Kolorādo Universitātē Bolderā iespējams iegūt LL.M. grādu dažādās specializācijās, tostarp starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās. Ko šī studiju programma piedāvā un kāda ir pieredze tajā studējot? Ar pieredzi dalās programmas absolvents, zvērināta advokāta palīgs Emīls Jonins.
Kolorādo Universitāte Bolderā
Kolorādo Universitāte Bolderā ir viena no Amerikas Savienoto Valstu vadošajām pētniecības universitātēm, dibināta 1876. gadā. Universitāte ir sadalīta vairākās fakultātēs, tostarp mākslas, inženierzinātņu, mūzikas, tiesībzinātņu un citās. Kolorādo Universitāte Bolderā 2023. gadā ierindojusies 57. vietā Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā, un ik gadu universitātes pilsētiņas teritorija tiek ierindota starp skaistākajām visā ASV.
Plašāka informācija par universitāti pieejama šeit.
LL.M. programma starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās
Programmas mērķis ir padziļināti apgūt starptautiskās tiesības un cilvēktiesības, nodrošinot iespēju studentiem apgūstamos kursus pielāgot saviem akadēmiskajiem un profesionālajiem mērķiem. Studiju programma ietver šādas tiesību nozares: starptautiskās publiskās tiesības, starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās ekonomiskās tiesības (tostarp tirdzniecības tiesības un starptautiskie darījumi). Studiju programma aptver plašu tēmu loku, kā, piemēram, starptautiskās krimināltiesības, starptautiskās vides tiesības, starptautiskās cilvēktiesības, patvēruma tiesības.
Programma ir globāla mēroga un paredzēta talantīgiem juristiem no dažādām valstīm. Universitāte piedāvā arī citas LL.M. programmas, piemēram, vides tiesībās, biznesa tiesībās un intelektuālā īpašuma tiesībās.
Plašāka informācija par studiju programmu pieejama šeit, bet par pieteikšanos šeit.
Saruna ar Emīlu Joninu par studiju pieredzi
Kā Tu nonāci Kolorādo Universitātē?
Es nonācu Kolorādo Universitātē gan apzinātas rīcības, gan apstākļu sakritības rezultātā. Apzināta rīcība tā bija tādēļ, ka jau maģistrantūras studijās Latvijas Universitātē sapratu, ka vēlos iegūt ārvalstu studiju pieredzi. Tobrīd man nebija tik svarīgi, vai tās būtu studijas tepat Eiropā vai arī ASV. Būtiskākais man bija iegūt pieredzi no citas mācību sistēmas un tādējādi gūt arī cita veida zināšanas un perspektīvas. Lielisks veids, ko es saredzēju šī mērķa īstenošanai, bija Fulbraita stipendija studentiem, kas izvēlētiem stipendiātiem apmaksā studijas ASV. Lai gan ar pirmo pieteikšanās reizi es Fulbraita stipendiju neieguvu, pieteicos atkārtoti un tiku izvēlēts kā stipendiāts.
Tālāk sākās apstākļu sakritība. Piesakoties Fulbraita stipendijai, jānorāda universitātes, kurās tu vēlies nokļūt. Kolorādo Universitāte nebija manā vēlmju sarakstā. Stipendijas piešķīrēju komanda piedāvāja universitātes, kas atbilda manam mācību mērķim – starptautiskās tiesības un cilvēktiesības – un vienlaikus stipendijas finansiālajām iespējām. Tā rezultātā man bija jāveic izvēle starp Kolorādo Universitāti un Sirakjūsas Universitāti, lēmu par labu Kolorādo. Būtiskas atšķirības studiju programmās nesaredzēju, tāpēc izvēle vairāk bija balstīta uz pašu universitāti un tās atrašanās vietu – pilsētu Bolderu –, klimatu, apkārtējo vidi, situāciju štatā, tostarp noziedzības līmeni.
Kad biju izdarījis izvēli, intervijā ar Kolorādo universitāti centos parādīt, ka es tiešām vēlos tur nokļūt. Tas, ka tu esi Fulbraita stipendiāts, automātiski nenozīmē, ka universitāte garantē uzņemšanu vai studiju maksas atlaidi. Atsevišķos gadījumos atlaidi var piešķirt automātiski, citreiz ir intervijas. Intervija notika ar universitātes pārstāvi, ar kuru man izveidojās labs kontakts. Tās laikā noskaidroju, ka viņš, tāpat kā es, ir basketbola fans, viņš arī zināja, kas ir Kristaps Porziņģis. Kad devos uz universitāti, es viņam atvedu Latvijas basketbola izlases kreklu kā pateicību un novērtējumu par cilvēcīgajām attiecībām, kas izveidojās intervijas laikā un turpinājās turpmāk studijās.
Runājot konkrētāk par Fulbraita stipendiju – tā paver iespējas jebkuram studentam iegūt stipendiju studijām ASV uz diviem studiju gadiem (agrāk – vienu gadu ). Programma ir mērķēta uz perspektīvāko studentu atlasi, kas ar ASV iegūtajam zināšanām varētu pēc tam sniegt pēc iespējas lielāku pienesumu Latvijas un ASV savstarpējām attiecībām un Latvijas valsts attīstībai. Tas, protams, nozīmē, ka, gatavojot pieteikumu stipendijai, īpaši jādomā par to, kā es varu parādīt, ka manas studijas būs vērtīgas ne tikai man, bet arī citiem, manai valstij.
Stipendija ietver studiju maksu, kas bija aptuveni 40 tūkstoši dolāru manā gadījumā, jo saņēmu mācību maksas atlaidi no standarta maksas 70 tūkstoši dolāru. Tā ietver arī līdzekļus dzīvošanai – dzīvesvieta, pamata maltītes. Tā summa varbūt nebija tāda, kā vēlētos, lai gūtu pilnīgāku iespaidu par dzīvi ASV. Ja gribējās kaut kur aiziet, tad, protams, bija nepieciešami savi līdzekļi, kam es arī biju gatavoties, jo stipendijas mērķis nav nodrošināt izklaides. Stipendija ietvēra arī veselības apdrošināšanu, kas ASV gadījumā ir ļoti nozīmīgi, jo visi ir dzirdējuši nostāstus par ASV medicīnas sistēmu un it sevišķi astronomiskajiem rēķiniem negadījumu gadījumā. Visbeidzot, tiek arī apmaksāts lidojums turp un atpakaļ.
Kā norisinājās studijas?
Studiju procesa organizācija mani pārāk nepārsteidza, jo tā diezgan līdzinās situācijai Latvijā. Pastāstīšu par būtiskākajām atšķirībām.
Mēs, maģistrantūras līmeņa ārvalstu studenti, kas studēja viena gada programmā, veidojām apmēram 20-25 studentu lielu grupu. Pirms studiju sākuma mums bija aptuveni divu nedēļu ilga apmācība, lai sagatavotos studijām, kas veidota tieši ārvalstu studentiem. Tie bija intensīvi kursi par ASV tiesību sistēmu, metodēm, dokumentu rakstīšanas pieejām un par to, kā ASV juristi domā.
Lielākā atšķirība starp studijām Latvijā un ASV noteikti ir ASV piedāvāto kursu un specializāciju daudzveidība. Lai arī ārvalstu studenti bijām vienā grupā, katram no mums bija sava specializācija, mana – starptautiskās un cilvēktiesības, citiem, piemēram, intelektuālais īpašums, tehnoloģijas un telekomunikācija, biznesa tiesības, pamatiedzīvotāju tiesības. Daļa kursu ārvalstu studentiem bija kopīgi. Taču lielāko daļu kursu katrs students izvelējās no kopējā universitātes kursu piedāvājuma atbilstoši specializācijai un savai mācību programmai. Tā rezultāta ārvalstu studentu skaits katrā kursa bija ārkārtīgi mainīgs un nereti kursā bijām tikai pāris ārvalstu studenti. Tas sniedza lielisku iespēju iepazīties ar citiem studentiem no ASV un izjust autentisku mācību procesu ASV, kas nav mainīgs vai pielāgots ārvalstu studentiem. Arī pasniedzēju skaits, ar kuriem tu iepazīsties, ir ļoti atšķirīgs atkarībā no specializācijas.
Ārvalstu studenti nereti studē kopā gan ar ASV ceturtā gada studentiem, gan arī pirmā gada. Tādā veidā vienā kursā atrodas cilvēki ar ļoti dažādām dzīves pieredzēm un zināšanu līmeņiem – gan studenti, kas jau ir apguvuši ļoti daudz un vēlas pastiprināt jau esošās zināšanas, gan studenti, kuriem vēl nav priekšzināšanu šajā konkrētajā priekšmetā. Šāda studiju organizācija ir izaicinājums pasniedzējiem, kuri cenšas nodrošināt, lai lekcijas kaut ko sniedz ikvienam un visiem būtu interesanti tajā iesaistīties. Savukārt Latvijā studentiem nav tik plašas studiju kursu izvēles iespējas – ir noteikts B daļas kursu klāsts, no kura izvēlēties attiecīgajā studiju gadā. ASV studentiem ir lielāka izvēles brīvība. Studenti ASV var ne tikai izvēlēties to, vai vispār, bet arī kurā gadā studēt vairumu B daļas kursu. Katrā štatā un attiecīgi universitātē ir noteikti pamatkursi, kurus varam dēvēt par A daļas kursiem un kurus ir jāapgūst katram studentam, lai pēcāk varētu kārtot juristu kvalifikācijas eksāmenu. Taču ārpus šiem pamatkursiem ir diezgan liela brīvība izvēlēties gan B daļas kursu apjomu, gan arī to, vai un kurā gadā studēt atsevišķus B daļas kursus. Turklāt B daļas kursi universitātē tiek veidoti ar dažādu sarežģītības pakāpi un nepieciešamo priekšzināšanu līmeni, piemēram, konstitucionālo tiesību pamati un vēlāk konstitucionālo tiesību problēmas, kuras var izvēlēties tikai tie studenti, kuri iepriekš kāda studiju gadā ir apguvuši konstitucionālo tiesību pamatus.
Vēl viena ievērojama atšķirība ir studiju kursu pasniegšanas veids un pasniedzēju iesaiste darbā ar studentiem. Jāņem vērā, ka ASV lielākā daļa akadēmisko darbu izvēlējušies kā savu pamatdarbu un tas netiek apvienots ar profesionālo darbu, kas Latvijā ne vienmēr ir iespējams un mācībspēki lielākoties darbojas vairākās darba vietās. ASV mācībspēki, strādājot tikai universitātē, var vairāk koncentrēties uz zinātnisko darbu un ir vairāk pieejami studentiem. Ja ir vēlme darīt kaut ko papildus, vienmēr ir iespēja piekļūt pie pasniedzēja, kuram ir padziļinātas zināšanas studentam interesējošā nozarē un kas var palīdzēt studiju un pētniecības procesā. Tā ir liela pievienotā vērtība studiju procesam.
Latvijā ar lekciju mēs parasti saprotam, kā es to atceros no saviem studiju gadiem, nodarbību, kurā students atnāk īpaši negatavojoties, klausās pasniedzēja stāstīto un tādējādi gūst zināšanas. Savukārt ASV pirms katras lekcijas ir norādīts materiāls, kas studentiem ir jāizlasa, visbiežāk tiesu prakse, ņemot vērā ASV tiesisko sistēmu. Lekcijas tika organizētas diskusijas veidā par to, kas tika izlasīts. Lekcijā bija arī daļa, kurā pasniedzēji pastāstīja teoriju par risināmo jautājumu, bet pieņemot, ka visi ir izlasījuši materiālu un par šo jautājumu padomājuši, lai pēc tam izlasīto informāciju izmantotu praktiski diskusijās. Es patiesi izbaudīju šo procesu, tas motivēja mani lasīt lielu apjomu literatūras, lai pienācīgi sagatavotos lekcijām un varētu aktīvi iesaistīties diskusijās. Šāda pieeja sniedz iespēju mācīties procesā un iegūtās zināšanas izmantot uzreiz, nevis iegūt lielu apjomu zināšanu un tikai pēc tam tās izmantot vienu reizi eksāmenā, rakstot atbildes uz jautājumiem. Aktīvais zināšanu iegūšanas process noteikti bija liels pluss ASV studijām.
Attiecībā uz brīvo laiku, arī ASV studiju gads tiek organizēts ar vairākiem brīvlaikiem. Pirmais brīvlaiks ir divas nedēļas ilgs laikā, kad ASV atzīmē Pateicības dienu. Daudzi amerikāņi dodas pie ģimenes vai uz kādu siltāku vietu. Notiek ballītes, kādas tās redzam amerikāņu filmās. Kad studenti atgriežas, sākas sesiju laiks, jākārto eksāmeni. Līdzīgi arī pavasarī ir brīvlaiks, pēc kura seko sesija. Tādējādi studiju process sastāv no aktīva mācību posma, pārtraukuma, gatavošanas sesijai un sesijas. Ir arī brīvlaiks starp semestriem, aptuveni no 18. decembra līdz janvāra vidum. Vēl Bolderā dažkārt var būt tā saucamā sniega diena (angļu valodā “snow day”), kad nav iespējams nodrošināt pienācīgu sniegu tīrīšanu, lai ceļi būtu droši braukšanai. Pieredzēju arī attālinātās studijas piesardzības ar Covid-19 izplatības dēļ janvārī, kad studenti atgriežas no brīvlaika, kura laikā ir satikuši dažādus cilvēkus. Šis ļāva novērtēt to, ka man bija iespēja doties uz ASV brīdī, kad saslimšana ar Covid-19 vairs nebija tik izplatīta un bija iespējams klātienes mācību process.
Savukārt brīvais laiks ikdienā, kamēr norisinās aktīvais studiju process, atkarīgs no vēlamajiem rezultātiem. Uz katru lekciju bija jālasa diezgan liels apjoms ar materiāliem, kas arī noteica brīvā laika daudzumu. Nedēļa izlasāmais apjoms bija aptuveni 400-500 lapas. Es plānveidīgi to darīju, uztverot studiju dienas kā pilnu darba dienu. Lekcijas sākās 9, pēc lekcijām gatavojos nākamajai dienai. Aptuveni plkst. 17 vai 18. sākās mans brīvais laiks, ko izmantoju sportošanai vai kam citam. Piektdienas man vienmēr bija brīvas, jo šajās dienās nebija paredzētas lekcijas, bet to varēja arī mainīt, katram bija iespēja elastīgi veidot savu grafiku. Tā, piemēram, bija iespējams saplānot savu grafiku arī tā, ka visas lekcijas ietilpst divās dienās no plkst. 9 līdz 19. Mans grafiks nenozīmēja, ka man nebija brīvā laika, vienmēr bija iespēja pievērsties arī ceļošanai un citām izklaidēm, bija arī reizes, kad mācību apjoms bija mazāks. Daudz ceļoju tieši brīvlaikos, guvu brīnišķīgus iespaidus. Ceļošana bija viena no krāšņākajām daļām no manas pieredzes ASV, ko nevar nodalīt no studiju pieredzes, jo tā veido kopējo pieredzi un iespaidu par studijām un ASV kopumā. Ja nebija vēlme sasniegt augstus mācību rezultātus, protams, varēja būt vēl daudz vairāk brīvā laika. Sasniegt tādu atzīmi, kas ir pietiekama, lai kursu nokārtotu, ir arī iespējams, apmeklējot lekcijas, noklausoties tajās pārrunāto, izlasot kaut kādu daļu materiālu pirms eksāmena un gatavojoties tieši uz to.
Ko iespējams darīt universitātē ārpus studijām?
Grūti uzskaitīt visu, kas bija iespējams, jo iespēju ir tiešām daudz. Juridiskajā fakultātē varēja piedalīties starptautiskajās izspēles, kur es pats kā dalībnieks vairs nepretendēju piedalīties, bet piedalījos kā komandas treneris. Starptautisko tiesu izspēļu kultūra ASV gan nav tik spēcīga kā Latvijā. Bija arī iespēja piedalīties nacionālajās izspēlēs, kas piesaista plašāku studentu uzmanību, zinošākos un spēcīgākos studentus. Tas saistīts ar karjeras izaugsmes un darba iespējām tieši ASV. Universitātes atbalsts izspēlēm ir ievērojams, it sevišķi nacionālajām.
Universitātei ir savs akadēmiskais žurnāls, kur var iesaistīties arī studenti, kas ir ieinteresēti akadēmiskajā rakstīšanā. Iespējamas dažādas iesaistes pakāpes. Pirmā gada students var iesaistīties rakstu pārlasīšanā, pārbaudot gramatiku, atsauces un tamlīdzīgi, lai laika gaitā attīstītos, rakstītu tematiskos rakstus un kļūtu par redaktoru.
Gandrīz katru nedēļu kāds pasniedzējs vai cits speciālists stāstīja par aktuāliem tiesību jautājumiem. Ņemot vērā, ka Kolorādo Universitāte vairāk fokusējas uz ASV tiesībām, protams, pamatā tika stāstīts par ASV tiesību aktualitātēm. Tomēr atsevišķos gadījumos tika aplūkoti arī plašāki jautājumi. Viens no pasniedzējiem ir bijis ANO īpašais ziņotājs, tādēļ viņam bija daudzi kontakti starptautiskajās tiesībās, starptautiskajās cilvēktiesībās. Tas arī izpaudās lekcijās, uz kurām viņš nereti aicināja cilvēkus, kas stāstīja aktualitātes no savas darba pieredzes, sazvanījās ar mums no ANO organizācijām.
Universitātei ir arī pētniecības centrs vairākās tiesību nozarēs, piemēram, tehnoloģiju, vides tiesību, konstitucionālo tiesību, arī juridiskās palīdzības prakses centri. Citreiz var samulst no tā, cik daudz iespēju ir. Man bija grūti izvēlēties to, kas man būtu visvairāk piemērots, ņemot vērā manu studiju programmu un laiku, ko pavadīju ASV. Iespējas, kas centrētas ap nacionālajām tiesībām, man nebija tik aktuālas, ņemot vērā manu programmu un to, ka nebiju plānojis dzīvi saistīt ar ASV.
Ļoti vērtīga ir iespēja studentam kļūt par pasniedzēja pētniecisko asistentu. Katrs pasniedzējs var noalgot studentu, kas kļūst par viņu palīgu darbā ar studiju programmu, akadēmisko rakstu rakstīšanā, izpētes darbu veikšanā. Tas dod iespēju īpaši aktīviem studentiem cieši sadarboties ar pasniedzējiem, iegūt lielisku pieredzi un par to saņemt arī nelielu atlīdzību. Būtu ļoti vērtīgi, ja šāda iespēja būtu arī Latvijā, it īpaši, ņemot vērā, ka vairums studentu pēc 1. vai 2. kursa kaut kur sāk strādāt tādēļ, ka nepieciešami papildu līdzekļi dzīvošanai. Tādā veidā varbūt tiek pazaudēti daudzi perspektīvi studenti, kuri jau studiju laikā varētu dot lielu ieguldījumu zinātnei.
Universitātē bija pieejamas arī ārkārtīgi daudzas ne-akadēmiskās aktivitātes. Universitātes teritorija ir milzīga, tajā ir liels sporta komplekss, kurā ir seši basketbola laukumi, hokeja laukums, klinšu kāpšanas zāle, trenažieri vairākos stāvos, teniss, skvošs, futbola laukums gan iekšā, gan ārā. Teritorijā atrodas arī kopienas centrs (angļu valodā “community centre”), kurā pieejams boulings, simulatori un citas izklaides. Visu laiku universitātes teritorijā bija dzīvība, kaut kas notika, nekad nebija tā, ka nebūtu, ko darīt, atliek vien izlemt, kam vēlies veltīt savu laiku. Universitātei ir arī teātris, koncertzāle, muzejs, mākslas galerija, ir pat planetārijs.
Neatņemama ASV studiju dzīves tradīcija, protams, ir studentu kopienas, angļu valodā fraternities un sororities, kas vairāk koncentrējas uz ballītēm, bet ir arī tādas, kas vērstas uz citām aktivitātēm. Ir arī iespēja veidot studentu biedrības iekš universitātes. Mēs izveidojām starptautisko studentu biedrību, process bija samērā vienkāršs, ņemot vērā universitātes atbalstu un pārmērīgu birokrātisku šķēršļu neesamību. Ar biedrību organizējām, piemēram, sarunu pasākumus, un cerējām, ka biedrība palīdzēs nākamajiem ārvalstu studentiem atstāt arī savas pēdas universitātes bagātajā akadēmiskajā un sociālajā dzīvē.
Vislielāko piederības un kopības sajūtu es sajutu tieši sporta aktivitātēs. Bija iespēja spēlēt jebkādā līmenī, tika organizētas sacensības starp studentiem. Tāpat varēja izmēģināt arī netradicionālus sporta veidus, piemēram, broom ball, ko varētu raksturot kā florbola un hokeja apvienojumu, kur spēlētāji skrien pa ledu ar slotas kātu un cenšas gūt vārtus, sitot pa bumbu. Universitāte ļoti atbalsta sporta aktivitātes, ir ļoti spēcīgas amerikāņu futbola tradīcijas, īpaši tiek atbalstīts arī basketbols. Spēļu dienas bija īpašas visai universitātei. Pirms katras futbola spēles bija kopīgs studentu pasākums visas dienas garumā, visi kopīgi izklaidējās un gatavojās spēlei, kā arī notika dažādi pasākumi, ko organizēja universitāte. Spēles laikā atbalsts komandai bija neaprakstāms un radīja spēcīgu kopības sajūtu ar studiju biedriem. Šī pieredze un sajūtās man paliks spilgtās atmiņās.
Kāda bija dzīve Bolderā?
Vienā vārdā sakot – lieliska. Lai arī nonācu Bolderā apstākļu sakritības rezultātā, tā izrādījās man piemērotākā vieta ASV. Esot ASV, man bija iespēja apmeklēt Losandželosu un citas lielākās ASV pilsētas. Es sapratu, ka gads tādā lielpilsētā man būtu bijis ļoti smags, jo es neesmu cilvēks, kuram patīk dzīve lielpilsētā jeb visā, kas ir lielāks par Rīgu. Boldera ir salīdzinoši maza studentu pilsēta, kas atrodas brīnišķīgā vietā pie nacionālā parka Rocky Mountain. Tikai 20 minūšu gājienā no universitātes teritorijas atrodas viena no populārākajām pārgājienu takām, kas dod iespēju aplūkot Bolderu no augšas. Jau trešajā dienā devos uz šo taku, man pievienojās citi studenti, ar kuriem pārgājiena laika arī sadraudzējāmies. Bolderas daba ir ļoti skaista, pilsēta ir sakārtota. Bolderā viss bija sasniedzams ar velosipēdu, kas ir tāds eiropeisks dzīvesveids, ASV netipisks. Tas, ka dzīvesveids bija pietuvināts Eiropai, deva komforta sajūtu un ļāva vieglāk tikt galā ar ilgām pēc mājām. Ja es būtu mācījies kādā lielpilsētā, izteiktāk būtu jūtamas dzīvesveida atšķirības – atkarība no automašīnas, jo ir slikta sabiedriskā transporta satiksme. Bolderā arī laikapstākļi līdzinās Latvijai, jo ir četri gada laiki. Taču Bolderā ir daudz vairāk saules, 300 dienas gadā, un Boldera atrodas daudz augstāk virs jūras līmeņa.
Kultūršoks, ko piedzīvoju es kā salīdzinoši intraverts cilvēks, – tas, cik daudz kaut kas notiek, cik daudz cilvēkiem ir enerģijas un spējas visu laiku kaut ko darīt, veidot komunikāciju. Man pat radās sajūta, ka cilvēki vairāk runā un piedalās dažādās aktivitātēs nekā velta laiku studijām. Ievērojama atšķirība starp tipisko ziemeļaustrumeiropieti un amerikāni, kuru kultūra ir balstīta uz ļoti lielu komunikāciju un zināšanu un informācijas apmaiņu, piedaloties sarunās un aktivitātēs.
Vēl viens kultūršoks, uz kuru varu norādīt, ir tas, ka studenti ļoti spēcīgi sevi identificē ar savu universitāti. Studenti ir ļoti lepni par savu universitāti un ar lepnumu nēsā tās atribūtiku. Lepnums nav atkarīgs no universitātes vietas reitingā. Būtu jauki, ja mēs arī Latvijā tā lepotos par savām universitātēm. Daudz domāju, kādēļ Latvijā tas tā nav. Šķiet, ka tas viss ir saistīts ar iespējām, ko universitāte sniedz piederības sajūtas radīšanai. Piederības sajūtu veicina aktivitātes un iespējas darīt kaut ko kopīgi, piemēram, sports, kas apvieno lielu daļu studentu, gan sportotājus, gan atbalstītājus. Pat ja šī universitāte nav reitingu augšgalā, vienmēr būšu lepns, ka tur studēju un kļuvu par daļu no kopienas. Varbūt tas, ka Latvijas Universitāte šobrīd veido moderno studiju kompleksu, kas apvieno visas fakultātes vienviet, veicinās piederības sajūtas veidošanos līdzīgi kā ASV. Tam ir ļoti liela nozīme universitātes attīstībā un tajā, lai vēlāk saņemtu atbalstu no absolventiem.
Kā Tu vērtē ieguvumus no šīs studiju programmas?
Es ieguvu pieredzi un paplašināju redzējumu un zināšanu loku. Tas bija kaut kas tāds, ko es gaidīju un plānoju, ka iegūšu, dodoties studēt ASV. Apzinājos, ka studiju procesā un savā kā jaunā profesionāļa karjerā esmu raudzījies uz tiesībām no vienas tiesiskās sistēmas skatpunkta. Tas vienmēr ierobežoja manas spējas pilnvērtīgi novērtēt tiesību jautājumus un atrast iespējamos labākos risinājumus. Mans mērķis, dodoties uz ASV, bija paplašināt redzējumu tādā veidā, kas ļauj aplūkot monētu, ja ne no otras puses, tad vismaz no cita leņķa. To es arī ieguvu – iespēju mācīties kopā ar dažāda līmeņa studentiem, ieraudzīt atšķirīgos pasniedzēju redzējums uz starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām, kā arī ieskatu ASV nacionālajās tiesībās, kas piedāvā jaunas perspektīvas. Varbūt kaut kādos brīžos es varētu aroganti teikt, ka mēs Eiropā esam daudz ko jau izdarījuši labāk un esam “priekšā”. Tomēr ir lietas, kurās mēs neesam un kur mēs varam mācīties no ASV. Ir jautājumi, kurus viņi ir jau identificējuši kā problemātiskus, bet mēs joprojām to neesam atzinuši. Viena no šādām problēmām, kas ir aktuāla arī Latvijā, ir kvalitatīvas juridiskās palīdzības pieejamība. Varētu šķist, ka valsts apmaksāta juridiskā palīdzība ir pieejama un viss ir kārtībā. Tomēr diskutabli, vai tā ir pieejama pietiekamā apmērā lielās pamattiesību aizskāruma lietās.
Ko Tu ieteiktu tiem, kas domā par studijām ASV?
Tāda praktiska lieta, par kuru ieteiktu padomāt, ir finansiālie jautājumi. ASV ir pieejamas ļoti daudzas vērtīgas un kvalitatīvas studiju programmas, taču tās maksā vairākos desmitos vai simtos tūkstošu dolāru. Tādēļ ieteiktu apdomāt, vai tā programma, ko vēlies apgūt ASV, tiešām ir ievērojami vērtīgāka par līdzīgu programmu Eiropā. Ja vien netiek iegūta stipendija, studiju un dzīvošanas izmaksas ASV ir daudz lielākas, salīdzinot ar Eiropu.
Izvēloties universitāti, jāpievērš uzmanība ne tikai universitātes reitingam, bet arī tieši juridiskajai fakultātei. Iespējams, konkrētā fakultāte ir spēcīga nacionālajās tiesībās, bet tā mazāk koncentrējas uz starptautiskajām tiesībām. Tādēļ rūpīgi jāveic izpēte par fakultāti un tās specialitātēm, lai noskaidrotu, vai tās sakrīt ar studenta vēlmēm. Tas attiecas uz jebkuru nozari. Tikai tādā veidā iespējams nonākt pie pasniedzējiem, kam ir spēcīgas ne tikai vispārējās zināšanas, bet arī tās, ko tieši vēlaties apgūt.
Universitātes izvēlē ieteiktu arī ņemt vērā tās atrašanas vietu, situāciju attiecīgajā pilsētā un štatā, noziedzības rādītājus, dzīvošanas izmaksas, jo tās var būt ļoti atšķirīgas. Ja universitāte atrodas Ņujorkā, Bostonā, Losandželosā vai citā lielpilsētā, izmaksas, lai dzīvotu tuvumā universitātei, būs lielākas.
Visbeidzot, iesaku noskaņoties lasīt un lasīt daudz salīdzinājumā ar to, ko lasām studiju laikā Latvijā, jo tikai tā no studijām ASV un vispār būs iespējams gūt pēc iespējas lielāku vairāk zināšanas un pieredzi interesantās diskusijās.
