Cilvēktiesību un vienlīdzības uzvara - Lietuvas Konstitucionālā tiesa par neatbilstošām konstitūcijai atzina normas, kas regulē partnerību, tādējādi pārtraucot likumdevēja 24 gadus ilgo kavēšanos un viendzimuma pāru diskrimināciju. Spriedums tika pieņemts, izskatot Lietuvas valdības pieteikumu.
Gadu desmitiem ilga kavēšanās atzīta par neatbilstošu Lietuvas konstitūcijai
Kad Lietuva 2000. gadā pieņēma Civillikumu, tajā jau bija ietvertas normas par partnerību, taču to stāšanās spēkā tika atlikta līdz brīdim, kad parlaments (Seims) pieņems atsevišķu likumu par partnerību. Tomēr parlaments, neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, to tā arī neizdarīja.
Savā spriedumā Konstitucionālā tiesa asi kritizēja faktu, ka nepieciešamais likums nav pieņemts vairāk nekā 24 gadus. Tiesa uzsvēra, ka tik ilgstoša likumdevēja bezdarbība, sasaistot viena likuma īstenošanu ar nenoteiktā nākotnē pieņemamu citu likumu, radīja nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību un neskaidrību.
Tiesa norādīja, ka, tā kā parlaments bija nolēmis regulēt partnerattiecības, tam bija pienākums saprātīgā termiņā veikt nepieciešamās darbības šā regulējuma pieņemšanai. To neizdarot gandrīz ceturtdaļgadsimtu, netika nodrošināta tiesiskā aizsardzība kopdzīvē esošiem, bet neprecētiem pāriem.
Viendzimuma pāru izslēgšana ir diskriminējoša
Konstitucionālā tiesa saskaņā ar starptautisko tiesību principiem par neatbilstošu konstitūcijai atzina arī citu Civillikuma normu, jo tā paredzēja partnerības reģistrēšanu tikai starp vīrieti un sievieti. Tas bija loģisks solis, ņemot vērā iepriekšējo Konstitucionālās tiesas judikatūru, kurā viendzimuma pāri tika atzīti par ģimeni, kā arī ņemot vērā starptautisko tiesu praksi šajā jomā.
Tiesa skaidri noraidīja diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata un piešķīra tiesisko atzīšanu ģimenes attiecībām, tostarp partnerattiecībām. "Likumdevējs nevar noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas rada diskrimināciju ģimenes attiecību dalībniekiem, balstoties uz viņu seksuālo orientāciju," teikts spriedumā. Tiesa arī nosodīja sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu izmantošanu kā pamatojumu: "Sabiedrībā pastāvošie stereotipi nevar būt konstitucionāli pamatots iemesls, lai demokrātiskā tiesiskā valstī liegtu vai ierobežotu kādas personas vai personu grupas tiesības vai brīvības."
Tūlītējas sekas un ceļš uz priekšu
Sprieduma rezultātā Civillikumā ietvertais regulējums par partnerību ir stājies spēkā.
Tomēr praktiskas grūtības joprojām pastāv. Joprojām nav speciālā likuma, kas detalizēti noteiktu partnerību reģistrācijas kārtību. Tiesa attiecībā uz šo problēmu norādīja, ka līdz likumdevējs šādu likumu pieņems, personas, kuras vēlas izmantot savas tiesības uz partnerību (tostarp reģistrāciju), var vērsties tiesā, izmantojot pastāvošās tiesiskās procedūras.
Tiesa uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka likumdevējam nav pienākuma saprātīgā termiņā noteikt atbilstošu tiesisko regulējumu attiecīgajām attiecībām.
Turklāt Tiesa norādīja, ka Civillikumā šobrīd ietvertās partnerības normas ir ierobežotas un nesedz daudzus būtiskus ģimenes dzīves aspektus, piemēram, mantošanu, savstarpējo uzturēšanu, veselības aprūpes tiesības un tiesības attiecībā uz bērniem. Tā atkārtoti uzsvēra, ka likumdevējam ir pienākums izveidot visaptverošu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu pietiekamu aizsardzību visām tiesiski atzītajām partnerībām – gan mantiskajos, gan nemantiskajos aspektos. Atliek vērot, kā attīstīsies nacionālo tiesu prakse un vai parlaments tiks mudināts rīkoties.
Sprieduma kopsavilkumu angļu valodā var izlasīt šeit.
