Lundas Universitātē (Zviedrijā) iespējams iegūt maģistra grādu cilvēktiesībās. Ko šī studiju programma piedāvā un kāda ir pieredze tajā studējot? Ar pieredzi dalās programmas absolvente Emīlija Branda.
Lundas Universitāte
Lundas Universitāte dibināta 1666. gadā un tā ierindojas pasaulē labāko universitāšu reitingā 75. vietā, 9. vietā Eiropas Savienībā un 3. vietā ilgtspējas reitingā. Universitātei ir deviņas fakultātes, kas aptver tādas jomas kā inženierzinātnes, māksla, teoloģija, tiesību zinātne, sociālās zinātnes, ekonomika un citas. Universitātei ir arī vairāki pētniecības centri.
Plašāka informācija par universitāti pieejama šeit.
LL.M. programma cilvēktiesībās
Lundas Universitātes maģistra studiju programma cilvēktiesībās (International Human Rights Law) ir viena no prestižākajām studiju programmām cilvēktiesību jomā – tā ierindojas pasaules labāko desmit cilvēktiesību studiju programmu vidū. Studiju programma ir Lundas Universitātēs un Raula Valenberga cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību institūta (Raoul Wallenberg Institute of Human Rights and International Humanitarian Law) kopprogramma.
Studijas ilgst divus gadus. Studentiem jāapgūst gan obligātie kursi starptautiskajās publiskajās tiesībās un cilvēktiesībās, gan specializācijas kursi, piemēram, starptautiskās krimināltiesības, migrācijas tiesības, uzņēmējdarbību un cilvēktiesības.
Plašāka informācija par studiju programmu pieejama šeit, bet par pieteikšanos šeit.
Saruna ar Emīliju Brandu par studiju pieredzi
Kā tu nonāci Lundas Universitātē?
Savas bakalaura studijas pabeidzu Latvijas Universitātē programmā “Tiesību zinātne”. Bakalaura studiju laikā pārliecinājos, ka mani interesē starptautiskās publiskās tiesības un cilvēktiesības. Ņemot vērā, ka nolēmu savu nākotni saistīt ar šo tiesību jomu, pieņēmu lēmumu, ka pēc bakalaura studiju absolvēšanas vēlos specializēties cilvēktiesībās. Kursā “Cilvēktiesību pamati” asoc. prof. Artūrs Kučs studentiem minēja, ka viena no vietām, kur var iegūt izglītību cilvēktiesībās ir Lundas Universitāte, kas mani pamudināja izpētīt Lundas Universitātes LL.M. programmu cilvēktiesībās.
Mana izpēte rādīja, ka šī universitāte ir atzīta pasaulē un Eiropā, kā arī programmas saturs šķita atbilstošs tam, ko vēlos apgūt. Šo lēmumu es pieņēmu 2. kursā, tāpēc varēju pieteikties tikai pēc gada. Pieteikšanās bija visai vienkārša, tomēr bija nepieciešams pieprasīt no Latvijas Universitātes daudz dokumentu, jo pieteikšanās brīdī man vēl nebija iegūts bakalaura grāds (pieteikšanās norit janvārī). Līdz ar to vissarežģītākais bija saprast, kādi dokumenti ir nepieciešami un galvenokārt – to izdarīt laikus! Studenti tiek vērtēti, balstoties uz atzīmēm un interesi par cilvēktiesībām, par ko liecina dalība ārpus studiju aktivitātēs, piemēram, publikācijas tādos blogos kā cilvēktiesības.info, dalība tiesu izspēlēs, konferencēs, jauniešu/aktīvistu biedrībās u.tml.
Studijas Lundas Universitātē Eiropas Savienības pilsoņiem ir bezmaksas, kas bija Lundas Universitātes priekšrocība iepretim citām Eiropas universitātēm.
Kā norisinājās studijas?
Studijas šajā programmā ilgst divus gadus un sastāv gan no obligātajiem kursiem, gan izvēles kursiem. Obligātie kursi ietver starptautiskās publiskās tiesības, cilvēktiesības, humanitārās tiesības un kursu par tiesību aizsardzības līdzekļiem. Savukārt izvēles kursi aptver gan teoriju, gan praksi, tāpēc students var izvēlēties sev tīkamākos kursus. Piemēram, kursu “Cilvēktiesības praksē” vada projektu vadītāji no Raula Valenberga institūta, un kursa laikā studentam ir jāizstrādā pašam savs projekts par konkrētu problēmu kādā valstī. Tāpat katru gadu Lundas Universitātē viesojas Fulbraita lektors no kādas ASV universitātes, kurš cilvēktiesību programmas studentiem pasniedz izvēles priekšmetu par tēmu, kurā ir specializējies. Man bija iespēja apmeklēt Profesores Kristijas Varenas (Christie Warren) kursu par tiesībām, kas piemērojamas valstīs, kurās ir beidzies bruņots konflikts, taču gadu iepriekš kursu par izteiksmes brīvību vadīja ANO Īpašais Ziņotājs apziņas un izteiksmes brīvības veicināšanai Deivids Kejs (David Kaye). Līdz ar to universitāte piedāvā apgūt unikālus priekšmetus, kas katru gadu atšķiras. Pēdējā semestrī studentam ir jāizstrādā un jāaizstāv maģistra darbs par sev tīkamu tēmu.
Kā būtiskāko atšķirību no manas studiju pieredzes Latvijā varu minēt to, ka kursi norit pēc moduļu sistēmas. Proti, konkrētu laika periodu students apgūst tikai vienu studiju kursu, un nākamais kurss sākas tikai pēc eksāmena norises. Eksāmeni visbiežāk ir esejas vai pētījuma formātā, kas ir iespēja attīstīt radošumu un fokusēties uz kādu konkrētu problēmu kursa ietvaros, kas pašam visvairāk interesē. Viena moduļa ietvaros katru nedēļu ir apmēram trīs lekcijas un/vai semināri, taču uz katru nodarbību ir atbilstoši jāsagatavojas, izlasot iepriekš uzdoto literatūru un tiesu praksi. Līdz ar to daudz laika jāvelta individuālajām mācībām, kas brīžiem var būt nogurdinoši un pat vientuļi. Tā iemesla dēļ man un maniem kursa biedriem īpaši mīļa bija Raula Valenberga institūta cilvēktiesību bibliotēka (viena no Eiropā lielākajām starptautisko tiesību un cilvēktiesību bibliotēkām), kur kopā pavadījām neskaitāmas dienas, kopā mācoties. Tomēr fokuss uz individuālajām studijām nozīmē, ka ir jāmāk plānot savs laiks. Man tas vislabāk izdevās, ieviešot rutīnu. Proti, katru rītu centos ierasties bibliotēkā ap plkst. 8 vai 9 no rīta, bet doties mājās ap plkst. 17 vakarā. Tas man ļāva paveikt visus nepieciešamos darbus un atpūsties sestdienās, svētdienās un darba dienu vakaros.
Tāpat, manuprāt, liela atšķirība bija mācībspēka pieeja katram studentam individuāli. Mācībspēks cenšas iepazīt katru studentu, saprast viņa intereses un dalīties ar iespējām kā universitātē, tā ārpus tās. Ņemot vērā, ka šī studiju programma tiek īstenota kopā ar Raula Valenberga institūtu, mācībspēki ir gan akadēmiķi, gan praktiķi, kas man atļāva saprast, ko es vēlos savā nākotnē.
Ko iespējams darīt universitātē ārpus studijām?
Lundas Universitāte ir tradīcijām bagāta universitātē, tāpēc ir ļoti daudz veidu, kā pavadīt laiku ārpus studijām. Pirmkārt, katrs students Lundas Universitātē ir daļa no kādas “studentu nācijas”, kuru pats var izvēlēties. Studentu nācijas katru dienu rīko dažādas aktivitātes un ballītes. Otrkārt, Lundā ir daudz studentu asociāciju, kuras rīko lekcijas un citas aktivitātes. Es, piemēram, iesaistījos Lundas Ārlietu Asociācijā (Association of Foreign Affairs), kas organizēja dažādus pasākumus par politiku un cilvēktiesībām. Treškārt, programmas vadība ir ļoti atvērta pašu studentu iniciatīvām. Es kopā ar saviem kursa biedriem un programmas vadītāju uzsākām darbu pie Starptautisko tiesību muzeja (The Museum of International Law) izveides, kas ir viens no spilgtākajiem notikumiem manā studiju laikā. Tāpat ir iespēja būt aktīvam ELSA Lund vai tiesību zinātņu studentu pašpārvaldē. Līdz ar to ir ļoti daudz veidu, kā pavadīt laiku ārpus studijām.
Lunda atrodas tuvu lielpilsētām, piemēram, Malmei, Helsingborgai un Dānijas galvaspilsētai Kopenhāgenai, tāpēc, ja ir vēlme apmeklēt muzejus, teātri, operu vai koncertus, tad tas viss ir ērti pieejams.
Kāda bija dzīve Lundā, Zviedrijā?
Es vienmēr saku, ka Lunda ir izcila vieta, kurā dzīvot studiju laikā, jo tā tiešām ir pilsēta, kas radīta studentiem. Lundā ir viegli iepazīties ar jauniem cilvēkiem, atrast domubiedrus un iepazīt citas kultūras, jo Lundā studē cilvēki no visas pasaules.
Lundas Universitātei nav kopmītnes, tāpēc dzīvesvieta visbiežāk jāmeklē pašam no privātiem izīrētājiem, kas var būt visai sarežģīti (izņēmums – trešo valstu pilsoņiem universitāte piedāvā dzīvesvietu). Tomēr Lundā atrodas uzņēmumi, kuri palīdz atrast dzīvesvietu, piemēram, AF Bostäder. Visbiežāk studenti dzīvo tā saucamajos “studentu koridoros”, kas ir kā kopmītnes, vai arī īrē dzīvokli kopā ar vēl citiem studentiem. Daudz studentu izvēlas dzīvot mazpilsētās, kas atrodas tuvu Lundai, vai arī Malmē, kas atrodas 15 minūšu brauciena ar vilcienu attālumā.
Lunda ir maza pilsētā, tāpēc ir ļoti viegli pārvietoties gan ar sabiedrisko transportu, gan ar velosipēdu, un viss nepieciešamais ir pieejams.
Zviedrija ir valsts, kura ļoti pievērš uzmanību cilvēku labsajūtai. Studiju procesā atkārtoti tiek uzsvērts darba un brīvā laika balanss, lai studenti būtu veseli un justos laimīgi. Piemēram, studentiem nav ierasts strādāt paralēli studijām, un studentu pārslodzi vai negulētas naktis studiju dēļ universitāte uztvers ļoti nopietni. Ja students jūtās izdedzis, pārslogots vai ciešs no mentālās veselības problēmām, universitāte piedāvā psihologa pakalpojumus, termiņu pagarinājumus vai individualizē uzdoto darbu.
Kā tu vērtē ieguvumus no šīs studiju programmas?
Studiju programma sniedz nepieciešamās zināšanas, lai izprastu cilvēktiesības teorētiski, praktiski un kritiski, kas paver daudz iespēju, uzsākot karjeru. Tas nozīmē, ka pēc programmas absolvēšanas ir iespēja pieteikties doktorantūras studijām, ja interesē akadēmiskā karjera. Tomēr, ja pētniecība nav aktuāla, tad ir iespēja strādāt starptautiskās un reģionālās organizācijās (ANO, Eiropas Savienība, Eiropas Padome, starptautiskās tiesas u.tml.), nevalstiskās organizācijās vai atgriezties savās mājās un strādāt valsts pārvaldē vai valsts pārstāvniecībās. Iespēju ir daudz, un šīs programmas mācībspēki ir vienmēr gatavi palīdzēt saprast, kāda karjera tev būtu piemērota.
Lūkojoties ārpus iegūtajām zināšanām, studijas Lundas Universitātē piedāvā unikālu iespēju iepazīt cilvēkus no visas pasaules. Mani kursa biedri bija gan no Eiropas, gan tādām valstīm kā Kenija, Austrālija, Honduras, Ķīna, Meksika, Kambodža un Pakistāna. Studiju laikā es varēju iepazīt ne tikai viņus, bet arī viņu tradīcijas, kultūru, nacionālos ēdienus utt. Turklāt Lundas Universitātes apņemšanās piekopt ilgtspēju un rūpes par studentu labsajūtu un nākotni dod iedvesmu kultivēt šādu praksi arī Latvijā.
Ko tu ieteiktu tiem, kas domā par studijām Lundas Universitātē?
Ja tevi interesē studijas Lundas Universitātē, es iesaku apsvērt finansiālos jautājumus, jo, kā jau minēju, Zviedrijā nav ierasts studentiem strādāt. Lai gan tas ir iespējams, šādas vakances ir retums un visticamāk iegūtā alga nesegs dzīvošanas izdevumus, jo studentiem ir atļauts strādāt tikai konkrētu stundu skaitu.
Tāpat es ieteiktu daudz lasīt sarežģītus tekstus, jo to noteikti būs daudz, kā arī gatavoties domāt radoši un kritiski, formulēt pašam savu viedokli, kas manā studiju pieredzē Latvijā iztrūka.
