ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Spriedums

Pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no azartspēļu laimestiem atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos izdevumus. Šādā veidā ienākumi faktiski tiekot aplikti ar nodokli dubultā.

Satversmes tiesa norādīja, ka valstij, nosakot un īstenojot nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tai ir tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām nosakāmas. Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības. Izlozes un azartspēles, atšķirībā no saimnieciskās darbības, ir izklaides pakalpojums. Izlozēs un azartspēlēs spēlētājs veiksmes gadījumā var gūt laimestu, tomēr to mērķis nav gūt regulārus un paredzamus ienākumus. Tāpat izdevumi par dalību spēlē nav uzskatāmi par ieguldītiem līdzekļiem paredzama ienākuma gūšanai. Tādēļ izložu un azartspēļu laimesti nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības, un likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu.

Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem. Tiesa ņēma vērā arī to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā no visa izložu un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz 3000 euro taksācijas gadā. Tādā veidā tiek īstenota apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija – atturēt personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības riskus. Tas ir ieguvums gan pašiem spēlētājiem, gan visai sabiedrībai. Vienlaikus tiesa secināja, ka izlozes vai azartspēles rezultātā iegūtais laimests ir jauns spēlētāja ienākums, par kuru maksājams ienākuma nodoklis likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Spriedums pieejams šeit.