Dzimumu vienlīdzība un sieviešu tiesību integrācija bija un vēl joprojām ir viens no aktuālākajiem jautājumiem visā pasaulē - gan tā attīstības, gan arī tā izaicinošās nodrošināšanas dēļ. Pēdējā gada laikā krietni pasliktinājusies situācija Afganistānā gan norāda uz to, ka sieviešu tiesību esamība un to nodrošināšana dažādās pasaules malās ir pilnīgi atšķirīga, dažās pat nesasniedzot to minimumu. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par šī brīža lielākajiem sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem Afganistānā.

Dzimumu līdztiesība sevī ietver vienlīdzīgu ekonomisko un sociālo tiesību nodrošināšanu vīriešiem un sievietēm. Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk - ANO) 1948.gada Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas (turpmāk - VCD) 2.panta pirmais teikums^[1] noteic, ka ikvienam cilvēkam pienākas visas tiesības un brīvības, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa. Kaut arī VCD ir deklaratīva rakstura dokuments, taču tajā ietvertie cilvēktiesību principi kļuvuši par paražu normām, kas norāda uz cilvēktiesību ievērošanas un nodrošināšanas nozīmību visām ANO dalībvalstīm^[2], kā arī tas ir iedvesmas avots turpmāko cilvēktiesību dokumentu izveidei. Viena no ANO dalībvalstīm ir Afganistāna, kas īpaši izcēlusies ar savu nihilistisko attieksmi pret sieviešu cilvēktiesībām pēdējo trīs gadu garumā un izraisījusi kārtējo pasaules sabiedrības sašutumu ar 2024.gada 21.augusta likuma “Par tikumības veicināšanu un netikumības novēršanu” ratifikāciju.

Sieviešu tiesību stāvoklis Afganistānā

Afganistāna ir viena no represīvākām valstīm attiecībā uz sieviešu un meiteņu tiesībām pasaulē.^[3] Pēc vairāku gadu desmitu ilgstoša konflikta 2021.gada 15.augustā Afganistānā pie varas atgriezās radikālais islāmistu grupējums “Taliban” (turpmāk - Talibāns), kas bez pretestības ienāca valsts galvaspilsētā Kabulā, ko pameta ASV vadītie starptautiskās koalīcijas spēki. Kaut arī Talibāns ir nostiprinājis savu de facto varu Afganistānā, taču neviena valsts nav atzinusi talibu valdību. Īstenotā varas pārņemšana ir izraisījusi ne vien straujāku ekonomisko lejupslīdi, bet, uzspiežot valstī savu stingro islāma interpretāciju, likvidējuši lielu daļu no sieviešu tiesībām. Desmitiem gadu ilgo progresu dzimumu līdztiesībā iznīcinājuši vairāk nekā 70 dažādu aktu, direktīvu un Talibāna ieviesto ziņojumu kopums, kas ir ierobežojis nozīmīgu sieviešu un meiteņu tiesību daļu praktiski visos viņu dzīves aspektos.^[4] ANO esošo situāciju dēvējusi par “dzimumu aparteīdu”.^[5]

Saskaņā ar Talibāna jaunpieņemtajiem regulējumiem meitenes un sievietes tiek pakāpeniski izslēgtas no sociālekonomiskās dzīves. 2021.gada decembrī pieņemtais dekrēts paredz, ka, afgāņu sievietēm, dodoties vairāk kā 77 kilometru attālumā no savām mājām, ir jābūt kopā ar vīriešu dzimuma radinieku. Citviet valstī sagaidāms, ka vīrieša klātesamība nepieciešama arī īsāku attālumu ceļojumos, tādēļ, ceļojot vienatnē, valsts kontrolpunktos sievietes var tikt vardarbīgi pratinātas.^[6] Kopš 2022.gada marta afgāņu meitenēm ir liegts apmeklēt skolu, sākot no 6.klases^[7], un tā paša gada decembra - arī augstskolas^[8], kā arī strādāt nevalstiskās organizācijās (NVO). Eiropadome pauž viedokli, ka, apturot 2004.gada Afganistānas konstitūciju, tiesību sistēmas neatkarība vairs praktiski nepastāv, un līdz ar to arī sieviešu tiesības.^[9] ANO atbalstītais fonds "Education Cannot Wait" norāda, ka katru gadu aptuveni 300 000 meiteņu tiek liegta iespēja turpināt izglītību, un šis skaits turpina pieaugt.^[10]

Pamatojoties uz ANO Sieviešu organizācijas (UN Women) 2024. gadā publicēto apkopojumu Gender Country Profile, 2023. gada jaunajos sieviešu tiesību ierobežojumos ietilpa aizliegums strādāt ANO struktūrvienībās, skaistumkopšanas salonu aizvēršana, NVO aizliegums strādāt pie projektiem, kas saistīti ar izpratnes veidošanu, konfliktu risināšanu, aizstāvību un miera veidošanu Afganistānā, kā arī aizliegums sievietēm ārstēm reģistrēties savas specializācijas programmu noslēguma eksāmenam de facto Sabiedrības veselības ministrijā.^[11] Taču sabiedrībā vēl lielākas diskusijas izraisīja nākamā gada notikumi, jo 2024.gada 21.augustā Talibāns paziņoja par viņu augstākā līdera Hibatullaha Akhundzada (Hibatullah Akhundzada) apstiprināto likumu par tikumības veicināšanu^[12], kas ne vien vispārīgi nosaka plašus ierobežojumus afgāņu iedzīvotājiem, bet arī paplašina sieviešu un meiteņu tiesību ierobežošanu.

2024.gada tikumības veicināšanas likums

Likums, kas sastāv no 35 pantiem un 114 lapaspusēm^[13], noteic, ka sievietēm visu laiku ir pilnībā jāaizsedz savs ķermenis biezā apģērbā, lai nevestu vīriešus kārdinājumā un netikumībā; afgāņu sievietēm ir aizliegts skatīties uz vīriešiem, ar kuriem tās nav saistītas ar radniecības vai laulības saitēm.^[14] Sievietēm aizliegts veikt gandrīz visu veidu algotu darbu, pastaigāties publiskos parkos, apmeklēt sporta zāles vai skaistumkopšanas salonus. Pat taksometra šoferi tiks sodīti, ja tiks konstatēts, ka viņi ir piekrituši sniegt savus pakalpojumus sieviešu dzimuma pārstāvjiem.^[14] Taču jāņem vērā, ka šobrīd lielākais cilvēktiesību pārkāpums saistībā ar jauno likumu ir sieviešu tiesības izmantot savu balsi. Tā kā sieviešu balsis tiek uzskatītas par potenciālu draudu netikumībai, tad sievietēm ir aizliegts izmantot savu balsi publiski - nedrīkst dzirdēt sievietes runājam, dziedam vai pat skaļi lasām - un pat iekš viņu dzīvojamām mājām. “Gadījumā, kad pieaugusi sieviete pamet savu mājvietu vajadzību dēļ, viņai ir pienākums slēpt savu seju, balsi un ķermeni,” pauž jaunās likuma normas.^[14] Meitenes un sievietes, kuras neievēro šos noteikumus, var tikt aizturētas un sodītas tā, kā to uzskatīs par piemērotu Talibāna amatpersonas, kuras atbalstījušas jauno likumu. Vērts arī pieminēt, ka pirms attiecīgā likuma Talibāns paziņoja arī par tiesībām uz sieviešu publisku nomelnošanu un nomētāšanu ar akmeņiem par laulības pārkāpšanu, ko Talibāna galva pamatoja kā turpinājumu Talibāna cīņai pret Rietumu ietekmi.^[15]

Afganistānas Advokātu asociācijas prezidents Mirs Abduls Vahids Sadats (Mir Abdul Wahud Sadat) pauž viedokli, ka jaunais regulējums ir pretrunā arī ar Afganistānas starptautiskajām juridiskām saistībām. “No juridiskā viedokļa šis dokuments saskaras ar nopietnām problēmām. Tas ir pretrunā islāma pamatprincipiem, kur tikumības veicināšana nekad nav bijusi definēta ar varu, spaidiem un tirāniju. Šis dokuments ne tikai pārkāpj Afganistānas iekšējos normatīvos aktus, bet arī lielā mērā ir pretrunā ar visiem 30 VCD pantiem.”^[14]

Talibāns nesaskata pamatu bažām

Šī gada 8.martā jeb starptautiski atzītajā sieviešu dienā Talibāns publicēja ziņojumu, kurā apgalvoja, ka Afganistānas sieviešu tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar islāma likumiem un Afganistānas kultūras tradīcijām. Talibāna galvenais pārstāvis Zabihulla Mudžahids (Zabihullah Mujahid) savā oficiālajā X (iepriekš Twitter) kontā norādīja, ka "Islāma emirāts uzņemas pilnu atbildību par Afganistānas sieviešu tiesību nodrošināšanu un aizsardzību". Viņš uzsvēra, ka sievietes dzīvo fiziskā un psiholoģiskā drošībā, un viņu pamattiesības, piemēram, izvēles brīvība laulībās, pūra tiesības un mantojuma tiesības, tiek ievērotas.^[16] Šāds paziņojums izraisījis plašu diskusiju un atbildes reakciju no ANO, kas atkārtoti aicina de facto varas iestādes atcelt ierobežojumus, jo tie joprojām atņem sievietēm un meitenēm viņu pamattiesības. Talibu valdība turpina uzsvērt, ka tādu normatīvo regulējumu kā tikumības veicināšanas likums pieņemšana palīdzēs tikumības veicināšanā un netikumu izkaušanā.^[17]

Secinājumi

Neraugoties uz starptautiskajām saistībām un sabiedrības sašutumu, Afganistānā tiek sistemātiski ierobežotas sieviešu tiesības – gan izglītībā, gan nodarbinātībā, gan publiskajā dzīvē. Afganistānas sieviešu situācija iezīmē dramatisku atkāpi no vispārpieņemtām cilvēktiesību normām, kas nedrīkst pastāvēt jo īpaši mūsdienās. Gan starptautiskajām institūcijām, gan vispasaules sabiedrībai ir ne vien jāturpina uzraudzīt šos notikumus, bet arī aktīvi jāiestājas par pārmaiņām, atbalstot organizācijas, kas aizstāv sieviešu tiesības un sniedz palīdzību cietušajām, kā arī pievēršot plašāku uzmanību šī jautājuma diskusijām.

Atsauces

1. ^{^} Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija. Apvienoto Nāciju organizācija, 1948. Pieejams: https://www.vvc.gov.lv/lv/starptautiskie-tiesibu-akti/un-universal-declaration-human-rights-1948
2. ^{^} Apvienoto Nāciju organizācijas dalībvalstu saraksts. Pieejams: https://www.un.org/en/about-us/member-states
3. ^{^} Valstis ar vismazāko dzimumu līdztiesību pasaulē, 2022. Pieejams: https://www.statista.com/statistics/1221085/least-gender-equal-countries-in-the-world/#:~:text=According%20to%20the%20Gender%20Inequality,empowerment%2C%20and%20the%20labor%20market
4. ^{^} Women in Afghanistan have not stopped striving for their rights, and neither should we. UN Women, 2024. Pieejams: https://www.unwomen.org/en/news-stories/feature-story/2024/08/women-in-afghanistan-have-not-stopped-striving-for-their-rights
5. ^{^} Divos gados kopš atgriešanās pie varas Afganistānā «Taliban» nostiprinājis savas pozīcijas. Lsm.lv, 2023. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2023-divos-gados-kops-atgriesanas-pie-varas-afganistana-taliban-nostiprinajis-savas-pozicijas.a520127/
6. ^{^} Women in Afghanistan have not stopped striving for their rights, and neither should we. UN Women, 2024. Pieejams: https://www.unwomen.org/en/news-stories/feature-story/2024/08/women-in-afghanistan-have-not-stopped-striving-for-their-rights
7. ^{^} Qazizada, M. "The Continuing Ban on Girls’ Education in Afghanistan." Devpolicy Blog, 27.03.2025., Pieejams: https://devpolicy.org/the-continuing-ban-on-girls-education-in-afghanistan-20250327/
8. ^{^} Nowrouzi M. “Teenage Afghan girls were banned from school - now these classes are their only option”.BBC news, 25.03.2025. Pieejams: https://bbc.com/news/articles/c36wyzl3n00o
9. ^{^} Afganistāna. Eiropadome, Eiropas Savienības padome. Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/afghanistan-eu-response/
10. ^{^} Hayat B. “UN-backed fund: 300,000 Afghan girls lose access to school each year”. 09.03.2025. Pieejams: https://amu.tv/162000/
11. ^{^} Gender country profile: Afghanistan – Executive summary. UN Women, 06.2024. Pieejams: https://www.unwomen.org/sites/default/files/2024-06/Gender-country-profile-Afghanistan-Executive-summary-en.pdf
12. ^{^} UN Women deeply concerned by new Afghanistan morality law. UN Women, 2024. Pieejams: https://www.unwomen.org/en/news-stories/statement/2024/08/un-women-deeply-concerned-by-new-afghanistan-morality-law
13. ^{^} ’The Taliban publish vice laws that ban women’s voices and bare faces in public’’ (23.08.2024). Pieejams: https://apnews.com/article/afghanistan-taliban-vice-virtue-laws-women-9626c24d8d5450d52d36356ebff20c83
14. ^{a, b, c, d} “‘Frightening’ Taliban law bans women from speaking in public” The Guardian, 2024. Pieejams: https://amp.theguardian.com/global-development/article/2024/aug/26/taliban-bar-on-afghan-women-speaking-in-public-un-afghanistan
15. ^{^} Taliban edict to resume stoning women to death met with horror. The Guardian, 2024. Pieejams: https://www.theguardian.com/global-development/2024/mar/28/taliban-edict-to-resume-stoning-women-to-death-met-with-horror
16. ^{^} Taliban says Afghan women’s rights are protected. 08..03.2025. Pieejams: https://en.apa.az/asia/taliban-says-afghan-womens-rights-are-protected-462363
17. ^{^} The Taliban publish vice laws that ban women’s voices and bare faces in public. 23.08.2024. Pieejams: https://apnews.com/article/afghanistan-taliban-vice-virtue-laws-women-9626c24d8d5450d52d36356ebff20c83