Leidenes universitātē iespējams iegūt maģistra grādu (LL.M.) starptautiskajās publiskajās tiesībās. Ko šī studiju programma piedāvā un kā ir tajā studēt? Ar pieredzi dalās programmas absolvents Rainers Svoks.
Leidenes universitāte
Leidenes Universitāte atrodas Leidenē un Hāgā. Leidenes Universitāte dibināta 1575. gadā kā pirmā universitāte Nīderlandē. Šobrīd tā ir viena no vadošajām universitātē Eiropā, kas pazīstama ar savu starptautisko vidi un augsto pētniecības līmeni. Universitātei ir septiņas fakultātes, tai skaitā Juridiskā fakultāte. Universitātei ir arī vairāki pētniecības centri.
Detalizētāka informācija par universitāti pieejama šeit.
LL.M. programma starptautiskajās publiskajās tiesībās
Leidenes Universitātē iespējams studēt maģistrantūrā (LL.M.) starptautiskajās publiskajās tiesībās. Studijas ilgst vienu gadu. Šīs studiju programmas saturu veido pamata studiju kursi un speciālie studiju kursi atbilstoši studenta izvēlētajai specializācijai. Pamata studiju kursi aptver starptautiskās publiskās tiesības, starptautiskās krimināltiesības, starptautiskās humanitārās tiesības, starptautiskās cilvēktiesības, starptautisko organizāciju tiesības un ANO miera operācijas. Students var izvēlēties starp divām specializācijām – “Starptautiskās krimināltiesības” vai “Miers, taisnīgums un attīstība”.
Detalizētāka informācija par studiju programmu, pieteikšanos un studiju maksu pieejama šeit.
Saruna ar Raineru Svoku par studiju pieredzi
Kā tu nonāci Leidenes universitātē?
Visupirms par iespēju studēt programmā „Miers, taisnīgums un attīstība” gribētu pateikties Mārim Vainovskim, Agrim Bitānam, Ilzei Kramiņai, Gintai Krūklei un visiem Eversheds Sutherland Bitāns kolēģiem un visiem citiem, kuru atbalsts man ļāva nokļūt Leidenes Universitātē. Izvēle jāsaka gan izdarīta lielā mērā izslēgšanas rezultātā, jo starptautisko krimināltiesību specializācija šķita nedaudz par šauru, kā arī ņemot vērā citus faktorus. Turklāt izvēle neliedza apmeklēt arī lekcijas kopā ar otras programmas studentiem.
Varētu teikt, ka lēmuma studēt starptautiskās tiesības vienādojumā bija vairākas konstantes, neatkarīgie un atkarīgie lielumi. Viena konstante bija mana dziļā interese un aizrautība par starptautiskajām tiesībām. Precīzi nevaru atcerēties, kad pirmo reizi saskāros ar starptautiskajām tiesībām, taču atmiņā spilgti palicis viens no maniem pirmajiem projektiem Eversheds Sutherland Bitāns, kurā bija jārisina, citējot Mārtiņu Paparinski, konstitucionālo un starptautisko tiesību spageti. Atceros, ka starptautiskā argumenta konstruēšana manī izraisīja intuitīvu interesi. Šī pieredze un epizode lielā mērā arī noteica ceļojuma kursu. Iespējams, tas nav pats cēlākais mērķis vai grandiozākais iemesls, tomēr mēģinājums atrast vienotu valodu un izpratni, lai censtos atrisināt ārkārtīgi svarīgus strīdus, man bija ļoti saistošs un reālistisks mērķis, ņemot vērā to, ka utopija un atvainošanās ir spektrs, nevis dihotomija; vismaz tā šķita tobrīd.
Cita konstante bija tas, ka vēlējos studēt Eiropā un starptautiskā vidē. Par Leidenes Universitāti zināju no Telders starptautisko tiesību izspēles, par tās aktīvo zinātnisko darbību starptautiskajās tiesības un mācībspēku reputāciju kā vienas no Eiropas un pasaules vadošajām mācību institūcijām. Papildus pārliecību par izvēli guvu, pārrunājot mācību vidi ar Eversheds Sutherland Bitāns kolēģiem, kuri bija studējuši Nīderlandē un sniedza lieliskas rekomendācijas. Tāpat, protams, iespējai studēt Miera pils ēnā (un arī izmantot tās nepārspējamo starptautisko tiesību bibliotēku), ir savs unikāls šarms. Zināmu lomu spēlēja arī tas, ka Nīderlande ir izcili situēta Eiropas iepazīšanai gan ģeogrāfiskās lokācijas un vilcienu savienojumu dēļ, gan tādēļ, ka, lai gan būdama nosacīti nostāk no lielo vēsturisko notikumu epicentra, nav notikuma, kas nav veidojis rievas tās pirkstu nospiedumā, vienlaikus (kopumā) nezaudējot kādu no rokas pirkstiem.
Kopā abās programmās pieejamas 45 studiju vietas, sacensība par tām ir sīva un parasti, taču jāsaka ne vienmēr, studenti uz programmu pieteicās jau ar zināmu darba pieredzi. No pietiekšanās procesa prātā palicis kuriozais atgadījums ar dokumentu nosūtīšanu. Leidenes Universitāte bija izvirzījusi savādu prasību par to, ka dokumenti par iepriekšējo izglītību ir jānosūta izglītības iestādei savā vārdā. Tā kā Latvijas Universitāte līdz šim šādu vingrinājumu nebija veikusi, nācās apstaigāt visu Raiņa Bulvāra ēku, līdz atradu atbilstoši autorizēto darbinieku. Par laimi šo ceļojumu nemēroju viens, jo meklējumā palīdzēja atsaucīga darbiniece no Latvijas Universitātes Studentu servisa, kura arī vēlējās noskaidrot atbildi uz šo jautājumu. Varētu teikt, ka vēl pirms studijām izdzīvoju to, kā dzimst paražu tiesības.
Kā norisinājās studijas un kas bija lielākie izaicinājumi?
Pirmais, kas varbūt ne gluži pārsteidza, taču nebiju gaidījis, to, cik izteikts fokuss būs uz patstāvību un pētniecību. Tā teikt Minervas tēls Leidenes Universitātes ģerbonī un tās universitātes moto – Libertatis Praesidium – nav nevietā. Katra lekcija un seminārs prasīja nopietnu sagatavošanos. Lekcijās, kurās pasniedzēji pastāvīgi uzsāka diskusiju ar klasi, pietika tikai patstāvīgi padziļināti izpētīt lekcijas tēmu, taču semināros, pasniedzēji sagaidīja, ka students, balstoties uz savu pieredzi, zināšanām no citām disciplīnām, sintezēs un polemizēs par izskatāmo jautājumu. Savukārt gala pārbaudījumi gandrīz vienmēr bija jaunrades projekts, proti, nevis apkopojot jau izteikto, bet gan sniedzot savu pienesumu. Lielā mērā pasniedzējs vairāk pildīja kuratora lomu.
Atceros pašā pirmajā seminārā, kurā diskutējam par tobrīd vēl neizlemto jautājumu par negatīvo prasību pieļaujamību Starptautiskajā tiesā, diskutējot gan no tiesību argumentu viedokļa, gan metot skatu plašāk un pārrunājot sistēmiskās tiesībpolitiskās perspektīvas par to, vai Starptautiskā tiesā ir piemērots forums un institūcija šādām prasībām. Tāpat man bija iespēja gan pastāstīt par Latvijas vēsturi un pienesumu starptautiskajām tiesībām, gan, piemēram, bija jāiedziļinās Padomju administratīvajās tiesībās un vēsturiskajā kontekstā, diskutējot par autonomo apgabalu jēdzienu, pārrunājot 2011. gada lietu Gruzija pret Krieviju. Šajā ziņā, tā kā klasē bija pārstāvēti gandrīz visi pasaules reģioni, vērtīgi bija uzklausīt un saprast to, kā vieni un tie paši noteikumi un koncepti, tiek aplūkoti no citām perspektīvām un piedzīvot to, kā cieņpilnā diskusijā ir iespējams nonākt pie labākas izpratnes.
Ko iespējams darīt universitātē ārpus studijām?
Aktivitātes un dažādas papildus programmas mainās katru gadu un jāseko līdzi universitātes e-pastiem. Pats piedalījos Honours Academy, kuru Leidenes Universitāte organizēja, sadarbojoties ar Delftas Tehnisko Universitāti, par apļveida ekonomiku, kurā ar starpdisciplināru pieeju mēģinājām identificēt un izprast, ko šāda pieeja nozīmētu reālajā dzīvē. Tajā studenti no dažādām fakultātēm divdesmit nedēļas katru trešdienu klausījās pasniedzēju un nozares pārstāvju lekcijās, kā arī īstenoja projektus, tostarp dodoties „lauka pētījumos” un pārrunājot savas idejas ar uzņēmumiem. Jāpiemin, ka brīvi var apmeklēt vairākas lekcijas un pieteikties priekšmetiem citās fakultātēs. Tāpat katru nedēļu kādā no fakultātēm notika publiskās lekcijas, kurās pasaules līmeņa pētnieki lasīja publiskās lekcijas par to pētniecības aktualitātēm. Dažreiz tās tiek organizētas arī publiskās vietās, piemēram, bieži ierodoties uz lekciju Hāgas Wijnhaven telpās, kurās apmeklētāju foajē sastop milzīgas spāņu kāpnes, var pievienoties uz kādu publisko lekciju.
Noteikti jāizceļ tiesu izspēles. Grotius Centre for International Legal Studies organizē divas pasaules līmeņa tiesu izspēles – Telders starptautisko tiesību izspēle un IBA ICC Moot Court starptautisko krimināltiesību izspēle, kura piesaista simtiem studentu no visas pasaules. Ņemot vērā ilgstošo sāncensību ar Amsterdamas, Māstrihtas un Utrehtas Universitātes par godu pārstāvēt Nīderlandi starptautiski, universitātei ir pastāvīgs štats ar vairākiem darbiniekiem – gan galvenajiem treneriem, gan runas un citiem palīgiem, kas uztur un palīdz sagatavot dalībniekus tiesu izspēlēm. Uz katru vietu piesakās desmitiem studenti, tādēļ gan jau uz minētajām, gan uz citām starptautiskajām izspēlēm, piemēram, Jessup starptautisko tiesību izspēli, tiek organizēts nopietns atlases process. Diemžēl man pašam šo procesu neizdevās piedzīvot, jo paralēli studijām turpināju strādāt Eversheds Sutherland Bitāns, tādēļ brīvo laiku aizņēma darba pienākumi, taču kursabiedri, kuri katru nedēļu vairākas reizes apmeklēja treniņus, izcēla to, ka tā bija lieliska pieredze.
Lai gan nevarētu salīdzināt ar Lielbritānijas universitāšu sporta tradīcijām, universitātei Leidenē ir iespaidīga manēža un vairāki laukumi un sporta zāles gan Leidenē, gan Hāgā. Gandrīz katram sportam ir universitātes komanda, taču izplatītākie ir volejbols, futbols un lauka hokejs (kas, starp citu, ir ļoti populārs Nīderlandē). Tāpat iespējams piedalīties teātra, dejas, mūzikas, fotogrāfijas un daudzos citos mākslas pulciņos, kā arī dažādu sociālo un politisko interešu grupās. Nozīmīgs ir Leiden University Green Office, kas ir universitātes un studentu sadarbības forums ilgtspējas jautājumos.
Kāda bija dzīve Hāgā?
Kontrastā Leidenei, kas ir studentu pilsēta, kurā pārējie iedzīvotāji gan vēl cīnās, lai atgādinātu, ka tā nav tikai studentu pilsēta, varētu teikt, ka Hāga kopumā ir mierīga un, protams, starptautiska. Tā ir Nīderlandes valdības un vairāk nekā 200 starptautisko organizāciju un starptautisko nevalstisko organizāciju mītnes vieta, un šīs institūcijas lielā mērā arī definē pilsētas socioekonomisko un kultūras dzīvi. Pilsētā vai tās tuvumā gandrīz katru nedēļu ir iespējams apmeklēt kādu starptautiskās mūzikas, mākslas vai filmu festivālu. Tāpat Hāga ir māja vairākām starptautisko attiecību, labas pārvaldības un kiberdrošības domnīcām, kuras regulāri organizē atvētās lekcijas. Izceļami Hāgu raksturojoši notikumi ir Vēstniecību festivāls, kurā valstis piedāvā aplūkot kripatiņu tās kultūras gan to aplūkojot, gan nogaršojot. Tāpat regulāri ir pieejami atsevišķi mazāka mēroga pasākumi un ik pa laikam pa pilsētvidē tiek izvietoti brīvi apskatāmi laikmetīgās mākslas objekti. Nevar nepieminēt, ka pilsētā ir vairāki muzeji ar pasaules vērtībām. Mauritshuis ir apskatāmi vairāki izcilākie Vermēra, Rembranta, van Dīka, Brūgela, van de Veldes un daudzu citu Nīderlandes mākslas zelta laikmeta mākslinieku darbi, Kunstmuseum den Haag piedāvā Monē, Klimta, Gogēna, van Goga, Modriāna un citu de stijl mākslinieku grupas un daudzu citu pasaulēs slavenu mākslinieku darbus. Tajā atsevišķas telpas ir veltītas avangarda darbiem. Turklāt, iegādājoties Museumkaart, ir iespējams gandrīz visus Nīderlandes muzejus apmeklēt kaut katru dienu.
Velosipēds ir galvenais pārvietošanās rīks pilsētā, taču kopumā pilsētu iespējams arī izstaigāt un, ja tiešām nepieciešams pārvietoties no vienas malas uz otru, sabiedriskā transporta tīkls ir lielisks. Hāga jeb precīzāk tās kādreizējais kaimiņu ciemats – Skēveningena, ir pludmales kūrorts ar iespaidīgu pludmali, tādēļ ar kursabiedriem bieži organizējām piknikus pludmalē. Jāpiebilst, ka manā programmā lekcijas un semināri notika gan Hāgā, gan Leidenē, taču par laimi ar vilcienu varēja ļoti ātri (11 vai 15 minūtes) pārvietoties starp pilsētām. Tas ir iespējams arī ar velosipēdu, jo visā Nīderlandē blakus autoceļiem ir izbūvēts velosipēdu celiņš, tomēr jārēķinās, ka brauciena ilgums ir parasti ir vismaz stunda ar pusi. Šajā ziņā jāpiemin, ka atbilstoši anekdotei, ka visizplatītākais velosipēdu veids Nīderlandē ir nozagts velosipēds, tiešām nebūtu ieteicams lietot dārgu velosipēdu, tādēļ mēroju ceļu ar diezgan nepiemērotu agregātu.
Tomēr šo idillisko ainu sabojā tas, ka gan Leidenē, gan Hāgā, kā jau visur Nīderlandē, atrast dzīvesvietu ir ārkārtīgi sarežģīti. Šausmu stāstu piedzīvoja mans labs draugs no Francijas, kurš vairāk nekā trīs mēnešus dzīvoja hostelī. Ja vien nav kāda pazīšanās, dzīvesvieta ir jāmeklē platformās un atbilstoši Nīderlandiešu dzīvesziņai šajā smagajā pārbaudījumā esi viens. Ieteicams izvēlēties tādu platformu, kas ir ieviesusi gan KYC, gan verificētu izīrēšanas gadījumu skaitu, jo tirgus situāciju izmanto krāpnieki, tādēļ pirms atslēgu saņemšanas nevajadzētu veikt nekādus maksājumus. Turklāt meklējumi ir jāuzsāk vairākus mēnešus pirms paredzētās došanās uz studijām. Es reaģēju uz aptuveni 200 sludinājumiem, lai iegūtu trīs apskates iespējas. Uz istabu, kuru ieguvu, pretendēja 250 cilvēki. Jāpiebilst, ka var nākties uz Nīderlandi doties vēl pirms studiju uzsākšanas, jo praksē arī pēc atbildes no izīrētāja, izīrētājs kā pēdējo pārbaudījumu izvirzīs dzīvokļa apskati. Turklāt, tā kā šīs process ir arī „skaistuma skate”, ir nepieciešami vairāki apliecinājumi gan no iepriekšējiem izīrētājiem par to, vai kādos Ziemassvētkos neesi saņēmis žagarus, gan par ienākumu līmeni u.t.t.
Kā tu vērtē ieguvumus no šīs studiju programmas un kādas ir iespējas pēc studijām?
Būtiskākais ieguvums ir piedzīvot augsta līmeņa mācību procesu un satikšanās un kontaktu izveidošana ar ārkārtīgi talantīgiem, zinošiem un entuziastiskiem cilvēkiem. Tāpat, protams, arī, kā saka, pārvedamās prasmes pētniecībā un dokumentu sagatavošanā. Attiecībā uz iespējām pēc studijām, protams, šobrīd ieteikums studēt starptautiskās tiesības, ir jādod piesardzīgi. Šobrīd piedzīvojam zināma eposa beigas un starptautisko tiesību nākotne ir neskaidra. Tādēļ, lai arī Leidenes Universitāte lieliski sadarbojas ar visām galvenajām starptautiskajām organizācijām un tiesām, kas mīt Hāgā, izvēlei par labu starptautiskajām tiesībām ir jābūt izsvērtai un ir labi, ja studiju pienesums papildinātu līdzšinējo darbu, nevis būtu kanāls uz darbu.
Jāpiemin, ka Leidenes Universitāte katru gadu rekomendē divus kandidātus Starptautiskās tiesas Judicial Fellowship Program un līdz šim katru gadu vismaz viens Leidenes Universitātes students šo iespēju arī iegūst. Tāpat kursabiedri, kas studēja starptautisko krimināltiesību novirzienā, salīdzinoši veikli atrada gan prakses, gan darba iespējas Starptautiskajā krimināltiesā, Starptautiskajā krimināltiesību mehānismā (Dienvidslāvijas un Ruandas tribunāli), Kosovas speciālistu plātā, kā arī starptautiskajās organizācijās, advokātu birojos un ārlietu ministrijās savās valstīs.
Ko tu ieteiktu tiem, kas domā par studijām Leidenes universitātē?
Paturot prātā iepriekš minēto, brīdinājumu, ieteiktu rūpīgi nodefinēt to, kādēļ šo vēlies studēt. Labi arī izprast sevi un rokrakstu, kuru veidojusi dzīve noteiktos apstākļos, un būt gatavam uzklausīt un stāstīt savu stāstu. Domāju man par labu nospēlēja arī tas, ka aktīvi piedalījos starptautiskajās tiesu izspēlēs, tādēļ noteikti varu ieteikt Leidenē studēt gribētājiem izmantot visas iespējas, kuras sniedz augstskolas Latvijā.
Par pašu mācību procesu varu teikt: jāstrādā būs daudz, taču, manuprāt, gūtā pieredze un rūdījums ir neatsverams.
Šo publikāciju līdzfinansē Eiropas Savienība. Par publikācijas saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
