2024. gada 1. augusts iezīmē jaunu ēru tehnoloģiju regulējumā – spēkā stājies Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kura ieviešana būs pakāpeniska līdz 2027. gada 2. augustam. Šis vēsturiskais regulējums, pirmais šāda veida tiesību akts pasaulē, radīts, lai pārveidotu mākslīgā intelekta izmantošanu, veicinot inovācijas un vienlaikus aizsargājot sabiedrību no iespējamiem riskiem. Kādi ir šī akta izaicinājumi un iespējas, kā tas ietekmēs uzņēmumus, pētniekus un ikvienu Eiropas iedzīvotāju? Aplūkosim tuvāk revolucionāro Mākslīgā intelekta aktu un tā potenciālo ietekmi uz nākotni.

MI akta nozīme digitālajā laikmetā

Mākslīgā intelekta jēdziens tika ieviests 1956. gadā, kad amerikāņu zinātnieks Džons Makkārtijs (John McCarthy) organizēja konferenci Dartmutas koledžā. Šajā konferencē piedalījās arī citi ievērojami zinātnieki, kuri kļuva par mākslīgā intelekta aizsācējiem.^[1] Mūsdienās mākslīgais intelekts (MI) būtiski ietekmē ikdienu, strauji mainot pasauli, piedāvājot risinājumus, kas uzlabo produktivitāti, optimizē resursus un rada jaunas iespējas. No medicīnas diagnostikas līdz finanšu analīzei, no transporta sistēmām līdz patērētāju uzvedības prognozēm - MI ietekme ir nenoliedzama. MI jau tiek izmantots biežāk nekā tas šķiet, piemēram, dabas katastrofu prognozēšanā, automatizētajās tulkošanas platformās, medicīnas diagnostikās, virtuālo asistentu izmantošanā un citās MI sniegtajās priekšrocībās, kas ievērojami atvieglo ikdienas dzīvi. Šīs iespējas ietver arī riskus, tostarp cilvēka cieņas, privātuma un datu aizsardzības pārkāpumus. MI akts neattiecas uz valsts militārajiem jautājumiem, aizsardzības un valsts drošības procedūrām.^[2]

Eiropas Savienība (ES) kā pirmā pasaulē pieņem tiesību aktu par mākslīgo intelektu

Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton) atzinīgi vērtē MI aktu: “Šis akts nav pašmērķis, bet gan akts, kas aizsāk jaunu laikmetu atbildīga un inovatīva MI izstrādē – izaugsmes un inovācijas veicināšanā Eiropā.”^[3] Ar šo aktu ES vēlas aktualizēt globālu pieeju mākslīgajam intelektam, lai tas būtu ētisks, drošs un uzticams.^[4] ES likumdevējs, veidojot MI aktu, izvirzīja mērķi - radīt vienotu pieeju, kas apvieno stingrus MI sistēmu regulējumus, lai nodrošinātu sabiedrības drošību, uzņēmumu attīstību un inovāciju veicināšanu ES tirgū.

Pastāv arī bažas, ka šāda pieeja varētu atturēt uzņēmumus no darbības Eiropas tirgū, dodot priekšroku attīstīt un komercializēt savas tehnoloģijas reģionos ar mazāk stingriem noteikumiem, piemēram, ASV un Ķīna ir uzskatāmi par galvenajiem konkurentiem MI jomā, un tie bieži piedāvā elastīgāku regulējumu, kas veicina straujāku tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.^[5] Lai nerastos domstarpības, MI sistēmu radītājiem un izmantotājiem, būtu ieteicams rūpīgi sekot līdzi MI akta, kā arī ES tiesu prakses attīstībai. Akta uzdevums ir sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu, vides ilgtspēju, piešķirot Eiropas Savienībai šajā jomā līderpozīciju.^[6]

Cilvēka pamattiesības un MI akts

Senajā Grieķijā un Romā privātums nozīmēja stāvokli, kad kaut kas tiek atņemts, jo tas aizstāv norobežošanos no sabiedrības.^[7] Privātuma vajadzība netika īpaši izcelta, to uzskatīja par mazsvarīgu, taču mūsdienās ikdienas dzīve nav iedomājama bez privātās dzīves un privātuma. Tiesības uz privātumu ir cilvēka pamattiesības, tas ir nacionāli un starptautiski atzīts - Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantā. Privātums ir tikai viena no cilvēka pamattiesībām, kas ir aizsargāta ar MI aktu.

Lai nodrošinātu, ka MI akts aizsargā tiesiski demokrātisku valsti un tās cilvēka pamattiesības, nepieciešams ir īpašs pārredzamības princips. Tas nozīmē, ka datu subjekti (klienti) ir informēti par to, kā un kādēļ tiek apstrādāti dati.^[8] MI akts paredz, ka izmantojot MI sistēmas, piemēram sarunbotus, lietotājiem būs jāzina, ka viņi sadarbojas ar datoru, mākslīgo intelektu. Kā arī MI pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka satura attēli, teksti, video tiek mērķēti kā mākslīgi ģenerēts vai manipulēts.^[9] Bez pārredzamības būtu grūti noteikt, vai cilvēktiesības ir vai nav pārkāptas.

MI kontekstā it sevišķi būtiski ir aizsargāt tādas pamattiesības kā tiesības uz pulcēšanos un biedrošanos, cilvēka cieņas, diskriminācijas aizlieguma un tiesības uz brīvu balsošanu vēlēšanās, tiesības uz vārda brīvību. Ja MI netiku kontrolēts, tad iespējams, ka konkrētās tiesības varētu būt apdraudētas, piemēram, biedrošanās vai protesta laikā varētu tikt vākti biometriskie dati, izmantojot sejas atpazīšanas funkciju. Ja personai ir pamats baidīties, ka paustais viedoklis varētu radīt negatīvas sekas, persona atturētos to paust.^[10] Šādas sekas apdraudētu cilvēka tiesības brīvi biedroties, paust viedokli un justies brīvi demokrātiskā tiesiskā valstī. Ir svarīgi, lai katrs balsstiesīgais balsotu atbilstoši savai pārliecībai, anonīmi protestētu, nebaidoties no sekām, paustu uz saviem uzskatiem vērstu viedokli, tāpēc ir izstrādāts MI akts, lai kontrolētu MI veiktās darbības.

Sejas atpazīšanas kamera var nepareizi atpazīt cilvēka personību, kas var negatīvi ietekmēt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Piemēram, Apvienotajā Karalistē tika veikti sejas atpazīšanas sistēmu izmēģinājumi, kur atklājās, ka 96% gadījumu sejas atpazīšanas sistēma kļūdaini brīdināja valsts institūcijas par meklēto cilvēku atpazīšanu no datu bāzēm.^[11] Tādējādi MI var apdraudēt tiesu sistēmu un tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kā arī tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

Kādas būs MI akta sniegtās priekšrocības Eiropai, Latvijai un pasaulei?

Lai cilvēki saglabātu pārākumu pār MI, ir svarīgi, lai katrs MI lietotājs spētu izprast un gudri izmantot šīs tehnoloģijas priekšrocības, jo mērķis ir stiprināt ES konkurētspēju un panākt uz ES vērtībām balstītu uzticēšanos. Daudzu atzinību guvis Eiropas Komisijas priekšsēdētajas Urzulas fon der Lejenas (Ursula von der Leyen) teiktais: “Mākslīgā intelekta akts pārnes Eiropas vērtības uz jauno laikmetu. Tas sekmēs uzticama mākslīgā intelekta izstrādi, ieviešanu un izvēršanu ES, jo garantēs cilvēku un uzņēmumu drošību un pamattiesības. Mākslīgā intelekta akts sniegs būtisku ieguldījumu to globālu noteikumu un principu izstrādē, kas vērsti uz cilvēkcentrētu mākslīgo intelektu.”^[12] Ir iespējams, ka ES ar MI aktu kļūs par paraugu parējām pasaules valstīm. ES izstrādātam regulējumam tā nebūtu pirmā pieredze. Tā, piemēram, 2018. gada spēkā stājusies Vispārējā datu aizsardzības regula ir paraugs pasaulē, kā regulēt personas datu aizsardzību un privātumu.

MI akts ir visaptverošs un drosmīgs ES regulējums, jo MI attīstība nav izsekojama. Šajā jomā ES gaida asa sāncensība ar Ķīnu, ASV, Lielbritāniju un citām valstīm, kas arī ir uzsākušas savu MI regulējuma ievešanu.^[13] Latvijā ir virkne uzņēmumu, kas sekmīgi attīsta produktus un pakalpojumus šajā jomā, kurus MI akts ietekmēs.^[14] Tāpēc jau laicīgi ir jāpielāgojas un jāiepazīstas ar MI aktu. Aktā ir iekļauti noteikumi MI inovāciju atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu to finansiālo un administratīvo slogu. Izmantojot MI aktu praksē, ES likumdevējiem būs elastīgi jāpiemēro MI akts, jo MI attīstās ik dienu.

Lai aptvertu pārejas periodu pirms akts kļūst tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs^[15], Eiropas Komisija nāks klajā ar Mākslīgā intelekta paktu.^[16] Tas palīdzēs noteikt galvenos pienākumus un uzdevumus MI akta noteiktajos termiņos. MI akta ieviešana būs pakāpeniska līdz 2027. gada 2. augustam, kad dalībvalstīm būs tieši jāpiemēro MI akts ar atsevišķiem spēkā stāšanās termiņiem un izņēmumiem.^[17] Jāpatur prātā, ka ir daži izņēmumi: aizliegums nodarboties ar neatļautu praksi stāsies spēkā sešu mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās dienas, noteikumi par rīcības kodeksiem — deviņu mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās dienas, noteikumi par vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmām (arī pārvaldību) — 12 mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās dienas, pienākumi attiecībā uz augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām — 36 mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās dienas.^[18]

MI un MI akts var radīt jaunas cilvēktiesības. Eiropas Komisijas izveidota augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumu risināšana pārstāve Kateleine Millere (Catelijne Muller) norāda, ka būtu apsveramas vairākas pielāgotas vai pat jaunas cilvēktiesības: tiesības uz cilvēka autonomiju, cilvēka uzraudzība pār mākslīgo intelektu; atsevišķas tiesības uz fizisko, psiholoģisko un morālo integritāti, ņemot vērā mākslīgā intelekta profilēšanu un emociju atpazīšanu. Tiek ieteikts arī stiprināt un pielāgot tiesības uz privātumu, lai aizsargātu pret mākslīgā intelekta masveida novērošanu un nediferencētu, sabiedrības mēroga personu novērošanu tiešsaistē.^[19] Sagaidīt var ne tikai jaunu praksi saistībā ar MI, bet arī jaunu un inovatīvu cilvēktiesību radīšanu un aizsargāšanu.

Nākotnes izaicinājumi

Cilvēce atrodas laikā, kad tehnoloģijas un pamattiesību vērtības mijiedarbojas. ES MI akts ir pirmais solis ceļā uz drošu un ētisku MI izmantošanu, tas ir kā spēcīgs signāls pasaulei par to, kā apvienot inovāciju ar atbildību un cilvēka tiesību aizsardzību digitālajā laikmetā. Nākotne ar MI jau ir neizbēgama, taču MI jābūt kā palīgam, lai varētu nodrošināt drošu un taisnīgu ikdienu.

MI efektīva izmantošana piedāvā iespēju veltīt vairāk laika svarīgākiem ikdienas uzdevumiem. Šāda pieeja ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī veicina produktivitāti un inovācijas, kas ir būtiski digitālajā laikmetā. Arī turpmāk MI var kļūt par nenovērtējamu palīgu, palīdzot sabiedrībai nodrošināt ilgtspējīgāku un efektīvāku ikdienas dzīvi savukārt MI akts nodrošinās šo darbību drošību.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Russell, S., & Norvig, P. (2010). Artificial Intelligence: A Modern Approach, 17.lpp
2. ^{^} https://lvportals.lv/dienaskartiba/361384-maksliga-intelekta-akts-solis-preti-uzticama-maksliga-intelekta-attistibai-2024
3. ^{^} https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_6473
4. ^{^} https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/artificial-intelligence/#what
5. ^{^} https://www.credo.ai/blog/eu-ai-act-political-agreement-what-you-need-to-know-for-2024
6. ^{^} https://m.juristavards.lv/zinas/284975-pienemts-maksliga-intelekta-akts/
7. ^{^} Tzanou (2019). The Fundamental Right to Data Protection, p. 9. 
8. ^{^} https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kapec-ir-svarigi-ieverot-datu-apstrades-principus?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
9. ^{^} https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_6473
10. ^{^} https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/2023/Barkane-Cilvektiesibu_nozime.pdf
11. ^{^} Dearden, L. (7 May, 2019). Facial recognition wrongly identifies public as potential criminals 96% of time, figures reveal. Independent. https://www.independent.co.uk/news/uk/homenews/facial-recognition-london-inaccurate-met-police-trials-a8898946.html
12. ^{^} https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_6473
13. ^{^} https://ellex.legal/lv/es-maksliga-intelekta-akts-inovativs-risinajums-tiesibu-aizsardzibai-digitalaja-pasaule/
14. ^{^} https://labsoflatvia.com/aktuali/eiropas-maksliga-intelekta-regulejums-ko-tas-mainis-eiropa-latvija-un-globali
15. ^{^} https://lvportals.lv/skaidrojumi/366612-es-maksliga-intelekta-akta-ieviesana-norites-pakapeniski-2024 
16. ^{^} https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_6473
17. ^{^} https://lvportals.lv/skaidrojumi/366612-es-maksliga-intelekta-akta-ieviesana-norites-pakapeniski-2024
18. ^{^} https://m.juristavards.lv/zinas/284975-pienemts-maksliga-intelekta-akts/
19. ^{^} Council of Europe, CAHAI (2020), The Impact of Artificial Intelligence.