Groningenas universitātē iespējams iegūt maģistra grādu (LL.M.) starptautiskajās cilvēktiesībās. Ko šī studiju programma piedāvā un kāda ir pieredze tajā studējot? Ar pieredzi dalās programmas absolvente Agnese Vilcāne.
Groningenas universitātes LL.M. programma starptautiskajās cilvēktiesībās
Groningenas Universitāte (Nīderlande) ir starptautiska universitāte, kas koncentrējas uz visām zinātnes un tehnoloģiju disciplīnām, īpašu uzmanību pievēršot tādām pētniecības jomām kā enerģētika un klimats, sabiedrības veselība, ilgtspējīga attīstība, kā arī digitalizācija un mākslīgais intelekts. Tā dibināta 1614. gadā un absolventu vidū ir, piemēram, pirmais Nīderlandes astronauts un vairāk Nobela prēmijas laureāti. 2025. gadā universitāte ierindojās 73. vietā Šanhajas ARWU reitingā un 147. vietā QS World University reitingā.
Plašāka informācija par universitāti pieejama šeit.
Maģistra studiju programma galvenokārt fokusējas uz cilvēktiesībām, bet tā aptver arī starptautiskās humanitārās tiesības un citus starptautisko publisko tiesību jautājumus. Studijas ilgst vienu gadu.
Plašāka informācija par studiju programmu pieejama šeit.
Saruna ar Agnesi Vilcāni par studiju pieredzi
Kā tu nonāci Groningenas universitātē?
Mans ceļš uz Groningenas universitāti sākās ar atziņu, ka tas, ko sākotnēji izvēlējos studēt, nebija īsti mans. Biju sākusi studēt tiesību zinātni Latvijas Universitātē, bet drīz sapratu, ka gribu specializēties starptautiskajās tiesībās un iegūt plašāku starptautisku pieredzi. Tāpēc sāku pētīt, ko piedāvā citas Eiropas universitātes, un ļoti iepatikās Groningenas universitātes piedāvātā programma LL.B. Starptautiskajās un Eiropas tiesībās. Daudz nedomājot, izstājos no LU un iesniedzu dokumentus Groningenā.
Bakalaura studiju programma ilga trīs gadus un deva labu juridisko pamatu, vienlaikus liekot saprast, ka agri vai vēlu būs jāizvēlas kāda konkrētāka specializācija. Kad sāku skatīties, ko darīt tālāk, vairāki profesori ieteica palikt Groningenā un studēt maģistrantūrā cilvēktiesībās, uzsverot, ka programma ir viena no labākajām Nīderlandē. Un jāatzīst, ka viņiem bija taisnība - noteikti nenožēloju, ka to izvēlējos. Lekcijas un semināri bija ļoti labi strukturēti un interesanti, pasniedzēji prasīgi, bet vienlaikus ļoti atsaucīgi un man arī patika, ka teorija vienmēr bija cieši sasaistīta ar reāliem procesiem un situācijām.
Pieteikšanās maģistrantūras studijām man bija pavisam vienkārša, jo jau studēju Groningenā, tāpēc bija tikai jānosūta e-pasts vadībai, jāaizpilda pieteikums nacionālajā studiju sistēmā un jāsamaksā studiju maksa. Studiju maksa gan bakalauram, gan maģistram ir līdzīga kā Latvijā - ap 2600 eiro gadā - un to var izvēlēties arī maksāt pa daļām vai izmantot studentu finansējumu.
Savukārt tiem, kas bakalauru ir pabeiguši Latvijā, process parasti sākas ar dokumentu sagatavošanu angļu valodā -viss, kas nepieciešams, ir sīki un saprotami aprakstīts universitātes mājas lapā. Groningenā visu var iesniegt tiešsaistē, un vērtēšana notiek diezgan ātri - dažu nedēļu laikā. Jārēķinās arī ar vienreizēju pieteikšanās maksu, kas jāapmaksā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Parasti lielākais darbs ir nokārtot angļu valodas testu (IELTS vai TOEFL), ja tāds nav jau iegūts iepriekš, un savākt nepieciešamos dokumentus. Taču kopumā tas ir diezgan raits un saprotams process.
Kā norisinājās studijas un kas bija lielākie izaicinājumi?
Maģistra studijas ilga vienu gadu, un pirmā puse bija ļoti intensīva - daudz lekciju un semināru, liels darba apjoms, daudz jālasa un jāraksta, jāstrādā patstāvīgi. Studiju programma bija ļoti labi sabalansēta: bija tradicionāli kursi, piemēram, “Starptautiskās cilvēktiesības” un “Eiropas cilvēktiesības”, kas deva stabilu pamatu cilvēktiesību izpratnei, bet bija arī interesanti starpdisciplināri kursi, piemēram, “Starptautiskās veselības tiesības” un “Starptautiskie kriminālie tribunāli un tiesas”.
Viens no maniem iecienītākajiem kursiem bija “Starptautiskie noziegumi un smagi cilvēktiesību pārkāpumi”, kur tika apskatīti dažādi reāli gadījumi, kad pastrādāti noziegumi pret cilvēci un cilvēktiesību pārkāpumi. Kursa saturs bija diezgan smags, jo apskatījām dažas no tumšākajām lappusēm nesenajā pasaules vēsturē, bet profesore lekcijas vadīja tiešām saistoši un domāt raisoši. Viņa arī noorganizēja vieslekciju ar Mohamedou Ould Slahi - cilvēku, kurš ilgstoši tika turēts bēdīgi slavenajā Gvantanamo līča cietumā un pēc tam uzrakstīja grāmatu par pieredzēto. Tas deva unikālu iespēju dzirdēt reālu cilvēka stāstu un saistīt to ar teoriju. Profesori regulāri organizēja šāda veida ārpusklases pasākumus - vieslekcijas, diskusijas un sarunas ar ekspertiem par aktuāliem ģeopolitiskiem notikumiem, kas, manuprāt, bija ļoti vērtīgi.
Otrais pusgads bija nedaudz mazāk intensīvs lekciju ziņā un lielākoties bija veltīts maģistra darba rakstīšanai un studiju modulim “Law in Practice”. Tā mērķis ir ļaut studentiem praktiski pielietot iemācīto - vai nu caur universitātes organizētiem projektiem, vai arī pašiem meklējot praksi. Es izvēlējos meklēt praksi pati, un tā arī sāku sadarboties ar Baltic Human Rights Society, kas kļuva par ļoti nozīmīgu un patīkamu pieredzi. Turklāt programmas koordinatore par šo prakses vietu bija sajūsmā, īpaši par darbu ar Cilvēktiesību gidu.
Papildus varētu minēt, ka Groningenā ļoti novērtēju starptautisko vidi - studenti un pasniedzēji ir no dažādām valstīm, kas padara studijas dinamiskas un interesantas. Tāpat universitātes infrastruktūra, bibliotēkas un atbalsta sistēma studentiem ir lieliska, un tas tiešām palīdzēja vieglāk iejusties un koncentrēties studijām.
Lielākais izaicinājums visā procesā, manuprāt, bija atrast līdzsvaru starp mācību slodzi un personīgo dzīvi - maģistra studijas ir īss, intensīvs un brīžiem saspringts posms, tāpēc jāiemācās gudri plānot laiku un neizdegt.
Ko iespējams darīt universitātē ārpus studijām?
Groningena ir īsta studentu pilsēta, tāpēc ārpus studijām tur nekad nav garlaicīgi. Ir ļoti daudz dažādu studentu organizāciju, kas aptver gan dažādas studiju programmas, gan specifiskas intereses, gan valstis un reģionus. Es pati biju iesaistījusies ELSA un NEXUS tiesību zinātņu studentu asociācijās, UNICEF studentu asociācijā, kā arī jaunizveidotajā Baltijas valstu studentu asociācijā (Baltic Association Groningen), kura ir ar lielu jaudu iesaistījusies studentu dzīves organizēšanā. Šādas organizācijas ir lielisks veids, lai iepazītu jaunus draugus, piedalītos pasākumos un vienkārši jauki un vērtīgi pavadītu laiku. Es noteikti ieteiktu arī iesaistīties šo organizāciju pašpārvaldēs, kas var kalpot, kā labs ieraksts CV un dot labu pieredzi ar organizāciju darbību saistītos procesos.
Tāpat Groningenā ir izteikti aktīva sporta dzīve. Universitātes sporta abonements maksā tikai ap 70 eiro gadā un dod pieeju neskaitāmām nodarbībām, kā arī iespēju izmēģināt visdažādākos sporta veidus - no paukošanas un burāšanas līdz džu-džitsu, baletam un žonglēšanai. Ja ir vēlme nodarboties ar kādu sporta veidu nopietnāk, ir pieejami arī sporta klubi un komandas ar regulāriem treniņiem, sacensībām un sociālajiem pasākumiem ārpus sporta laukuma.
Arī universitāte bieži rīko publiskas lekcijas un diskusijas, kurās var piedalīties bez maksas un satikt dažādu jomu ekspertus. Iespēju ir daudz - galvenais pārkāpt sev pāri un nebaidīties izmēģināt ko jaunu vai pieteikties aktivitātēm, kas sākumā šķiet svešas.
Kāda bija dzīve Groningenā?
Dzīve Groningenā bija patīkama - pilsēta ir droša, ļoti draudzīga studentiem un nav pārāk liela. Ir daudz kafejnīcu, bāru un pasākumu, tā ir rosīga, bet vienlaikus nav haotiska. Un man arī patika, ka viss ir sasniedzams ar velosipēdu. Iepriekš nebiju liela velosipēdu entuziaste, bet, dzīvojot tur, laikam tiku ‘konvertēta’ un tagad bieži iedomājos, cik jauki būtu, ja arī Latvijā velosipēdu infrastruktūra un kultūra būtu tik attīstīta.
Dzīvesvietas atrašana gan ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Pieprasījums ir milzīgs, piedāvājums ierobežots un vietas tiek izķertas zibenīgā ātrumā. Universitāte piedāvā nelielu atbalstu, piemēram, informāciju un saites uz studentu kopmītnēm, bet vietu skaits ir ierobežots, tāpēc parasti jāmeklē pašam. Arī man tas prasīja pacietību un diezgan lielu neatlaidību, tomēr, kad izdodas tikt tam cauri un mājvieta ir atrasta, dzīvošana Groningenā ir ļoti ērta.
Kā tu vērtē ieguvumus no šīs studiju programmas un kādas ir iespējas pēc studijām?
Šī programma man noteikti ir devusi daudz - gan profesionāli, gan personīgi. Tā sniedza ne tikai teorētiskas zināšanas par cilvēktiesībām, bet arī praktiskā līmenī daudz strādājām ar reāliem piemēriem, tiesu praksi un situācijām, kurās jādomā kritiski un jāmeklē risinājumi. Tas ļoti palīdzēja attīstīt analītisko domāšanu, precizitāti un spēju argumentēt, kas noder jebkurā juridiskajā darbā.
Ļoti liels ieguvums bija arī starptautiskā vide. Studijas kopā ar cilvēkiem no dažādām valstīm paplašina skatījumu un iemāca strādāt daudzveidīgās komandās, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi.
Runājot par iespējām pēc studijām, tās ir diezgan plašas, lai gan konkurence arī ir ļoti liela. Absolventi strādā gan starptautiskajās organizācijās, gan NVO sektorā, gan valsts pārvaldē, gan juridiskajos birojos. Programma dod labu pamatu arī tālākām studijām, piemēram, PhD.
Ko tu ieteiktu tiem, kas domā par studijām Groningenas universitātē?
Pirmkārt - nebaidīties. Groningenas universitātē studijas nav no vienkāršākajām, bet studenti tur tiešām jūtas gaidīti un saņem atbalstu, ja nepieciešams.
Otrkārt - sākt laikus. Gan ar pieteikšanos, gan dzīvesvietas meklēšanu. Abi procesi prasa laiku un pacietību.
Treškārt - būt aktīvam. Pievienoties organizācijām, iet uz pasākumiem, izmēģināt dažādus sporta veidus, runāt ar cilvēkiem. Jo vairāk iesaistīsies, jo ātrāk jutīsies kā daļa no studentu dzīves.
Un visbeidzot - paņemt no studiju gada maksimāli daudz. Maģistrs ir intensīvs, bet tas paskrien ātri. Tāpēc, jo vairāk ieguldīsi, jo vairāk saņemsi - gan akadēmiski, gan sociāli, gan profesionāli.
