Eiropas Padomes konvencija par mākslīgo intelektu ir pirmais starptautiskais līgums, kas apvieno cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principus ar tehnoloģisko attīstību. Šis dokumenta mērķis ir nodrošināt, lai mākslīgais intelekts atbilstu šiem standartiem, vienlaikus veicinot inovācijas. Ar savu tehnoloģiski neitrālo pieeju, konvencija ir izstrādāta, lai tā atbilstu tehnoloģiju attīstības tendencēm un aizpildītu juridiskās nepilnības.

Kas ir konvencija par mākslīgo intelektu?

2024. gada 5. septembrī Viļņā notikušajā Eiropas Padomes dalībvalstu tieslietu ministru neformālajā konferencē Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Apvienotā Karaliste, Eiropas Savienība, Gruzija, Islande, Izraēla, Moldovas Republika, Norvēģija un Sanmarīno parakstīja pirmo šāda veida konvenciju – Eiropas Padomes konvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (Konvencija).^[1]

2020. gadā Eiropas Padomes MI veltītā konferencē pirmo reizi tika izteikta doma, ka MI darbinātiem rīkiem ir potenciāls revolucionizēt ziņu sagatavošanu un izplatīšanu, attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un lietotājiem un vispārīgāk nosacījumus, kas nosaka plašāku plašsaziņas līdzekļu ekosistēmu.^[2] Savukārt, Eiropas Mākslīgā intelekta akts, kas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, ir pirmais visaptverošais regulējums, kura mērķis ir regulēt mākslīgā intelekta (MI) darbību Eiropas Savienībā. Šo aktu ierosināja Eiropas Komisija 2021. gada aprīlī, un tas tika pabeigts 2023. gada decembrī pēc vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi. Paralēli šim aktam Eiropas Padome uzsāka arī Konvencijas izstrādi.^[3] Gan MI akta, gan Konvencijas mērķis ir samazināt riskus un nodrošināt augstā līmenī pamattiesību aizsardzību, ko noteiktos apstākļos var negatīvi ietekmēt MI izstrāde un izmantošana. Vienlaikus tiek atzīts MI potenciāls uzlabot pamattiesību aizsardzību digitālajā vidē, kā arī veicināt sabiedrības un vides labklājību un tehnoloģisko attīstību.^[4]

Konvenciju izstrādāja Eiropas Padomes starpvaldību Mākslīgā intelekta komiteja (Komiteja). Ņemot vērā, ka MI sistēmas tiek izstrādātas un ieviestas visā pasaulē, 2022. gada janvārī Eiropas Padomes vadībā tika izveidota ad hoc starpvaldību komiteja MI jautājumos, kuras uzdevums ir izstrādāt saistošu tiesisko regulējumu MI sistēmu izstrādei, projektēšanai un izmantošanai. Komitejā darbojas ministri, kas pārstāv ne tikai visas 46 dalībvalstis,^[5] bet arī ASV, Kanādas, Meksikas, Japānas, Izraēlas, Ekvadoras, Peru, Urugvajas un Argentīnas valdību augstākā līmeņa pārstāvji. Konvencijas izstādē piedalījās arī cilvēktiesību organizāciju, Eiropas Komisijas, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un privātā sektora pārstāvji. Starpvaldību un daudzu ieinteresēto pušu līdzdalība pārrobežu saistoša instrumenta izstrādē bieži ir noteicošs faktors tā ietekmei. Jāuzsver, ka Konvenciju varēs ratificēt arī valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis.

Šīs konvencijas galvenais mērķis ir izveidot kopēju tiesisko ietvaru globālā līmenī, lai nodrošinātu, ka MI sistēmu dzīves cikla ietvaros veiktās darbības atbilst cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam. Tā paredz risināt izaicinājumus un riskus, ko rada MI tehnoloģiju attīstība, vienlaikus veicinot pārredzamību, atbildību un ētisko principu ievērošanu.^[6] Konvencijas dalībvalstīm būs jāpieņem attiecīgi likumdošanas un administratīvie pasākumi, lai īstenotu šā instrumenta noteikumus savos tiesību aktos. Tādējādi šī konvencija varētu būtiski ietekmēt pašreizējos nacionālos un reģionālos centienus izstrādāt un pieņemt saistošus tiesību aktus par MI, vienlaikus veicinot sadarbspēju starp valstīm. Turklāt Konvencijas izstrādāšana ir mēģinājums iekļaut esošās starptautiskās un valsts tiesiskās saistības, kas ir saistītas ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, visaptverošā, vienotā regulējumā, kuram tiek īpaši pielāgots MI sistēmu regulējums.

Jānorāda, ka šī konvencija tiek dēvēta par “pamatkonvenciju” (angļu valodā “framework convention”), kas ir juridiski saistošs līgums, kurā pusēm tiek noteiktas vispārīgas saistības. Tā kalpo kā pamata dokuments, nosakot galvenos principus un mērķus, taču vienlaikus ļaujot vietējiem tiesību aktiem noteikt konkrētākus un stingrākus standartus. Pamatkonvencijas veicina saskaņotu līgumu sistēmu, atbalstot politisko gribu un atstājot iespēju precizēt detaļas vēlāk. Turklāt šī konvencija var kļūt pievilcīgāka plašākam valstu lokam, jo to varēs ratificēt arī valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis.

Ko Konvencija paredz?

Konvencijas 3. pantā ir izklāstīta tās darbības joma, galveno uzmanību pievēršot MI sistēmām, kas var ietekmēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Tajā noteikts, ka katrai dalībvalstij jāpiemēro Konvencija tādām MI darbībām, ko veic valsts iestādes vai privāti dalībnieki, kas rīkojas to vārdā. Dalībvalstīm ir arī jārisina riski, ko rada privātā sektora MI darbības, uz kurām neattiecas valsts iestāžu darbība, nodrošinot atbilstību Konvencijas mērķiem. Katrai dalībvalstij jādeklarē, kā tā īstenos šos pienākumus, un vajadzības gadījumā tā var grozīt deklarācijas. Svarīgi, ka pienākumu īstenošana nedrīkst apdraudēt esošās starptautiskās saistības cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma jomā.

Tādējādi Konvencija uz privātiem dalībniekiem attiecas tikai tad, ja izpildās divi priekšnoteikumi: 1) tie darbojas valstī, kas ir Konvencijas līgumslēdzēja valsts, un 2) tie izstrādā, attīsta vai izvieto MI sistēmas šīs valsts iestāžu vārdā. Tas nozīmē, ka Konvencija pēc tās ratifikācijas automātiski neuzliek pienākumus visiem privātā sektora dalībniekiem, kas iesaistīti MI dzīves ciklā, ja vien valstis, kas ir Konvencijas puses, neizvēlas paplašināt tās darbības jomu, izmantojot valsts tiesību aktus. Jāatzīmē, ka Norvēģija, parakstot Konvenciju paziņoja, ka tā piemēros šīs Konvencijas II-VI nodaļās izklāstītos principus un pienākumus privāto dalībnieku darbībām.

Konvencijā arī precizēts, kas neietilpst tās darbības jomā. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu valstīm, kas ir konvencijas dalībvalstis, nav pienākuma piemērot konvencijas noteikumus MI darbībām, kas saistītas ar valsts drošību, lai gan tām joprojām ir jāievēro piemērojamās starptautiskās tiesības un jāaizsargā cilvēktiesības. Turklāt Konvencija neattiecas uz MI pētniecību un izstrādi, izņemot gadījumus, kad testēšana apdraud cilvēktiesības, demokrātiju vai tiesiskumu (3. panta 3. punkts), un tā neattiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar valsts aizsardzību (3. panta 4. punkts).

Viena no galvenajām problēmām starptautiskajā sadarbībā MI pārvaldības jomā ir vienošanās par kopīgām definīcijām. EDSO (OECD) izstrādātā MI sistēmas definīcija, kas ir “uz mašīnām balstīta sistēma, kas no ievaddatiem izdara secinājumus, lai radītu rezultātus, piemēram, prognozes, saturu vai lēmumus, kas ietekmē vidi”, ir guvusi globālu ievērību. ES 2024. gada maijā pieņemtais Mākslīgā intelekta akts, Brazīlijas MI likumprojekts un ASV izpildrīkojums par MI atspoguļo šo definīciju. Šī saskaņošana liecina par pieaugošu starptautisku vienprātību par standartizētu MI definīciju, kas ir būtiska globālās politikas saskaņotībai.

Konvencija definē MI sistēmas šādi: “MI sistēma ir mašinizēta sistēma, kas eksplicītu vai implicītu mērķu sasniegšanai no saņemtajiem ievades datiem nosaka, kā ģenerēt rezultātus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi.”^[7] Dažādām MI sistēmām ir atšķirīgs autonomijas un pielāgošanās līmenis pēc ieviešanas. Līdzīgi MI aktam Konvencijas 8. pants paredz MI akta satura marķēšanas un pārredzamības kritērijus.

Konvencijā ir izmantota plaša, visaptveroša pieeja starptautiskajām MI tiesībām, uzsverot saskaņošanu ar esošajām saistībām, jo īpaši tām, kas noteiktas starptautiskajās cilvēktiesībās, nevis nosakot stingras prasības. Konvencijas 4. un 5. pantā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka MI sistēmas ievēro cilvēktiesības, atbalsta demokrātiskus procesus un atbilst tiesiskuma principiem. Tas ietver arī indivīdu iespējas piedalīties sabiedriskajās debatēs un brīvi paust savu viedokli.

Galvenie MI sistēmām piemērojami principi ir izklāstīti Konvencijas 7.-13. pantā, tostarp cilvēka cieņas un autonomijas ievērošana (7. pants), pārredzamības un pārraudzības nodrošināšana, kas pielāgota konkrētiem apstākļiem un riskiem (8. pants), atbildība par negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (9. pants), līdztiesības un nediskriminācijas veicināšana, paredzot pasākumus nevienlīdzības novēršanai (10. pants), privātuma un personas datu aizsardzība saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un aizsardzības pasākumiem (11. pants), MI sistēmu uzticamības un drošības veicināšana (12. pants) un kontrolētas vides izveide MI sistēmu testēšanai kompetento iestāžu uzraudzībā (13. pants). Šie principi nodrošina līdzsvaru starp plašām starptautiskām pamatnostādnēm un atstāj valstīm iespēju izmantot rīcības brīvību, pieņemot nacionālo regulējumu. Agrākajos konvencijas projektos bija iekļauti papildu noteikumi par veselības un vides aizsardzību, kā arī detalizētākas prasības attiecībā uz MI precizitāti, veiktspēju un drošību, tomēr diskusiju ietvaros tie tika svītroti.

Jānorāda, ka 21. pantā ir precizēts, ka Konvencija nesamazina vai neaizstāj spēkā esošās saistības cilvēktiesību jomā, savukārt 22. pants ļauj valstīm savos tiesību aktos nodrošināt vēl plašāku aizsardzību, jo īpaši tāpēc, ka daudzas valstis pašlaik izstrādā savus MI noteikumus.

Tāpat kā MI akts, arī Konvencijas 16. pantā galvenā uzmanība pievērsta riska un ietekmes pārvaldības sistēmas izveidei, lai nodrošinātu, ka MI sistēmas ievēro cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem vai jāuztur spēkā pasākumi, lai identificētu, novērtētu, novērstu un mazinātu ar MI sistēmām saistītos riskus. Šiem pasākumiem jābūt kontekstuāli jutīgiem, ņemot vērā paredzēto lietojumu, ietekmes smagumu un iespējamību, un tie jāpiemēro visā MI dzīves ciklā. Šajā procesā jāiesaista ieinteresētās personas, jo īpaši tās, kuras tas skar, un riski jādokumentē un jāuzrauga. Turklāt MI sistēmas ir jātestē pirms lietošanas un pēc būtiskām modifikācijām. Tādējādi Konvencija izmanto uz risku balstītu pieeju, uzsverot nepārtrauktu uzraudzību, pielāgošanu un ieinteresēto personu iesaistīšanu. Tā arī aicina noteikt moratorijus vai aizliegumus MI lietojumiem, kas nav savienojami ar cilvēktiesībām, demokrātiju vai tiesiskumu, vajadzības gadījumā atspoguļojot piesardzības pieeju.

MI un vārda brīvība

2024. gada 30. aprīļa Konvencijas Paskaidrojuma rakstā ir uzsvērta MI ietekme uz tiesībām uz vārda brīvību.^[8] Tajā ir pamatotas bažas par MI ietekmi uz demokrātiskiem procesiem, proti, vēlēšanām. Paskaidrojuma rakstā ir noteikts, ka MI lietojumi varētu radīt draudus demokrātijai un cilvēktiesībām, kalpojot par spēcīgu instrumentu publiskās sfēras fragmentācijai un graujot pilsonisko līdzdalību un uzticību demokrātijai.^[9] Šādi rīki varētu ļaut lietotājiem, izplatīt dezinformāciju, kas varētu apdraudēt informācijas integritāti (tostarp izmantojot MI radītu saturu vai ar MI palīdzību manipulējot ar autentisku saturu) un attiecīgā gadījumā tiesības piekļūt informācijai; pieņemt aizspriedumainus lēmumus par personām, kas varētu izraisīt diskriminējošu praksi; ietekmēt tiesu nolēmumus, kas varētu ietekmēt tiesu sistēmas integritāti; un veikt nelikumīgu vai patvaļīgu uzraudzību, kas novestu pie pulcēšanās brīvības vai vārda brīvības un privātuma ierobežojumiem, tādēļ riski ir jāsamazina.^[9] Tajā pašā laikā Paskaidrojuma raksts arī norāda, ka Konvencija nav izstrādāta, lai radītu, samazinātu, paplašinātu vai grozītu spēkā esošos standartus attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp vārda brīvību, biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību, kā tās tiek regulētas katras dalībvalsts starptautiskajos un iekšzemes cilvēktiesību tiesību aktos. Proti, Konvencija ir izstrādāta, lai mazinātu riskus, nevis mainītu vai samazinātu esošās cilvēktiesību aizsardzības normas.^[10]

MI nacionālie regulējumi

Dažas valstis ir jau paspējušās izstrādāt savu MI regulējumu. Piemēram, ASV 2022. gadā tika izveidots savs MI tiesību akta projekts – Blueprint for an AI Bill of Rights.^[11] Pēc būtības šis dokuments, kaut gan nav saistošs un neveido ASV valdības politiku, ir ceļvedis sabiedrībai, kas aizsargā visus cilvēkus no šiem draudiem un izmanto tehnoloģijas tā, lai stiprinātu valsts augstākās vērtības.^[11] Blueprint for an AI Bill of Rights sastāv no pieciem principiem: drošas un efektīvas sistēmas, algoritmiskā diskriminācijas aizsardzība, datu aizsardzība, paziņojums un paskaidrojums un, visbeidzot, cilvēka alternatīvas, apsvērumi un rezerves variants. Katrs no principiem ir atsevišķi paskaidrots, turklāt ir izstrādāta rokasgrāmata minēto principu veiksmīgajai piemērošanai.^[11]

Latvijā šobrīd tiek ieviests jauns regulējums priekšvēlēšanu aģitācijas jomā, kas attiecas uz MI izmantošanu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir uzsākusi darbu rudens sesijā un pieaicinājusi iesaistītās institūcijas un ekspertus, lai izskatītu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Šie grozījumi paredz skaidru norādi par MI izmantošanu aģitācijas materiālu sagatavošanā, lai nodrošinātu vēlētāju informētību un aizsargātu demokrātiskās vēlēšanas.^[12]

Likumprojekts uzsver, ka MI izmantošana aģitācijā nedrīkst apdraudēt vēlētāju tiesības piedalīties godīgās vēlēšanās. Ja KNAB konstatē, ka MI sistēmas ir izmantotas priekšvēlēšanu aģitācijā, birojam būs tiesības aizliegt turpmāko aģitāciju, un šo lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā. Grozījumi arī precizē, ka, ja MI izmantošana rada būtisku ietekmi uz vēlētāju izvēli, piemēram, izmantojot dziļviltojumus, tā būs jānorāda skaidri un nepārprotami.^[13]

Likumprojekts, kuru plānots pieņemt līdz gada beigām, arī ievieš kriminālatbildību par MI izmantošanu, lai ietekmētu vēlēšanas, piemēram, izplatot viltojumus ar politisku motivāciju. Tā ir būtiska pārmaiņa, kas paredz ātru reakciju no tiesībaizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa integritāti.^[14]

Konvencijas īstenošanas mehānisms un sadarbība

Visbeidzot VII nodaļas 23. pantā ir izklāstīts Konvencijā paredzētais turpmāko pasākumu mehānisms un sadarbības sistēma. Ar to izveido dalībvalstu konferenci, kurā piedalās konvenciju ratificējušo valstu pārstāvji, un nosaka tās galvenās funkcijas. Šīs funkcijas ietver Konvencijas īstenošanas uzraudzību, iespējamo problēmu risināšanu, grozījumu izskatīšanu, apmaiņu ar attiecīgiem juridiskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem un strīdu miermīlīgas izšķiršanas veicināšanu. Konferenci sasauc Eiropas Padome, un to atbalsta tās sekretariāts. Turklāt valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, ir jāveic finansiāls ieguldījums, ja tās ir Konvencijas dalībvalstis. Konference var arī ierobežot jebkuras dalībvalsts dalību, kas ir nopietni pārkāpusi Eiropas Padomes pamatprincipus, piemēram, cilvēktiesības. Šis pants nodrošina, ka dalībvalstīm ir sadarbības mehānisms, lai laika gaitā efektīvi piemērotu un pielāgotu Konvenciju, nostiprinot tās mērķus attiecībā uz MI regulēšanu un reaģējot uz jaunām norisēm šajā jomā.

Nobeigumā jāatzīst, ka Konvencija vairāk kalpo kā principu vienošanās nekā konkrēta rīcība. Atšķirībā no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, kas detalizēti nosaka konkrētas tiesības un to ierobežojumu proporcionalitāti, Konvencija neietver specifiskas tiesības. Tā vietā tā apstiprina esošās tiesības, piemēram, diskriminācijas aizliegumu (17. pants), personu ar invaliditāti un bērnu tiesības (18. pants), kā arī privātumu un personas datu aizsardzību (11. pants). Lai arī Konvencijā nav tieši īstenojamas tiesības vai tiesiski mehānismi, tā piedāvā cilvēktiesību aizstāvjiem instrumentus, lai veicinātu pārredzamību, digitālo pratību un līdzdalību. Jebkurā gadījumā Konvencijas loma ir būtiska, jo tā uzsver cilvēktiesību nozīmi strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē un var kalpot kā pamats turpmākai normatīvai attīstībai. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, balstoties uz savu pieredzi, varētu izstrādāt ar Konvenciju saskaņotu interpretāciju, bet šobrīd ir pāragri spriest par tās ietekmi.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Council of Europe Framework Convention on Artificial Intelligence and Human Rights, Democracy and the Rule of Law. Pieejams: http://rm.coe.int/1680afae3c.
2. ^{^} Helberger N, Eskens S., van Drunen M., Bastian M., Moeller J. Implications of AI-driven tools in the media for freedom of expression. Council of Europe, February 2020. Pieejams: https://rm.coe.int/cyprus-2020-ai-and-freedom-of-expression/168097fa82 [aplūkots: 04.05.2024.].
3. ^{^} Council of Europe. Committee of Ministers. Committee on Artificial Intelligence (CAI). Draft Framework Convention on artificial intelligence, human rights, democracy and the rule of law. Draft Explanatory Report. CM(2024)52addprov. Pieejams: https://search.coe.int/cm/pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680af0734 [aplūkots: 04.05.2024.].
4. ^{^} Eiropas Savienības Padome. Priekšlikums Nr. 1818/22. 22.08.2022. Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11818-2022-INIT/lv/pdf [aplūkots: 04.05.2024.].
5. ^{^} https://www.coe.int/en/web/about-us/our-member-states
6. ^{^} Sk. Konvencijas preambulu.
7. ^{^} Sk. Konvencijas 2. pantu.
8. ^{^} Council of Europe. Committee of Ministers. Committee on Artificial Intelligence (CAI). Draft Framework Convention on artificial intelligence, human rights, democracy and the rule of law. Draft Explanatory Report. CM(2024)52addprov. Pieejams: https://search.coe.int/cm/pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680af0734 [aplūkots: 04.05.2024.].
9. ^{a, b} Ibid., 10. lpp.
10. ^{^} Ibid. 11. lpp.
11. ^{a, b, c} The White House Office of Science and Technology Policy Blueprint for an AI Bill of Rights. The White House. Pieejams: https://www.whitehouse.gov/ostp/ai-bill-of-rights/ [aplūkots: 04.05.2024.].
12. ^{^} https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19464-latvijas-pilsoniba-21-gadsimta.rss/33769-valsts-parvaldes-komisija-vertes-priekslikumus-maksliga-intelekta-regulejumam-prieksvelesanu-agitacija
13. ^{^} https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=523/Lp1
14. ^{^} https://lvportals.lv/skaidrojumi/367308-maksligais-intelekts-un-prieksvelesanu-agitacija-atkal-saeimas-darba-kartiba-2024