Eiropas Padome piedāvā dažādas prakses iespējas. Kā norisinās prakse un kāda ir pieredze, dzīvojot Strasbūrā? Ar savu pieredzi Eiropas Padomes institūcijā - Eiropas Cilvēktiesību tiesā – dalās zvērināta advokāta palīdze Anna Patrīcija Mālere.

Kādas ir prakses iespējas Eiropas Padomē?

Eiropas Padome piedāvā praksi, kas ilgst no diviem līdz pieciem mēnešiem. Praktikants var pieteikties praksē dažādās Eiropas Padomes institūcijās. Piesakoties praksē Eiropas Cilvēktiesību tiesā, praktikants strādā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi. Prakse ir apmaksāta – aptuveni 635 euro mēnesī.

Praksi iespējams uzsākt 1. martā vai 1. oktobrī. Šā gada aprīlī būs iespējams pieteikties praksei, kas sāksies 1. oktobrī.

Lai pieteiktos, personai jābūt:

• 18 gadus vecai;
• Eiropas Padomes dalībvalsts pilsonim;
• Pabeigušai vismaz trīs studiju gadus un ieguvušai augstākās izglītības pirmā līmeņa grādu Boloņas deklarācijas izpratnē (praksei Eiropas Cilvēktiesību tiesā – iegūts maģistra grāds vai līdzvērtīgs grāds (otrā cikla augstākā izglītība Boloņas deklarācijas izpratnē));
• Labām vienas no Eiropas padomes oficiālo valodu (angļu vai franču) zināšanām.

Informācija par praksi pieejama šeit.

Saruna ar Annu Patrīciju Māleri par pieredzi praksē Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Kā Tu nonāci Eiropas Cilvēktiesību tiesā? 

Interese par cilvēktiesībām man radās jau studiju laikā, kad sāku piedalīties nacionālajās un starptautiskajās tiesas procesa izspēlēs, tostarp biju Monro E. Praisa tiesas procesa izspēles mediju tiesībās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komandas dalībniece. Tobrīd cilvēktiesības interesēja vairāk akadēmiskā līmenī, jo man nebija pārliecības, ka šajā nozarē arī Latvijā ir iespējams veidot karjeru. Nešaubīgi cilvēktiesības caurstrāvo visu Latvijas tiesību sistēmu un bez to piemērošanas neiztikt nevienam juristam, taču mans sapnis bija strādāt ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām. Prakse kliedēja manas šaubas, palīdzēja apzināties šīs tiesību nozares perspektīvu, un to, cik vērtīgi var būt specializēties šajā šķietami šaurajā nozarē. Šobrīd ikdienā to arī daru - praktizēju cilvēktiesības advokātu birojā, un darbs ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām sastāda lielu daļu manas ikdienas.

Pieteikties praksē motivēja iespēja redzēt, kā notiek darbs Eiropas Padomē. Mani piesaistīja prakses iespējas tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesā – lai šo it kā tālu esošo tiesu, kas atrodas Strasbūrā, padarītu tveramu un šķietami taustāmu. Vēlējos saprast, kā praktiski tiesa strādā un kas ir tas, kam ir svarīgi pievērst uzmanību, esot personas pārstāvim Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko nešaubīgi vislabāk var uzzināt redzot to “no iekšas”.

Pieteikšanās process praksei ir samērā vienkāršs. Lai pieteiktos, nepieciešams aizpildīt pieteikumu padomes mājaslapā – pieteikuma formu un motivācijas vēstuli. Motivācijas vēstulē es ieteiktu norādīt, ko tieši vēlas iemācīties prakses laikā, un kādēļ šo mērķi ir iespējams sasniegt tieši Eiropas Padomē. Manuprāt, ja motivācijas vēstule ir pārliecinoša un demonstrē izpratni par šī brīža tiesību aktualitātēm, tad izredzes tikt izvēlētam praksei ir augstas.

Kādi bija tavi uzdevumi praksē un kā tā noritēja?

Uzdevumi ir atkarīgi no Eiropas Padomes institūcijas, kurā piesakās, un arī no prakses tiešā vadītāja. Tā kā biju praksē Eiropas Cilvēktiesību tiesā, varu komentēt tikai savu pieredzi. Mans prakses vadītājs bija Latvijas tiesnesis, kurš noteica manu darba ikdienu un uzdevumus. Prakses ietvaros palīdzēju tiesnesim ar viņa ikdienas darbu - gatavošanos iknedēļas palātas sēdēm, veicot projektu pārlasīšanu un papildu izpēti, kad tas bija nepieciešams. Tāpat iesaistījos arī citos darbos, veicot juridisko izpēti, kad tiesnesis man to lūdza. Prakses ietvaros man bija iespēja piedalīties slēgtajā tiesas palātas sēdē un redzēt nolēmumu pieņemšanas procesu. Tāpat prakses laikā ECT klātienē mutvārdu procesā skatīja vairākas lietas, tostarp Lielajā palātā. Man bija iespēja apmeklēt arī šīs publiskās mutvārdu sēdes. Vienlaikus man bija iespēja arī ielūkoties Tiesas sekretariāta Latvijas daļas darbā, kur redzēju, kā notiek darbs, palīdzot tiesnešiem lemt par Latvijas lietu pieņemamību un virzību. 

Darba ikdiena praktikantiem norit tāpat kā tiesas darbiniekiem – praktikanti strādā tiesas telpās, ievēro to pašu darba laiku, kā arī var iesaistīties tiesas sabiedriskajā dzīvē un tur notiekošajos pasākumos. Praktikantiem ir noteikts dienu skaits prakses laikā kopumā, kuras ir brīvas. Tā kā tiesā galvenokārt strādā ārzemnieki, svarīga tiesas darba kultūras daļa ir iespēja visiem doties mājās, piemēram, ap Ziemassvētkiem - šajā laikā tiesas ikdienas darbs uz laiku apstājas, un arī praktikantiem ir nosacīts brīvlaiks.

Ikdienā strādāju vienās telpās kopā ar citiem praktikantiem no dažādām Eiropas Padomes dalībvalstīm, bija interesanti redzēt, kādi uzdevumi tiek doti arī viņiem. Tas nodrošināja vērtīgu zināšanu apmaiņu ar citu valstu jaunajiem juridiskajiem profesionāļiem, kas ir ieinteresēti cilvēktiesībās, un ļāva nodibināt draudzības. 

Prakses sākumā nenoliedzami izaicinoši bija pirmo reizi strādāt citā darba valodā (angļu valodā), taču pie tā pieradu diezgan ātri. Tāpat nācās pielāgoties sadzīvei svešā valstī. Šobrīd secinu, ka šī pieredze bija ļoti vērtīga ne tikai karjeras, bet arī personības attīstībai. 

Kā Tu raksturotu dzīvi Strasbūrā?

Dzīve Strasbūrā ir dinamiska, bet vienlaikus arī samērā mierīga. Pilsēta ir mazāka par Rīgu, attiecīgi dzīves ātrums salīdzinoši arī šķiet lēnāks. Taču vienlaikus ir jūtama starptautiskā pieskaņa, jo Strasbūrā atrodas ne tikai Eiropas Padome, bet arī Eiropas Savienības Parlaments. 

Dzīvesvietu prakses laikā jānodrošina pašam. Piemēram, Facebook ir izveidota grupa topošajiem praktikantiem, kurā atradu sludinājumu dzīvesvietai – istabai dzīvoklī. Īres izmaksas, salīdzinoši ar Latviju, ir lielākas. Samaksa, ko praktikants saņem prakses laikā nenosedz visas dzīvošanas izmaksas, tāpēc jārēķinās ar personīgajiem finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami, lai šo pieredzi finansētu vai jāaplūko citas finansējuma iespējas, piemēram, Erasmus+.

Attiecībā uz brīvā laika pavadīšanas iespējām – Strasbūra ir ļoti skaista pilsēta, kas atrodas Elzasas reģionā – vēsturiski un kulturāli unikālā Francijas daļā. Attiecīgi brīvajā laikā izzināju gan pilsētu, gan daudz ceļoju tuvākajā apkaimē. Jauks bonuss dzīvojot Strasbūrā - katra mēneša pirmajā svētdienā muzejus iespējams apmeklēt bez maksas. Aktīvi izmantoju arī šo iespēju. 

Brīvdienās kopā ar citiem praktikantiem devāmies dažādos izbraukumos un kalnu pārgājienos Elzasas reģionā. Tāpat netālu ir Vācija – tuvākajā pilsētā Kehl var nokļūt ar tramvaju vai velosipēdu, savukārt ar vilcienu vai automašīnu dažu stundu brauciena attālumā ir sasniedzami Švarcvaldes meži un citas skaistas Vācijas pilsētas. Jāmin, ka Strasbūra ir viena no Eiropas lielākajām velo pilsētām, kur velosipēds ir ne tikai brīvā laika aktivitāte, bet arī ikdienas pārvietošanās līdzeklis jebkuros laikapstākļos. Un ja man sākumā šāda pārvietošanās šķita kā jautrs izaicinājums, tad šobrīd, pateicoties Strasbūras dzīvei, pārvietošanās ar velosipēdu jau labu laiku ir kļuvusi par manas dzīves pašsaprotamu sastāvdaļu arī Rīgā.

Vai praksē iespējams doties arī tad, ja nepārzina franču valodu?

Tiesas darba valoda ir angļu un franču, taču es nesaskāros ar situācijām, kurās nevarētu tikt galā nezinot franču valodu. Tiesas darbinieki runā angliski, un arī ikdienas darbs Latvijas juristiem ir pārsvarā angļu valodā. Nešaubīgi var piekrist, ka franču valodas zināšanas varētu dot priekšrocības pilnīgāk izprast tiesas iekšējo kultūru, taču ikdienas darbā talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas un to nodrošinātās tulkošanas iespējas. 

Lai gan Strasbūra ir maza Francijas pilsēta un varētu domāt, ka sadzīvē neviens angliski runāt nevēlēsies, tomēr tā tas gluži nav. Pilsētas iedzīvotāji šķiet ir pieraduši pie angliskās vides tuvuma, dzīvojot Strasbūrā tikai pāris reizes saskāros ar problēmām franču valodas nezināšanas dēļ (kuras gan viegli atrisināju ar Google translate palīdzību). Bez šaubām gan, kā jau jebkurā valstī, vietēji ļoti novērtē centienus un spēju komunicēt franciski.

Kādi ir tavi galvenie ieguvumi no prakses un ko Tu dari šobrīd?

Galvenais ieguvums ir iegūtās zināšanas un padziļinātā izpratne par Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbu. Tāpat ieguvu pārliecību, ka vēlos savu karjeru saistīt ar cilvēktiesībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesu - lai arī cilvēktiesības interesēja jau iepriekš, esot Eiropas Cilvēktiesību tiesā redzēju šīs jomas patieso ietekmi, kas radīja interesi turpināt tajā darboties arī Latvijā. Tā tas arī notika – neilgi pēc prakses beigām uzsāku darbu zvērinātu advokātu birojā “Šķiņķis un Pētersons”, kura viena no darbības sfērām ir cilvēktiesības.  

Ko tu ieteiktu tiem, kas domā par šo praksi – kāpēc to izvēlēties?

Es ieteiktu praksi Eiropas Cilvēktiesību tiesā izvēlēties ikvienam, kuram interesē tiesas darbība vai interesē vispārīgi saprast, kā notiek darbs starptautiskās organizācijās. Eiropas Padomes institūciju darbības lauks ir ārkārtīgi plašs, un piesakoties praksē kādā citā Eiropas Padomes institūcijā, praktikanta darbs var būt saistīts arī ar politikas veidošanu visdažādākajos cilvēktiesību jautājumos. Prakse dod iespēju uzzināt, kā ir strādāt ar kolēģiem starptautiskā vidē, kā arī dod iespēju paplašināt redzesloku par dzīvi citā valstī un iespējamo darba vidi, kā tā var izskatīties ārpus Latvijas.

Ja kādam, kas apsver pieteikšanos praksei Eiropas Cilvēktiesību tiesā, rodas kādi jautājumi, ar mani droši var sazināties sociālajos tīklos.