2026. gada 6. februārī publicēts pārskats par Satversmes tiesas darbu 2025. gadā. Pārskatā ietverta informācija par iepriekšējā gadā izskatītajām lietām un izceltas nolēmumos ietvertās atziņas, kuras ir būtiskas demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā. 2025. gadā Satversmes tiesas darba kārtībā īpašu vietu ieņēma jautājumi, kas skar Latvijas pastāvēšanai būtiskas vērtības – mūsu valsts drošības, konstitucionālo pamatu, demokrātijas, ilgtspējas, kā arī iekļaujošas un cieņpilnas sabiedrības aizsardzību.
Statistika
Pārskata posmā tiesa izskatīja 19 lietas. Spriedumi pieņemti 16 lietās, savukārt lēmumi par tiesvedības izbeigšanu – trīs lietās.
Spriedumos izvērtēta 43 tiesību normu satversmība. Par Satversmei atbilstošām atzīta 21 tiesību norma, bet par Satversmei neatbilstošām – 18 tiesību normas. Satversmes tiesas tiesneši spriedumiem pievienojuši četras atsevišķās domas.
Divās lietās Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību un vērsties EST prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai: lietā Nr. 2024-09-01 par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un ar to saistīto kredīta procentu kompensāciju un lietā Nr. 2024-10-03 par privāto tiesību juridisko personu tiesībām pretendēt uz valsts meža zemēm vēja elektrostaciju izveidošanai.
Šajā pārskata posmā lietas visbiežāk tikušas ierosinātas par tiesību normu atbilstību Satversmes 1. pantam – 21 lieta, Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam – septiņas lietas un Satversmes 105. pantā noteiktajām tiesībām uz īpašumu – 29 lietas.
Judikatūra
Satversmes tiesa lietā par pienākumu lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir apdraudēta vēlētāja brīvas gribas veidošanās. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Pastāv valstiska nepieciešamība stiprināt latviešu valodas kā sabiedrības kopējās valodas lomu, mazinot sašķeltību un ierobežojot naidīgu ārvalstu ideoloģiju izplatību, jo īpaši informatīvajā telpā, kur krievu valoda var tikt izmantota agresīvu konkrētās valsts naratīvu pārnesei. Valsts valodas lomas stiprināšana ir vērsta nevis pret plurālismu, bet gan tieši uz Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu iedarbības mazināšanu. Tādā veidā Satversmes tiesa aizsargā ne vien Latvijas sabiedrības drošību un demokrātisko valsts iekārtu, bet arī visas Eiropas drošību un demokrātiju.
Lietā par Rēzeknes domes atlaišanu Satversmes tiesa deva nepārprotamu signālu: ja pašvaldība nonāk tādā finansiālajā situācijā, ka ir nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tātad nelabvēlīgā ietekme attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem. Pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas.
Savukārt elektronisko cigarešu un nikotīna spilventiņu lietā Satversmes tiesa, atzīstot to, ka komercdarbība ir svarīga valsts ekonomikas attīstībai, tomēr norādīja, ka tiesības uz veselības aizsardzību tieši attiecas uz ikvienu personu un ir priekšnoteikums daudzu citu pamattiesību īstenošanai, tāpēc atsevišķu komersantu intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Tiesa uzsvēra nepieciešamību mazināt turpmāko valsts veselības sistēmas noslodzi un saslimšanas riskus nākamajām paaudzēm.
Lietā par Jūrmalas teritorijas plānojumu Satversmes tiesa atkārtoti apstiprināja to, ka labvēlīga vide ir sabiedrības ilgtermiņa eksistences un labklājības pamats. Vides interešu līdzsvarošana ar ekonomiskajām un sociālajām interesēm, kā arī vispusīgs izvērtējums ir obligāti teritorijas plānošanas vai tās plānojumu grozīšanas smaguma punkti. Pašvaldība nedrīkst savu teritoriju plānot haotiski vai uz pieņēmumu pamata – visiem plānošanas dokumentiem jābūt saskanīgiem, bez savstarpējām pretrunām. Pašvaldībai jābalstās uz precīziem datiem, lai noteiktu, tieši kādas ekonomiskās un sociālās intereses prasa iejaukšanos vidē un vai iespējamais vides kaitējums būtu pieļaujams. Vienīgā atslēga uz dažādu interešu taisnīgu līdzsvarošanu un vispusīgu, satversmīgu regulējumu ir konsultācijas ar kompetentajām institūcijām, ieinteresēto personu uzklausīšana un to izteikto viedokļu izvērtēšana.
Pārskata gadā jau astoto reizi tiesa izskatīja ar tā sauktajām piespiedu nomas attiecībām saistītu lietu – par zemes likumiskās lietošanas maksu un zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Satversmes tiesa uzsvēra, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp zemes īpašnieku tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Īpašnieka saņemtā zemes likumiskās lietošanas maksa nedrīkst būt simboliska, nulles līmenī vai pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas pat atstāt personu “mīnusos”. Konkrētajā gadījumā tiesības kā taisnīguma garants ne tikai nepildīja savu funkciju, bet pat mērķēti radīja netaisnību, turklāt risinājumi daudzu gadu garumā tika meklēti ar nebeidzamu “mēģinājumu un kļūdu metodi”. Tāpēc ir nepieciešams nopietns restarts – gan zemes lietošanas tiesiskā regulējuma jomā, gan Satversmes tiesas nolēmumu izpildes uzraudzībā, gan attiecībā uz jēgpilnu dažādu valsts institūciju savstarpējo dialogu. Sabiedrība un tiesa gaida, ka galīgais šīs ieilgušās sāgas risinājums tomēr tiks atrasts.
Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2025. gadā pieejams šeit.
