Iestatījumi

Meklēt un atlasīt pēc veida un tēmas
Veids
Apbalvojums Atzinums Diskusija Ieteikums Intervija Izglītība Kalendārs Kampaņa Komentārs Konkurss Konvencija Lēmums Likums Nolēmums Nostāja Pārskats Pasākums Pētījums Politika Politikas dokuments Prakse Projekts Publikācija Regulējums Rekomendācija Spriedums Starptautisks līgums Stratēģija Tiesību akts Tiesvedība Vadlīnijas Vakance Viedoklis Ziņojums
Tēma
ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses Fiskālā politika GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Identitāte Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBTQ+ LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Pašnoteikšanās Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Pulcēšanās brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas
Atlasīt

Viedoklis

Partnerība kā pirmais solis: viendzimuma pāru aizsardzība Latvijā

Kristaps Kārlis NaglisAutors

Viendzimuma pāru cilvēktiesību aizsardzība Latvijā, ir tēma, kas turpina raisīt krasi atšķirīgus viedokļus sabiedrībā. Atšķirīga seksuālā orientācija nereti noveda pie pamattiesību ierobežošanas, jo Latvijas ilgstošā konservatīvā nostāja, neatzina to, ka personas ar atšķirīgu seksuālo orientāciju zaudē noteiktas privilēģijas un cilvēktiesības. Sabiedrībā un valdībā arī netika aktualizēti ierobežojumi, kas neskāra vairākumu iedzīvotāju, kam šie ierobežojumi nekad nav bijuši aktuāli. Tāpēc rodas jautājums attiecībā uz to, cik lielā mērā jaunieviestais Partnerības likumprojekts spēj aktualizēt un novērst tās problēmas, kas skāra viendzimuma pārus iepriekš?

Unsplash / Katie Rainbow

Satversmes tiesas spriedums

Partnerības ieviešanas pirmsākumi meklējami 2020.gada 12.novembrī, kad Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019‑33‑01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, atzina esošo viendzimuma pāru tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu par Satversmei neatbilstošu, pamatojoties uz to, ka likumdevējs nav izpildījis savu pozitīvo pienākumu attiecībā uz Satversmes 110.panta pirmo teikumu, sniedzot viendzimuma partneru ģimenes, juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.[1] Saskaņā ar tiesas spriedumu trūkumi tiesiskajā regulējumā likumdevējai varai bija jānovērš līdz 2022.gada 1.jūlijam. Svarīgi uzsvērt, ka, lai gan Satversmes 110.panta pirmais teikums pauž, ka valsts aizsargā laulību starp vīrieti un sievieti, tas arī min ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību.[2] Tiesa šajā spriedumā konkrēti pauda nostāju, ka kopsakarā ar cilvēka cieņas principu un privātās dzīves neaizskaramību, valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta viendzimuma partneru ģimenes.[3] Saskaņā ar Satversmes vienotības principu, visa Satversme jātulko kā vienots dokuments, kurā katra norma ir savstarpēji saistīta.[4] Attiecībā uz viendzimuma pāriem īpaši nozīmīgi bija Satversmes 91.pants, kas aizliedz diskrimināciju, 96.pants par privātās dzīves aizsardzību, un protams, 110.pants, kas paredz ģimenes aizsardzību. 

Jāuzsver, ka ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) 2004.gada 1.maijā[5], ES tiesības un citu tiesību principi Latvijai kļuva saistoši. Diskriminācijas aizliegumā ielasāmo kritēriju katalogs līdz ar to nedrīkst būt šaurāks par ES Pamattiesību hartas 21.pantā ietverto kritēriju katalogu.[6] Šis pants ietver arī “dzimumorientāciju” kā pamatu, uz kura diskriminācija nav pieļaujama.[7] Līdz ar to, faktiski jau pirms Satversmes Tiesas sprieduma, likumdevējam vajadzēja veicināt ceļu uz iekļautību, ieviešot konkrētus tiesību aizsardzības mehānismus viendzimuma pāriem.

Saskaņā ar 2005.gada 15.decembra Saeimas grozījumiem laulības Satversmē ir definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti[8], taču tas nebūt nenozīmē, ka viendzimuma pāriem būtu tiesiski liegts noslēgt citāda veida attiecības, kas piemērotu līdzīgas tiesības kā laulātajiem, attiecībā uz mantojumu, otra partnera ārstniecības informācijas saņemšanu vai citiem aspektiem, piemēram, finansiālajām saistībām. Interpretējot 110.pantu ir jāņem vērā arī starptautisko cilvēktiesību dokumentu ietvertās normas un to piemērošanas prakse[9], līdz ar to ģimenes jēdziens nav piemērojams tikai laulātiem pāriem.[10] Tādēļ, būtībā Satversmes tiesas spriedums pirmo reizi uzlika likumdevējam pienākumu nodrošinot atbilstošu tiesisku aizsardzību viendzimuma pāriem. 

Partnerības likums

Likumprojekta pieņemšanas process nebija viegls, īpaši, ņemot vērā, jautājuma nozīmīgumu un krasi atšķirīgos dažādu partiju pārstāvju uzskatus, kas viennozīmīgi apgrūtināja tā izskatīšanu trīs lasījumos Saeimā. Tomēr 2024.gada 1.jūlijā, Partnerības likums stājās spēkā.[11] Tas paredz, ka neatkarīgi no dzimuma, divas pilngadīgas personas, kurām ir tuvas personiskas attiecības var noslēgt partnerību pie notāra. Tādējādi šo pāru attiecības iegūst juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību un tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā.[12] Līdz ar partnerības noslēgšanu likums paredz atvieglojumus iedzīvotāju ienākumu nodoklī savstarpējo dāvinājumu vai aizdevumu gadījumā, tiesības uz lēmuma pieņemšanu un informācijas saņemšanu, attiecībā uz otras personas ārstniecību, kā arī, sociālo garantiju iegūšana, piemēram, partnera nāves gadījumā.[12] Tomēr paši ieguvumi vairākumā aizsargā pārus attiecībās ar valsti nekā regulē saistības starp pašiem partneriem, jo, lai gan partnerība papildina esošos likumus ar konkrētiem atvieglojumiem, tā nav pielīdzināma tiem aizsardzības mehānismiem, kas pienākas laulātiem pāriem. Augšminēto tiesību aizsardzībai attiecībā uz laulātājiem pāriem ir plašāks tvērums. Tāpat šībrīža regulējums neparedz ārvalstīs noslēgtas partnerības atzīšanu Latvijā.[12]

Partnerības likumā neregulētie jautājumi

Partnerības likumprojekta izskatīšanā netika aktualizēti un līdz ar to likumā ietverti būtiski ģimenes tiesību jautājumi - jautājumi par mantu, partnerības izbeigšanas rezultātā, mantojums un bērna tiesības.

Viendzimuma partnerattiecību gadījumā, ka nav skaidrs, kā rīkoties, kad notiek mantas sadale partnerības izbeigšanas rezultātā, proti, ko darīt ar pārim kopā esot ieguldītajiem līdzekļiem, vai ko darīt ar īpašumu, kas iegādāts kopīgi.  Šajā gadījumā Civillikuma ģimenes tiesību sadaļa mantisko attiecību kārtošanu starp laulātajiem, kas nebūs piemērojams partnerattiecībām. Tas pats attiecas uz mantojumu, piemēram, partnera nāves gadījumā. Šajā gadījumā otru pārdzīvojušais partneris nesaņemtu otra mantojumu, jo tas pārietu uz mirušā partnera tiešajiem radiniekiem, tādēļ, ka likumiskais mantojuma regulējums pastāv tikai attiecībā uz laulātiem pāriem.[13] Šeit risinājums ir sastādīt testamentu, bet tas viennozīmīgi būs garāks tiesisks process, nekā vienkārši kļūstot par mantinieku, laulības rezultātā.

Bērna tiesības ir vēl viens elements neatrisināto jautājumu sarakstā. Piemēram, ja divas mammas ar noslēgtu partnerību audzina meitu un viena no viņām ir bērna bioloģiskā māte saskaņā ar Civillikuma 146.pantu[14], nav skaidrs, kāds statuss ir otrai partnerei? Partnerība neparedz šādas vecāku un bērnu attiecības. Līdzīgi problemātisks šādā gadījumā ir jautājums par mantojumu, ja persona vēlētos atstāt savu īpašumu bērnam, kuru audzina kopīgi ar bioloģisko māti. Mātes partnere šādā gadījumā netiks atzīta par bērna vecāku. Tāpat arī Partnerības likums nesniedz atbildes uz tiesībām, kas saistītos ar bērna adopciju, jo šobrīd tās nav ietvertas šajā likumprojektā.

Protams, šos jautājumus var risināt tiesas ceļā, cenšoties panākt to, ka pāris tiek atzīts par ģimeni plašākā kontekstā, kā tas ir jau ticis darīts likumā citās viendzimuma pāru ģimenēs[13], bet, kopumā tas, ka cilvēkam jāvēršas tiesā, lai risinātu savas personiskās attiecības, jo esošais regulējums nespēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, nešķiet ļoti vienlīdzīgi. Šeit nav strīda par cilvēka brīvu izvēli izmantot tiesu, bet par nenoteiktību, ar kuru laulībā esošās personas nesaskaras. 

Partnerības regulējums citās valstīts

Analizējot Partnerības likuma ieguvumus un trūkumus, lai rastos konkrēti secinājumi par to, ko likumdevēji ir darījuši un kas būtu papildus jādara, lai Latvijā arvien vairāk dzīvojošie justos piederīgi, atbalstīti un aizsargāti, ir noderīgi apskatīt praksi citās ES dalībvalstīs un tiesu spriedumos.

Igaunija, kur partnerattiecības pastāv jau no 2016. gada, ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir legalizējusi arí viendzimuma laulību. Igaunijā viendzimuma pāri var laulāties  kopš 2024.gada 1.janvāra[15], parādot visprogresīvāko nostāju attiecībā uz šādiem pāriem. Lietuvā, savukārt, pēc Konstitucionālās tiesas 2025. gada 17. aprīļa sprieduma, stājās spēkā partnerības regulējums, kas līdzīgi kā Latvijā, ļauj noslēgt partnerattiecības.[16] Ja vērtē citas ES valstis, tad viendzimuma laulība ir atļauta 16 ES dalībvalstīs, ieskaitot Austriju, Slovēniju, Franciju, Grieķiju un citas.[17] Jautājumā par partnerattiecībām, jāpiemin Eiropas Cilvēktiesību Tiesas (turpmāk – ECT) 2023.gada 17. janvāra spriedums lietā Fedotova un citi pret Krieviju, kur Tiesa atzina valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt viendzimuma pāru attiecību reģistrēšanu, panākot to tiesisko aizsardzību, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 8.pantam par privātās dzīves neaizskaramību. Tiesa uzsvēra, ka valstīm ir rīcības brīvība šī jautājumā pieņemšanā, tomēr tā ir būtiski samazināta, kad runa ir par tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu viendzimuma pāriem.[18] Papildus 2023. gada 12. decembrī ECT lietā Przybyszewska un citi pret Poliju, tiesa nosodīja Poliju par to, ka tā nebija īstenojusi atbilstošu tiesisko aizsardzību viendzimuma pāriem.[19] Tādēļ  valsts pienākums nodrošināt tiesības viendzimuma pāriem nav tikai politisks lēmums. Analizējot šos ECT spriedumus, tas ir iezīmēts kā starptautiskas cilvēktiesību ievērošanas pienākums, bez nekādas saistības ar ideoloģiju vai konkrētu politikas virzienu.

Secinājumi

Kopumā Partnerības likums pieņemšana Latvijā ir labs pamats, lai novērstu tos tiesiskos trūkumus kādi bija iepriekš, īpaši gadījumos, kas skar informāciju par otra partnera ārstniecību vai iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma atvieglojumus. Tomēr pamats ir sākums nevis gala rezultāts, proti, tas ir sākums ar jaunām pavērtām iespējām. Ja kādreiz Saeima, ar divu trešdaļu deputātu atbalstu, lemtu grozīt Satversmes 110.pantu, atļaujot slēgt laulību arī starp viena dzimuma pāriem, tad tiesības, kas skar mantu, mantojumu, bērnus, un citus svarīgus aspektus ģimenes tiesībās, būtu skaidrākas, un Civillikuma 35.panta paustais par laulības aizliegumu starp viendzimuma pāriem, kļūtu par dzēšamu tekstu, kas simbolizētu tiesību ierobežojuma samazināšanu arī Latvijā. Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti un uz tiem balstītā tiesu prakse ir vēl viens pamatojums, kādēļ partnerības likumprojekts ir pareizais solis, ceļā uz iekļautību, jo, jēdziens “ģimenes dzīve” ietver arī viendzimuma pārus, kuriem ir stabilas de facto attiecības.[20]Sabiedrības dažādie viedokļi par šo pāru laulību neatzīšanu vai Partnerības likuma neieviešanu ir saprotami, tomēr Satversmes tiesas un ECT prakse parāda, ka valsts rīcības brīvība attiecībā uz partnerattiecībām nevar kļūt tik augsta, ka tā netaisnīgi ierobežo kādu konkrētu cilvēku grupas tiesības. Ja tiesas ir spriedušas, ka ģimenes aizsardzība, kas ir arī atzīta starptautiskajos dokumentos, piemērojama arī viendzimuma pāriem, tad ir jāatveras un ir jāturpina ceļš uz iekļautību nevis uz sabiedrības sadalīšanu. Galu galā šiem pāriem ir tiesības uzdot jautājumu: “Kāpēc man valsts priekšā ir tādi paši pienākumi kā citiem pilsoņiem, ja man nav tādu pašu tiesību kā citiem pilsoņiem?”[15]

Atsauces

  1. ^ Latvijas Republikas Satversmes tiesa, Spriedums lietā Nr. 2019-33-01, 2020. gada 12. novembris, 14.2. punkts, https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.pdf
  2. ^ Latvijas Republikas Satversme, likums Nr. 57980 (pieņemts 1922. gada 15. februārī, spēkā no 1922. gada 7. novembra), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
  3. ^ Latvijas Republikas Satversmes tiesa, Spriedums lietā Nr. 2019-33-01, 2020. gada 12. novembris, 12.2. punkts, https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.pdf
  4. ^ Latvijas Republikas Satversmes tiesa, Spriedums 2006. gada 16. oktobrī, 16. punkts, https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2006-05-01_Spriedums.pdf
  5. ^ Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, “Latvija Eiropas Savienībā,” European Commission, pieejams: https://latvia.representation.ec.europa.eu/par-mums/latvija-eiropas-savieniba_lv
  6. ^ Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 102.lapa, 104.punkts
  7. ^ Eiropas Savienības Pamattiesību harta, OV C 202, 7.06.2016, 389.–405. lpp., pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT
  8. ^ Latvijas Republikas Satversmes grozījums, likums Nr. 124957, pieņemts 2005. gada 15. decembrī, stājies spēkā 2006. gada 17. janvārī, publicēts Latvijas Vēstnesī 1 (2006. gada 3. janvārī), https://m.likumi.lv/ta/id/124957-grozijums-latvijas-republikas-satversme
  9. ^ Latvijas Republikas Satversmes tiesa, Spriedums lietā Nr. 2004-02-0106, 2004. gada 11. oktobris, 10. punkts. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2004-02-0106_Spriedums.pdf
  10. ^ Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 590.lapa, 87.punkts
  11. ^ Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: ar partnerības ieviešanu valsts aizsargā ikviena cilvēktiesības un cilvēku privāto dzīvi. Tieslietu ministrija. Publicēts 2023. gada 9. novembrī. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/tieslietu-ministre-inese-libina-egnere-ar-partneribas-ieviesanu-valsts-aizsarga-ikviena-cilvektiesibas-un-cilveku-privato-dzivi
  12. a, b, c Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, "Partnerība," pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/partneriba
  13. a, b Zigmunds Bekmanis, “Partnerattiecību likums: labāks, nekā rādījās,” Māja Ģimene, lasi.lv, 1 November 2025, https://lasi.lv/maja-gimene/aktualitate/partnerattiecibu-likums-labaks-neka-radijas.33543
  14. ^ Latvijas Republikas Civillikums, pieņemts 1937. gada 28. janvārī, publicēts Valdības Vēstnesī 1937. gada 20. februārī, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/225418-civillikums
  15. a, b Laura Dzērve. "Igaunijā viendzimuma pāri precas. Latvijas kopienā partnerība raisa gan cerības, gan vilšanos." LSM.lv, 2024. gada 10. septembris. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-igaunija-viendzimuma-pari-precas-latvijas-kopiena-partneriba-raisa-gan-ceribas-gan-vilsanos.a568036/
  16. ^ Eitvydas Zurba. “Pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma Lietuvā spēkā stājas partnerības regulējums.” cilvēktiesības.info, 2025. gada 7. maijs. https://www.cilvektiesibas.info/raksti/pec-konstitucionalas-tiesas-sprieduma-lietuva-speka-stajas-partneribas-regulejums
  17. ^ Eiropas Komisija. “Dzimtsarakstu nodaļā noslēgta laulība ES: valsts un pārrobežu noteikumi.” Your Europe, 2019. gada 3. jūlijs. https://europa.eu/youreurope/citizens/family/couple/marriage/index_lv.htm
  18. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Fedotova un citi pret Krieviju, lietas Nr. 40792/10, 30538/14 un 43439/14, spriedums 17. janvārī 2023, 187.punkts. Pieejams angļu valodā: https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-222750
  19. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Przybyszewska un citi pret Poliju, lieta Nr. 11454/17 un vēl 9 pieteikumi, 2023. gada 12. decembris, 123. punkts. Pieejams angļu valodā: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-229391%22]}
  20. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesa, P.B. and J.S. v. Austria, lieta Nr. 18984/02, 30. punkts. Pieejams angļu valodā: https://hudoc.echr.coe.int/fre#{%22itemid%22:[%22001-100042%22]}

Lasi arī