībām.[4]

Arī 2024.gada jūlijā pieņemtie Satversmes tiesas spriedumi ir šī stāsta turpinājums.

Satversmes tiesas spriedumi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā

Satversmes tiesa lietā Nr. 2023-15-01 pievērsās jautājumam, vai pāreja uz vispārējās izglītības procesu tikai valsts valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs atbilst Satversmes 1.pantam (tiesiskās paļāvības aizsardzības princips)[5], kā arī 114.pantam (mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību) kopsakarā ar 112.panta pirmo teikumu (tiesības uz izglītību).[6]

Arī lietā Nr. 2022-45-01 Satversmes tiesa vērtēja izglītības sistēmas reformas atbilstību jau iepriekš minētajiem Satversmes pantiem, taču kontekstā ar izglītības procesu norisi tikai valsts valodā privāti dibinātajās vispārējās izglītības programmas izglītības iestādēs.[7]

Kā novērojams no izvirzītajiem Satversmes pantiem, pret kuriem pārbaudāma izglītības reformu satversmība, pieteikumu iesniedzēji, kas ikdienā kā primāro komunikācijas valodu lieto savu dzimto valodu – krievu valodu –, uzskata, ka pāreja uz mācībām tikai valsts valodā aizskar personu, kuras identificējas ar Latvijā dzīvojušu mazākumtautību, tiesības uz savas valodas, kultūras, tradīciju saglabāšanu un attīstību. 

Satversmes tiesa, izskatot lietas, skrupulozi analizēja speciālistu sniegtos viedokļus, kuru starpā bija tiesību lietpratēji, valsts iestādes, kā arī medicīnas nozaru speciālisti un izglītības iestādes.[8] Pēc rūpīgas analīzes, Satversmes tiesa secināja, ka izglītības sistēmas reforma, kuras rezultātā izglītība noris tikai valsts valodā kā valsts un pašvaldību, tā arī privātajās izglītības iestādēs, atbilst Satversmei.[8]

Satversmē un starptautiskajās tiesībās pastāvošie principi mazākumtautību tiesībās uz izglītību

Satversmes 114.pants pieprasa valsts aktīvu līdzdalību pie mazākumtautībām piederošu  personu interešu aizsardzībā, sekmējot to spēju saglabāt un attīstīt savu kultūru, valodu un tradīcijas. Attiecīgi šis Satversmes pants konstituē valsts pozitīvo pienākumu.[9] Vienlaikus iepriekšminētais pienākums ir jālīdzsvaro ar citu pozitīvo pienākumu, kas pieprasa veicināt valsts valodas lietojumu un apguvi izglītības procesa laikā.[10] Likumsakarīgi, ka, līdzsvarojot šīs divas intereses, valstij savas rīcības brīvības robežās ir jāpanāk visefektīvākais un iesaistīto pušu interesēm atbilstošākais risinājums.  

Lai atklātu Satversmes 114.panta saturu, ir nepieciešams to skatīt kopsakarā ar citām starptautiskajām un nacionālajām tiesībām.[11] Vadoties no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību[12] 14.panta un Satversmes 114.panta, ir secināms, ka valstij tiek uzlikts pienākums nodrošināt iespēju nacionālajām minoritātēm izglītības procesa ietvaros vai nu mācīties attiecīgajā mazākumtautības valodā, vai saņemt iespēju apgūt un attīsti savu mazākumtautības valodu. Tas gan nenozīmē, ka personai ir tiesības pieprasīt, lai izglītības process norisinātos attiecīgajā mazākumtautības valodā.[13]

Tā ir valsts rīcības brīvība izvēlēties, vai nodrošināt mācību procesu vēlamajā valodā, vai piešķirt iespēju mācību procesa ietvaros apgūt un attīstīt savu mazākumtautības valodu.  

Mazākumtautību tiesību īstenošana nedrīkst radīt šķēršļus valsts valodas sekmīgai  apgūšanai, it īpaši gadījumos, kad valsts konstitucionālā sistēma un valsts vēsture  pieprasa pastiprināti aizsargāt valsts valodas statusu un nozīmi sabiedrībā.[13] Arī  Satversmes 112.pants sevī neietver tiesības iegūt izglītību sev vēlamajā valodā.[13] Turklāt Satversmes 112.pants un tā interpretācija attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, kurām ir jāievēro vispārējās izglītības programmas ietvaros noteiktie valsts standarti,  tostarp valoda, kādā iegūstama izglītība.[14]

Līdz ar to ir secināms, ka valstij ir tiesības arī mazākumtautībām noteikt izglītības iegūšanu valsts valodā, ja tiek nodrošināta iespēja vienlaikus ar izkopt savas  mazākumtautības valodas prasmes. 

Satversmes tiesas secinājumi lieta Nr. 2022-45-01 

Satversmes tiesa, izskatot lietu Nr. 2022-45-01 par privātajām izglītības iestādēm noteiktajiem ierobežojumiem, secināja, ka pieteicēju iebildumi par pieņemto grozījumu atbilstību labas likumdošanas principam nav pamatoti, un konstatēja, ka ar izglītības sistēmas reformu saistītie grozījumi ir pieņemti ar pienācīgā kārtībā izdotu likumu. Tiesa konstatēja, ka grozījumu izstrādes procesā ir norisinājušās aktīvas diskusijas Saeimā, uzklausot arī dažādu sabiedrības locekļu viedokļus par plānotajiem grozījumiem, kā arī, ņemot vērā starptautisko organizāciju nostāju.[14] 

Veicot turpmāku analīzi lietā, Satversmes tiesa vērtēja tiesību ierobežojumus no  valsts negatīvā pienākuma perspektīvas, proti, pārliecinoties par to, vai ierobežojumiem, kas  radīti privātajām izglītības iestādēm ir leģitīms mērķis un vai ierobežojumi ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā.[15]

Tiesa secināja, ka ņemot vērā vēsturiski pastāvošo segregāciju, kas radusies izglītības sistēmā attiecībās starp latviski un krieviski runājošo sabiedrības daļu, veiktā reforma ir balstīta mērķī nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzību.[16]

Ņemot vērā pieaicināto personu viedokļus, tiesa secināja, ka apstrīdētās normas, ar kurām noteikta izglītība tikai valsts valodā, ir piemērotas leģitīmo mērķu sasniegšanai.[16]

Vērtējot to, vai nepastāv mazāk ierobežojoši veidi, kā sasniegt izvirzītos leģitīmos mērķus  tādā pašā kvalitātē, tiesa secināja, ka ieilgusī segregācija pieprasa, lai bērni tiktu motivēti  valsts valodas apguvē, turklāt pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir visefektīvākais veids kā to panākt.[16]

Papildus tiesa norādīja, ka izņēmuma gadījumi, kuros mācību process var norisināties cita valodā, ir pieļaujami, jo šajos gadījumos nepastāv pašsegregācijas risks, kā tas ir gadījumā ar krievu valodu, ņemot vērā Latvijas sarežģīto vēsturi. Tieši kontekstā ar izglītības procesiem krievu valodā pastāv nepieciešamība pēc leģitīmā mērķa – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība – sasniegšanas.[16]

Visbeidzot tiesa konstatēja, ka ir panākts līdzsvars starp pie mazākumtautībām piederošo personu tiesībām un valsts interesēm veicināt valsts valodas apguvi, jo mazākumtautību pārstāvjiem pastāv iespēja interešu izglītības programmu ietvaros attīstīt un mācīties savu mazākumtautību valodu un attīstīt citas ar mazākumtautību sasitas identitātes izpausmes.[16]

Attiecibā uz Satversmes 1.pantu, tiesa konstatēja, ka likumdevējs ir nodrošinājis pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, līdz ar to nav ticis pārkāpts tiesiskas paļāvības aizsardzības princips.[17]

Balstoties veiktajā izvērtējamā, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās tiesību normas atbilst Satversmei.

Satversmes tiesas secinājumi lietā Nr. 2023-15-01

Gluži kā lietā par privātajām izglītības iestādēm noteiktajiem ierobežojumiem, tā arī lietā Nr. 2023-15-01 par valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, tika secināts, ka apstrīdētas normas ir tikušas pieņemtas ar pienācīgā kārtībā izdotu likumu[18] un, ka par leģitīmo mērķi apstrīdētajām normām kalpo demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība.[18] Tomēr, ņemot vērā, ka konkrētā lietas specifika ir ciešāk saistīta ar valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt izglītību, Satversmes tiesa lietu tālāk analizēja no pozitīvā pienākuma perspektīvas.[18]

Vērtējot to, vai valsts ir nodrošinājusi veiksmīgu tiesisko interešu balansu starp mazākumtautību tiesībām apgūt un attīstīt savu valodu un valsts pienākumu nodrošināt valsts valodas apguvi, tiesa līdzīgi kā lietā par privātajām izglītības iestādēm, uzsvēra, ka mazākumtautību valodas apguves intereses pietiekami nodrošina interešu izglītības programmu sniegtās iespējas.[18]

Tapāt tiesa secināja, ka valsts ir paredzējusi pietiekamu atbalstu izglītības procesa ietvaros bēriem ar īpašām vajadzībām, lai arī tie spētu veiksmīgi aizvadīt ikdienas mācības valsts valodā.[18]

Turklāt tāpat kā privāto izglītības iestāžu gadījumā, arī šajā lietā Satversmes tiesa nekonstatēja Satversmes 1.panta pārkāpumu, jo līdz ar pakāpenisku veikto grozīgumu ieviešanu izglītības sistēmā, tika nodrošināta tiesiskās paļāvības aizsardzības principa ievērošana.[19]

Līdz ar to arī šajā lieta Satversmes tiesa lēma, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei. 

Konstitucionālā identitāte kā reformu virzītājspēks  

No iepriekš analizētajiem spiedumiem ir redzams, ka konstitucionālās identitātes nozīme nav mazinājusies jautājumos, kuros izšķiramas konkurējošās intereses starp mazākumtautību tiesībām un valsts kopējām interesēm nacionālo un starptautisko tiesību ietvaros. Par to liecina arī nupat kā pieņemtais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spiedums lietā Djeri un citi pret Latviju[20], kurā tiesa, uzsverot Latvijas īpašos apstākļus, secināja, ka nav pieļauti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi Latvijas īstenotajā 2018.gada izglītības reformas posmā pirmsskolas izglītības iestādēs.[21] 

Latvijas pūles nostiprināt valsts valodu un novērst vēstures gaitā radušos segregāciju sabiedrības vidū, izpaužas ne tikai izglītības sistēmas reformu veidā. Valsts valoda kā būtiska konstitucionālās identitātes sastāvdaļa bija arī centrālais aspekts apjomīgajos Imigrācijas likuma grozījumos, nosakot pienākumu Krievijas Federācijas pilsoņiem apliecināt valsts valodas prasmes, lai turpmāk nodrošinātu sev uzturēšanās tiesības Latvijā.[22] Tāpat arī valsts valodas stiprināšana ir kļuvusi par iemeslu plāniem pārtraukt  valsts finansēta satura krievu valodā radīšanu sabiedriskajos medijos.[23] 

Ir jāpiekrīt, ka veiktā pāreja uz izglītību tikai valsts valodā ir būtisks un pareizs solis, lai  radītu un nostiprinātu vienotu sabiedrības garu ar kopīgām vērtībām, taču vienlaikus ir jāapzinās, ka starptautiskajā vidē ar piesardzību tiek vēroti Latvijā noritošie procesi, kas regulāri tiek pamatoti ar konstitucionālās identitātes aizsardzību.[24] Tas ir mūsu kā sabiedrības kopīgs pienākums darīt visu iespējamo, lai reformas, kas tikušas balstītas uz šādu pamatojumu, patiesi sasniegtu to izvirzītos mērķus.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ Satversmes  tiesas 12.07.2024. spriedums  lieta  Nr.  2023-15-01, 15.2.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  2. ^ Turpat, 1.punkts; Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 1.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots 18.07.2024.]
  3. ^ Izglītības likums: LV likums., 9.pants.Pieņemts 29.10.1998. [18.07.2024. red.]
  4. ^ Skatīt, piem.: Satversmes  tiesas 23.04.2018. spriedums lieta Nr. 2018-12-01. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/07/2018-12-01_Spriedums.pdf#search=[aplūkots 20.07.2024.]; ECT 16.11.2023. spriedums lietā Džibuti un citi pret Latviju (iesnieguma Nr. 225/20; 11642/20; 21815/20); ECT 14.09.2023. spriedums lietā Valliulina un citi pret Latviju (iesnieguma Nr. 56928/19; 7306/20; 11937/20).
  5. ^ Latvijas Republikas Satversme: LV likums. Pieņemts 15.02.1922. [18.07.2024. red.]
  6. ^ Skatīt: Satversmes tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr. 2023-15-01. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  7. ^ Skatīt: Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 1.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots 18.07.2024.]
  8. a, b Satversmes  tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr. 2023-15-01., 6. – 14.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]; Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 14. – 26.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots 18.07.2024.]
  9. ^ Satversmes tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr. 2023-15-01., 14.5.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  10. ^ Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 32.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots 18.07.2024.]
  11. ^ Turpat, 29.p.; Satversmes tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr. 2023-15-01., 14.3.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  12. ^ Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Parakstīta Strasbūrā 01.02.1995. [10.05.2024. red.]
  13. a, b, c Satversmes  tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr.  2023-15-01., 14.3.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  14. a, b Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 29.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots  18.07.2024.]
  15. ^ Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 32.p. un turpmākie. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots  18.07.2024.]
  16. a, b, c, d, e Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 32. – 33.p. un turpmākie. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots  18.07.2024.]
  17. ^ Satversmes tiesas 10.07.2024. spriedums lieta Nr. 2022-45-01, 38.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2022-45-01_Spriedums.pdf [aplūkots  18.07.2024.]
  18. a, b, c, d, e Satversmes tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr. 2023-15-01., 16.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  19. ^ Satversmes tiesas 12.07.2024. spriedums lieta Nr. 2023-15-01., 20.p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2024/07/2023-15-01_Spriedums-1.pdf [aplūkots 20.07.2024.]
  20. ^ Piezīme: spriedumu vēl iespējams lūgt izskatīt ECT Lielajā palātā.
  21. ^ ECT 18.07.2024. spriedums lietā Djeri un citi pret Latviju (iesnieguma Nr. 50942/20 2022/21).
  22. ^ Grozījumi Imigrācijas likumā: LV likums. Pieņemts 22.09.2022. [22.07.2024. red.]
  23. ^ Paziņojums “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”., 7.punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
  24. ^ Skatīt, piem.: Eiropas Padome. Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ceturtais viedoklis par Latviju. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/13044/download?attachment

Lasi arī