Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanu (t.s. Stambulas konvencijas) uzraudzības ekspertu grupa GREVIO savā jaunākajā ziņojumā izsaka nopietnu brīdinājumu: sieviešu tiesību aizstāvji visā Eiropā darbojas arvien naidīgākā vidē un resursu trūkuma apstākļos. Juristiem, politikas veidotājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem šis ziņojums sniedz būtisku ieskatu tajā, kā praksē tiek (vai netiek) īstenotas Stambulas konvencijas prasības.
Balstoties uz tematiskajiem ziņojumiem par dalībvalstīm[1], GREVIO identificē t.s. “sarūkošu telpu” pilsoniskajai sabiedrībai, kas atbalsta sieviešu dzimuma pārstāves. Šīs telpas sašaurināšanās nav tikai finansiāla – lai gan budžeta ierobežojumi un politisko prioritāšu maiņa ir daļa no problēmas.[2] Tā ir arī politiska un ideoloģiska: nevalstiskās organizācijas saskaras ar pieaugošu pretestību, sadarbības trūkumu no valsts institūciju puses un sabiedrisko diskursu, kas apšauba viņu darbu.
Stambulas konvencija[3], ko ratificējušas 38 valstis un Eiropas Savienība, juridiski saista valstis novērst vardarbību, aizsargāt upurus un sodīt varmākas. Saskaņā ar 8. pantu valstīm ir pienākums nodrošināt pietiekamus finanšu un cilvēkresursus visaptverošu politiku īstenošanai, tostarp specializētu atbalsta pakalpojumu sniegšanai. Tomēr GREVIO secina, ka daudzas valstis joprojām nenodrošina ilgtspējīgu un ilgtermiņa atbalstu sieviešu vadītām organizācijām, kurām ir gadu desmitiem uzkrāta pieredze un specializētas zināšanas.[2]
Ziņojumā tiek uzsvērta arī problēma, ka publisko iepirkumu procedūras bieži vien dod priekšroku lieliem, nespecializētiem pakalpojumu sniedzējiem, atstājot bez atbalsta feministiskas organizācijas, kuru pamatā ir sieviešu tiesību stiprināšana. Dažās valstīs pārmērīgi stingras licencēšanas prasības ierobežo mazo un kopienās balstīto pakalpojumu pieejamību.[2]
Nozīmīgs ir arī GREVIO brīdinājums par sadarbības trūkumu starp valsti un nevalstiskajām organizācijām — sadarbība, kas ir skaidri noteikta 9. pantā kā būtisks pienākums. Ziņojumā norādīts, ka daudzviet šī sadarbība ir tikai formāla vai tās vispār nav, kas grauj partnerības principu, uz kuru balstīta Stambulas konvencija. GREVIO 2025. gada 25. marta ziņojums par Latviju (Baseline Evaluation Report on Latvia) norāda uz būtiskiem trūkumiem valsts atbalsta sniegšanā specializētajiem pakalpojumiem.[4] Ziņojumā uzsvērts: "Nav skaidra mehānisma, kas garantētu pastāvīgu finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kuras nodrošina specializētus pakalpojumus vardarbības pret sievietēm upuriem."[4] Turklāt GREVIO konstatēja, ka Latvijā pastāv vāja sadarbība starp valsts institūcijām un sieviešu tiesību organizācijām. Šī problēma ir pretrunā ar Stambulas konvencijas 9. pantu, kas valstīm uzliek par pienākumu sadarboties ar nevalstiskajiem sektoriem vardarbības novēršanā un atbalsta sniegšanā upuriem. GREVIO arī dokumentē pieaugošu vardarbību un iebiedēšanu, kas vērsta pret sieviešu tiesību aizstāvēm.[2]
Ziņojumā uzsvērta pieaugoša tiešsaistes draudu, naida runas un mērķētas vajāšanas problēma – jo īpaši attiecībā uz sievietēm žurnālistēm un politiķēm. Atsaucoties uz 2023. gada globālu aptauju, GREVIO norāda, ka 75% sieviešu cilvēktiesību aizstāvju vai viņu organizācijas ir saskārušās ar iebiedēšanu vai draudiem – par 15% vairāk nekā 2021. gadā.[2] Šāda naidīga vide tiek veicināta arī ar politisko retoriku, kas dažās valstīs apšauba vardarbības pret sievietēm realitāti vai vajadzību pēc dzimumu līdztiesības politikām. GREVIO brīdina, ka šādas tendences grauj sieviešu organizāciju leģitimitāti un iedrošina kustības, kas vērstas pret dzimumu līdztiesību un sieviešu aizsardzību. Lai gan 2023. gada Reikjavīkas deklarācijā Eiropas Padomes dalībvalstis apliecināja apņemšanos nodrošināt drošu un atbalstošu vidi pilsoniskajai sabiedrībai, GREVIO ziņojums skaidri rāda, ka šie solījumi praksē netiek īstenoti.[2]
Šis ziņojums ir aktuāls atgādinājums, ka konvencijas ratifikācija ir tikai pirmais solis. Tās efektīva īstenošana prasa ne tikai normatīvos aktus, bet arī stabilu politisko gribu, pietiekamus resursus un ciešu sadarbību ar sieviešu tiesību aizstāvjiem, kuri bieži vien ir pirmā palīdzības līnija vardarbības upuriem. Bez šiem priekšnoteikumiem Stambulas konvencijas potenciāls aizsargāt un spēcināt sieviešu tiesības var palikt nepiepildīts.
Atsauces
- ^ Piemēram, GREVIO 2025. gada 25. marta publicētais ziņojums par vardarbības novēršanu un apkarošanu pret sievietēm un ģimenēm vardarbību Latvija. Pieejams: https://rm.coe.int/state-report-of-latvia-addressed-to-grevio-received-on-25-march-2025/1680b4fa6f
- a, b, c, d, e, f New report indicates “shrinking space” for women’s rights defenders. Available: https://www.coe.int/en/web/portal/-/new-report-indicates-shrinking-space-for-women-s-rights-defenders-1
- ^ Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. LV likums. Pieņemts: 11.05.2011.
- a, b GREVIO 2025. gada 25. marta publicētais ziņojums par vardarbības novēršanu un apkarošanu pret sievietēm un ģimenēm vardarbību Latvija. Pieejams: https://rm.coe.int/state-report-of-latvia-addressed-to-grevio-received-on-25-march-2025/1680b4fa6f
